Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izstrādā spēles un gūst panākumus

Agita Bērziņa

2017. gada 27. janvāris 00:00

1104

Kad pirms apmēram divdesmit gadiem Kristapa Auziņa mājās Māriņkalnā pirmo reizi tika iegādāts dators un viņš sāka izzināt plašās datortehnikas dzīles, neviens pat iedomāties nevarēja, ka pēc gadiem viņš būs programmētājs un pats radīs spēles. Pie tam spēles, kuras apbalvo Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas “Latvijas Spēļu gada balva 2016” nominācijās.

Aizraušanās – kopš bērnības
“Patiesībā viss sākās vēl agrāk – kad vecāki iegādājās spēļu konsoli, ja nemaldos, “Atari”. Redzot, ka varu kontrolēt to, kas parādās uz televizora ekrāna, man galvā notika sprādziens. Kaut ko tādu nebiju redzējis – es pats varēju kontrolēt visu notiekošo! Līdzko mājās tika iegādāts pirmais dators, sapratu, ka vēlos mēģināt spēles radīt pats. Sāku ar dažādu GIF animāciju klipu veidošanu, domāju spēļu scenārijus, lai gan spēles reāli neizstrādāju. No Vācijas iegādājos programmu “Gamestudio A6”, lai varētu nopietnāk ķerties pie spēļu izstrādes. Sāku veidot videospēļu prototipus, diemžēl nepabeidzu,” savas aizraušanās pirmsākumus atceras Kristaps. To, ka viņā ir kāds slēpts talants jeb spējas, pamanīja ne vien vecāki, bet arī datorspeciālists, kurš uzstādīja datoru. Kristaps bijis apķērīgs, arī zinātkārs un vienmēr uzdevis daudz jautājumu. Vēlāk mājās datorspeciālists vairs neesot bijis vajadzīgs, jo viņš pats mācējis salabot datortehniku.

Godalgo “Blitzy”
Tagad gan Kristapa darbs, gan brīvais laiks saistīts ar spēļu izstrādi. “Lai gan jau pamatdarbā strādāju pie spēļu izstrādes, brīvajā laikā cenšos radīt arī pats savas spēles - sākot no idejas izdomāšanas līdz tehniskai izgatavošanai un publiskošanai, lai spēle būtu pieejama spēlētājiem. Esmu izstrādājis gan datoriem paredzētās spēles, gan arī mobilās spēles telefoniem, piemēram, datorspēles “Cubme”, “PutUp”, viedtālruņu spēli “Plupons”,” stāsta Kristaps. Šobrīd ikvienam pieejamas četras Kristapa izstrādātas spēles - datorspēle “Bilžu Mīklas”, ko var spēlēt sociālajā tīklā “Draugiem.lv”, un trīs viedtālruņu spēles: “Flyo”, “Spino” un “Blitzy”.
Tieši spēle “Blitzy”, ko Kristaps radīja pērn, saņēma divas nominācijas un vienu pateicību Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Šogad asociācijai izvērtēšanai bija iesniegtas 40 spēles, tostarp galda spēles. Galvenie nosacījumi, lai pretendētu uz balvu - spēle publiskai pieejamībai ir publicēta 2016.gadā un uzņēmumam, ar kura vārdu tā publicēta, jābūt reģistrētam Latvijā. Spēli “Blitzy” Spēļu izstrādātāju asociācija apbalvoja nominācijās “Gada viedtālruņu spēle” un “Labākā spēles grafika”. Spēle “Blitzy” saņēma arī asociācijas pateicību kā trešā labākā Latvijas gada spēle, kur vērtēja vienkopus datora, mobilo ierīču un galda spēles. “Blitzy” ir izveicības spēle, kurā jāpieskaras visām figūrām, kas atbilst norādītajai figūrai. Šobrīd spēlēt viņa izstrādāto spēli izvēlējušies 20 000 cilvēki visā pasaulē.

Idejas rodas spēlējot
“Man grūtākais spēļu izstrādes procesā ir pabeigt spēli. Sākt ir viegli, bet pabeigt - grūti. Veidojot jaunu spēli, man patīk sagaidīt kādu negaidītu notikumu. Patiesībā tās parasti ir kļūmes, kad viss sāk attīstīties pavisam citā virzienā. Līdzīgi bija ar “Blitzy”. Sākumā bija pavisam cita spēles doma – jāaptur tirgus apzadzējs. Varēja aiztikt visas pa ekrānu staigājošās radības bez aizrādījuma. Man vairāk iepatikās spaidīt visas figūras, nekā vērot un censties saprast, kurš ir īstais zaglis. Tā arī nonācu līdz mehānismam, ka jāpieskaras tām figūrām, kas norādītas. Spēļu pasaulē ir ļoti daudz, tādēļ grūti ir arī izdomāt oriģinālu, nebijušu ideju. Ideju ģenerēšanā palīdz tas, ka pats salīdzinoši daudz spēlēju spēles. Paspēlēju vienu, paspēlēju otru, un no katras kāda maza ideja aizķeras. Nereti labākās idejas rodas tieši pirms iemigšanas. Tad ķeru lapiņu un pierakstu visu, lai neaizmirstas,” viņš atklāj. Viegli neesot arī ar spēļu nosaukumu izdomāšanu, jo tiem labi jāskan gan latviski, gan svešvalodās. Tieši spēles nosaukums ir tas, kas uzrunā vai neuzrunā sākt spēlēt.

Nebaidies un sāc!
Rīks, ar kura palīdzību Kristaps veido spēles, ir “Unity”. “To varu ieteikt arī citiem jaunajiem spēļu izstrādātājiem. Jauno censoņu, kuri no sākuma līdz beigām paši izstrādā savas spēles, ir ļoti maz. Taču redzu perspektīvu. Attīstība notiek. Pašreiz darbojos viens, bet ir bijusi sadarbība ar dažiem māksliniekiem, un, protams, strādāt komandā ir vieglāk, taču atrast labus komandas biedrus ir grūti. Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija ir apkopojusi datus, kas parāda, ka spēles vairāk importējam nekā eksportējam, taču rādītāji ar katru gadu uzlabojas. Latvijā ir spēļu izstrādātāju kompānijas, kas spēj pelnīt miljonus,” skaidro Kristaps.
Jaunajiem censoņiem, kuriem, izlasot interviju, tā vien niez pirksti ķerties klāt spēļu izstrādei, Kristaps iesaka nebaidīties un sākt. “Ja tu dzīvo mazpilsētā, tas noteikti nav šķērslis īstenot savus sapņus un idejas. Manā gadījumā tas pat palīdzēja. Dzīvojot mazā pagastā, man bija mazāk iespēju aizrauties ar kādām ne visai labām lietām. Man bija mazāk traucēkļu īstenot savas idejas. Vajag tikai datoru un atliek tikai sākt darboties. Protams, svarīgs ir arī ģimenes atbalsts. Spēks ir ģimenē! Mani atbalstīja, palīdzēja pat pirkt programmas,” teic viņš. Viens gan – laika pavadīšanu pie datora vajag kompensēt ar kādām fiziskām aktivitātēm, kaut vai pastaigām svaigā gaisā. Tā nu esot lieta, kur mammas jāklausa. “Sāciet darīt un novediet savus projektus līdz galam! Kad spēle būs pabeigta, būs pavisam citas sajūtas un turpmākā uztvere par izstrādi,” novēl Kristaps.


◆ Spēļu izstrādes uzņēmumu kopējais apgrozījums 2016.gadā sasniedza 6,06 miljonus eiro un kopējā uzņēmumu peļņa bija 571,64 tūkstoši. Pēc uzņēmumos reģistrēto darbinieku skaita Latvijā ir vismaz 200 spēļu izstrādātāju. Vislielākie ieņēmumi gūti no mobilo platformu spēlēm – 53 %, tām seko galda spēles – 18 %, sociālās spēles – 13 %, atlikušos 16 % sastāda dažādu citu platformu spēles. Lielākie spēļu izstrādes uzņēmumi Latvijā ir “InnoWate”, “Brain Games”, “Amber Games” un “Estoty”.
◆ Pēc “NewZoo Global Games Market” pētījuma datiem Latvijas iedzīvotāji datorspēlēm atvēlējuši 22 miljonus eiro, tas ir 13,50 eiro uz vienu iedzīvotāju. Pēc datorspēļu pārdošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Latvija atrodas 42.vietā pasaulē.

Avots: Latvijas Spēļu
izstrādātāju asociācija

Kategorijas