Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai domei tik dārgi jāpērk VEF teritorija?

Līga Vīksna

2017. gada 17. februāris 00:00

1849

Alūksnes novada domē šonedēļ gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdē karstais jautājums bija par nekustamā īpašuma iegādi Alūksnē - kādreizējo VEF teritoriju Alūksnes ezera krastā. Cena ir vairāk nekā iespaidīga par degradētu teritoriju – 520 000 eiro. Turklāt vēl vajadzēs papildu finansējumu, lai nojauktu tur esošās būves, jo tagad pašvaldība šajā vietā vēlas būvēt veselības veicināšanas centru.

Lujāna drupās nesanāk
Arguments - lai īstenotu ieceri par centra būvniecību, šobrīd meklē jaunu vietu, kur to izdarīt. Iecerētajā Lujāna drupu teritorijā tomēr nevar – par maz vietas, turklāt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvirza savas prasības: no Vecās pils redzēt Jauno pili; jāievēro lielo, vēsturisko koku diametrālās zonas; nedrīkst būvēt augstāk par diviem stāviem.
Pašvaldība izskatījusi citas iespējamās vietas, piemēram, kādreizējā morga un stāvlaukuma vietu netālu no Alūksnes mākslas skolas; Siseņu priežu apkaimi, bet kā piemērotākā atzīta VEF teritorija, par ko jau sagatavots lēmuma projekts uz abām komitejām. Īpašums šobrīd pieder SIA “Agre nami”, kas gan par to pienācīgi nerūpējas jau gadiem. Īpašniekam no pašvaldības jau piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme par to, ka īpašums netiek pienācīgi uzturēts. SIA “Agre nami” VEF teritorijā pieder gan ēkas, gan zeme.

Noma ar izpirkuma tiesībām
Uz tautsaimniecības komiteju bija sagatavots lēmuma projekts, kas paredz nomu ar izpirkuma tiesībām. Alūksnes novada dome iegādājas ēkas un zemi Dzirnavu ielā 7 par 450 000 eiro un ēkas un zemi Parka ielā 2a par 70 000 eiro, kopā - 520 000 eiro. Summa noteikta pēc uzņēmuma vēlmēm, pašvaldībai pirms plānotās iegādes neveicot īpašuma vērtēšanu. Tādas naudas pašvaldībai arī nav, tādēļ paredzēts līdzekļus rast Eiropas fondos. Ja tas nebūs iespējams – no pašvaldības budžeta vai Valsts kases aizdevuma.
Lēmuma projektā paredzēts, ka pašvaldība ar SIA “Agre nami” slēdz līgumu par abu minēto īpašumu nomu ar apbūves un izpirkšanas tiesībām, iekļaujot vairākus nosacījumus, piemēram, nomas termiņš - 10 gadi ar tiesībām 3 mēnešus iepriekš atteikties no nomas tiesību turpmākas izmantošanas. Ja nomātu, tad zemes nomas maksa būtu līdz 6 % no kadastrālās vērtības gadā jeb līdz 925 eiro gadā, jo zemes kadastrālā vērtība ir 15 925 eiro. Nomas laikā pašvaldība būtu tiesīga veikt īpašuma izpēti un būvprojektēšanu, nomas tiesības nostiprina zemesgrāmatā, bet līguma darbības laikā SIA “Agre nami” īpašumus var arī atsavināt trešajai personai.

Uzņēmumam naudas nav
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem VEF teritorija ir publiskās apbūves teritorija, kas robežojas ar pašvaldības īpašumiem un ar publisko teritoriju – Alūksnes ezeru. Teritorija atrodas pilsētbūvnieciski un tūrisma infrastruktūras attīstībai ļoti izdevīgā vietā. Jāuzsver, ka bijusī VEFa ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr.2684 “Kūts, vēlāk Šlosa rūpnīca”.
9.februārī no SIA “Agre nami” (juridiskā adrese ir Helēnas ielā, Alūksnē) valdes locekļa Raita Egles Alūksnes novada domē saņemts iesniegums. Tajā norādīts, ka sakarā ar pašreizējo ekonomisko situāciju SIA “Agre nami” tuvākajā laikā neredz iespēju par saviem līdzekļiem sakārtot savu nekustamo īpašumu, tādēļ piedāvā to iegādāties pašvaldībai par kopējo summu 520 000 eiro. Iesniegumā pašvaldībai piedāvā iegādāties divus zemesgabalus 1,4 hektāru platībā un 7 nedzīvojamās ēkas Dzirnavu ielā 7, kā arī īpašumu Parka ielā 2a ar zemesgabalu 4718 kvadrātmetru platībā un administratīvo ēku. Pašvaldības atzinumā šis fakts ņemts vērā, norādot, ka “sabiedrības interesēs ir, lai to uzņemtos pašvaldība pilsētas vēsturiskā centra, Alūksnes ezera piekrastes un parku zonas labiekārtojuma turpmākās attīstības mērķa īstenošanai, un tas saskan ar Alūksnes novada attīstības programmas 2011.-2017.aktualizētā Rīcības plāna 2015.-2017.gadam 1.4.punktu”. Norādīts arī, ka pirms pirkuma līguma slēgšanas nekustamie īpašumi ir pieņemami nomā ar apbūves tiesībām izpētes un projektēšanas veikšanai.

Ne par tādu naudu!
Tautsaimniecības komitejā par šādu dārgu pirkumu izvērtās plašas diskusijas. Deputāts Ainars Melders taujāja, kādēļ SIA “Agre nami” uzrakstījusi tādu iesniegumu. “Tāds iesniegums no uzņēmēja ir pilnīgi garām. Pats nespēj sakārtot un domei piedāvā jau par konkrētu summu! Patiesībā dome ir aizgājusi pie uzņēmēja un uzrunājusi – tā to arī vajag pateikt. Tagad ir pavisam cita loģika un izskatās pēc korupcijas. Rīt vēl kāds atnāks uz domi un teiks, ka pats nevar sakārtot – vai dome visus apkārtējos graustus pirks? Vai dome šim uzņēmējam naudu grib uzdāvināt? Kāpēc šo teritoriju liek priekšā kā vienīgo iespēju, kur centru būvēt? 200 000 eiro būtu reāla cena, bet ne jau šāda, turklāt bez īpašuma vērtējuma. Un visas vecās ēkas tur būs vēl jānojauc, kam arī vajadzēs naudu. Neesmu pret veselības centru, bet ne par šādu summu, kad pats uzņēmējs to savulaik nopirka daudzreiz lētāk,” pauda A.Melders.

Vai atkal nebūs fiasko?
Deputāts Laimonis Sīpols taujāja par nomas tiesībām. “Mums jau ir daudz domes lēmumu par dažādām iecerēm, kam paredz pieklājīgas summas no domes budžeta, bet pēc tam viss izkūp vai mainās, un beigās pašvaldības naudu vajag vēl vairāk! Dzīvs piemērs ir tikko apstiprinātais Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus projekts. Tas viss rada bažas. Kurš šodien pateiks, ka šoreiz turpinājums sekos? Ja nomās, tad būs jāmaksā nomas maksa, bet tajā pašā laikā paredzēts, ka nomas līguma darbības laikā nekustamos īpašumus īpašnieks var atsavināt trešajai personai. Vajag šodien zināt, cik vēl maksās ēku nojaukšana. Ja VEF teritorija kādam būtu interesanta, tā jau sen būtu pārdota,” pauda L.Sīpols, rosinot ar “Agre namiem” slēgt nodomu protokolu.
Deputāts Modris Lazdekalns rosināja izvērtēt, vai pašvaldībai VEF teritoriju vispār vajag – jebkādam mērķim. “Manuprāt, vajag, jo šobrīd tā ir darvas piliens pilsētas vidū. Par summu vienmēr var diskutēt. Aicinu lemt pēc būtības, skatot no tautsaimniecības viedokļa,” pauda M.Lazdekalns.

Investora vēl nav
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norādīja, ka “garantijas talonu šodien neviens neizrakstīs”. “Par VEF teritoriju ir jāizlemj, vai mums to vajag. Ir jārīkojas, citādi Eiropas naudu - 4,2 miljonus eiro veselības centra projektam varam pazaudēt. Laiks ir ierobežots. Pilsētā nav daudz vietu, kur centru uzbūvēt, bet ārpus pilsētas būs dārgāk, sakārtojot komunikācijas. Nav nekā vienkāršāka, kā atteikties no 4,2 miljoniem eiro, un atbildības vairs nebūs,” prātoja Dz.Adlers.
Tiesa, šobrīd pašvaldībai arī nav izdevies atrast investoru, kas būtu gatavs sadarboties veselības centra būvēšanā. A.Melders skeptiski paredz, ka arī nebūšot, bet deputāts Guntars Švolmanis uzskata, ka ir jāatrod. “Tā ir liela kļūda, ka investoru neesam meklējuši. Nebija jau arī bāzes, vietas, ko piedāvāt – tagad ir. Nekļūdās jau tikai tas, kurš neko nedara, no kļūdām mācās. Bet par kļūdām jāmaksā – kurš maksā ar naudu, kurš citādāk, bet visi maksā,” uzskata G.Švolmanis.

Termiņš – augusts
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite skaidro, ka uz projekta iesniegšanas brīdi, kas būs augustā, jābūt tehniskajai dokumentācijai pašvaldības investīciju daļai un apliecinājumam no komersanta. “Pateikt, ka tieši šis investors un šajā vietā varēs būvēt, mēs nedrīkstam, jo to aizliedz valsts atbalsta nosacījumi komercdarbībai. Kad projekts būs iesniegts, varēsim meklēt īsto investoru. Ja veselības centru gribam būvēt, šī pretrunīgā muļķība ir jāatrisina. Jāuzsver, ka pašvaldība neiesniegs projektu, pirms nebūs atrasts investors. Mūsu gadījumā pašvaldības veidotā publiskā infrastruktūra varētu būt ūdens procedūru ēka ar baseinu, bet brīvo, degradēto teritoriju blakus apgūs investors, radot darbavietas, piemēram, uzceļot viesnīcu,” saka A.Prižavoite.
Tautsaimniecības komiteja pirkšanu atbalstīja - “par” balsoja Dz.Adlers, G.Švolmanis, M.Lazdekalns, Andis Zariņš, Viola Kaparšmite, “pret” - A.Melders, atturējās L.Sīpols.

Magnēts – Alūksnes ezers
Dz.Adlers “Alūksnes Ziņām” norāda, ka VEF teritorija būtu ļoti piemērota. “Tas, ka blakus ir “Simone”, traucē vizuāli, bet, projektējot jauno centru, arhitekti var piedomāt, lai tā netraucētu. Kāpēc lēmums pirkt? Nevaram tikai nomāt, jo nomas laikā ja secināsim, ka pašvaldībai šī teritorija ir izdevīga, uzņēmējs var vēl paaugstināt pārdošanas cenu. Pareizāk ir nomāt ar skaidri zināmu izpirkšanas maksu,” viņš saka.
Šobrīd notiekot diskusijas ar vēl dažiem investoriem, kuri saskata iespēju ārpus pilsētas robežām būvēt veselības centru. “Bet tas nebūtu apmierinoši. Katram investoram jau ir savi mērķi, bet visus interesē vieta, nosacījumi, sadarbības līgums ar pašvaldību un pašvaldības investīcija šajā projektā. Jā, 520 000 eiro ir liela nauda. Pareizāk būtu, ka investors šo īpašumu nopirktu - pie tā strādāsim. Alūksnes vērtība ir ezers. Nav vēlams no šā magnēta atkāpties, centrs jābūvē ezera tuvumā,” uzskata Dz.Adlers.

Izlems domes sēdē
Diskusijas turpinājās vakar finanšu komitejā, kur domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis nāca klajā ar jaunu priekšlikumu – uz domes sēdi 23.februārī sagatavot lēmuma projektu ar diviem variantiem: tautsaimniecības komitejas atbalstīto par iegādi un tikai nomu ar mērķi izpētīt un projektēt. Tam gan īsti nepiekrita G.Švolmanis. “Tas ir normāls risinājums, ka uzņēmējs nosaka cenu, par kādu grib pārdot. Ja vienojamies tikai par nomu, tad uzņēmējs pēc tam var izdomāt neadekvātu cenu, kas būs vēl augstāka,” prātoja G.Švolmanis.
Finanšu komitejā, nepiedaloties deputātiem Janai Zilkalnei un A.Melderim, “par” balsoja A.Dukulis, Dz.Adlers un G.Švolmanis, balsojumā atturējās L.Sīpols un Jānis Sadovņikovs. Gala lēmumu pieņems domes sēdē nākamnedēļ.


VIEDOKLIS
Roberts Ardavs,
SIA “Latio” Vērtēšanas daļas vadītājs:

“Šādos gadījumos labas pārvaldības prakse ir pasūtīt neatkarīgu nekustamā īpašuma vērtējumu pie sertificētiem vērtēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības funkcija ir rūpēties par pilsētvides sakārtošanu. Degradētu teritoriju revitalizācija ar pašvaldības līdzdalību ir vispārpieņemta prakse gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Nekustamā īpašuma vērtību ir iespējams noteikt, vienīgi veicot objektīvu īpašuma novērtējumu ar tā apskati dabā un detalizētu vērtības aprēķinu, analizējot vērtējamā objekta pašreizējo izmantošanas veidu un plānoto atļauto teritorijas izmantošanu nākotnē.”

Kategorijas