Piedāvājums izlīgt

2017. gada 17. februāris 00:00

592

Parasti mēs iedomājamies, ka par noziedzīgu nodarījumu pienākas tikai un vienīgi sods, taču neaizdomājamies, ka pastāv arī izlīguma iespēja. Izlīguma pamatā tiek izmantota “Taisnīguma atjaunošanas pieeja”, ko pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos seku mazināšanai. Tas nozīmē, ka gan cietusī, gan noziegumu izdarījusī puse var vienoties par to, ka starp abām pusēm notiek izlīgums.
Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālā struktūrvienība organizē un vada izlīgumus jau kopš 2005.gada. Ja izlīgums notiek starp pieaugušajiem, tajā piedalās abas konfliktā iesaistītās puses un izlīguma procesa vadītājs (starpnieks) – probācijas dienesta darbinieks vai brīvprātīgā darba veicējs. Savukārt, ja noziedzīgā nodarījumā iesaistīta nepilngadīga persona, tad izlīguma tikšanās ir plašākas un tajās tiek iesaistīti arī profesionāļi no policijas, bāriņtiesas, sociālā dienesta un citām iestādēm.

Kopīgi meklēt risinājumus
Šī gada sākumā Alūksnes teritoriālajā struktūrvienībā notika izlīguma sanāksme, kuru organizēja pēc Alūksnes rajona tiesas pieprasījuma. Izlīgums ir brīvprātīga cietušā un likumpārkāpēja tikšanās un iesaistīšanās sarunā ar starpnieka palīdzību, lai kopīgi runātu par notikušo un kopā meklētu pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu. Kā teicis profesors Hovards Zehrs, kurš pētījis šo tēmu, - noziegums ievaino cilvēkus un viņu attiecības. Šis fakts rosina atjaunot taisnīgumu, šajā procesā iesaistot cietušo, likumpārkāpēju, kā arī sabiedrību, lai kopīgi meklētu risinājumus, kas veicinātu dziedināšanu, izlīgšanu un mierinājumu. Arī šajā izlīguma procesā to varēja novērot. Noziedzīgais nodarījums bija saistīts ar svešas mantas piesavināšanu, taču situācija ātri tika atrisināta. Cietusī persona jau pirms tam atguva īpašumā savu mantu, tāpēc izlīguma procesā vairs nebija jāvienojas par mantisku atlīdzinājumu. Abas puses varēja pastāstīt, kā jūtas, kāpēc šāda situācija notikusi, un arī lūgt un saņemt piedošanu. Svarīga ir saruna par notikušo – ko tajā brīdī domāja, kāda bija rīcība notikuma brīdī, kā jutās, kādas sekas notikušais ir atstājis. Rodot atbildes uz šiem jautājumiem, puses saņēma mierinājumu – saprotot, ka nodarījums nav vērsts tieši pret cietušo, bet noticis citu no nepilngadīgā neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ģimenes materiālā stāvokļa dēļ. Izlīguma sanāksmei attiecībā uz nepilngadīgo bija audzinošs efekts – saruna un tikšanās ar cietušo reizēm ir emocionāli smagāka nekā tiesā noteiktais sods.

Labāk nekā tiesā
Izlīguma procesā iesaistītie profesionāļi atzina, ka šī ir ļoti laba iespēja ne tikai nodarījuma izdarītājam, bet arī pašam cietušajam, jo viņam ir iespēja izteikt savas emocijas pāridarītājam personiski, kā arī izteikt visas savas izjūtas, saņemt un arī sniegt piedošanu. Izlīguma process ļauj atjaunot taisnīgumu un abām pusēm nepalikt naidīgās attiecībās. “Esmu jau piedalījusies šādos izlīguma procesos. Uzskatu, ka ne vienmēr par pāridarījumu ir jāpiemēro tiesā noteikts sods, jo persona jau nožēlo paveikto. Mediācija konfliktu situācijās ir ļoti laba, jo ilgstošie un neizrunātie konflikti slikti ietekmē abas puses,” pēc izlīguma procesa pauda Alūksnes novada sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine.
Arī noziedzīgā nodarījuma veicējas mamma atzina, ka šāds process ir ļoti vērtīgs, jo šādā vidē izrunāties ir daudz labāk, nekā doties uz tiesu. Svarīgi arī tas, ja izlīguma process ir abpusējs, jaunietis nesaņem kriminālsodāmību, kas ļoti palīdz nākotnē. “Tiesā notiek daudz smagāka procesu izskatīšana, un būtu nepatīkami turp doties. Ir ļoti vērtīgi, ka pastāv šāda izlīguma iespēja,” pauda noziedzīgā nodarījuma veicējas mamma, kura atzina, ka meitas nodarījums ir skāris arī viņu un izlīguma process palīdz izrunāties un vēl vairāk izprast nodarījuma iemeslus. Tā ir arī laba iespēja tikties ar profesionāļiem un saprast, ka izlīgums nebūt nav nosodīšanas, bet gan izprašanas process. Pieaicināto iestāžu pārstāvji ieguva informāciju par likumpārkāpuma iemesliem, apstākļiem un konkrētās ģimenes problēmām, kas nākotnē ļaus efektīvāk sniegt atbalstu bērna ģimenei.

Sarunu ceļā – ātrāk
Protams, ne visi izlīguma procesi ir veiksmīgi. Ir reizes, kad abas konfliktējošās puses nevar atrast kompromisu un izlīgums tā arī nenotiek. Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vecākā probācijas speciāliste Anita Romānova stāsta, ka nereti kāda no iesaistītajām pusēm nevēlas piekāpties. “Izlīguma process var ilgt līdz sešiem mēnešiem, jo sākotnēji pusēm var būt grūti vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu. Katram ir savi iemesli, kādēļ cilvēks nāk uz izlīgumu. Sarunu veidā var konfliktu atrisināt ātrāk, saņemt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem, kā arī izrunāties un izprast cita motīvus un sajūtas,” stāsta A.Romānova. Viņa atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kuros cietušais par nodarījumu prasa morālo kompensāciju, bet pēc sarunas izlīguma laikā savas domas ir mainījis. Izlīguma procesā tiek uzdoti jautājumi par to, kā cilvēks jutās, ko viņš ir sapratis no šīs situācijas un ko pats ir gatavs darīt, lai atrisinātu šo konfliktu. A.Romānova uzsver, ka ir ļoti svarīgi nenosodīt, bet uzklausīt, taču nereti cilvēki nespēj izlīgt, jo uzņēmušies nosodītāja lomu un nevēlas piedalīties izlīguma procesā.

Pērn bijuši 42 izlīguma
pieprasījumi
Izlīgumus var uzsākt pēc procesa virzītāja ierosinājuma, un izlīguma pieteikumu var rakstīt arī pats cietušais vai vainīgais. Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālā struktūrvienības vadītāja Ilzīte Duļbinska informē, ka pērn bijuši 42 izlīguma pieprasījumi, no kuriem vainīgie nepilngadīgie iesaistīti divos izlīgumos. Viņa uzsver, ka par izlīguma procesa iespējām, kas vienlaikus ir arī konfliktu risināšana, būtu jāinformē aizvien plašāks cilvēku loks. Šogad dienesta uzdevums ir sniegt skolām informatīvu un konsultatīvu atbalstu par sākotnējā taisnīguma atjaunošanas pieejām konfliktu risināšanā. Galvenais ir dialogs un iespēja izrunāties,” pauž I.Duļbinska.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piedāvājums izlīgt

Kategorijas