Tūrisma uzņēmēju sāpe

2017. gada 24. februāris 00:00

2010

(Turpinās no 1.lappuses)

Alūksnes novada pašvaldība pirms nedēļas aicināja uz tikšanos tūrisma nozares uzņēmējus, lai pastāstītu par nozares aktualitātēm un pašvaldības plāniem to saistībā. Tomēr tikšanās izvērtās ne tāda, kā iecerēts. Tūrisma nozares uzņēmēji norādīja uz patiesajām problēmām, kas neļauj attīstīties, – pašvaldības radītā konkurence naktsmītņu piedāvājumā, izmitinot tūristus pašvaldības iestādēs par lētākām cenām.

Tūrisma piedāvājuma
jaunumi
Alūksnes novada pašvaldība 2018.gada pavasarī iecerējusi uzsākt intensīvu kampaņu, reklamējot tūrisma iespējas Alūksnes novadā. Taču līdz 2018.gada vasarai jāizdara daudz lielu darbu. Pašvaldība iecerējusi īstenot vairākus projektus, kas papildinās tūrisma piedāvājumu ar jaunām lietām, piemēram, Dēliņkalnā uzbūvēt skatu torni; Kornetu centrā izbūvēt treileru laukumu; izveidot piecas atpūtas un dabas izziņas pieturas vietas, kā arī divus pašapkalpošanās informācijas punktus; pārbūvēt Alūksnes stacijas šķūņa ēku un atjaunot pilsdrupu torni, abās šajās vietās izveidojot ekspozīcijas; restaurēt un labiekārtot Tempļakalna rotondu; mauzolejā pēc rekonstrukcijas iecerēts izveidot interaktīvas skaņas, video un gaismas projekcijas; izbūvēt laivu piestātnes pie Aleksandra paviljona un 101 pakāpiena.

Tūrisma centrs - “Zvaniņa” vietā?
Pašvaldība sanākušos tūrisma nozares uzņēmējus aicināja uz diskusiju par multifunkcionālās servisa ēkas Pilssalā nomas telpu pielietojumu, pārvietojamo tirdzniecības kiosku nepieciešamību, bezmaksas aplikācijas izstrādi viedtālruņiem un jautāja, kur būtu jāatrodas veselības veicināšanas pakalpojuma centram un Tūrisma informācijas centram? Sanākušie bija vienisprātis, ka mobilā aplikācija noteikti ir jāveido un tūrisma informācijas centra namiņam jāatrodas pilsētas centrā – Pils ielas malā, kur kādreiz atradās kafejnīca “Zvaniņš”. Uzņēmēji bažījas par pārvietojamo tirdzniecības kiosku lietderību, vai nebūs tā, ka tos izmantos tikai divas reizes gadā – īpašos svētkos. “Amatnieku Alūksnē nav tik daudz un regulāri neviens netirgosies. Atnāks tirgoties tikai uz svētkiem un lielākiem pasākumiem,” pauda keramiķis Uģis Puzulis.

Vai vajag 15.kafejnīcu?
Vienotības nebija, arī diskutējot par multifunkcionālās ēkas telpu nomu. Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja, ka šajās telpas plānots izveidot kafejnīcu, kuru projektēs un aprīkos pašvaldība, bet uzņēmējam atliks tikai saimniekot. Atpūtas kompleksa “Jaunsētas” īpašnieks Druvis Tomsons atzina, ka tagad ir par vēlu runāt, ko liks telpās. “Par to bija jādomā iepriekš, jau projektēšanas laikā. Kāpēc jārada vēl viena kafejnīca, ja jau esošās 14 nīkuļo? Vai nepieciešams palielināt konkurenci?” jautāja D.Tomsons.
Alūksnietes Līgas Langrātes ierosinājumu tur veidot amatnieku darbnīcas vai mājražotāju produkcijas tirdzniecības vietu noraidīja. “No idejas par veselības veicināšanas centra būvniecību pašvaldība nav atteikusies, esam atkāpušies tikai no idejas to veidot Lujāna drupās, kur vietas tomēr ir par maz un ir dažādi ierobežojumi. Ir variants to veidot Skolas ielas teritorijā, kur tika nojaukta morga ēka un atrodas mazā estrāde, otrs variants – VEF teritorijā. Sasaistei noteikti jābūt ar Alūksnes ezeru, jo tad šim centram ir pavisam cita vērtība. Risinājums jārod ātri, lai nezaudētu naudu,” skaidroja Dz.Adlers.

Aktualizē patiesās problēmas
Ikdienā tūrisma uzņēmēji saskaras ar pavisam citām problēmām, kas liedz attīstīties un veiksmīgi strādāt. Pašvaldība radījusi divas nakšņošanas vietas Alūksnes pilsētā – hosteli “Alūksnes nami” Rūpniecības ielā un jauniešu mītni “Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internāts”. Hostelī var izmitināt 12 cilvēkus, bet skolas internātā ziemas periodā - 55 personas, vasarā pat 115. Tā ir būtiska konkurence vietējām naktsmītnēm. Pie tam – cenas ir krietni zemākas nekā citās viesnīcās Alūksnē. Internātā viena nakts izmaksā 11,41 eiro, “Alūksnes namos” - sākot no 12 eiro. Reklāma par šīm nakšņošanas vietām un cenām lasāma pašvaldības izdotajos reklāmas bukletos un tūrisma informācijas mājaslapā. Nakšņošanai “Alūksnes namos” rezervāciju var veikt arī pasaules vadošajā naktsmītņu rezervēšanas vietnē “booking.com”.
“Likumā par pašvaldībām ir teikts, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu. Kādēļ tad vajadzīgi uzņēmēji? Mēs konkurējam ar pašvaldības radītajām viesnīcām, kas tiek dotētas no pašvaldības budžeta jeb mūsu visu kopējās naudas. Pašvaldība mums jautā – kāpēc jūs neattīstāties un nebūvējat vēl? Pie šābrīža nosacījumiem es neredzu iespēju, kā to izdarīt! Pie tam cik ētiski ir piedzērušos cilvēkus no malas pa lētu naudu izguldīt skolas internātā? Turpat blakus dzīvo mazgadīgi bērni. Internātam vispār būtu jābūt ierobežotas piekļuves iestādei, un svešiem cilvēkiem tur nebūtu jāatrodas. Tas ir absurds!” pauda D.Tomsons.

Kropļota konkurence
“Kā mēs varam konkurēt ar pašvaldības subsidētām iestādēm? Tā ir kropļota konkurence, kas liedz mums normāli strādāt un attīstīties. Internātā un “Alūksnes namu” viesnīcā algas darbiniekiem maksā pašvaldība, tāpat arī komunālās izmaksas sedz no iedzīvotāju naudas, remontus veic par pašvaldības līdzekļiem un arī gultas veļu pērk pašvaldība. Protams, tad par numuriņu var prasīt smieklīgu naudu. Kā lai mēs to visu izdarām? Dotējiet arī mūs! Kā mums attīstīties? Kā lai maksājam darbiniekiem algas? Neviens nav iedziļinājis, cik tas viss mums izmaksā. Visi darbinieki grib labas algas, jāparedz atvaļinājumu rezerves. Klienti grib skaistu, sakoptu teritoriju. Kā lai to visu nodrošina? Vismaz cenai būtu jābūt ekonomiski pamatotai. Tad arī redzēsim, kur izvēlēsies nakšņot tūrists,” pauda viesnīcas “Jolanta” īpašnieks Mairis Arājs un atzina, ka šis bizness ir grūts un to nevar novērtēt cilvēks no malas, kurš tajā visā pats nav bijis iekšā.

Cer, ka viss mainīsies
“Kad pirms trīs gadiem Alūksnē nebija šo lēto pakalpojumu sniedzēju, ziemā bija maksimāls piepildījums. Tagad ziemas ir tukšas. Ja pašvaldība to saprastu, tad tā nedarītu. Var man prasīt – kāpēc tu to dari? Esmu iesācis, kur man to likt? Kāds grib nopirkt? Turpinām strādāt, jo ir cerība, ka situācija uzlabosies. Taču tā mēs gaidām gadu no gada un pašvaldība ar savu darbību situāciju tikai pasliktina. Esam jau iesākuši attīstīties un ceram tuvāko divu trīs gadu laikā atvērt viesnīcu ar 12 numuriņiem Jāņkalna ielā 51 (Igauņu biedrības ēkā). Šī ēka jau sākotnēji tika būvēta kā viesnīca, tādēļ gribam šo stāstu saglabāt un attīstīt tālāk,” stāstīja M.Arājs.
“Šajā jomā Alūksnē nesenā pagātnē bija precedents, kur viens motelis mēģināja saimniekot, nebalstoties uz biznesa principiem, bet sniegt pakalpojumu zem ekonomiski pamatotas cenas... Un pie kā tas noveda? Pie bankrota! Tagad tas pats cilvēks, bet nu jau ar “Alūksnes namu” klientu līdzekļiem dara to atkal, jo tā ir vienkāršāk: ja vajadzēs, pacelsim tarifus namu administrēšanai un viesnīcu pastutēsim,” norādīja D.Tomsons.

Kāds ir Alūksnes tūrista profils?
Gide Ilona Riekstiņa vērsa uzmanību, ka ir tūristi, kurus interesē tikai ļoti lētas naktsmītnes, un viņus apmierina vienīgi skolas internāta cenas, kā piemēru minot pedagogu grupas. “Protams, nav runa par skolēnu un pedagogu grupām, kas ir absolūti normāli. Tas pat nav apspriežami. Arī es esmu bijis skolēns un braucis ekskursijās, kur jāguļ citās skolās. Par skolu sadarbību nav nekādu iebildumu. Arī par to, ja tūristi tiek uzņemti kādu lielu svētku vai pasākumu laikā, kad tiešām ar uzņēmēju piedāvājumu ir par maz. Runa ir par piedzērušiem cilvēkiem no malas,” precizēja D.Tomsons.
M.Arājs retoriski atzina, ka vienmēr būs kāds, kas teiks, ka nav naudas. “Parādiet man tādu, kurš teiks, ka viņam ir daudz naudas! Labākajā gadījumā atbildēs, ka pietiek. Nauda nevar būt galvenais arguments,” norādīja M.Arājs. D.Tomsons akcentēja, ka arī mēs paši, dodoties ceļojumos, vienmēr iztērējam vairāk, nekā plānots, un nevar būt lielisks piedzīvojums, par to nemaz nemaksājot. “Tūrists bez naudas nav tūrists. Ja viņš neatstāj nevienā no iestādēm nevienu centu, tad viņa vienkārši nav,” atzina D.Tomsons. “Vai kāds var pateikt, kāds ir Alūksnes tūrista profils – viņa vecums un nodarbošanās? Tie pamatā ir pensionāri. Tie ir cilvēki, kuri ir ar mieru gulēt klasē, jo viņiem arī 7 eiro ir daudz. Ja ceram, ka uz Alūksni brauks tikai miljonāri... daudzi gadi jāgaida. Alūksne tūristam ir ļoti dārga pilsēta. Jau atbraukšana vien līdz šejienei ir dārga. Ne par ko labu neliecina tas, ka tūristi pie mums brauc ar satiksmes autobusu. Uz ko mēs ejam?” rosināja aizdomāties I.Riekstiņa.

Sevi jāprot novērtēt
Ceļojumu aģentūras “Apkārt pasaulei” vadītāja Inese Grava atzina, ka nekur citur cenas nav tik zemas. “Protams, tūrists grib un prasa naktsmītnes par nieka dažiem eiro, grib gidu par 10 eiro un pusdienas par 2 eiro. Taču, tiklīdz man mūsējie kaut kur jāved, cenas ir astronomiskas! Nekur Latvijā nevar palikt grupa par 10 eiro, gida pakalpojumi vidēji maksā 70 eiro, par vienu nakti divu zvaigžņu viesnīcā bez brokastīm prasa kā minimums 30-40 eiro. Citu cenu vienkārši nav! Tas, ka mēs esam tālu, nenozīmē, ka viss jādala par pusvelti. Tas nav pareizi. Ja galīgi cilvēkiem nebūtu naudas, viņi paliktu mājās un nebrauktu nekur. Ir jānovērtē sevi,” teica I.Grava.

Liedz darbu vietējiem
Dz.Adlers nepiekrita apgalvojumiem, ka pašvaldībai nevajadzētu iesaistīties tūrisma nozarē un kaut ko darīt uzņēmēju vietā. “Mēs jau 20 gadus kā maza pašvaldība neko nedarījām. Cilvēki brauca prom, uzņēmēji neinvestēja un nebija perspektīvas. Tieši pašvaldība ir tā, kurai nekavējoties jāapstādina šī tendence un ar steigu jāinvestē lietās, kurās te tiek oponēts. Kāpēc “Alja” izīrē katamarānus? Tāpēc, ka neviens uzņēmējs to nedara! Ja jūs saskatāt, ka pašvaldībai nevajag to darīt, esam gatavi šo rūpalu atdot uzņēmējiem, lai turpina ar to nodarboties. Pašvaldībai ir jāapsteidz uzņēmēji, tikai nedrīkstētu konkurēt un kropļot. Kas attiecas uz viesnīcām, pilnīgi piekrītu, ka pašvaldība nedrīkstētu kropļot situāciju. Uzklausot uzņēmēju viedokli, saprotu, ka situācija ir jāsakārto, nosakot robežas, kad un kādas grupas laiž internātā, nevis pavisam aizliedzot,” pauda Dz.Adlers.
Vienisprātis ir arī novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis, sakot, ka pašiem vien ir jādara un “laimes lācis nenāks”. Viņš arī sanākušajiem uzņēmējiem jautāja, vai viņi laistu savās skaistajās viesnīcās, piemēram, ceļu strādniekus netīrās darba drēbēs, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi, jo ikvienā viesnīcā ir arī ekonomiskie numuriņi. Uzņēmēji arī norādīja, ka, plānojot projekta izmaksas, tiek paredzēts finansējums nakšņošanai. “Kādreiz ziemas periodā viesnīca bija pilna, jo nakšņoja dažādi strādnieki. Un neviens nečīkstēja, ka nav naudas. Protams, jo būs lētāk, jo lielāks prieks viņiem būs palikt par lētām naudām,” pauda M.Arājs. Alūksnietis Aivars Ezeriņš, kurš ilgus gadus darbojies būvniecības nozarē, atzina, ka lētās viennīcas liedz darbu vietējiem iedzīvotājiem. “Ja nekas nav jāmaksā par viesnīcām, strādniekus var atvest no jebkādas vietas. Līdzko jāmaksā par dzīvošanu, izdevīgāk algot vietējos strādniekus un vietējiem cilvēkiem būs darbs,” atzina A.Ezeriņš.

Kļūdu saprot un labo
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internāta administratore Sarmīte Zilaua atzina, ka vienubrīd cenas tiešām bija par zemām, taču tagad tās ir paaugstinātas. Tāpat arī viņa nenoliedza, ka ir bijušas problēmsituācijas ar strādniekiem, kuri pārmēru lietojuši alkoholiskos dzērienus. “Nenoliegšu, internātā tiešām ir nakšņojuši sadzērušies strādnieki. Taču uz atskurbtuvi nav aizvests neviens un internāta darbinieki veiksmīgi ar šiem gadījumiem tikuši galā. Kultūras centra celtniecības laikā internātā pusotru gadu nakšņoja reizēm pat 40 strādnieki. Tā bija pozitīva pieredze, jo bērni, saprotot strādnieku darba specifiku, agrāk aizgāja gulēt, netrokšņoja, savukārt strādnieki salaboja kādu salauztu gultu. Es ļoti labi saprotu uzņēmējus un viņu pārmetumus. Ja es būtu viņu vietā, noteikti justos tāpat. Sākot to visu darīt, mums šķita, ka darīsim pilsētai labu, jo tūristi brauks un viņiem būs, kur palikt. Tūristus “paņēmām” ar zemo cenu, nevis kvalitāti. Atzīstu, ka cenas bija par zemu, taču tagad esam tās paaugstinājuši,” skaidroja S.Zilaua. Visi bija vienisprātis, ka internātā strādnieki nebūtu jāizmitina, tādēļ turpmāk tas netiks darīts.

KNAB pārkāpumus neatklāja
“Esam par to, lai visiem būtu vienādi noteikumi. Lai pašvaldības naktsmītnēs būtu cenas kā vidēji Latvijā un par ieņēmumiem no cilvēku izguldīšanas remontētu telpas, nosegtu darba algas, maksātu komunālos maksājumus. Ātri vien bizness izputētu, jo reāli to nevarētu uzturēt. Kas tika panākts ar šīm 12 gultasvietām “Alūksnes namos”? Tikai izkropļoja darbu tiem, kuri šajā nozarē strādā jau “padsmit” gadus. Konkurence nav vienlīdzīga, un šie pakalpojumi tiek sniegti par iedzīvotāju naudu,” atzina M.Arājs. “”Alūksnes namu” viesnīca sākotnēji bija domāta viņu pašu vajadzībām, vēlāk jau parādījās “booking.com”. Tagad jau pavisam lepni - uz durvīm ir uzraksts un visi tiek laipni gaidīti. Jā, ļoti iespējams, ka sezonas laikā, svētkos un lielos pasākumos esošo viesnīcu kapacitāte ir par mazu. Taču ziemā klienti tiek noņemti ar dempinga cenu. Tad mums atliek strādāt tikai trīs mēnešus un pārējā laikā slēgt ciet savas iestādes, atlaižos darbiniekus. Vai tāds ir mērķis? Likvidēt uzņēmējdarbību ar pašvaldības līdzekļiem? Ja tā, tad ļoti veiksmīgi šajā virzienā tiek strādāts. Vai tiešām jāvēršas iestādēs, kas izvērtētu šo jautājumu? Tas būtu diezgan nepopulārs lēmums mazpilsētā,” norādīja D.Tomsons. A.Dukulis atbildēja, ka KNAB situāciju jau ir izvērtējis un pārkāpumus neatklāja.

Kādas emocijas gūst Alūksnē?
“Kādu priekšstatu mēs radām tūristiem par Alūksni, ja pusdienās viņi tiek vesti, piemēram, uz kafejnīcu “Altiņš”? Tas ir labākais, ko viņi redz Alūksnē? Tāpēc tā ir atpūta, lai gūtu kādas labas emocijas. Kādas emocijas gūst, ēdot “Altiņā” un guļot internātā? Ko viņi stāstīs citiem? Ir bijuši arī trakāki absurdi – iebrauc tūristu autobuss atpūtas kompleksā, apstājas, visi tūristi pieplok pie loga un kaut ko fotografē, autobuss apgriežas un aizbrauc. Kad jautāju, kas tas bija, – pareklamēja, ka te ir laba vieta, kur atbraukt citreiz. Izlaidiet vismaz tos cilvēkus ārā, lai pabradā pa ezeru! Un kāds varbūt arī nopirks to kafiju. Nevis kā zvērus krātiņā atved un aizved, nelaižot ārā. Stāstam, ka atbrauks pēc tam, neticu,” atzina D.Tomsons.

Glābj darbošanās citās
nozarēs
Lai arī tūrisma uzņēmēju tikšanās reizē klāt nebija Aināra Žukura no viesnīcas “Ierullē”, viņš laikrakstam apstiprināja, ka saskaras ar tām pašām problēmām kā D.Tomsons un M.Arājs. “Esmu saņēmis pārmetumus no klientiem, ka pie mums ir dārgāk nekā “Alūksnes namos”. Bet nevaram uzturēt viesnīcu par tādām cenām. Es zinu, cik tas viss izmaksā, un par tādām cenām nav iespējams segt visas izmaksas. Pie tam mums izmaksas arvien palielinās, jo aug komunālo pakalpojumu cenas, bet iespēju nopelnīt paliek mazāk. Protams, ja pašvaldība dotē, tad ir viegli dzīvot. Taču dotē no cilvēku naudas, kuriem pieder dzīvokļi Alūksnē,” norādīja A.Žukurs. Viņš ir gatavs pašvaldībai vai “Alūksnes namiem” dot viesnīcu, lai pamēģina, kā ir saimniekot bez dotācijām no pašvaldības puses. “Kāpēc man jācīnās? Vai man nav, ko citu darīt? Ar šādu konkurenci viņi grauj tūrisma biznesa vidi. Nevienā citā Latvijas pilsētā neesmu redzējis, ka pašvaldība tik radikāli jauktos viesnīcu biznesā. Glābj tikai tas, ka līdztekus strādājam arī citās nozarēs. Tikai tādēļ varu uzturēt tādu “brīnumu” kā viesnīca, kas nes tikai zaudējumus,” skaidroja A.Žukurs. Viņš ir apsvēris iespēju izbeigt darbību, taču vēl cer, ka situācija uzlabosies un pašvaldība beigs konkurēt ar uzņēmējiem.

“Alūksnes nami” vainīgi nejūtas
“Alūksnes namu” valdes loceklis Armands Musts uz tūrisma uzņēmēju tikšanos ieradies nebija. “Alūksnes Ziņas” sazinājās ar A.Mustu, lai noskaidrotu viņa viedokli. “Pārmetumus par to, ka konkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, mēs neesam saņēmuši, taču tos nācies uzklausīt mūsu īpašniekam – pašvaldībai. Mūsu atbilde – strādājam tikai no pulksten 8.00 līdz 17.00 un klientus pēc 17.00 pieņemam tikai tad, ja tas bijis iepriekš saskaņots. Mēs negribam konkurēt ar uzņēmējiem, kuri strādā visu diennakti. Atsevišķu cilvēku nealgojam, darbdienās šie pienākumi uzticēti administrācijas darbiniekam. Ja ir nepieciešams, es kā iestādes vadītājs ielaižu numuriņā pēc pulksten 17.00. Ļoti publiski nestrādājam, jo mūsu īpašnieki šo darbošanās veidu neatbalsta, lai neveidotu vietējiem uzņēmējiem konkurenci. Naktsmītne nav mūsu pamatdarbības veids, bet gan tikai viens no piedāvājumiem. Pamatā naktsmītnes klienti ir cilvēki, kuri strādā Alūksnē vai ierodas šeit komandējumā uz ilgstošāku laiku,” skaidroja A.Musts.

12 gultas nav konkurence
Uzzinot uzņēmēju domas un izjūtas par “Alūksnes namu” naktsmītņu radītajām problēmām, A.Musts teica, ka uzņēmējiem vajadzētu kritiskāk paskatīties uz savu uzņēmumu darbošanos. “Neviens nav liedzis veidot kaut ko citādāku vai labāku. Vai mūsu gultasvietu dēļ pie viņiem mazāk brauc? Mūsu 12 gultasvietas sagrāvušas viņu biznesu? Muļķības! Kādreiz man piederēja motelis “Vējkalns” ar 30 gultasvietām no lētiem līdz dārgiem numuriņiem. Tagad šī uzņēmuma nav. Kur tiem cilvēkiem likties? Esam pašā pilsētas nomalē, kur nav nekādas infrastruktūras. Par kādu konkurenci var būt runa?! Nevajag meklēt vainu citu uzņēmumu darbībā. Ir jāprot uzņemt dažāda līmeņa klientus. Vai viņi būtu gatavi vasaras sezonā trīs mēnešus izguldīt ceļu strādniekus? Neviens nav liedzis riskēt un sniegt šādu pakalpojumu. “Alūksnes nami” no Alūksnes novada pašvaldības nav saņēmuši nevienu centu no budžeta uzņēmējdarbības stabilizēšanai pēdējo desmit gadu laikā. Visu laiku strādājam patstāvīgi,” norādīja A.Musts.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tūrisma uzņēmēju sāpe

Kategorijas