Ceļiem – tikai ikdienas uzturēšanas darbi

2017. gada 24. februāris 00:00

413

Mainīgie laikapstākļi ir īsts pārbaudījums ceļu uzturētājiem, tomēr, neņemot to vērā, iedzīvotāji gaida, lai ceļu stāvoklis būtu labs ik dienu – tāpat kā gaida arī to, lai pēc iespējas vairāk būtu ceļu, kurus rekonstruē. Kādas ir šābrīža aktualitātes ceļu uzturēšanā Alūksnes novadā, diskutēja Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas februāra sēdē.

Puse ziemai, puse - vasarai
VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks atzīst - šobrīd aktualitāte ir ziemas uzturēšanas darbi. “Arī “Latvijas valsts ceļi” saņem diezgan daudz iedzīvotāju sūdzību par ceļu stāvokli ziemā, tomēr līdz šim neviena sūdzība nav bijusi pamatota. Mēs ziemā ceļus uzturam pat augstākā līmenī, nekā prasa noteikumi. Gan iedzīvotājiem, gan autovadītājiem jāsaprot, ka ziemā ceļi ir un vienmēr būs slideni. Ceļu ikdienas uzturēšanai tiek iedalīts vienots finansējums – ja ziemā iztērējam vairāk, tad vasarai paliek mazāk, un otrādi. Šobrīd ikdienas ceļu uzturēšanai tērējam 1,2 miljonus eiro – aptuveni pusi ziemai un pusi vasarai. Ikdienas uzturēšanas darbus veic “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Jāuzsver, ka, salīdzinot ar laiku pirms gadiem piecpadsmit, tagad uz ceļiem strādājam daudz vairāk un ceļus uzturam augstākā līmenī, nekā prasīts.
Ziemā autovadītāji maz uzmanības pievērš sava auto ziemas aprīkojumam. Ja katru dienu jābrauc pa C klases ceļu, tad būtu jāpadomā par riepām ar radzēm. Ir arī zudušas iemaņas braukšanai ziemas apstākļos, tādēļ ir nesaprašanās, sūdzības un tā tālāk,” prāto J.Priednieks.

Šogad lielu darbu nebūs
Kādi darbi uz ceļiem tiks veikti šogad? Vietējo autoceļu uzturēšanas programmā šogad ietverti vairāki objekti Alūksnes novadā – Annas un Jaunannas centra asfalta seguma atjaunošana un ūdens atvades sistēmas remonts; Mārkalnes centra asfalta seguma virsmas apstrāde.
J.Priednieks uzsver, ka izstrādes procesā ir projekts par drošības uzlabošanu Strautiņos, projekts būs gatavs aprīlī. Tas paredz gājēju pārejas izveidi, ietves izbūvi, bet autobusu pieturu pārcels citā vietā, kur to uzbūvēs jaunu. “Gājēju ietves izbūve plānota arī Liepnā posmā no internātpamatskolas līdz vidusskolas ceļam. Diemžēl tur ir problēmas, jo Alūksnes novada pašvaldība mums izsniegusi ļoti stingrus tehniskos noteikumus attiecībā par ceļa malās augošajiem kokiem. Lai izpildītu šos noteikumus, darbus sākuma posmā nevar veikt,” stāsta J.Priednieks. Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova skaidro – notikusi sapulce, kurā problēmas pārrunātas. “Bija prasība saskaņot ar katru zemes īpašnieku darbu veikšanu un darbības ar ceļa malās augošajiem kokiem, bet vienojāmies, ka informēs katru zemes īpašnieku. Runa ir par dažiem kokiem pie pagastmājas,” saka J.Čugunova.

Sāpju bērns - ceļš
Alūksne-Ape
Sadarbībā ar Latgales reģionu uzlabojumi būs valsts autoceļam no Liepnas līdz Kupravai, kur veiks ceļa seguma atjaunošanu un virsmas apstrādi pēc tādas tehnoloģijas kā valsts autoceļam posmā no Alūksnes līdz Karitāniem. Šobrīd vēl notiek projektēšana, darbi uz ceļa notiks nākamgad.
“Vislielākās problēmas mums ir ar valsts autoceļu Alūksne-Ape. Pērn varējām uz tā salabot asfalta segumu no 15. līdz 22.kilometram, tas izmaksāja 3,9 miljonus eiro. Diemžēl šobrīd nav paredzams turpinājums šā ceļa remontam vismaz līdz 2020.gadam, lai gan Alūksnei šis ir vissvarīgākais virziens. Varbūt šajā gadījumā nepieciešams kāds politiskais lēmums. No 8. līdz 11.kilometram jeb caur Alsviķiem un arī tālāk ir lielas ceļa klātnes deformācijas,” pauda J.Priednieks.

Kāpēc rok tik dziļus grāvjus?
Deputāts Ainars Melders pauda, ka no rītiem ceļi netiekot laikus notīrīti un nokaisīti, kā piemēru minot valsts autoceļu no Alūksnes uz Gulbeni caur Liteni. J.Priednieks atzīst, ka normatīvais laiks atļauj, ka šis ceļš vēl pulksten 11.00 var būt neattīrīts no sniega, bet ceļa segumam ziemā nav prasības būt melnam. A.Melders arī pauda, ka uz šā ceļa nav uzzīmēta baltā ass līnija un ka šādas līnijas vajadzētu arī uz ceļa ārmalām. J.Priednieks noraidīja pārmetumu, jo ass līnijas tiekot atjaunotas katru gadu, bet ārmalās uz mazākas nozīmes ceļiem Latvijā standarts neparedz vilkt svītras.
Deputāte Viola Kaparšmite taujāja pēc izskaidrojuma, kādēļ gar ceļu malām tiek rakti tik dziļi grāvji. “Ziemā, kad pretī brauc kravas automašīna, tās ir šausmas! Kur ir tā “fiška”, ka vajag tik dziļus grāvjus? Daļa Malienas puses iedzīvotāju uz Alūksni brauc pa apkārtceļu, nevis caur Karitāniem šo dziļo grāvju dēļ,” sacīja V.Kaparšmite. J.Priednieks skaidroja, ka tam ir vairāki iemesli. “Pirmkārt, ir grūti pierast tīri psiholoģiski, ka vietā, kur agrāk grāvja nebija, tagad ir. Otrkārt, grāvī jāpanāk ūdens notece uz vienu vai otru galu. Lai iegūtu vajadzīgo slīpumu, dažās vietās nākas rakt dziļāk. Grāvju dēļ ar līkumu gan nevajadzētu braukt,” pauda J.Priednieks.

Zemnieki noar līdz ceļam
Deputāts Laimonis Sīpols vērsa uzmanību par zemniekiem aktuālu jautājumu saistībā ar ūdens noteci ceļu malās pie tīrumiem. “Ūdens netiek novadīts, un tīrumi slīkst. Grāvis stāv pilns ar ūdeni, jo netiek novadīts tālāk, rezultātā mirkst arī ceļš. Meliorācijas sistēma ir iztīrīta. Piemēram, daudz šādu vietu ir uz ceļa posmā no Liepnas uz Zaicevu. Vai ir gaidāms kāds risinājums? Zemniekiem arī tiek izteikti pārmetumi, ka viņi apstrādā zemi līdz pat ceļam, bet tajā pašā laikā, kur zemnieki tā nedara, josla starp tīrumu un ceļu aizaug krūmiem, nezālēm un neviens to netīra,” taujāja L.Sīpols. J.Priednieks atzina, ka katrs šāds gadījums jāizvērtē individuāli un viss ir “naudas jautājums”. “Bet, piemēram, pie Malienas, kur ceļa malā ir tīrumi, arī grāvjos stāv ūdens, jo meliorācijas sistēmas nestrādā. Par to, ka lauku apstrādā līdz ceļam, zemnieki saņem ne tikai lielus pārmetumus, bet arī sodus. Šis ir diskutējams jautājums. Ja zemniekam ir interese apstrādāt brīvjoslu, kas ir gar ceļa konstrukciju un viņa zemi, tad jāvēršas “Latvijas Valsts ceļos” un tas jāizrunā. Mēs izvirzīsim noteikumus, lai brīvjoslas apstrāde ceļam nedarītu postījumu. Mums ir tapis daudz fotogrāfiju par situācijām, kad lauks noarts līdz ceļam. Lielākais risks ir vietās, kur grāvji jau izrakti un, šādi rīkojoties, tie tiek aizbērti,” skaidro J.Priednieks.

Sabiedrība nobloķē
L.Sīpols arī taujāja, vai paredzēts turpināt seguma uzlabošanas darbus uz ceļa Alūksne-Liepna, kas pavasarī un rudenī “tiešām ir drausmīgs”. J.Priednieks atzina, ka šis ceļš “visu laiku ir uzmanības centrā”. “Šos darbus plāno “Latvijas Autoceļu uzturētājs” no naudas, ko papildus piešķir Satiksmes ministrija ikdienas uzturēšanai. Līdz Karitāniem ir veikta seguma pastiprināšana un virsmas apstrāde, posms līdz Malienai sagatavots jau tiktāl, lai veiktu virsmas apstrādi. Bija plānots pabeigt arī šo posmu, bet sabiedrības neapmierinātības dēļ par izvēlēto metodi darbi tika pārtraukti. Kad tos atjaunos – nezinu. No ikdienas uzturēšanas darbos ieekonomētajiem līdzekļiem paši posmam aiz Malienas pērn izrakām grāvjus un nozāģējām kokus. Diemžēl vairāk naudas nebija. Ceram, ka šogad atkal kaut ko varēsim paveikt, bet lielāks finansējums šobrīd šim ceļam nav paredzams,” skaidroja J.Priednieks.

Lai nesasalst “trepē”
Deputāts Andis Zariņš interesējās, kad varētu būt uzlabojumi ceļam Korneti-Igaunijas robeža Veclaicenes pagastā. “Ceļš ir kalnains, kalna galā izmainīties divas automašīnas nevar, daudzviet nav pārredzams apauguma dēļ. Ceļš ir “iegājis bedrē” vietām pat pusmetra dziļumā. Kustība uz šā ceļa nav liela, bet kad varētu sagaidīt kādus uzlabojumus?” taujāja A.Zariņš. J.Priednieks uzsvēra, ka pēdējos gados liela uzmanība veltīta apauguma noņemšanai – cirsti krūmi, zāģēti bīstamie koki. “Nozāģējot kokus, paliek celmi, kas būtu jārauj ārā, un būtu jārok grāvji, bet atkal ir jautājums par naudu. Tuvākajos gados lielāki remonti uz šā ceļa nav plānoti,” sacīja J.Priednieks.
Deputāts Modris Lazdekalns atsaucās uz Mārkalnes un Pededzes puses iedzīvotājiem, kuri vērš uzmanību uz to, lai ceļu virsma tiktu apstrādāta, pirms tā sasalst “trepē”. J.Priednieks neslēpa, ka pēdējos gados tas ir ļoti aktuāls jautājums, jo laikapstākļi ir ļoti mainīgi. “Diemžēl šādos gadījumos tur neko nevar darīt. Risinājums ir tikai viens – rudenī pirms sala paspēt ceļu noplanēt, bet parasti ir tā, ka līst, līst, līst un uzreiz sasalst, nevar pagūt noplanēt visus ceļus uzreiz. Cenšamies vispirms noplanēt lielākos, pēc tam pārējos. Risinājums ir arī ceļus saremontēt, izrakt grāvjus, kam atkal vajag naudu, bet vislabākais risinājums ir asfalts,” saka J.Priednieks.

Kad rekonstruēs šoseju?
Izskanēja arī jautājums, kad varētu būt rekonstrukcija Vidzemes šosejas posmam uz Alūksnes pusi, sākot no Bērzkroga. J.Priednieks piekrita, ka tik slikta ceļa posma kā šis nav nekur Latvijā. “Šo posmu vēl projektē, remonts pamazām nāks uz Alūksnes pusi. Vajag saprast, ka satiksmes intensitāte uz mūsu galu samazinās un nekad nesāks remontēt ceļu no tā gala, kur ir mazāka intensitāte,” sacīja J.Priednieks. L.Sīpols ironiski piebilda – ja neremontēs ceļus, tad iedzīvotāju un autotransporta šeit paliks vēl mazāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ceļiem – tikai ikdienas uzturēšanas darbi

Kategorijas