Austrumu dejas – sievišķīgs aicinājums 10 gadus

2017. gada 24. februāris 00:00

838

Austrumu dejas ir vienīgās dejas, kas nodarbina pilnīgi visas muskuļu grupas: sākot no kakla skriemeļiem līdz astes kaulam, kā arī roku un kāju muskuļus, bet it sevišķi vēdera, mazā iegurņa, gurnu un sēžas muskuļus. Tādēļ jau 10 gadus Kolberģa austrumu deju grupa “Džalila” izdejo dejas savam priekam un veselībai. Kā atskaite tam rīt, 25.februārī, pulksten 18.00 tiks svinēta kolektīva 10 gadu jubileja. Pasākumā atainos sieviešu pievilcību caur deju un krāšņiem tērpiem.

Sapņa piepildījums
Kolektīva dalībniece Lauma Beļenkova ar savām kolektīva meitenēm austrumu dejas izdejo kopš 2006.gada rudens. “Pirms 10 gadiem redzēju sapnī, ka dejoju austrumu dejas jeb vēderdejas. Domāju, ka katra maza meitene ir sapņojusi kļūt par Austrumu princesi un vēlējusies pielaikot austrumnieciski skaistos tērpus, gurnu lakatiņus ar spīdīgajām monētiņām, krāšņās pērļu rotas. Visi taču zina stāstu par Aladinu, lampu, princesi un burvju paklāju. Tas viss lika sapņot un domāt par ko neaizsniedzamu, par tādu kā pasaku tēlu, bet, kad sapnī nosapņoju šo vīziju, sapratu, ka jāmeklē iespēja, kur var iemācīties šīs dejas. Tuvākā vieta bija Gulbenē. Tad nu apņēmības pilna devos turp. Tajā laikā mēroju ceļu uz Gulbeni bānītī. Kad nācās gaidīt nodarbības un atpakaļ transportu uz mājām, izšuvu deju lakatiņus, kādu no tērpa detaļām vai pērļoju. Kad sāku dejot, sapratu, ka šīs dejas ir mans aicinājums. Taču tajā laikā uzsāku studijas un kļuva apgrūtinoši visu apvienot, bet pārāk nenoskumu, jo 2006.gada augustā apmācību stundas austrumu dejās Kolberģa tautas namā sāka pasniegt Evija Kokarīte no Valmieras. Tur arī turpināju savas deju gaitas. Tad deju kolektīvs bija krietni kuplākā skaitā - gandrīz 50 sievietes. Bet, kā jau vienmēr dzīvē iekārtojas, dažādu apstākļu dēļ kolektīvs pajuka. Liela daļa vairs nenāca sadzīves un veselības apstākļu dēļ, citi - ģimenes miera labad, savukārt viena daļa meiteņu atdalījās, nodibinot savu deju grupu. Tā mēs, piecas alūksnietes, kuras ļoti vēlējāmies dejot, domājām, ko darīt, līdz nolēmām, ka apstāties nevar. Līdz ar to mēs vairs nebijām deju studijā “Haidar”, ko vadīja E.Kokarīte, bet 2009.gadā pārdēvējām sevi par austrumu deju grupu “Džalila”, kas tulkojumā nozīmē - greznība, krāšņums,” atmiņās dalās L.Beļenkova.

Visu veido kopā
“Mūziku dejām izvēlamies pašas. Tā kā mums nav deju grupas vadītājas, tad arī horeogrāfija ir pašu sastādīta vai iestudēta cita horeogrāfa deja, kā arī bijušas dejas, kuru horeogrāfe ir E.Kokarīte. Sākumā pastāvīgu telpu mēģinājumam nebija, svaidījāmies no vienas vietas uz otru. Bet tad Kolberģa tautas nama vadītāja Rudīte Simanoviča paņēma mūs savā paspārnē, ierādot telpas. Paldies viņai! Šobrīd kolektīvā esam vairs tikai četras pasakainas sievietes: Svetlana Bērziņa, Jeļena Mateusa, Gunta Dokteniece un es. Nevaru nepieminēt mūsu Ēriku Socku, kura diemžēl vairs nav kopā ar mums, bet mūsu sirdīs un atmiņās paliks vienmēr. Viņa bija tā, kas rūpējās par mums mirkļos, kad nezinājām, kur nobāzēties, palīdzēja ar transportu, pat iegādājās jaunu auto, lai mums būtu tāds kā savs izbraukuma auto, kurā bija vieta gan mums, gan tērpiem. Par vecumu jau nerunā, bet tomēr – lai gan mūsu skaistais vecums sen vairs nav pieskaitāms pie Balzaka vecuma, tas neko nemaina. Vēlme dejot ir lielāka par pārējo. Mūsu pūrā ir gandrīz 20 dejas - sākot no austrumu klasiskajām un drumsolo (bungu) dejām, spāņu, romu, flamenko līdz pat austrumu tautas dejām kā tribals, saidi. Apgūstam arī jaunu deju stilu - halidži,” teic dejotāja.

Dejas izdejotas daudzviet
Kad sācies vēderdeju bums, meitenēm izbraukumi bijuši cits pēc cita. “Bija pat tā, ka vienā vakarā jāapmeklē trīs kultūras nami! Tas bija kaut kas satriecošs - pēc tam brīnījāmies, kā to spējām dabūt gatavu? Pēc smagas traumas man dejošana nedaudz apstājās, bet tas mani neapturēja. Devos līdzi meitenēm un mācījos skatoties, izjutu un izdzīvoju dejas kopā ar viņām. Bija brīži, kad mēģināju arī izdejot, bet tikai saudzīgi. Tomēr nav nelaimes bez laimes, un deja man ir svarīga, tādēļ tagad esmu atpakaļ ierindā un gatava mūsu desmitgades koncertam. Jāatzīst, ka, neņemot vērā visus daudzos koncertus, pasākumus, kuros esam uzstājušās, katru reizi jūtu satraukumu. Domāju, ka tas ir jebkurā no mums, un tas ir tikai normāli. Ja nebūtu satraukuma, tad jau acīmredzot būtu vienalga, kā deju nodejo. Skatuve un publika dod tādu kā adrenalīna devu, kas ir sava veida dopings turpmākai darbībai un jaunu deju apgūšanai!”

Vecuma ierobežojumu nav
“Tam, ka pagājuši 10 gadi, nespējam pat noticēt. To, ko pieproti, to pieproti, bet ar to ir par maz, cenšamies apgūt arī ko jaunu. Jā, atkrīt kustības ar izklupienu, dziļiem pietupieniem. Katra dara to, ko var izdarīt, lai nenodarītu sev pāri. Godīgi sakot, ja būtu bijusi iespēja jau astoņdesmitajos gados ar šīm dejām nodarboties un tad, kad mācījos skolā, noteikti izmantotu šo iespēju. Tad pratu gan tiltiņu no augšas noliekt, gan špagatu... Bet tas jau nenozīmē, ka arī tagad nevaram izpausties. Šīs dejas nav striptīzs, ne arī striptīza paveids un nav izaicinošas, kā to uzskata daļa tautas. Tā ir sava veida deja, kas parāda sievietes grāciju, sievišķību. Caur dejām virmo austrumu kautrīgums, romu kaisle, spāņu karstasinīgums. Šīs dejas dejojot, nav vulgāru kustību, viss ir kompakts, bet ar erotisku piegaršu, jo dejai cauri virmo sievietes šarms un grācija. Rozīnīte ir kautrīgums. Protams, viedokļi ir atšķirīgi. Bet mans personīgais gandarījums ir tas, ka, uzsākot šo deju apmācību, kā arī dejojot austrumu dejas, mani bērni mani atbalsta un ne mirkli nav kaunējušies vai jutuši diskomfortu. Ja tevi atbalsta otra pusīte, tad tas ir lielākais gandarījums. Šīm dejām nav vecuma ierobežojumu, tādēļ es dejošu, kamēr man veselība to ļaus. Domāju, ka arī manas deju meitenes uzskata tieši tāpat. Horeogrāfe, dejotāja Ilze Zariņa 2000.gadā, atverot Latvijā pirmo eksotisko deju studiju “Alegria”, radot šīs mākslas popularitātes vilni Latvijā, teica: “Deja ir Dieva dāvāta enerģija, kas nepieciešama katram cilvēkam, it īpaši sievietēm, kurām dažbrīd dzīvē pietrūkst veida, kā izpaust savu seksualitāti vai pašapliecināties... Deja ir kas vairāk nekā skaists kustību salikums – deja dziedē cilvēkus!”,” saka L.Beļenkova.

Dejas – sava veida meditācija
Lauma skaidro, ka tiek dejots ar basām kājām, veidojot saskarsmi ar zemi un tādējādi no zemes smeļoties enerģiju un spēku. Dejo virzienā uz dienvidiem, ziemeļiem, rietumiem un austrumiem, tiek rotēts pret katru debespusi, kas sasaucas ar simboliem – gaiss, zeme, ūdens, uguns. Lai arī reizēm diena ir neizdevusies vai pārāk saspringta, dodoties uz mēģinājumu dienas likstas paliek kaut kur ārpusē. Dzirdot jau austrumu ritmus un iesildot ķermeni, stiepjot un vingrinot to, veicot šimmi (viegli kustinot ceļgalus, vibrē ar organismu, un, ja liegi, bet ātri kustina plecus, sanāk krūškurvja šimmi), dejotāja nopurina visu negatīvo, kas pa dienu ir uzkrājies. Varētu arī teikt, ka tā ir sava veida meditācija vai relaksācija. Citiem ir joga, mums ir austrumu dejas.”

Jubilejā būs daudzveidība
“Kā noritēs jubilejai veltītais pasākums, varbūt lai paliek nelielā noslēpumā. Pie pasākuma norises un organizēšanas varam pateikties Monikai Upeniecei un Rudītei Simanovičai, jo viņas visu sīki izplānojušas. No kolektīva “Džalila” kā jaunums būs austrumu deju stila popurijs, kurā būs trīs stili: halidži, kas pauž sievietes grāciju, saidi - deja ar spieķīti, kas ir ganu izveicības deja, un tribals. Katrai dejai, protams, būs savs tērps. Pasākums būs trīs daļās, aptuveni pusotru stundu. Pirmajā daļā paredzētas austrumu stila dejas, otrajā daļā - flamenko, tango, spāņu deja un trešajā – čigānu dejas. Svētki tiks svinēti kopā ar austrumu deju grupu “Samia” no Balviem, austrumu deju grupu “Habibi” no Gulbenes un austrumu deju grupu “Luxora” no Ilzenes, kuras arī sniegs deju baudījumu. Laipni gaidīti Austrumu valstībā!” saka L.Beļenkova.

Vēderdeju vēsture sākusies pirms četriem gadu tūkstošiem, kad tās pozicionētas kā tempļa dejas, ko sievietes dejojušas sievietēm. Viņas izrādījušas savas rotas, tērpus, auguma lunkanību un matu daiļumu. Ar šīm tempļa dejām vecākās sievietes sagatavoja jaunākās meitenes bērna ieņemšanai, iznēsāšanai un piedzimšanai, jo visas dejas ir saistītas ar sievietes veselību un auguma attīstību.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Austrumu dejas – sievišķīgs aicinājums 10 gadus

Kategorijas