Elpot vienā dzīves ritmā

2017. gada 3. marts 00:00

251

Elpot vienā ritmā – tas, manuprāt, būtu labs apzīmējums pāra attiecībām. Laiks – svarīga dimensija. Laiks ģimenei, attiecībām. Laiks mums un laiks sev. Aiz tā stāv vēl grūtāks uzdevums – saprast un apzināties savas vajadzības un cerības, iemācīties par to runāt, pieņemt lēmumus par kopīgo laiku.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sinhronizēt dzīves ritmu. Katram no mums tas ir savs. Atšķirīgs veids un ātrums, kā mēs darām lietas. Vīrietis un sieviete ir atšķirīgi un līdzīgi. Par to, kā abiem dzimumiem sadzīvot un atrast kopīgu valodu, vēl tiks sarakstīts daudz grāmatu. Taču visiem ir zināms vecais stāsts par pūcēm un cīruļiem. Vienam agrāk nāk miegs, un viņš no rīta agrāk ceļas (cīrulis). Otram miegs nenāk (pūce), viņam no rīta ir grūtāk piecelties. Ko lai dara, ja vienam nāk miegs, bet otram nenāk? Nav divu vienādu cilvēku, kas varētu vienādi labi justies vienā un tajā pašā dzīves situācijā. Viens jūtas labi, otrs ne. Viens ir saguris, otrs atpūties. Vienam kaut ko gribas, citam neko negribas. Šķiet, atbilde ir viena – tas tādēļ, ka mēs katrs dzīvojam pēc sava ritma.
Iespējams, nekāds liels ļaunums arī neradīsies, ja viss paliks tā, kā bijis līdz šim. Un tomēr. Var gadīties, ka ikdienas pienākumos cilvēki pat nepamana, ka ir sākuši atsvešināties. Sarunas, ja tādas notiek, ir par visu ko, tikai ne par viņiem pašiem un viņu attiecībām.
Ja gribam, varam paraudzīties uz savu dzīves ritmu arī kā uz ieradumu, ko esam apguvuši ilgākā laika posmā. Mēs iekārtojam savu dzīvi tā, kā mums ir ērtāk. Elektrības izgudrošana ir nojaukusi dabas ritmus, saskaņā ar kuriem cilvēkam ir jābūt nomodā, kad ir gaišs, un jāguļ tad, kad ir tumšs.
Un tagad ieteikums. Vienkāršs. Cik iespējams, sakārtot lietas tā, lai abi var iet pie miera un arī celties vienā laikā. Kopā apsēsties pie brokastu un vakariņu galda. Nesolu tūlītējus rezultātus, bet ilgtermiņā tam noteikti būs pozitīvs iespaids.

Lai nebūtu kā naktssargam
un veļasmazgātājai
Modris, piecus gadus precējies ar sievu Sanitu
Jautājums par kopīgu dzīves ritmu ir būtisks, taču ne vienmēr tas iespējams. Mēs dzīvojam steidzīgā pasaulē, kad gribas un vajag vēl un vairāk. Pat ja negribam, katram ir pienākumi pret ģimeni un tuvākajiem, katram ir finansiālas saistības, kas savukārt nozīmē – būt attiecībās ar darba devēju.
Nav daudz darbavietu, kur iespējams pilnībā pakārtot tā grafiku savai privātajai dzīvei. Tomēr diez vai ilgi pastāvēs ģimene kā stāstā par naktssargu un veļasmazgātāju, kuri nekad nesatikās. Visās attiecībās ļoti svarīgs ir kopā pavadītais laiks. Domāju, daudzi dzirdējuši par ģimenēm, kuras izjukušas ilgstošas šķirtības dēļ.
Ģimenē jāatrod līdzsvars un ritms, kas apmierina abus. Vajag ar sapratni izturēties pret otras puses pienākumiem un arī hobijiem, un attiecīgi otrai pusei to nevajadzētu izmantot. Ne visi pāri var būt kopā visu laiku. Iespējams, arī strādājot kopā, attiecības var izjukt, jo tiek sajauktas privātās un darba attiecības.
Mūsu ģimenē ir diezgan līdzīgi standarta darba laiki. Tiesa gan, mēdzu pa kādai stundai uzkavēties ilgāk sastrēgumu situācijās, taču tas nav regulāri. Drīzāk ir sarežģīti atrast līdzsvaru brīvajā laikā, kad jāpaspēj gan pavadīt to kopā, gan realizēt savas mājokļa uzlabošanas idejas, gan jāprot atrast brīžus hobijam un atpūtai. Dejoju tautas deju kolektīvā, kas regulāri aizņem vismaz vienu vakaru nedēļā, kā arī cenšos veltīt laiku veselīgām fiziskām nodarbēm. Savukārt sievai patīk darboties virtuvē un veltīt laiku mācībām. Kamēr ģimenē esam tikai divatā, cenšamies redzēt pasauli, cik vien to atļauj atvaļinājumi un finanses. Vairākas reizes gadā plānojam tālākus ceļojumus. Saka – ja vēlaties pārbaudīt attiecības, aizbrauciet ilgākā ceļojumā un sapratīsiet, vai varat būt kopā. Esam redzējuši daudz, bet šķiet, ka arī visu atlikušo pasauli varētu apskatīt kopā.
Ir forši mosties un doties kopā pie miera. Brīnišķīgi, ja dienu var iesākt un beigt ar mīļu vārdu un būt blakus mīļotajam cilvēkam. Taču nepatīkami, ja iezogas rutīna un pelēcīgums. Tāpēc prātā nāk mana radinieka ieteikums – rīkot kopīgus randiņus. Vismaz reizi mēnesī atrast kādu brīvdienu vai pāris stundu, ko pavadīt kopā, atslēdzot mobilos telefonus un ikdienas rūpes. Dažreiz tomēr vajag arī pabūt šķirtiem – kaut vai uz pāris dienām komandējumā. Mazliet atpūsties un pabūt vienam, lai saprastu, cik ļoti tomēr pietrūkstam viens otram. Un «nezāģēsim» par sīkumiem, bet atradīsim mīļu vārdu savai mīļotajai otrajai pusītei. Dzīve ir viena, un visu pasaules naudu tāpat nenopelnīsi. Dari laimīgu savu sievu un redzēsi, ka ieguldījums būs tā vērts!

Mums svarīgi būt līdzās
Inga, 10 gadu precējusies ar vīru Andri
Dzīvojot kopā jau tik ilgu laiku, ar vīru esam iemācījušies pielāgot savu ikdienas dzīvi viens otram. Kad sākām, mūsu rīti vēl nebija kopīgi, bet vakariņas gan vienmēr baudījām kopā. Abu meitiņu ienākšana ģimenē lielas izmaiņas kopīgajā ikdienas dzīvē nav radījusi.
Mūsu dzīves ritms tiek plānots. Tas tāpēc, ka dzīvojam laukos, bet darbavietas ir pilsētā. Bērniem skola un bērnudārzs vēl divās dažādās vietās. Līdz ar to ir jāspēj visu organizēt tā, lai visi visur paspēj. Ceļamies kopā, gatavojamies rīta cēlienam, tad dodamies ārā no mājām. Vīrs izvadā, kur nu kuram jābūt. Pa dienu katrs ir savā vietā un darbos, bet vakarā atkal kopā dodamies mājās. Tiek gatavotas vakariņas (viens gatavo, otrs mazgā traukus), tad baudām vakariņas, kuru laikā varam izrunāt dienas piedzīvojumus un pārdzīvojumus.
Arī vakarā gulēt cenšamies iet vienlaikus. Dažreiz vecākā meita aiziet pirmā, bet mazākā gan gaida, kad mamma un tētis dosies gulēt, jo viņai patīk aizmigt mums līdzās. Līdz ar to tas arī mums, vecākiem, ir stimuls iet laikus pie miera!
Brīvdienas plānojam tā, lai varētu tās pavadīt kopā – dodamies uz veikaliem, atpūšamies un ciemojamies pie vecākiem un draugiem. Protams, ir arī dienas, kad katram jānokārto savas lietas, bet tad tās tiek saskaņotas. Svētdienās ir kopīgas brokastis, lūgšana un došanās uz dievkalpojumu.
Esam savu dzīvi pielāgojuši viens otram. Vai tas ir pluss vai mīnuss? Kopīgs dzīves ritms ir liels pluss! Tas dod iespēju ikdienas steigā rast laiku, kuru veltīt ģimenei. Kopīgs dzīves ritms disciplinē gan pieaugušos, gan bērnus, tas iemāca kārtību.
Protams, tas, vai izdodas dzīves sinhronizācija, ir atkarīgs no cilvēku ikdienas pienākumiem un darba grafikiem. Bet arī visā tajā ir jāiemācās atrast kopīgu laiku vai nodarbi. Mums ir ļoti svarīgi būt līdzās!

—

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Elpot vienā dzīves ritmā

Kategorijas