Vāc parakstus, lai katrā Latvijas mājsaimniecībā būtu elektrība

2017. gada 3. marts 00:00

405

Alūksnietis Ivars Sprukulis sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” uzsācis parakstu vākšanu par to, lai katrā Latvijas mājsaimniecībā būtu elektrība. Pašreizējā likumdošana neparedz valsts finansiālo atbalstu elektrības pieslēguma ierīkošanai mājsaimniecībām, kā arī jau esošu dārzkopības sabiedrībām piederošu tīklu pārņemšanu AS ‘’Sadales tīkls” pārziņā, tādēļ jāmaina likums.
Iniciatīvas pieteikumā I.Sprukulis raksta, ka, mainot likumu, iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas pārcelties dzīvot uz piepilsētu, kā arī tie, kas pašreiz dzīvo bez elektrības pieslēguma, to varētu iegūt. Viena pieslēguma izmaksas var sastādīt apmēram 50 000 eiro, ja līdz pieslēguma vietai ir apmēram viens kilometrs. Vairums Latvijas pamatiedzīvotāju nav spējīgi samaksāt šādu summu. Absurda ir situācija, ka pakalpojuma saņēmējam ir jāiegulda savi līdzekļi monopoluzņēmuma attīstībā, vēlāk nesaņemot nekādu atlaidi par saņemamo elektrību.

Kam jāpārņem līnija?
I.Sprukulis laikrakstam atzīst, ka šis jautājums viņam ir aktuāls jau vairākus gadus. Tā kā risinājuma nav, izšķīries par radikālu soli – rīkot parakstu vākšanu. “Dzīvoju mazdārziņu teritorijā un man elektrību piegādā kooperatīvā dārzkopības sabiedrība “Sīļi”. Par vienu kilovatstundu ir jāmaksā 19 centi. Lai cena būtu tāda pati kā visām mājsaimniecībām Latvijas teritorijā, man ir nepieciešams “Latvenergo” pieslēgums, taču “Sadales tīkls” atsakās pārņemt pašu būvēto elektrības līniju, kas nodrošina mazdārziņu teritoriju ar elektrību piecu kilometru garumā. Atrunājas, ka viņiem nav pienākums pārņemt privātās līnijas, turklāt līnija ir novecojusi, tāpēc viņi nav gatavi ieguldīt naudu. Uzrakstīju pieteikumu “Sadales tīklam” par pieslēguma ierīkošanu, uz ko saņēmu ierīkošanas tāmi ar 50 000 eiro lielām izmaksām. Uzskatu, ka tā ir neadekvāta summa. Tā ir absurda situācija, ka man par savu naudu ir jāierīko elektrības līnija, lai monopola uzņēmums pēc tam man varētu tirgot elektrību bez nekādas atlaides, kā arī manis ieraktie kabeļi būšot viņu īpašums! It sevišķi, ka pašreizējā elektrības līnija darbojas, bet “Sadales tīklam” ir acīmredzama tendence uz mūsu rēķina nopelnīt, kas nav godīgi monopola uzņēmuma gadījumā. Situāciju ir mēģināts risināt pašvaldības līmenī, rakstot vēstuli Ekonomikas ministrijai, bet bez rezultātiem,” situāciju skaidro I.Sprukulis.

Ņirgāšanās un naudas
izspiešana
Viņš uzskata, ka tā ir ņirgāšanās un naudas izspiešana. “Redzu, ka visapkārt tiek veikti elektrolīniju uzlabojuma darbi, neprasot no abonentiem nekādu maksu, bet man ir nezin kāpēc jāšķiras no mistiskas summas, lai es varētu saņemt pakalpojumu,” pauž I.Sprukulis. Viņš ir nobažījies par pašreizējo tīklu stāvokli un iespēju, ka jau šopavasar tādēļ, ka neviens to neapsaimnieko, varētu palikt bez elektrības. “Šobrīd tīkls, tā sakot, karājas gaisā un neviens par to neuzņemas rūpes,” atzīst I.Sprukulis. Viņš ir pārliecināts, ka, kopīgiem spēkiem cīnoties, rezultāti neizpaliks. “Man ir cerība, ka kāds izlasīs, iedziļināsies un sapratīs problēmas nozīmi. Ir jārīkojas laikus, lai mājsaimniecības nepaliktu bez elektrības. Ne jau mums Alūksnē vienīgajiem tāda problēma. Pieļauju, ka arī citur Latvijā ir līdzīga situācija. Tikai darot, kaut ko var panākt. Cilāšu šo jautājumu, kamēr tam pašam “Sadales tīklam” kļūs neērti. Vai tiešām, Latvijas simtgadei tuvojoties, cilvēki paliks bez elektrības? Varbūt no viņu puses būs kāds cēls žests. Kā nekā pagājušo gadu noslēdza ar 80 miljonus lielu peļņu. Tātad nav tik nabagi, lai cilvēkiem nevarētu palīdzēt ievilkt līniju,” prāto I.Sprukulis.

Šobrīd parakstās maz
Šobrīd viņa iniciatīvu parakstījis nepilns simts Latvijas iedzīvotāju, bet vajadzīgi 10 000 parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā. “Šobrīd atsaucība nav pārāk liela. Jāsaka pat, ka tā ir zema. Tādēļ aicinu ikvienu vietnē “Manabalss.lv” parakstīties. Te ir apmēram 100 saimniecības, parakstoties paši un iesaistot radus, varētu savākt daudz parakstu. Jā, vecāki cilvēki to nemāk izdarīt, tādēļ aicinu līdzcilvēkus būt atsaucīgiem un palīdzēt parakstīties. Vēršu uzmanību, ka, parakstot iniciatīvu, nav obligāti jāziedo nauda. Parakstoties parādās paziņojums ar aicinājumu ziedot, taču tas nav obligāti jādara, ja cilvēks nav gatavs ziedot vai nav tik daudz līdzekļu,” skaidro I.Sprukulis.
Cerībā mainīt situāciju I.Sprukulis vērsies dažādās iestādēs – pašvaldībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un pat Tiesībsarga birojā. “Tiesībsarga birojā man paskaidroja, ka “Sadales tīkls” darbojas saskaņā ar Enerģētikas likumu, darbu izmaksas aprēķina pēc noteiktiem kritērijiem. No informācijas, kas gūta no citiem mazdārziņu un dārzkopības kooperatīvu biedriem, viņi konstatējuši, ka parasti jaunu elektrības pieslēgumu veic visi kooperatīva teritorijā esošo dārzu īpašnieki kopīgi, tā izvairoties no augstās pieslēguma ierīkošanas maksas katram atsevišķi.
Cits ceļš manas problēmas risināšanai viņiem nav zināms. Papildus paskaidroja, ka tiesībsargs nerisina jautājumus, kas saistīti ar valsts politikas veidošanu enerģētikas jomā. Jā, visiem kopā darot, tie no katras saimniecības nebūs 50 000 eiro. Taču summa nebūs maza un cilvēkiem tik un tā nebūs tādas naudas,” stāsta I.Sprukulis.

Kopā būtu lētāk
Līdzīga atbilde saņemta arī no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Tā kā starp I.Sprukuli un AS “Sadales tīkls” pašlaik nepastāv nekādas tiesiskās attiecības, līdz ar to nepastāv AS “Sadales tīkls” beznosacījumu pienākums ierīkot pieslēgumu un nodrošināt elektroenerģijas piegādi objektam. Likumdevējs nav paredzējis sistēmas operatora pienākumu pēc apakšlietotāja pieprasījuma bez maksas ierīkot pieslēgumu sistēmas operatora elektroenerģijas sistēmai. Likumdevējs nav paredzējis arī sistēmas operatora (AS “Sadales tīkls”) pienākumu pārņemt citu elektrotīklu īpašnieku (dārzkopības sabiedrību) elektrotīklus vai to daļas.
“Saskaņā ar Regulatora rīcībā esošo informāciju, ievērojot kooperatīvās dārzkopības sabiedrības (KDS) piederošo elektrotīklu slikto tehnisko stāvokli, pēdējo gadu laikā AS “Sadales tīkls” ir atteikusies pārņemt vairākām KDS piederošos elektrotīklus. Lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi, personas, kuru objekti pieslēgti šādam elektrotīklam, ir pieprasījušas sistēmas operatoram (AS “Sadales tīkls”) ierīkot pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai, un šāds pieslēgums ir ierīkots pieslēguma noteikumos noteiktajā kārtībā. Kā minēts iepriekš, likumdevējs nav paredzējis pieslēguma ierīkošanu bez maksas. Līdz ar to, ja pieslēgumu AS “Sadales tīkls” elektrotīklam pieprasa viena vai dažas personas, kuras izmanto KDS elektrotīklu, šādu pieslēgumu ierīkošanas izmaksas katram pieprasītājam var būt ļoti lielas. Savukārt, ja pieslēgumu vēlas ierīkot visas personas, kuras izmanto KDS elektrotīklu, katras personas izmaksas pieslēguma ierīkošanā ievērojami samazinās, jo daļa pieslēguma ietvaros ierīkotā elektrotīkla tiks izmantota visu šo personu vajadzībām. Ja lielākā daļa personu, kuras izmanto KDS piederošos elektrotīklus, vēlas ierīkot pieslēgumu AS “Sadales tīkls” elektrotīklam, šāda pieslēguma ierīkošanu parasti uzsāk un organizē attiecīgās KDS pārvaldes institūcijas. Saskaņā ar Regulatora rīcībā esošo informāciju pēdējo gadu laikā šādu risinājumu pieslēgumu ierīkošanā izvēlējušās, piemēram, KDS “Apvienība Slocene” Bažciemā, Jūrmalā; daļa KDS “Egļupe” Inčukalna novadā; KDS “Lāčplēsis” Dzērumos, Ķekavas novadā; KDS “Straume” Olaines novadā un citas,” skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Risinājuma nav jau gadiem
Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Kalnadruvas” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Sviklis un KDS “Sīļi 1” valdes priekšsēdētājs Vitauts Hanzens pērn novembra vidū atkārtoti vērsās Alūksnes novada pašvaldībā pēc palīdzības, situāciju skaidrojot iesniegumā. Diemžēl atbilde uz šo iesniegumu joprojām nav saņemta. “Problēmu jau cenšamies risināt vairākus gadus, taču līdz šim risinājums nav rasts. Informējām pašvaldību, ka transformators ir avārijas stāvoklī un var apdraudēt cilvēku dzīvību. Tādēļ lūdzam pašvaldības palīdzību, jo dārzkopības sabiedrībai nav līdzekļu elektrolīnijas rekonstrukcijai un arī nespēsim tos rast,” stāsta V.Sviklis.
Kā šāda situācija veidojusies un kam īsti pieder transformators, skaidro V.Hanzens. “Veidojoties šajā vietā dārza mājiņu kooperatīvam, elektrības projekts tika īstenots jau agrāk, nekā uzcēla dārza mājiņas. Kur likt skaitītājus, kurus toreiz lika šķūnīti vai mājā iekšā? Sarunājām pagaidu variantu, ka skaitītāju uzliks apakšstacijā, paši uzņemsim rādījumu un naudiņu samaksāsim. Savukārt, ja kādam vajadzēs elektrību – atnāks elektriķi un pieslēgs. Kamēr cēla mājas, radās citi nosacījumi – vajadzēja pie mājas sertificētas kastes, vēl vēlāk kastes bija jāliek pie stabiem. No 1996. līdz 2012.gadam sarakstījāmies ar “Latvenergo” par pārņemšanu. Taču tad uzņēmumu sadalīja un ar mums par šo jautājumu vairs nerunāja. Kāpēc mēs nevarējām nodot? Kā vajadzēja, visas sadales kastes uzlikām, bet vajadzēja piesaisti pie zemes, ko no vietējās pašvaldības nevarējām dabūt. Pašvaldība uzskatīja, ka tai gar to nav nekādas daļas,” skaidro V.Hanzens.

Jāpierāda, ka bezsaimnieka manta
Kā 1986.gadā elektrība varēja piederēt kooperatīvam? “Dokumentos raksta, ka tie ir “Sīļu” elektrotīkli, bet kā viņi var būt “Sīļu”, ja ir valsts? Kā elektrība var kādam citam piederēt? Ja pašvaldība līdz šim nav sakārtojusi šo jautājumu un nodevusi, tad lai ņem uz sevi. Pašvaldība saka, lai mēs liekam tiesā un pierādām, ka tā ir bezsaimnieka manta. Tas būtu jāpierāda pašvaldībai, nevis mums. Nav neviena dokumenta, ka tas ir mūsu īpašums. Pieņemšanas aktā teikts, ka pasūtītājs ir kooperatīvs “Kalnadruvas” un, pieņemot ekspluatācijā, tas nodots “Latvenergo”,” stāsta V.Hanzens.
Viņš ar nožēlu atzīst, ka 15 gadu laikā tā arī nav rasts risinājums. “Kooperatīvs pastāv tikai elektrības dēļ. Ja likvidēsimies, dārza mājiņām elektrības vairs nebūs. Turklāt tagad sanāk, ka abonentu apkalpoju es kā priekšsēdētājs. Atvainojiet, ar kādam tiesībām es to daru? Bez elektrības nevar dzīvot neviens. Dokumentāciju sūtām uz vienu, otro un trešo iestādi. A.Dukulis man atklāti pateica: ko mēs tai mežā gribam?! Par šiem vārdiem es atbildu, tos dzirdēja visi. Kā gan mums var piederēt pilsētas elektrotīkli, kas taisīti padomju laikos? Turklāt par elektrību mēs esam visu laiku maksājuši pilnu maksu!” saka V.Hanzens.

Pašvaldība nedrīkst palikt
vienaldzīga
Kādreizējais kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Kalnadruvas” priekšsēdētājs Valdis Vīksna atceras, ka padomju gados, būvējot līnijas, sistēma bija vienkārša - aiz skaitītāja jeb iekšējā teritorija bija dārzkopības kooperatīva īpašums, bet augstsprieguma līniju un transformatoru uzturēja “Latvenergo”. Viņš atceras, ka ilgu laiku elektriķi transformatoru uzturēja un veica tehniskās apkopes. Tagad tā vairs nenotiek. “Jautājums ir par to, kam īsti pieder transformators un augstsprieguma līnija? Tas nav dārzkopības biedrības īpašums. Nav neviena papīra par to. Ja skatās pēc būtības, tas ir mežrūpnieku transformators, kuri izlīdzējās un iedeva savu transformatoru. Tā kā piederības nav, sanāk, ka tā ir bezsaimnieka manta. Tas ir galvenais jautājums, kas jāatrisina. Vai nu jāpārņem “tīklam”, vai novada pašvaldībai. Augstsprieguma līnijas rekonstrukcija varētu izmaksāt apmēram septiņus līdz desmit tūkstošus eiro. Pašvaldībai tā nebūtu liela nauda. Šī līnija elektrību nodrošina apmēram 300 mājsaimniecībām, un pašvaldība nedrīkst palikt vienaldzīga. Vajag tikai labo gribu,” ir pārliecināts V.Vīksna. Arī viņš ir nobažījies par pašreizējo augstsprieguma līnijas kritisko stāvokli un baidās, ka kuru katru brīdi var notikt sliktākais.
“Manuprāt, iekšējie tīkli ir biedrības kopīpašums un jāuztur pašiem. Līdzīgi kā “Sadales tīkls” ieviesis abonēšanas maksu, arī biedrībai vajadzētu no biedriem prasīt pieslēguma maksu. Tie varētu būt 10 eiro gadā, kas ļautu sakārtot iekšējos tīklus, nomainīt skaitītājus, salabot stabus. Tas būtu tikai loģiski un nebūtu tik traki. Iekšējos tīklos avārijas situācijas nav. Likt kādam pārņemt iekšējās līnijas ir par daudz prasīts,” uzskata V.Vīksna.

Iedzīvotājiem vajadzēja domāt agrāk
Alūksnes novada pašvaldībā par problēmu ir zinoši, apstiprina domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. “Esmu vairākkārt Ekonomikas ministrijā runājis, ka vajadzētu dažos likumos veikt izmaiņas, lai pašvaldība varētu palīdzēt. Šobrīd mēs kā pašvaldība nevienā privātā mājā elektrību ievilkt nevaram! Pašvaldība būtu gatava iesaistīties ar līdzfinansējumu, ja vien to varētu, un arī “Sadales tīkls” un paši iedzīvotāji būtu gatavi iesaistīties. Vienā no tikšanās reizēm iedzīvotājiem jau tika piedāvāts segt pusi no izmaksām, otru pusi sedzot “Sadales tīklam”. Diemžēl iedzīvotāji nebija spējīgi segt savu daļu izmaksu. Kas attiecas uz transformatora piederību – pašvaldība to nevar pārņemt. Padomju laikos tikai darīja un par papīriem nedomāja. Iespējams, pašiem iedzīvotājiem šo jautājumu vajadzēja sākt risināt agrāk. Problēma ir tik liela, ka pa šiem četriem gadiem neesmu spējis rast tai risinājumu,” atzīst A.Dukulis. Viņš atbalsta pašu iedzīvotāju iniciatīvu vākt parakstus, lai mainītu likumu. “Ja izdotos savākt parakstus un iesniegt tos Saeimā, tas nāktu par labu un valdība būtu spiesta ātrāk mainīt likumu. Jo ātrāk šo lēmumu pieņems, jo ātrāk problēmu atrisināsim. Alūksniešu iniciatīva ir apsveicama,” atzīst A.Dukulis.

AS “Sadales tīkls” skaidrojums

Tatjana Smirnova, AS “Sadales tīkls” komunikācijas funkcijas preses sekretāre

AS „Sadales tīkls” darbojas regulētā biznesa vidē, un jaunu elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu nosaka Elektroenerģijas tirgus likums un SPRK noteikumi „Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”. Tajos ir noteikti visiem sistēmas lietotājiem vienoti elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanas noteikumi un process, ko AS „Sadales tīkls” precīzi ievēro, kā arī uzņēmumam nav tiesību rīkoties pretēji normatīvo aktu regulējuma prasībām, diferencējot sistēmas lietotājus pēc to sociālā un ekonomiskā stāvokļa vai īpašuma atrašanās vietas.

Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības (KDS) “Sīļi-1” lietotājiem elektroenerģijas piegāde tiek nodrošināta, izmantojot kooperatīvam piederošo elektrotīklu, kas nav AS „Sadales tīkls” pārraudzībā vai pārvaldībā. AS “Sadales tīkls” atbildībā ir elektroenerģijas piegāde un elektrotīklu uzturēšana līdz noteiktajai elektroenerģijas piegādes robežai, kas šajā situācijā ir vidējā sprieguma elektrotīklā.

KDS “Sīļi-1” iesniegumu elektrotīkla pārņemšanai AS “Sadales tīkls” saņēma 2011.gadā. Novērtējot KDS elektrotīkla stāvokli, AS “Sadales tīkls” konstatēja, ka KDS piederībā esošais elektrotīkls ir izbūvēts aptuveni pirms 30 gadiem un, ņemot vērā, ka KDS to nav uzturējusi un laikus atjaunojusi, tas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Elektrotīkls nav AS “Sadales tīkls” īpašums, tādēļ AS “Sadales tīkls” nav tiesību ieguldīt līdzekļus tā atjaunošanā vai pārbūvē. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.759 „Noteikumi par publisko elektroapgādes tīklu sprieguma prasībām” AS “Sadales tīkls” nevar pārņemt tehniski sliktā stāvoklī esošu elektrotīklu, jo, pieslēdzot pie elektrotīkla ikvienu objektu, AS “Sadales tīkls” nedrīkst pasliktināt elektroenerģijas piegādes kvalitāti ne esošajiem, ne jaunajiem objektiem, ko šajā situācijā bez tūlītējas KDS elektrotīkla pārbūves nodrošināt nav iespējams.

AS “Sadales tīkls” vairakkārt informēja un tikās gan ar kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Sīļi-1”, gan Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem, kuriem sniegta informācija par iespējām sakārtot iekšējo elektrotīklu atbilstoši spēkā esošo normatīvu prasībām vai, ja to nav iespējams izdarīt - realizēt jaunus sistēmas pieslēgumus.

2015.gadā AS “Sadales tīkls” saņēma 147 kooperatīvās dārzkopības sabiedrības esošo zemes īpašnieku pieteikumus jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanai un visiem klientiem atbilstoši SPRK noteikumiem „Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem” tika sagatavoti tehniskie noteikumi, norādot aptuvenās elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas un informāciju par nepieciešamību izstrādāt elektroietaišu izbūves projektu.

Elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas aptuvenās izmaksas ir aprēķinātas katram klientam individuāli, ņemot vērā katra klienta norādīto nepieciešamo elektrotīkla pieslēguma jaudu - fāžu un ampēru skaitu. Pieslēguma ierīkošanas izmaksas tiek proporcionāli sadalītas pret klientu pieprasīto jaudu - jo vairāk ir pieteikumu, jo pieslēguma maksa katram klientam ir lētāka. Pieprasot jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanu, klientiem jāsedz izmaksas par pieslēguma ierīkošanas pakalpojumu, tas ir, izmaksas, kas nepieciešamas konkrētā pieslēguma nodrošināšanai, jo izmaksas, kas ir saistītas ar elektrotīkla izbūvi vai rekonstrukciju, sedz AS “Sadales tīkls”. No pieslēguma ierīkošanas izmaksām AS „Sadales tīkls” sedz izdevumus proporcionāli klientu pieprasītajai jaudai, kas ir saistīti ar esošo un perspektīvo lietotāju elektroietaišu pieslēgšanu pie jaunizbūvējamās elektrotīkla daļas. Saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem AS “Sadales tīkls” sedz 50 % no klientu pieslēguma maksas.

— Agita Bērziņa

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vāc parakstus, lai katrā Latvijas mājsaimniecībā būtu elektrība

Kategorijas