Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Redzēt un sniegt skaistumu

Diāna Lozko

2017. gada 10. marts 00:00

166

Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā līdz 17.martam aplūkojama alūksnietes Dainas Rudzītes un viņas meitas Dinas gleznu izstāde. Daina Rudzīte ilgus gadus pasniegusi zīmēšanu dažādās skolās, pašreiz strādā Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā un Alūksnes mākslas skolā. Viņa māca bērniem zīmēt un atvērties šai pasaulei.

Māksla - kā terapija
D.Rudzīte stāsta, ka izstādē vērojami dažādi darbi un šī nav pirmā izstāde, kurā var kopā aplūkot  viņas un meitas darbus. “Veidot izstādes kopā ir ļoti ģimeniski un sirsnīgi. Dina gan pati izstādi ir redzējusi tikai virtuāli, jo viņa dzīvo Rīgā,” teic D.Rudzīte. Daina ar vizuālo mākslu aizrāvusies jau kopš bērnības un spilgti atceras kādu gadījumu, kad ar brāli uzzinājusi, ka tētis ir nopircis jaunu kastīti ar krāsu zīmuļiem. “Tad mēs ar brāli ātri visus vecos zīmuļus sabāzām grīdas šķirbās, lai ātrāk dabūtu jaunos! Varbūt tāpēc, ka šmaucāmies, tētis mums neiedeva visus jaunos zīmuļus, bet gan tikai pāris krāsas. Man tika melnais un sarkanais zīmulis. Tā nu zīmēju sarkanmelnus kaķus,” smejoties atceras D.Rudzīte.
Viņa iesaka ikvienam sevi izpaust, jo zīmēšana noteikti palīdz izbaudīt mirkli. Viņa arī novērtē Alūksnes bibliotēkas piedāvājumu un to, ka palaikam tur var redzēt dažādu alūksniešu darbus. Tādā veidā var atklāt daudzus talantus, kā arī uzzināt, ko vietējie dara. “Daudzi saka: vai, es jau neesmu zīmētājs, neesmu gleznotājs. Esmu to pamanījusi arī skolās, bet katrs zīmē pa savam un visi galu galā māk. Māksla ir gluži kā terapija, un tajā var izlikt savas emocijas. Tieši tas ir pats svarīgākais,” saka D.Rudzīte. Viņai patīk gleznot dabasskatus un vērot, kā saule spēlējas dabā un dažādos objektos. Gaišums gleznās un gaišums dzīvē – tas ir tas, pēc kā D.Rudzīte tiecas.

Apvieno darbu ar sirdslietu
D.Rudzītei patīk savs darbs. “Man ir ļoti jauka profesija un varu svinēt dzīvi katru dienu. Nekad mūžā nebiju domājusi, ka būšu skolotāja, bet redz, kā sanāca,” teic D.Rudzīte. Ne daudziem ir veicies strādāt nozarē, kurā var apvienot darbu ar savu sirdslietu. “Manuprāt, skolotājam ir jāatrod pareiza pieeja pie katra skolēna. Mācot mākslu, būtiskākais ir mācīt bērnam atvērties. Ne jau katram ir dabas dots talants zīmēt, bet laba pieredze ir tad, kad var zīmēt priekšmetus un uzstādījumus tā, kā cilvēks to sajūt, nevis redz. Tas it īpaši svarīgi ir maziem bērniem. Viņiem ir svarīgi izpausties, un katram ķeksītim un svītriņai ir sava nozīme. Nevar pateikt, ka tas ir nepareizi vai nav skaisti,” atzīst D.Rudzīte. Kā piemēru viņa min arī savu dēlu, kurš bērnībā zīmēja ļoti skaistas kompozīcijas, bet līdz ar skolas gaitām sācis zīmēt pavisam citādāk un bez tik liela fantāzijas lidojuma. “Skolās vajag rādīt piemērus, taču nereti tāpēc visi veido kaut ko pēc vienas šnites,” teic D.Rudzīte.
Viņa uzsver, ka vecākiem ir būtiski pavadīt laiku ar bērniem un tieši viņi var bērnā iededzināt radošuma dzirksti, kuru nevajadzētu dzesēt ar “pareizi” un “nepareizi”. “Galvenais ir veltīt bērnam laiku. Man pēc meitas piedzimšanas radās iespēja strādāt skolā. Devos strādāt un meitai nevarēju veltīt tik daudz laika, kā gribētos. Par to jūtos vainīga vēl šodien. Bērnam, kad viņš ir maziņš, un arī tagad, kad bērni jau ir izauguši, ir jāpievērš pēc iespējas vairāk uzmanības, ir jāmīl,” uzsver D.Rudzīte un atzīst, ka tieši ar mākslas palīdzību cilvēks cilvēkā var atklāt to, cik svarīga ir šī saikne un cik svarīgi ir novērtēt dzīves skaistumu, nepazaudēt to ikdienas steigā.

— Diāna Lozko

Kategorijas