Putnu gripas draudu ēna

2017. gada 10. marts 00:00

256

Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības Latvijā, šogad līdz 31.maijam saimniecībās jāievēro vairāki biodrošības noteikumi, tostarp aizliegums turēt ārā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Alūksnes un Apes novadu mājputnu turētājiem domas par šo ierobežojumu dalās – vieni to uzskata par pārlieku stingru, taču citi, saprotot putnu gripas bīstamību, to uztver pozitīvi. Patīk tas vai ne, ierobežojums jāievēro visiem un putni trīs mēnešus jātur nebrīvē.

Kamēr neredz, tikmēr netic
Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Ceļmalas” saimniece Mārīte Fridrihsone, kurai saimniecībā ir 200 vistas, ierobežojumu turēt vistas ārā uzskata par pārāk stingru. “Tas, kas tagad ir izsludināts Latvijā, ir pilnīgas muļķības! Kāpēc tādu ierobežojumu nav citās Eiropas valstīs, bet tikai Latvijā? Citur Eiropā putni dzīvo brīvi, tikai pie mums ieviesa šādus stingrus ierobežojumus. Jā, ir jāklausās, ko Eiropas Savienība saka, bet ne viss jāpieņem kā likums. Citur nekur Eiropā tā nav. Manuprāt, šis nebija pareizs lēmums. Piekrītu publiski izskanējušajam viedoklim, ka šādā veidā grib iznīcināt putnkopību Latvijā. Ne tikai putnkopību, bet arī citas nozares. Pie tam mani rada aizdomīgu tas, ka latviešus biedē ar šīs slimības izplatību Eiropā, bet reāli mums to neparāda. Piemēram, tagad runā par sešiem gulbjiem Lietuvā Kauņā, kuri bija slimi ar putnu gripu. Bet reāli nevienā sižetā neparāda šos gulbjus. Tas pats bija ar cūku gripu! Nevienā bildē neredzēju šīs slimības izplatību Eiropā,” norāda M.Fridrihsone.
Lai arī M.Fridrihsoni noteikumi neapmierina, ievēroti tie tiek. “Tā arī nelaižam ārā. Ko citu darīt? Vietas vistām pietiek, bet dikti apmierinātas nav. Viņas taču pa logu redz, ka ārā ir jauks laiks, bet ārā netiek. Vai tas kaut kā ietekmēs olu daudzumu, šobrīd vēl pāragri spriest. Viens gan - vistām nav, kur izvērsties, tādēļ kašājas pa perēkļiem un saplēš olas,” stāsta saimniece.

Putni jāsargā pašiem
Dalītas domas par aizliegumu ir “Cerētu” māju saimniecei Dacei Kukai no Annas pagasta, kurai ir 150 putnu saime. “Domas ir divējādas. No vienas puses – putniem vajag ārā! Vajag sauli un zāli. No otras puses – ja gripa nāk virsū, tad pašiem vien jāsargā savi putni. Putniem, protams, gribas ārā, viņi jūt, ka saulīte spīd, un viņi nesaprot, kāpēc viņus nelaiž ārā gozēties saulītē. Viņi nezina, kas ir putnu gripa un kāpēc jāsargājas,” stāsta D.Kuka. Viņa neslēpj, ka baidās no putnu gripas, tādēļ pret prasībām izturas atbildīgi. “Negribas vienā dienā pazaudēt visas vistas. Ja viena saslims, saslims arī pārējās. Savas vistiņas saudzēšu. Cita risinājuma, kā tikai nelaist ārā, nav. Ievērosim noteikumus un izturēsim šo laiku. Jāgaida un jāskatās, kādi atlidos gājputni - vai būs slimi vai tomēr ne,” teic D.Kuka.
Ārā putnus nelaiž arī Mālupes pagasta piemājas saimniecībā “Rijiņas”. “Jālūko ne tikai, lai putni netiek ārā, bet jāskatās, lai vīrusi netiek klāt pie barības vai ūdens, tādēļ visu turam iekštelpās. Ļoti ceram, ka izdosies pasargāt putnus. Man vēl ir ticība, ka slimie putni nemaz līdz Latvijai neatlidos un vīrusu mums neatnesīs,” teic saimniece Maruta Galla. Bažīgu viņu dara putnu gripas straujā tuvošanās Latvijai. “Lietuva nav nemaz tik tālu! Ir bail! Ja vīrusu atnesīs, putni ies bojā vai būs jāiznīcina - tas būs drausmīgi. Visvairāk slimo ūdensputni, tādēļ jāsargās no tiem. Galvenais ir ievērot visus noteikumus,” saka M.Galla. Viņa atzīst, ka saule vistām ir ļoti vajadzīga. “Ja neredz sauli – sekstes ir gaišākas, līdz ar to krītas arī olu kvalitāte. Dodam papildus čaumalas, lai uzņemtu kaļķi,” teic saimniece.

Vīrusu ierobežot nevar
Skeptisks pret noteiktajiem aizliegumiem ir zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze no Apes novada, kura saimniecībā ir 30 putni – dekoratīvie baloži, dekoratīvās vistas, pāvs, melnais gulbis, balts tītars un parastās vistas un gaiļi. “Viennozīmīgi to ir grūti vērtēt. Aizliegums man nepatīk, vēl jo vairāk tas nepatīk putniem. Televīzijā runā, ka saimniecības kontrolēs, taču visu tāpat neizkontrolēs un putniņus laidīs ārā slepus. No vienas puses - tas ir absurds! Vīruss ir vīruss, un to ierobežot nav reāli. Vīruss ir uz zemes, gaisā pilienu veidā vai ielidos kūtī ar mušu vai bezdelīgu. Es nevaru ierobežot bezdelīgas, kuras lien vīt ligzdas. Arī mušu neierobežosi, kura būs sēdējusi uz putnu izkārnījumiem. Ielīdīs pa spraugu un ienesīs vīrusu. Ik gadu manā pagalmā dzīvo stārķis, kurš pavasarī šeit ierodas ar ģimeni. Putnu spalvas un mēsli būs tāpat. Var tikai nedaudz samazināt vīrusa izplatību. 10 % risks tomēr paliek,” norāda A.Bremze. Viņaprāt, aizliegums laist putnus ārā līdz 31.maijam ir par ilgu. “Manuprāt, tas ir pārspīlēti ilgi. Varēja būt 20 dienas mazāk. Līdz 10.maijam lielākais vairākums putnu būs atlidojuši,” saka A.Bremze.

Piesardzība nav garants
Nelaižot putnus gozēties pavasara saulītē, tie neuzņems D vitamīnu. “Bioloģiskā saimniecībā putnam ir jākašājas un jāsalasa dabā sava vitamīnu deva. Mākslīgā barība vai spēkbarība ir tikai daļa no uztura. Lielākoties bioloģiskie putni tiek laisti ārā, un ne velti tās saucas bioloģiskās saimniecības un bioloģiskās olas. Putns netiek turēts sprostā, bet viņam ir kustības un svaigs gaiss. Āra olām, ja dod vēl kviešus vai kukurūzu piejauc klāt, ir oranži dzeltens viducītis. Čaumala ir daudz biezāka, izturīgāka. Ola ir daudz veselīgāka. Turēt tikai noslēgtā kūtī ir stipri ierobežots variants,” saka A.Bremze.
Taču normas šajā saimniecībā tiek ievērotas, jo, kā saka saimnieks, lieka piesardzība nekad nevar nākt par skādi. “Lai gan Āfrikas cūku mēra izplatība parādīja, ka piesardzības pasākumi tāpat nav garants. Krimuldas saimniecībā bija ievērotas visas prasības, bet vienalga cūku mēra vīruss ienāca fermā. Agrāk vai vēlāk, bet ienāca. Ir jāsaprot, ka cūku mēris gadā pārvietojas 100 kilometrus uz rietumiem. Mana prognoze - nepaies ne divi gadi un Latvijai būs cūkgaļas eksporta aizliegumi. Cilvēkiem, kuri lielos mērogos nodarbojas ar cūkkopību, ir jāapzinās, ka Āfrikas cūku mēris ir neizbēgams. Līdzās un blakus riņķo,” teic A.Bremze.

Arī putnu turētājiem ir
pienākumi
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa atzīst, ka, neievērojot kādā saimniecībā noteiktās biodrošības prasības, apdraudēta ir visa putnkopības nozare Latvijā. Ja putnu gripa skars kaut vismazāko saimniecību ar vienu diviem mājputniem, visām kaimiņu saimniecībām un lielajiem putnkopības uzņēmumiem tuvāko 3-10 kilometru rādiusā tiks noteikti tirdzniecības ierobežojumi. “Esmu dzirdējusi stāstus, ka iekšā neturēs, par slimību neziņos, nokaus un apēdīs, neviens gailis pakaļ nedziedās. Vai slimu dzīvnieku gribēsies ēst? Ja paņem mājās kādu dzīvnieku, ir jārēķinās, ka būs ne tikai prieki, bet arī pienākumi. Suņiem tā ir vakcinācija un čipošana, govīm analīžu nodošana. Ja līdz šim putnu turētājiem nekādu īpašu prasību nebija, tad tagad ir brīdis, kad arī putnu turētājiem ir savi pienākumi. Tie ir tikai līdz 1.jūnijam, nevis mūžīgi mūžos, tādēļ domāju, ka šo laiku var izturēt,” saka I.Tomiņa.

Iesaistīs pašvaldības policiju
Pagaidām PVD darbinieki pārbaudēs uz saimniecībām nav devušies, taču tādas noteikti būs. “Speciāli nemeklēsim saimniecības, kur normas neievēro, taču, ja mums skries pretī vistas, nepamanīts tas nepaliks. Ir jāsaprot, ka ierobežojumi ir visu kopējam labumam – valsts pasargāšanai no gripas. Nevajag iespītēties un speciāli nedarīt. Viss ir izdarāms! Prasības ir minimālas un nav ekskluzīvas,” saka I.Tomiņa.
PVD ir vērsies pie Latvijas Pašvaldību savienības ar aicinājumu ikvienai pašvaldībai iesaistīties putnu gripas profilakses pasākumos, informējot sava novada iedzīvotājus. PVD lūdz arī pašvaldības policijas atbalstu mājputnu turētāju informēšanā un līdzdalību kontrolē, pārliecinoties, ka aizlieguma periodā mājputni tiek turēti iekštelpās. “Slēgtas telpas nenozīmē, ka vistas ir jāieslēdz tikai kūtī. Ārā var tikt izgatavots ļoti smalks žogs ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu. Žogam jānodrošina, lai pie vistām nevarētu ielidot neviens zvirbulis, kā arī no gaisa nekas nevarētu iekrist. Protams, mušas nekā nevar ierobežot, bet bīstamākie ir savvaļas putni. Ja prasības pilnībā ievērotas, tad viss būs kārtībā,” saka I.Tomiņa.

◆ Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Slimības simptomi putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. Var būt arī pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.

◆ Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.

◆ Līdz 31.maijam ir aizliegta arī izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi, kuros iesaistīti mājputni.

◆ Slēgta telpa var būt kūts vai cita veida un konstrukcijas vieglāka būve, kura ir ar vai bez pamatiem un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu (sevišķi ūdensputnu), kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu. Tāpat slēgta telpa var būt arī tikai slēgta nojume.
Avots: Zemkopības ministrija
Foto: no “Alūksnes Ziņu” arhīva

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Putnu gripas draudu ēna

Kategorijas