Sacensības mudina mācīties matemātiku

2017. gada 10. marts 00:00

224

Kad vasarā publiskoja centralizēto matemātikas eksāmenu sliktos rezultātus, sabiedrība “šūmējās”, ka aug paaudze, kurai nav intereses par eksaktajiem priekšmetiem un bērniem neattīstās loģiskā domāšana. To, ka sākumskolas vecuma skolēniem ir interese par matemātiku, pierādīja pagājušajā nedēļā Alūksnes novada vidusskolā notikušās sacensības “Rēķini galvā” Alūksnes un Apes novadu 1. līdz 6.klašu bērniem, kad tikās labākie abu novadu 28 matemātiķi.

Piedalās finālā
“Rēķini galvā” ir starptautiskas sacensības, kurās bērni un arī pieaugušie sacenšas matemātikas uzdevumu pildīšanā interneta vidē. Alūksnes novada vidusskolas bērni sacensībās “Rēķini galvā” piedalās jau ceturto gadu, un trešo gadu finālā ir divi vidusskolas audzēkņi – Oskars Jaunslavietis (11.klase) un Evelīna Kalniņa (9.klase), bet pirmo reizi finālā - Samanta Kudore (3.klase). Finālā tiek tikai 14 labākie matemātiķi katrā vecuma grupā, kuri uzrādījuši labus rezultātus trīs neklātienes kārtās. Fināla sacensības un cīņa par iespēju piedalīties pasaules līmeņa sacensībās notiks 24.martā Rīgā.
Tā kā vidusskolas bērni sacensībās startē ar panākumiem, matemātikas pedagogi izlēmuši ieinteresēt arī citu skolu bērnus, rīkojot Alūksnes un Apes novada līmeņa sacensības. 1.-3.klašu grupā 1.vietu ieguva Samanta Kudore no Alūksnes novada vidusskolas, 2.vietu - Rodrigo Vidiņš no Alūksnes pilsētas sākumskolas, 3.vietu - Lauris Ķikuts no Alūksnes pilsētas sākumskolas. 4.-6.klašu grupā uzvarēja Oļegs Prostjakovs no Alūksnes novada vidusskolas, 2.vietu ieguva Niks Gibala no Alūksnes novada vidusskolas, 3.vietu izcīnīja Kate Ceriņa no Ilzenes pamatskolas.

Dators – arī mācībām
Laikraksta uzrunātie pedagogi atzīst, ka šādas sacensības ir vērtīgas, jo mudina bērnus matemātikai pievērsties vairāk. Šo sacensību mērķis ir pārliecināt sabiedrību, ka dators ir ne tikai spēļu, bet arī mācīšanās līdzeklis. “Konkursi un sacensības ļoti motivē bērnus. Īpaši, ja rezultāts ir zināms uzreiz un viņš redz, cik punktu pietrūka, lai apsteigtu klasesbiedru vai citas skolas bērnu. Esmu novērojusi, ka bērniem, kuri piedalās šinīs galvas rēķinu sacensībās, rezultāti ar katru reizi uzlabojas. Jo biežāk trenējas, jo rezultāti labāki. Tehnoloģijas bērniem ļoti patīk, tādēļ šīs mūsdienu iespējas jāizmanto,” saka Alūksnes novada vidusskolas matemātikas skolotāja Inita Lāce.
Katram savi talanti
Uz jautājumu, vai mūsdienu bērniem ir interese par matemātiku un eksaktajiem priekšmetiem, pedagogi atbild vienādi – ir daļa bērnu, kurus matemātika interesē, un tādi, kurus neinteresē. Apgalvot, ka visus bērnus matemātika neinteresē un viņiem nav loģiskās domāšanas, nedrīkstot! “Jā, vairāk ir bērnu, kuriem matemātika nepatīk, nekā to, kuriem patīk. Matemātikas eksāmenu rezultāti bija atbilstoši bērnu spējām. Visi bērni nav matemātiķi un nekad tādi nebūs! Diemžēl arī tiem, kuriem matemātika neveicas un kuri domā iet mācīties, piemēram, valodniekos, matemātikas eksāmens jākārto obligāti. Bērns tāpēc nav apguvis sliktāk mācību vielu. Katram bērnam ir savi talanti. Nevar visi būt garīga darba darītāji, ir jābūt arī strādniekiem,” teic O.Vācieša Gaujienas pamatskolas matemātikas un fizikas skolotāja Anita Grizāne, kura darbam skolā veltījusi gandrīz 40 gadus. Viņa piekrīt, ka loģiskās domāšanas mūsdienu bērniem ir mazāk. “Bērniem šodien ir vairāk iespēju - internetā ātri atrod atbildi, nevis domā pats. Kādreiz dzīve kā tāda bija citādāka. Bērni zināja, kas ir gotiņa un kā iegūst pienu, visi mājās strādāja. Tagad pat bērni laukos nezina, kāda izskatās govs... Ir bērni, kuriem nav intereses ne tikai par matemātiku, bet arī citiem mācību priekšmetiem - neinteresē it nekas. Arī šiem bērniem būs jāatrod sava niša, un viņi to atradīs,” saka A.Grizāne.

Izņēmumu ir maz
Arī Jaunlaicenes pamatskolas direktore Daiga Birkenberga atzīst, ka visos laikos ir bijuši bērni ar interesi par kādiem konkrētiem priekšmetiem. “Teikt, ka bērni ir bez loģiskās domāšanas, nedrīkst. Lielākoties bērniem nav intereses par eksaktajiem priekšmetiem. No pieredzes savā skolā varu teikt, ka maz ir bērnu, kurus interesētu fizika, ķīmija, matemātika. Protams, ir izņēmumi, bet tādu ir maz. Man ir bijusi saruna ar 9.klases bērniem, kuri tā arī pasaka – to man vajag, to man dzīvē nevajadzēs. Bet liela daļa no viņiem paši nezina, ko grib. Otrs - daļai lauku bērnu trūkst motivācijas mācīties. Laukos ir pavisam cita sociālā vide nekā pilsētā. Liela nozīme ir vecākiem – ja vecāki ar bērnu runā, mudina mācīties, tad viss notiek. Vispirms jābūt motivētiem vecākiem. Bet ja vecāki pasaka – ja nebeigsi skolu, arī nekas, tad ir grūti no bērna ko prasīt. Daļa vecāku bērnus motivē, ved uz pulciņiem, bet citi palaiž uz skolu un tālākais viņus neinteresē, uzgrūžot visu atbildību skolai. Tādu vecāku ir mazāk, bet ir,” saka skolas direktore.

Tehnoloģijas – traucē un interesē
Viņa neslēpj, ka lielākais mūsdienu bērnu traucēklis ir modernās tehnoloģijas. “Mūsdienu bērni negrib un arī neprot runāt. Nesarunājas savā starpā, nelasa grāmatas un arī domrakstos viņiem nav, ko rakstīt, – nav domu un tēlainības. Savā starpā viņi sazinās tikai ar tehnoloģijām. Starpbrīžos vislabprātāk laiku pavadītu telefonā, taču mēs to neļaujam - starpbrīžos ir jāatpūtina galva. Jā, skolā viņš šīs sešas stundas pavada bez tehnoloģijām, taču, aizejot mājās, tāpat laiku pavada datorā vai telefonā. Tehniskās iespējas mazumā neies, un es neredzu iespēju, kā kaut ko mainīt. Neticu, ka to varēs izskaust,” norāda D.Birkenberga.
To, ka bērniem ir liela interese par tehnoloģijām, apstiprina arī Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolas matemātikas skolotāja Mārīte Mičule. “Sākumskolas vecumā bērniem interese par matemātiku ir. Viņi ar lielu prieku dara praktiskos darbus, piemēram, pilda uzdevumus ar naudas skaitīšanu. Viņi zina, ka tas noderēs reālajā dzīvē, tādēļ mācās to labprāt. Jā, pildīt parastos uzdevumus viņiem ne vienmēr patīk, jo tas ir garlaicīgi. Interesantāk ir uzdevumus pildīt elektroniski – interneta vidē, ko arī darām. Pie tam šīs interneta lapas, kurās elektroniski var pildīt matemātikas uzdevumus, viņi apmeklē arī mājās vai pagarinātās dienas grupās. Tie ir mūsdienu bērni, un tas ir jāpieņem. Protams, nevar pāriet tikai uz tehnoloģijām, visu ir jāsabalansē,” saka M.Mičule.

Skolotājam jāiet līdzi laikam
Alūksnes novada vidusskolas matemātikas skolotāja Ilona Apsīte ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi stāsta, ka līdz 8.klasei bērniem ir interese par matemātiku, taču sākot ar 9.klasi, skolēniem prioritāte nav mācības, bet personīgā dzīve. “Tāpat kā kādreiz visiem nebija loģiskās domāšanas, arī tagad tās nav visiem bērniem. Runājot par eksāmeniem – nereti uzdevumi ir formulēti ļoti sarežģīti. Jaunietis saraksta visu, ko zina, bet atbildē apjūk,” skaidro I.Apsīte. Vienisprātis ir kolēģe Vineta Kovaļevska, kura ir skolotāja 13 gadus. “Mainījusies ir skolēnu uztvere, bet uzdevumi, ko uzdod, ir 20 gadus seni. Uztvere ir cita, līdz ar to uzdevumus saprot citādāk. Ar 2018.gadu izglītības sistēma mainīsies, būs kompetence un varbūt situācija uzlabosies,” saka V.Kovaļevska. Abas skolotājas ir vienisprātis, ka, ieviešot izglītībā kompetences, labs rezultāts netiks sasniegts, ja viss balstīsies tikai uz skolotāju entuziasma. Nepieciešams arī papildu finansējums.
“Bērni uztver vielu konkrētajā brīdī, bet, izejot no klases, visu, kas mācīts, aizmirst. Diemžēl viņi dzīvo virtuālajā pasaulē, un tas viņiem neļauj saprast realitāti. Reizēm viņiem nav sapratnes, kā plānot personīgo laiku, kur nu vēl plānot, kā pildīt matemātikas uzdevumus. Tādēļ uzdevumus liekam pildīt virtuāli – izmantojam stundās arī telefonus, datorus. Moderni ir skolotājam mājasdarbu sūtīt aplikācijā “WhatsApp”. Un skolotājam ir jāspēj to izdarīt – jāiet laikam līdzi, jāpielāgojas viņu vajadzībām,” atklāj V.Kovaļevska.

— Agita Bērziņa

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sacensības mudina mācīties matemātiku

Kategorijas