Annenieši joprojām pārdzīvo, ka pamatskolas ēka stāv tukša un pamesta

2017. gada 17. marts 00:00

506

Pēdējo nedēļu laikā piecos Alūksnes novada pagastos notikušas iedzīvotāju sapulces, kas tiek diezgan kupli apmeklētas. Annas iedzīvotāju ikgadējā sapulcē pagājušajā piektdienā pulcējās 35 iedzīvotāji. Anneniešu lielākā sāpe joprojām ir par tukšo skolas ēku pagasta centrā. Tās piepildījumu pēc Annas pamatskolas slēgšanas 2009.gadā tā arī nav izdevies rast ne pašiem anneniešiem, ne arī Alūksnes novada pašvaldībai, kas tur solīja ierīkot pansionāta filiāli: šo ideju no Annas sākotnēji pārmeta uz Mārkalni, bet tagad – uz Mālupi.

Rekonstruēs ceļu Ate-Lejas
Annas pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova klāstīja, kā veido pagasta budžetu, norādot, ka Annai šogad tas ir mazāks nekā pērn – 107 840 eiro (pērn – 114 902 eiro). 25,9 procentus šogad tērēs pagasta pārvaldei; 23,5 – tautas namam; 14,9 – komunālajai saimniecībai; 12,9 – sporta centram; 11,1 – bibliotēkai; 8,1 – feldšerpunktam; 2,4 – ceļu uzturēšanai; 1,2 – ielu apgaismojumam. “Pērn plānotos budžeta ieņēmumu tautas nams nav sasniedzis – tikai 77,8 procentus; feldšerpunkts arī ne, jo nebija feldšera; bibliotēka ieņēmusi par 12 eiro vairāk nekā plānots; sporta centrs – par 105 eiro vairāk nekā plānots, visvairāk - par naktsmītņu pakalpojumu,” saka V.Čugunova.
Teritorijas attīstības speciāliste Vija Zaķe stāstīja par īstenotajiem un plānotajiem projektiem. Piesaistot Eiropas fondu finansējumu, remontēs pagasta autoceļu Ate-Lejas. “10.februārī ir noslēgts līgums ar SIA “Rubate”, kas veiks būvdarbus. Finansējums – 115 517 eiro (ar PVN), darbi jāpabeidz līdz 10.oktobrim. Atbilstoši līguma nosacījumiem no 15.februāra šis ceļš ar aktu ir nodots SIA “Rubate” rīcībā, kas tagad ir atbildīga par satiksmes organizāciju, ceļa uzturēšanu. Šobrīd darbi jau ir uzsākti – veic krūmu ciršanu, meliorācijas aku tīrīšanu,” saka V.Zaķe. Viņa arī aicināja pagasta lauksaimniekus, uzņēmējus un meža īpašniekus 22.martā pulksten 12.30 Annas kultūras namā uz ikgadējo informatīvo sanāksmi.

Vai nezāģēs peļņas zaru?
Pērn Alūksnes Lauku partnerībā atbalstu guva anneniešu projekts, piesaistot 11 000 eiro. Tas paredz Annas sporta centrā remontēt telpu un izvietot tur četrus trenažierus, kā arī daudzfunkcionālu spēļu galdu ar 13 spēļu virsmām, novusa un tenisa galdus. “Ideju par to izteica iedzīvotāji – līdz gada beigām projektu īstenosim,” saka V.Zaķe.
Iedzīvotāji interesējās, kuru telpu sporta centrā remontēs. Uzzinot, ka tā ir telpa blakus zālei, ko šobrīd izmanto naktsmītņu vajadzībām, iedzīvotāji pauda bažas. “Tā zāģēsim zaru, kas nes peļņu. Šobrīd šajā telpā ir 20 guļvietas. Kad to nebūs, sporta centrā vairs nevarēsim izguldīt 40 cilvēkus, bet tikai 20. Agrāk sporta centrā jau bija trenažieru zāle, ko apmeklēja tikai daži cilvēki mēnesī, bija arī tenisa galds. Tagad atkal būs tikai pieciem cilvēkiem?” jautāja Leonīds Frolovs.
V.Čugunova skaidroja, ka tik daudz nakšņotāju vienlaikus Annas sporta centrā gan neesot bijis – lielākais “padsmit”. “Valsts kontrole Alūksnes novada pašvaldībā veica pārbaudi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. To piedāvājums bija jāpārvērtē visā novadā, arī Annā. Piedāvājot naktsmītnes, pašvaldība kropļo uzņēmējdarbību. Annā veicām aptauju, kurš no vietējiem uzņēmējiem būtu gatavs piedāvāt šādu pakalpojumu – neviens neatsaucās. Annas sporta centrā nenakšņo tūristi, bet dažādu nozaru strādnieki, piemēram, kuri tuvumā rok grāvjus, cērt krūmus un dara līdzīgus darbus,” skaidro V.Čugunova.

Glābiet skolas ēku!
V.Čugunova stāsta, ka šogad katra pagasta pārvalde saņems apmēram 500 eiro no novada pašvaldības budžeta dabas resursu nodokļa ienākumiem, ko varēs tērēt, piemēram, stādu pirkšanai, latvāņu pļaušanai vai citiem līdzīgiem darbiem. Annā šo naudu tērēs, lai pie sporta centra tīrītu ugunsdzēsības dīķi un sakoptu teritoriju ap to, lai var appļaut ar tehniku.
Annas pagastam vēl nav iztērēti 4016 eiro no novada finansējuma pagastu attīstībai. V.Čugunova klāstīja, ka pagastam bija iecere par jaunas automašīnas pirkšanu, jo esošā ir savu laiku nokalpojusi un budžetā auto iegādei jau ietaupījuši 5000 eiro, tomēr šāda iecere neatbilst attīstības naudas izlietojuma nolikumam, tādēļ jārod cita ideja. Guntis Skaistkalns ierosināja finansējumu novirzīt Annas skolas ēkas glābšanai. “Ēkai jau kādu laiku ir caurs jumts, kas tek – ja to nesalabos, ēka ies postā. Vai tiešām neko nevar darīt? Skolas ēku renovēja – salika jaunus logus, durvis, bet tagad ēku nevienam nevajag... Novads katru gadu sola, stāsta par plāniem, bet nekas nenotiek! Glābiet skolas ēku! Kad tā sabruks, tad gan nevienam vairs nebūs vajadzīga. Par 4000 eiro var nopirkt materiālus remontam – Annā amatnieku pietiek, rīkojam talku un izdarīsim! Varam izveidot skolas ēkā, piemēram, darbnīcu,” rosina G.Skaistkalns. Citi annenieši viņam piebalsoja, sakot, ka ēkas glābšanā noteikti jāiesaistās arī Alūksnes novada pašvaldībai.

Viss apstājas pie politiskās gribas
V.Čugunova atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem jumts jau remontēts un nomainītas notekcaurules. Sapulcē izskanēja, ka investors, kam sākotnēji interesēja skolas ēkā izveidot pansionātu, tomēr atteicies, jo jāveic vismaz 1,5 miljonu eiro ieguldījumi. Jāuzsver, ka šobrīd Annas skolas ēka ir arī to īpašumu sarakstā, ko pašvaldība piedāvā atsavināt – interesentu nav, lai gan Anna no Alūksnes atrodas salīdzinoši netālu, turklāt turp var nokļūt pa asfaltētu ceļu. Jānis Strakša uzskata, ka Annas skolas ēkas gadījumā netiek izmantots uz vietas esošais potenciāls. “Skolas ēkai blakus ir sporta centrs, ir asfaltēts ceļš, blakus kultūras nams un bibliotēka. Šobrīd novadā ir uzskats, ka pensionāram jau neko nevajag: ieliksim viņu pansionāta gultā četrās sienās, ja vēl istabiņā ir televizors – tad pilns serviss! Ja Annas sporta centrā neļaus izmantot naktsmītnes, tad pēc 5-6 gadiem arī šo ēku sagaida skolas ēkas liktenis... Viss apstājas tikai un vienīgi pie politiskās gribas un ekonomiskajām interesēm, neredzot kopainu,” domā J.Strakša. Ina Balaņuka ar nožēlu secināja, ka par Annas skolas ēku nevienam nav intereses, jo tā atrodas tālu no Rīgas.
Iedzīvotāji arī ierosināja, ka varbūt tomēr Annā var veidot Jaunannas skolas filiāli, uz vietas apmācot sava pagasta bērnus, tomēr V.Čugunova to noraidīja, norādot, ka gan valstī, gan novadā notiek skolu reforma. I.Balaņuka piebilda – katrai idejai vajag cilvēku, kas to īsteno, turklāt skolas ēkā vispirms jāatjauno apkures sistēma. Beigās tomēr savstarpēji vienojās, ka ar 4016 eiro skolas jumtu neglābs, tādēļ to tērēs, lai komunālās saimniecības vajadzībām iegādātos piekabi un veiktu remontu sporta centrā.

Uz bāriņtiesu – arī pēc apliecinājumiem
Savukārt bāriņtiesas locekle Elita Jansone rosināja iedzīvotājus izmantot arī tādus bāriņtiesas pakalpojumus kā apliecinājumu formēšanu. “Bāriņtiesa izsniedz notariālos apliecinājumus – tiesa, tikai fiziskām personām un tikai gadījumos, ja īpašumu vērtība, piemēram, formējot dāvinājumu, pirkuma līgumu vai citu darbību, nepārsniedz 8537 eiro. Bāriņtiesa arī formē pilnvaras, apliecinājumus fiziskām personām, sagatavo testamentus, palīdz sagatavot darījumus, kas saistās ar nekustamo īpašumu lietām,” norāda E.Jansone. Viņa arī rosināja nebūt vienaldzīgiem un ziņot atbildīgajām institūcijām par katru gadījumu, kas saistās ar bērnu interešu aizstāvību, piemēram, par bērnu drošību.

Atkal savs ārsta palīgs!
Priecīga ziņa anneniešiem ir tā, ka jau trīs mēnešus pagastā uz vietas atkal pieejami ārsta palīga pakalpojumi. Kopš 1.decembra tos veic ārsta palīdze Ivita Krevica, kura strādā arī Mālupes feldšerpunktā. “Uz Annu no Mālupes braucu divas reizes nedēļā – otrdienās un piektdienās no pulksten 9.00 līdz 14.30. Vajadzības gadījumā var droši zvanīt arī citā laikā,” saka I.Krevica. V.Čugunova uzteic I.Krevicas darbu un to, ka viņa bija atsaucīga un piekrita strādāt arī Annā. “Tas mums ir laimīgs gadījums. Prieks, ka Ivitai Annā patīk, arī no iedzīvotājiem nav negatīvu atsauksmju,” saka V.Čugunova.

Pabalstos izmaksāts maz
Annas pagastam šogad iedalītas divas “simtlatnieku” vietas. V.Čugunova norāda – iedzīvotāji taujā, kādēļ vienmēr “simtlatniekos” tiek vieni un tie paši cilvēki. Sociālā darbiniece Ieva Vimba, kura aizvieto Annas pagasta kolēģi slimības laikā, skaidro – ir pieci sociālie kritēriji, kurus ņem vērā, izvēloties bezdarbniekus “simtlatnieku” darbam: trīs un vairāk bērnu ģimenē; līdz diviem bērniem; pieci gadi līdz pensijai; ja persona ir bārenis; ja saņem GMI pabalstu ilgāk nekā gadu.
“Pērn Annas pagastā 29 gadījumos piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Dažādos pabalstos anneniešiem pērn izmaksāti 2227,76 eiro. Salīdzinot ar citiem Alūksnes novada pagastiem, tas nav daudz – annenieši strādā un savas problēmas lielākoties risina bez pabalstu palīdzības,” saka I.Vimba. Tagad ir striktāki kritēriji personas ievietošanai pansionātā – tai jābūt personai, kas pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti.

Neievēro masas
ierobežojumu
Komunālās saimniecības vadītājs Māris Skunstiņš informēja par paveikto un aktualitātēm ceļu un komunālajā nozarē. Uz vasaras sezonu viņam būs palīgs, jo pagasts izsludinās vakanci palīgstrādniekam. “Annas pagastā ir 27 autoceļi, kam kopgarums ir nedaudz vairāk par 36 kilometriem. Pārsvarā tie ir grants un grunts seguma ceļi, ar asfalta segumu – 2,3 kilometri. Pērn to uzturēšanai iztērēti gandrīz 14 000 eiro,” saka M.Skunstiņš. Uz pagasta ceļiem šobrīd uzstādītas transportlīdzekļu masas ierobežojuma zīmes, kuras nelabprāt tiek ievērotas arī no pagasta iedzīvotāju puses.
Diskutējot par ceļu stāvokli, iedzīvotāji izteica viedokli, ka varbūt vajadzētu tāpat kā baušķeniekiem protestēt par valsts ceļu slikto stāvokli. Anneniešu gadījumā - par valsts ceļu Anna-Kalncempji, kas neesot izbraucams, jo ir vienās bedrēs. Un tā – katru gadu...

Gaida ierosinājumus
Par biedrības “Nāc pretim” aktivitātēm stāstīja tās valdes priekšsēdētāja, pagasta bibliotekāre Ina Balaņuka. Viņa uzteica anneniešus par līdzdalību, ka pērn izklāja ar plāksnēm taciņu no kultūras nama uz veikalu, iestādīja dzīvžogu – šos darbus līdzfinansēja arī pašvaldība. Šogad 600 eiro cer piesaistīt pašvaldības projektu konkursā, lai veiktu akas tīrīšanu un teritorijas ap to sakopšanu. “Aku tīrīs, lai pēc tam varētu izmantot kā dzeramā ūdens ņemšanas vietu. Tādējādi arī vizuāli uzlabosim pagasta centru,” saka I.Balaņuka. Viņa rosināja anneniešus nekautrēties un izteikt ierosinājumus, kādas idejas vēl īstenot, lai uzlabotu sava pagasta dzīves vidi.

FAKTI

◆ Pērn janvārī Annas pagastā bija deklarēti 465 iedzīvotāji, šogad – precīzi tikpat, bet faktiski pagastā dzīvo 321 iedzīvotājs - par 4 iedzīvotājiem vairāk nekā pērn.

◆ 41 annenietis devies dzīvot un strādāt ārvalstīs, 90 – citur Latvijā, par 13 iedzīvotājiem nav apkopota informācija.

◆ Pagastā deklarēti 95 pensionāri (faktiski dzīvo 86), 46 pirmsskolas bērni (faktiski – 28), 52 skolēni (faktiski 34).

◆ Pērn Annā piedzimuši 4 mazuļi, starp aizgājējiem ir 5 iedzīvotāji.

◆ Annā reģistrēti 29 bezdarbnieki: 8 ilgstošie, daudz jauniešu vecumā līdz 30 gadiem – 12.

◆ Annā ir trīs amatierkolektīvi – teātris, vokālais ansamblis, dāmu deju kopa, kuros iesaistījušies 24 iedzīvotāji.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Annenieši joprojām pārdzīvo, ka pamatskolas ēka stāv tukša un pamesta

Kategorijas