Visiem viena sāpe – ceļi

2017. gada 17. marts 00:00

591

Kalncempju pagasta iedzīvotāju sapulci apmeklēja puse no reāli pagastā dzīvojošajiem kalncempiešiem. Tikšanās reizē pārrunāja ne tikai statistiku un pagājušā gada aktualitātes, bet arī diskutēja par visu kopīgo sāpi – sliktajiem ceļiem.

Puse deklarēto pagastā nedzīvo
Pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova klāstīja, ka pērn janvārī pagastā bija deklarēti 197 iedzīvotāji, bet reāli dzīvoja 93. Šogad deklarēti ir 183, bet reāli pagastā dzīvo 87 cilvēki jeb 48,3 %. Citās Latvijas pilsētās vai pagastos dzīvo 75 pagastā deklarētie iedzīvotāji, bet uz dzīvi ārzemēs pārcēlies 21 iedzīvotājs. No deklarētajiem iedzīvotājiem 125 ir darbspējas vecumā, 41 – pēc darbspējas vecuma un 17 – pirms darbspējas vecuma. Pērn pagastā piedzimis 1 bērns, bet nomiruši 8 cilvēki. Pagastā dzīvo 12 bezdarbnieki (7 sievietes, 5 vīrieši), no kuriem 10 ir ilgstošie bezdarbnieki.
Kalncempju pagasta budžets šogad ir 35 167 eiro, kas ir par 47 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. “Šogad paredzēts 6 % algu palielinājumu visiem darbiniekiem, kas kopā sastāda 815,72 eiro. Lielākā daļa budžeta (42 %) atvēlēti pagasta pārvaldes darbam, 19 % - bibliotēkai, sabiedriskajam centram – 18,5 %, komunālajai saimniecībai -15 %, feldšerpunktam – 4,3 %,” stāstīja V.Čugunova.

Vajadzētu apmeklēt vientuļos pensionārus
Pērn pabalstos izmaksāti 3532 eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir par 2099 eiro mazāk. Lielākās summas izmaksātas garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai - 2001 eiro, kurināmā iegādei - 592 eiro. Sociālā darbiniece Nellija Rezgoriņa stāstīja, ka Kalncempju pagastā pensionāri ir ļoti aktīvi un nāk iesniegt atmaksai medicīnas pakalpojumu čekus, rēķinus un recepšu kopijas. Kalncempju pagastā neviens nav pieprasījis mobilās brigādes pakalpojumu.
Iedzīvotāji norādīja, ka sociālajam darbiniekam vismaz reizi gadā vajadzētu apmeklēt vientuļos pensionārus, lai noskaidrotu, kādos apstākļos viņi dzīvo. Sanākušie kā piemēru minēja kādu vientuļu pensionāri, kura dzīvo antisanitāros apstākļos un iztiek vienīgi ar līdzcilvēku, kaimiņu, atbalstu. N.Rezgoriņa norādīja, ka sirmgalve no palīdzības atteikusies – gan no mobilās brigādes apmeklējumiem, gan no došanās uz sociālās aprūpes iestādi. Iedzīvotāji rosināja painteresēties vēlreiz. “Daudzi cilvēki nemaz nevēlas mobilās brigādes, bet vēlas, lai palīdz kaimiņi. Vēl jo mazāk vēlas doties uz pansionātu. Protams, tur ir iekšējās kārtības noteikumi, kas ir jāievēro, un daudziem varbūt tas nepatīk,” teica N.Rezgoriņa.

Plaukst kultūras dzīve
Teritorijas attīstības speciāliste Vija Zaķe stāstīja, ka Alūksnes lauku partnerības projektu konkursā atbalstu guvis projekts “Jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai Kalncempjos”. Projektā paredzēts pie sabiedriskā centra izvietot trīs āra trenažierus, iegādāties tenisa un novusa galdus brīvā laika pavadīšanai, kam speciāli tiks rasta brīva telpa pagasta mājā. Vislielākais prieks gan Kalncempju pagasta vadībai, gan pašiem iedzīvotājiem ir par kultūras dzīves uzplaukumu pagastā. “Kad sāku strādāt, kultūras dzīves nebija vispār. Sākām ar sabiedriskā centra izveidi, deleģējot pasākumu organizēšanu Zeltītei Kākerei. Šo gadu laikā viss ir tikai attīstījies un pilnveidojies. Domāju, ka to jūtat arī jūs paši. Pēc padomju laikiem kultūras dzīve šeit bija apstājusies,” atzina V.Čugunova un norādīja, ka arī paši iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki. Tagad pagastā ir līnijdeju kopa “Dejotprieks” Spulgas Upānes vadībā, sieviešu vokālais ansamblis Aivas Lielbārdes vadībā, kā arī uz dziedāšanas mēģinājumiem nāk apmēram desmit bērni.
“Pērn organizējām deviņus pasākumus, kas notika gan sabiedriskajā centrā, gan V.Ķirpa Ates muzejā. 1.aprīlī muzejā būs senioru pēcpusdiena, uz kuru aicināsim ciemos Zeltiņu pagasta seniorus, arī Lieldienās esam paredzējuši svētku pasākumu muzejā. Pirmo reizi gribam noorganizēt Baltā galdauta svētkus 4.maijā. Tuvojoties pagasta simtgadei, vēlamies izzināt un apkopot informāciju par kultūras un sporta dzīvi. Paši vietējie atceras, ka arī sporta dzīve bija ļoti augstā līmenī. Mēģināsim visi kopā atcerēties, kā tas bija. Ar jūsu laipno atļauju mēs ar vēsturnieci Aivu dotos pie jums katra ciemos un pārrunātu šīs lietas, lai apkopotu informāciju un saglabātu to nākamajām paaudzēm,” klāstīja sabiedriskā centra vadītāja Zeltīte Kākere.

Kā tērēt 20 000 eiro?
Visplašākās diskusijas izvērtās par Alūksnes novada pašvaldības piešķirto naudu teritorijas attīstībai – 40 000 eiro. V.Čugunova informēja, ka pērn apgūta daļa naudas - 20 000 eiro, ierīkojot ielu apgaismojumu un iegādājoties zāles pļāvēju – traktoru, taču šogad jāapgūst atlikušie 20 000 eiro. V.Čugunova piedāvāja 6000 eiro novirzīt bijušo pasta telpu remontam, lai tur ierīkotu gan bibliotēkai trūkstošās telpas, gan varētu organizēt vēlēšanas, jo, kā norādījusi vēlēšanu komisija, iecirknim jāatrodas pirmajā stāvā. Viņa arī piedāvāja apmēram 4000 eiro tērēt pagasta pārvaldes ēkas ieejas laukuma bruģēšanai un karogu mastu ierīkošanai. Atlikušos 10 000 eiro – ceļu remontiem. Pagasta iedzīvotāji vienojās, ka visa nauda jānovirza ceļu sakārtošanai, jo tā ir visu kopējā sāpe. Ar 10 000 eiro ir par maz, lai apmierinātu visas vēlmes attiecībā uz ceļu remontdarbiem, jo darāmā ir daudz. “Pērn runājām, ka visus 20 000 eiro atvēlēs ceļiem. Pēc gada būs vēl citas idejas. Kāda jēga no telpu remonta, ja nevari izbraukt no sava pagalma? Varbūt bibliotēkas telpu remontam var piesaistīt kādu projektu finansējumu?” jautāja Anta Spilva. V.Čugunova oponēja, ka pirms gada nebija zināmi ne vēlēšanu, ne bibliotēkas akreditācijas komisijas atzinumi.

Izvedot mežu, sabojā ceļu
Anna Romāne norādīja, ka ceļa posms no Kalnozoliem līdz Dimantiem sabojāts, izvedot kokmateriālus, griežot mežus. “Ceļš ir neizbraucams. Nekad nav bijis tik traki. Es saprotu, ka visiem pavasarī ir slikti ceļi, bet šis ceļa posms nav paredzēts baļķu vešanai. Tagad būs jāiegulda nauda, lai sakārotu šo ceļa posmu. Jo vairāk atlicinātu ceļiem, jo labāk. Dariet visu tā, lai mums būtu labāk, tas nozīmē - cik vien var, naudiņu atvēlēt ceļiem,” teica A.Romāne.
V.Čugunova atzina, ka nevar aizliegt cilvēkam, kuram tur ir īpašums, izvest kokmateriālus, un tas ir jāsaprot. “Visas zemes esam paši pārdevuši un tagad raudam. Paņēmām par sviestmaizēm, tagad pārdodam ārzemniekiem. Piemēram, tos mežus izgrieza zviedri. To nedarīja vietējie iedzīvotāji. Izgriezīs visu, un neviens tur vairs simts gadus nebrauks!” teica Andrejs Olders.

Naudu dalīs “kristīgi”
Izskanēja ierosinājums naudu ieguldīt ceļa posmā, kas ved uz Pūzupiem. Tur sākušas dzīvot ģimenes ar bērniem un ir aktuāla ceļa sakārtošana. “Esam saņēmuši arī oficiālu iesniegumu, kurā lūdz pašvaldībai sakārtot šo ceļu. Mums visiem kopā jāizšķiras, ko darīt,” teica V.Čugunova. Iedzīvotāji rosināja naudu sadalīt, tā sakot, “kristīgi”, lai tiek visiem vienādi. A.Olders atzina, ka ļoti liela nozīme ir tam, kas un kā greiderē ceļu. “Labs greiderists visu izdara, kā nākas, un grāvi izdzen ar greideru. Diemžēl ceļš kā bedre, kad malas augstākas un vidus zemāks, veidojas tikai greiderista neprasmes dēļ. Ir jātaisa reljefs. Tādēļ mitrums stāv uz ceļa,” teica viņš. V.Čugunova piekrita, ka lielākajai daļai Kalncempju pagasta ceļu malas tiešām ir augstākas nekā vidusdaļa. Ceļi ir vissāpīgākā tēma pagastā. “Mēs paši par savu ceļu rūpējamies, paši kaut ko darām, un sanāk, ka mums neko nevajag darīt, jo ceļš ir baigi labs. Labs tikai tāpēc, ka paši darām. Un tas nav privātais ceļš. Viens brēc, cits dara pats. Ceļa vērtēšana pēc vizuālā izskata ir nosacīts jēdziens,” teica A.Spilva.
Lai sakārtotu visus ceļus, naudas ir par maz. “Visus nesataisīs nekad. Tikai atsevišķus posmus. Problēma ir sāpīga, un es pat nezinu, kā varētu to atrisināt,” neslēpa V.Čugunova. To, kuriem ceļa posmiem atvēlēt finansējumu un cik daudz, lems paši iedzīvotāji. Tika izvirzīti trīs pārstāvji, kuri izbraukās un izvērtēs visus pagasta ceļus. Kā atzina viņi paši - reizēm tam, kurš visvairāk kliedz, ir vislabākais ceļš.
— Agita Berziņa

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Visiem viena sāpe – ceļi

Kategorijas