Nodoklis par to, ko pārdodam internetā?

2017. gada 17. marts 00:00

358

Katram aktīvam “Facebook” lietotājam pazīstamas domubiedru grupas, kurās var mainīties, pārdot un iegādāties dažnedažādākās lietas. Daudzi šajās grupās cenšas pārdot savas privātās lietas, lai atbrīvotu vietu jaunām, bet citi šo tirgošanās vietu saredz kā jaunu biznesa iespēju un uzsāk neoficiālu interneta veikalu.

VID sola sākumā brīdināt
Sarosījies ir arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pamanījis, ka daudzi soctīklu pārdevēji nereģistrē savu saimniecisko darbību un no nopelnītā nevienu centu nesamaksā nodokļos.
Cik lielu uzmanību VID darbinieki pievērš sociālo tīklu tirdzniecībai un vai par tirgošanos internetā var sodīt? VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja stāsta, ka dienests pievērš uzmanību fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus dažādos plašsaziņas līdzekļos un internetā. “Vienlaikus VID analizē tā rīcībā esošo informāciju par personas uzrādītajiem ienākumiem un izdevumiem, to iespējamo neatbilstību, kā arī izmanto citus informācijas avotus, piemēram, saņemtās sūdzības,” skaidro E. Teice-Mamaja. Tiem iedzīvotājiem, kurus VID tur aizdomās par nereģistrētu saimniecisko darbību, tiek nosūtīta vēstule, kas aicina padarīt darbošanos likumīgu. Vēstulē ir arī aicinājums deklarēt gūtos ienākumus un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par periodiem, kuros tika un tiek veikta saimnieciskā darbība, tāpēc nodokļi būs jāatmaksā arī par jau aizgājušo laiku, ja vien VID radīsies aizdomas, ka tajā laikā esat nodarbojies ar neoficiālu tirgošanos.
“2016. gadā 1157 personām tika nosūtītas vēstules ar aicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību vai paskaidrot darījumu būtību, no tām 656 fiziskās personas saimniecisko darbību reģistrēja, pārējie cilvēki informēja par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas iemesliem,” turpina VID pārstāve.

Sodīs arī rokdarbnieces
Ļoti aktīvi sociālajos tīklos savus darinājumus piedāvā dažādi rotu meistari, rokdarbnieki un, piemēram, zeķu, cimdu un cepuru adītāji. Tā kā šī tirgošanās notiek tikai pāris mēnešus gadā, tad parasti cilvēks nevēlas dibināt uzņēmumu vai kļūt par individuālo komersantu. VID skaidro, ka darbības reģistrēšana ir obligāta, jo likumā ir iestrādāts princips – saimnieciskā darbība var būt jebkura regulāra darbība ar mērķi gūt peļņu, tātad arī paša adītu zeķu pārdošana. “Tās regulāri tiek ražotas un atdotas citām personām pret atlīdzību ar mērķi gūt peļņu. Būtiski kritēriji, kas saimniecisko darbību atšķir no personīgās mantas pārdošanas, ir darījumu regularitāte un nodoms gūt peļņu,” stāsta E. Teice-Mamaja.
VID pienākums ir sekot līdzi, lai cilvēki ievērotu likumu: “Nodrošinot šo kontroli, būtiski ir nošķirt saimniecisko darbību no savu mantu pārdošanas. No savu mantu, piemēram, kādas paša iegādātas kleitas, kura izrādījusies par lielu, pārdošanas nodokļi nav jāmaksā. Savukārt kritēriji, kas definē saimniecisko darbību, noteikti likumā.”

Prasa paskaidrojumus
Izskatot portālā “Facebook” ievietotos sludinājumus, tos var iedalīt divās kategorijās. Vieni vēlas pārdot lietas, kas pašiem vairs nav derīgas – apģērbs, sadzīves tehnika, transporta līdzekļi u.c. Otra kategorija ir cilvēki, kuri papildus algotam darbam vēlas piepelnīties, tāpēc sāk internetā tirgot dažādas lietas. Visbiežāk tas ir apģērbs, kas iegādāts ārzemēs un ir lēts, vai, piemēram, bižutērija. Cenas visbiežāk ir zemas, tāpēc ātri uzrodas pircējs. VID atklāj, ka reālajā dzīvē situācijas ir dažādas un dienests nepieņem lēmumu, balstoties uz pavirši iegūtu vienpusēju informāciju, bet cenšas izvērtēt darījumu ekonomisko būtību. Tādēļ daudzi interneta tirgotāji, kuri dienestam izskatās aizdomīgi, saņem vēstuli ar aicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību vai arī izskaidrot notikušo darījumu būtību.
“Nereti šīs lietišķā valodā noformētās vēstules tiek uztvertas negatīvi, taču, atliekot emocijas malā, prātīgi būtu gluži vienkārši sazināties ar dienestu pa vēstulē norādīto tālruņa numuru un sniegt skaidrojumu,” rosina VID darbiniece. Dienests gan mierina, ka interneta vidē veikto privātpersonu darījumu kontrole ir tikai viens no VID darbības laukiem. Šā gada prioritāte ir PVN shēmu atklāšana – šī problēma ir skārusi visu Eiropu.

Jāuzmanās arī pircējam
Ikvienam uzņēmējam zināms, cik grūti ir pašā biznesa sākumā par sevi pastāstīt klientiem, atgādināt, lai tevi atceras, un iepatikties, lai klients atgrieztos. Pārdošana sociālajos tīklos ir laba ar to, ka visparastākā reklāma neko nemaksā un pircējs tevi atrod pats. Šie pārdevēji visticamāk nenopelna lielu naudu, jo pārdošanas apjomi nav tik lieli. Tad kāpēc neļaut iedzīvotājiem mazliet piepelnīties? “Brīvā tirgus pamatā ir godīga konkurence. Svarīgi panākt, lai godīgais nodokļu maksātājs neatkarīgi no viņa darbības jomas vai biznesa lieluma nebūtu spiests beigt darbību tikai tādēļ, ka blakus kāds cits savus pakalpojumus vai preces piedāvā lētāk uz nodokļu nenomaksas rēķina,” atzīmē VID. “Ikvienai privātpersonai ir tiesības ne tikai uz peļņu, bet arī sociālām garantijām slimības vai darba traumas gadījumā, taču, nemaksājot nodokļus, šie valsts pakalpojumi viņam nebūs pieejami. Arī patērētājam ir svarīgi saņemt attaisnojuma dokumentu, piemēram, kvīti vai čeku, jo domstarpību gadījumā tas dod tiesības atgūt samaksāto naudu par nekvalitatīvu preci, taču nereģistrēts saimnieciskās darbības veicējs to nespēj piedāvāt.” Problēma ar čeku izsniegšanu visvairāk var ietekmēt pircēju. Ja sociālajos tīklos tiek pārdota, piemēram, sadzīves tehnika, tad uz to neattiecas garantija un, precei saplīstot, pircējs paliek bešā. Tāpat ir ar apģērbu, kas, iespējams, būs sliktas kvalitātes, jo tā cena ir zema, bet klientam nav iespēju sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, jo pārdevējs sevi nav pozicionējis kā uzņēmēju.

Informē citi uzņēmumi
VID par stingrāku pārbaudi attiecībā uz komercdarbību internetā paziņoja pagājušā gada decembrī. Tiesības bloķēt interneta vietnes dienestam piešķirtas ar likumu grozījumiem, kurus Saeima pieņēma, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. “Mēs piedāvājām regulējumu valdībai, lai personai būtu pienākums, darbojoties internetā, sevi identificēt, lai tā būtu sasniedzama. Lai gadījumā, ja viņai šīs darbības rezultātā iestājas nodokļu nomaksas pienākums, valsts varētu viņu sasniegt,” stāsta VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
VID jau tagad ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, piemēram, no “Latvijas Pasta”. Tā pārstāve Gundega Vārpa apliecina, ka “Latvijas Pasts” regulāri apkopo un sniedz VID tā pieprasīto informāciju. Piemēram, “Latvijas Pasts” spēj identificēt kā regulārus, tā neregulārus paciņu sūtītājus, kas par nosūtītajām paciņām saņem samaksu, izmantojot pasta norēķinu sistēmu: “Protams, visi darījumi, kur ir reģistrētie sūtījumi vai pēcmaksas sūtījumi, kur šī samaksa iet caur mūsu norēķinu sistēmu, ir identificējami un visas šīs personas ir identificējamas.” Tādēļ iedzīvotājiem, kam dažādu mantu pārdošana, izmantojot interneta vietņu starpniecību un pasta pakalpojumus ir ierasta lieta, jārēķinās, ka arī viņi var saņemt uzaicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību.

Vai valsts pārkāpj robežas?
Sazinājāmies ar vairākiem cilvēkiem, kuri internetā nodarbojas ar nereģistrētu komercdarbību, un aicinājāma viņus izteikt viedokli par VID piešķirtajām pilnvarām pārbaudīt cilvēku identitātes un nodarbošanos, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpts likums. Visi uzrunātie cilvēki vēlējās paturēt noslēpumā savu vārdu un uzvārdu, lai tādā veidā nenodotu sevi VID vai citām instancēm.
Laikraksts runāja ar kādu sievieti, kura “Facebook” vietnē tirgo dažādus saldumus. Tie viņai palikuši pāri no kādas lielas ballītes, un viņa nolēma tos pārdot, lai atgūtu daļu iztērētās naudas. Par VID pārbaudēm viņa neuztraucas, jo ikdienā strādā algotu darbu, kurā nodokļi tiek maksāti. Tomēr pēc sarunas sieviete pārprasīja, vai tiešām viss, ko viņa teica, netiks nodots VID. Anonīmā saldumu pārdevēja uzskata, ka dienests ar šādu aizdomību pret iedzīvotājiem dara ļoti nepareizi un tas sabiedrībā izsauks pretreakciju.
Arī kāda rotaslietu tirgotāja, kura pārsvarā piedāvā bižutērijas izstrādājumus, nereģistrējot saimniecisko darbību, uzskata, ka VID šoreiz pāršāvis pār strīpu. “VID būtu jāpievērš vairāk uzmanības lielākām lietām, nevis jāslauc mazie pārdevēji, kuri paši knapi nopelna kapeiku,” domā pārdevēja. Tirgoties internetā viņa nolēmusi tādēļ, ka tur ir visplašākās iespējas un reklamēties internetā ir izdevīgi. Rotaslietu tirgošana sievietei ir papildu ienākumu avots, un, ja VID viņai piespriestu sodu par nodokļu nemaksāšanu no internetā pārdotajām precēm, tad, visticamāk, viņa to samaksātu.
Daļa uzrunāto uzskata, ka viņi savu daļu nomaksā, strādājot algotu darbu, un no šādām haltūrām, kuras sniedz tikai nelielu materiālu pienesumu, kas lielākoties tiek izmantots izdzīvošanai, valstij nekas nav jāatdod.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nodoklis par to, ko pārdodam internetā?

Kategorijas