Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Latvija pakāpusies Laimes indeksā; tiesībsargs šaubās, vai Latvijas iedzīvotāji ir laimīgi

Leta
Latvijas ziņas

2017. gada 21. marts 07:34

48

Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidotajā pasaules laimes indeksā ieņem 54.vietu, kas ir labāks sniegums nekā Igaunijai, bet sliktāks nekā Lietuvai, lai gan visas trīs Baltijas valstis savu sniegumu indeksā ir uzlabojušas. Pērn Latvija šajā indeksā ieņēma 68.vietu.

Lietuva, kas pērn bija ierindota 60.vietā, šogad pakāpusies uz 52.vietu, bet Igaunija šogad atzīta par 66.laimīgāko zemi pasaulē salīdzinājumā ar 72.vietu pērn.

Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Norvēģija, kas pērn ierindojās 4.vietā.

Vēl starp desmit laimīgākajām valstīm pasaulē, to iedzīvotāju vērtējumā, ir Dānija (pērn 1.vieta), Islande (arī pērn 3.vieta), Šveice (pērn 2.vieta), Somija (arī pērn 5.vieta), Nīderlande (pērn 7.vieta), Kanāda (pērn 6.vieta), Jaunzēlande (arī pērn 8.vieta), Austrālija (arī pērn 9.vieta) un Zviedrija (arī pērn noslēdza pirmo desmitnieku).

ASV, kas pērn ieņēma 13.vietu, šogad laimes indeksā atkāpušās uz 14.vietu, Vācija saglabājusi 16.vietu, Francija pakāpusies par vienu pozīciju uz 31.vietu, Polija, kas pērn ieņēma 57.vietu, šogad ierindojas 46.vietā, Krievija pakāpusies uz 49.vietu no 56.vietas pērn, Japāna pakāpusies par divām pozīcijām līdz 51.vietai, Baltkrievija no 61.vietas pērn noslīdējusi uz 67.vietu šogad.

Turcija ieņem 69.vietu, pakāpjoties no 78.vietas pērn, Ķīna no 83.vietas pērn šogad sasniegusi 79.pozīciju, bet Grieķija no 99.vietas pērn šogad pakāpusies uz 87.vietu. Indija no 118.vietas atkāpusies uz 122.vietu, bet Ukraina ieņem 132.vietu pretstatā 123.vietai pērn.

Šogad pēdējo - 155.vietu - Pasaules laimes indeksā ieņem Centrālāfrikas Republika, kas pērn indeksā nebija iekļauta. Burundi, kas pērn bija pēdējā 157.vietā, šogad ieņem priekšpēdējo 154.vietu, atpaliekot no Tanzānijas (153.vieta, pērn 149.vieta) un Sīrijas (152.vieta, pērn 156.vieta).

Lai gan finansiālajai stabilitātei ir liela nozīme pasaules iedzīvotāju laimes izjūtā, pētījuma autori norāda, ka iedzīvotāju laimes sajūtas galvenais faktors nav valsts un viņu personīgā finansiālā situācija, jo, piemēram, ASV ienākumi pakāpeniski pieaug, bet cilvēku laimes izjūta sarūk.

Latvija 2014.-2016.gadā salīdzinājumā ar 2005.-2007.gadu ir uzrādījusi otro straujāko laimes indeksa palielinājumu, atpaliekot vien no Nikaragvas, liecina pirmdien publicētais pētījums.

Trešais lielākais laimes indeksa pieaugums šajā laika posmā reģistrēts Sjerraleones iedzīvotāju vidū, kam seko Ekvadora, Moldova, Bulgārija, Krievija, Slovākija, Čīle un Uzbekistāna.

Ziņojumu veidojuši Kolumbijas universitātes ekonomisti, novērtējot 155 valstis desmit baļļu skalā pēc aptaujām, kas veiktas no 2014. līdz 2016.gadam. Aptaujās iedzīvotāju laimes sajūta vērtēta pēc četriem kritērijiem: sociālā atbalsta, ko viņi varētu saņemt nebaltā dienā, brīvību, pieņemot lēmumus par savu dzīvi, korupcijas sabiedrībā izjūtu un dāsnumu. Tāpat indeksa veidotāji ņem vērā valsts iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un sagaidāmo dzīves ilgumu.

Tikmēr Latvijas tiesībsargs Juris Jansons savā ikgadējā ziņojumā secinājis, ka Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts, taču realitāte liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma.

Viņš uzsvēra, ka cilvēktiesības var raksturot divējādi - normatīvi jeb tā, kā tas tieši rakstīts starptautiskajos dokumentos un Satversmē, un filozofiski. "Tāpēc lakoniski var sacīt, ka faktiski cilvēktiesības ir tiesības uz laimi. Šajā kontekstā rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji ir laimīgi," vaicāja Jansons, uzsverot, ka atbildi uz to iezīmē arī tiesībsarga ziņojums.

Tiesībsargs pauda, ka mūsu pašu Satversmē ir tik precīzs un pietiekams cilvēktiesību principu uzskaitījums, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu būt laimīgs, un, kā jau katrā tiesībsarga gada ziņojumā, arī šajā ir uzskaitīts pozitīvais un labais, ko aizvadītajā gadā ir paveicis likumdevējs, izpildvara un pašvaldību institūcijas. Taču galvenokārt ziņojums joprojām sastāv no konstatētajiem trūkumiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās un rekomendācijām to novēršanai, norādīja Jansons.

"Es un kolēģi Tiesībsarga birojā redzam sava darba mērķi, jēgu un rezultātus, tādēļ nevaru un negribu noliegt, ka pozitīvi ir vērtējama gan likumdevēja līdzšinējā ieklausīšanās tiesībsarga viedoklī, gan arī uzlabojumi atsevišķu ministru darbībā un lēmumos, arī pašvaldību institūciju praksē. Tomēr pārskats liecina, ka mums visiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās Latvijā vēl ir ļoti daudz darba, un galvenais ir iemācīties nošķirt reālu nevarēšanu no nevēlēšanās darīt, kas nereti ir būtiska problēma mūsu valstī," pauda Jansons.

"Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts. Tas izriet no Satversmes un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, taču realitāte Latvijā liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma," secināja Jansons.

Bieži dzirdēts, ka Latvijas ekonomika ir teju visstraujāk augošā Eiropā un Latvija gandrīz visās jomās sasniedz ilgtspējas rādītājus, atgādināja Jansons, piebilstot, ka diemžēl šajā ikgadējā ziņojumā ir atspoguļota virkne cilvēktiesību jomu, kurās ilgtspējas nav, bet drīzāk meklēti ātri un jelkādi risinājumi. Viņš atgādināja, ka joprojām nav ilgtspējīga rīcības plāna, kā daļai sabiedrības neiekrist vēl dziļāk sociālās nedrošības bezdibenī un kā pārtraukt nabadzību visneaizsargātākajām grupām - pensionāriem, personām ar invaliditāti, jauniešiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, u.c.

"Tāpat savā ikdienas darbā esmu spiests meklēt aizvien jaunus argumentus, kā pārliecināt valdību un parlamentu, ka valsts ilgtspēja nav iespējama bez pienācīgi nodrošinātas un kvalitatīvas izglītības, bez kvalitatīvas, pieejamas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas, sociālās drošības un nodarbinātības, taisnīga atalgojuma un attīstības prognozējamības nākotnē," stāstīja tiesībsargs,

Jansons piekrita, ka ilgtspējas, valsts attīstības un ikviena cilvēka iespēju būt laimīgam nodrošināšanai katram ir sava personiskā atbildība. "Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādēļ mēs katrs atsevišķi un visi kopā esam atbildīgi par to, kādā valstī dzīvojam. Katrs pats vislabāk zina, ko esam darījuši ar entuziasmu un izcili, kur varbūt esam slinkojuši, un, protams, katrs vislabāk arī zina, kurās situācijās ir bijis neētisks, nolaidīgs, neievērojis likumu vai pat pieļāvis noziedzīgu rīcību," sacīja Jansons.

Viņš aicināja ikvienu sekot Satversmei un veidot mūsu dzīvi laimīgu un ilgtspējīgu.

Kategorijas

Kategorijas