Apkopo Jaunalūksnes pagasta vēsturi

2017. gada 24. marts 00:00

557

Katram laikam savi tikumi, vērtības un vēstures liecības – to apliecina arī Bejas novadpētniecības centra jaunās ekspozīcijas par padomju laikiem Jaunalūksnes pagastā un Bejas skolu. Abas jaunās ekspozīcijas vēl ir tapšanas stadijā, tādēļ arī iedzīvotāji un skolas absolventi aicināti pārskatīt savus krājumus - Bejas novadpētniecības centrā būs priecīgi par katru jaunu eksponātu.
Bejas novadpētniecības centrs šovasar svinēs 30 gadu jubileju. Sākotnēji tas tapa kā Bejas skolas muzejs, bet, ņemot vērā plašo krājumu, laika gaitā tika pārdēvēts par novadpētniecības centru. Savukārt Bejas pamatskola šovasar, 26.augustā, svinēs jau 150.dzimšanas dienu. Par godu abām nozīmīgajām jubilejām, novadpētniecības centrā jūtama liela rosība, jo top jaunas ekspozīcijas.

Darbs pirms simtgades
Bejas novadpētniecības centra pārzine Jolanta Baldiņa uzsver – šobrīd notiek intensīvs darbs, lai līdztekus krājuma sakārtošanai tematiski iekārtotu pastāvīgās ekspozīcijas. Pērn novembrī centrā (jaunās klēts ēkā) atklāja ekspozīciju “Jaunalūksnes pagasta vēsture līdz 1945.gadam”. Tagad top turpinājums – vecās klēts ēkas vienā telpā iekārto ekspozīciju par Jaunalūksnes pagasta vēsturi no 1945.līdz 1988.gadam, bet otrā – par Bejas skolu. Savukārt Bejas bibliotēkas ēkā taps ekspozīcija par Atmodu un jaunajiem laikiem Jaunalūksnes pagastā.
Ekspozīcijas kuratore, vēsturniece Astrīda Ievedniece atzīst – Beja ir ļoti pateicīga vieta ekspozīcijas radīšanai, jo - ir savākts liels daudzums materiālu, ir izveidojusies cieša sadarbība ar Bejas pamatskolu un iedzīvotājiem tas ir saistoši. Viņi labprāt dalās ar atmiņu stāstiem un priekšmetiem. “Kad šie darbi būs pabeigti, varēsim domāt par plašāku centra reklamēšanu. Līdztekus veicam arī centra dokumentācijas sakārtošanu, izstrādājam noteikumus krājuma veidošanai,” saka J.Baldiņa. Tādējādi Bejā būs arī paveikts liels un nozīmīgs darbs, sagaidot Latvijas simtgadi. Martā Bejā notika Alūksnes novada muzeju darbinieku sanāksme par novada muzeju sadarbību, attīstību un metodisko darbu.
22.martā Bejas novadpētniecības centra tematiskajā pēcpusdienā “Jaunalūksnes pagasts pēckara periodā” Bejas pamatskolas skolēni, Bejas bibliotēkas lasītāju klubiņš “Pipariņš” un citi interesenti tikās ar represēto kluba “Sarma” vadītāju Dzidru Maziku un vēsturnieci Astrīdu Ievednieci, lai noskatītos filmu par Maldas Priedeslaipas atmiņām, iepazītos ar jauno ekspozīciju, pārrunātu redzēto un dzirdēto.

Akcentē Bejai unikālo
Jaunā ekspozīcija par padomju laiku iekārtota, akcentējot tā laika vēstures liecības, lai tās apmeklētājus “uzrunātu ar acīm”. “Centāmies izcelt Bejas vērtības, to unikālo, kas ir tieši šajā pusē. Piemēram, ir aplūkojams dokuments, kas uzskatāmi parāda, kā Jaunalūksnē piešķīra zemi kolektivizācijas laikā un veidoja kolhozus. Toreiz bija populāri krāt nozīmītes – Laila Zaķe muzejam atdāvināja savu kolekciju,” saka A.Ievedniece.
Arī fotogrāfijas atlasītas tādas, kas ir savdabīgākas, piemēram, kādas tolaik, kad sabiedriskais transports kursēja ļoti bieži, bija autobusu pieturas. Sešdesmitajos gados no Visikuma uz Alūksni diennaktī varēja aizbraukt 11 reizes! Tas, kas šodien pastāv un šķiet pašsaprotama lieta, bija tā laika aktualitāte. Dokumenti vēsta par to, ka 1944.gadā, kad fronte aizgāja, arī Bejas apkārtnē uzreiz bija jāsāk rūpēties par kritušo apbedīšanu, lai sērgas neizplatās, teritorijas atmīnēšanu skolas laukumā. Piemēram, Alūksnē komunālo uzņēmumu kombinātā bija atsevišķa brigāde, kas vāca un glabāja kritušos.

Partizānu rajons
Ekspozīcijā ir arī informācija par nacionālajiem partizāniem. Beja un Mālupe bija partizānu rajons. A.Ievedniece norāda, ka ilgs laiks pavadīts arhīvos, pētot dokumentus, kuru kopijas arī skatāmas ekspozīcijā. Viņa uzskata, ka posmā no 1944.līdz 1956.gadam Latvijā nebija slikto un labo – tas bija neviennozīmīgs un sarežģīts posms Latvijas vēsturē. “Uzskatu, ka līdz šim esam krituši galējībās – vieni runāja tikai par Samsona sarkanajiem partizāniem, bet pārējos uzskatīja par bandītiem. Bet nacionālo partizāņu vēsture nav tik vienkārša – bija idejiskie partizāni un tādi, kas tiešām bija tikai laupītāji un izmantoja partizānu kustību kā aizsegu. Šodien sabiedrībā runā pārsvarā par divām lielajām deportācijām – 1941.un 1949.gadā, bet aresti un izsūtīšana notika pastāvīgi… Bejas apkārtnē ir uzklausīti daudzi atmiņu stāsti par šo laiku, cilvēki mums ir atnesuši dažādus dokumentus, ko atraduši māju bēniņos. Tas bija, pateicoties rakstam vietējā presē pērn rudenī par to, ka taps šāda ekspozīcija. Saņēmām arī vēstuļu oriģinālus, ko rakstījis 7.Siguldas kājnieku pulka leitnants no filtrācijas nometnes. Tādēļ lielu paldies sakām ikvienam iedzīvotājam, kurš centram atdāvinājis tā laika vēstures liecības,” saka A.Ievedniece.

Nenosoda, bet dokumentē
J.Baldiņa uzsver – tas ir laiks, kas lauza likteņus. “Var šodien teikt: labi, slikti, nosodīt, bet vai mums ir tiesības tā teikt? Ja ienāk tavā mājā, draud nogalināt ģimeni, tad par kādu labs un slikts mēs runājam..? Tā bija izdzīvošana. Šis laiks bija ļoti sarežģīts. Bija ļoti grūti izdzīvot, saglabājot drošību sev un ģimenei, un palikt cilvēcīgam. Vēl šodien, uzklausot atmiņu stāstus, ne visu cilvēki ir gatavi izstāstīt, jo viņiem sāp gan pāri nodarījums, gan apziņa, ka citā situācijā viņi noteikti tā nebūtu rīkojušies… Šodien mēs varam domāt, ka tā nekad nedarītu, tomēr nezinām, kā paši rīkotos kritiskā situācijā. Tādēļ ekspozīcijā nenosodām, bet dokumentējam vēsturi. Bejas apkārtni šis laiks ir ļoti skāris. Uz šodienu šeit ir maz veco iedzīvotāju vai viņu senču – ir ienākuši jauni,” saka J.Baldiņa.

Pagasts – lielāks nekā agrāk
Ekspozīcija stāsta arī par to, kā lielas lauku saimniecības tika pārvērstas par kolhoza kūtīm un kā to saimniekiem izdevās sadzīvot ar jauno kolhozu sistēmu. Par to, ka elektrifikāciju piedēvē pēckara gadiem, bet izrādās, ka Bejas apkārtnē atsevišķās saimniecībās elektrība bija ievilkta jau pirms tam, darbojās arī vēja ģeneratori. “Vairākkārt mainījies pagasta nosaukums – bijis gan Bejas, gan Kolberģa pagasts, bet pēc 20.gadsimta 70.-tajiem gadiem uz padomju saimniecības “Alūksne” teritorijas bāzes izveidoja Jaunalūksnes pagastu. Tas ir krietni lielāks, nekā vēsturiski agrāk bijis. P/S “Alūksne” piederēja arī daļa Lāzberģa pagasta, teritorija uz Pededzes un Mālupes pusi, tādēļ arī šodienas Jaunalūksnes pagasts ir tik liels,” saka J.Baldiņa.
A.Ievedniece atzīst, ka padomju laikā atsevišķās lietas bija labi organizētas, piemēram, pirmās palīdzības un civilās aizsardzības mācība. “Tagad tas viss lēnām, ar lielu līkumu, nāk atpakaļ, bet toreiz iedzīvotāju sanitārā un civilā sagatavotība bija labāka. Padomju laiks ir arī manas bērnības laiks – nedzīvojām bagāti, nebija mantu pārbagātības, līdz ar to pret tām bija cita attieksme un vērtība,” saka vēsturniece.

Top ekspozīcija par Bejas skolu
Hronoloģiski iekārto arī ekspozīciju par Bejas skolu – no pirmsākumiem līdz šodienai. “Priekšmeti no muzeja krājuma jau ir izlikti, bet mēs būtu ļoti pateicīgas, ja iedzīvotāji centram dāvātu vēl priekšmetus, kas raksturo Bejas skolas laiku. Piemēram, muzeja krājumā nav skolnieku formas tērpu, skolotāju ķiteļa, meiteņu priekšautiņu – varbūt kādam mājās ir saglabājies. Tāpat arī pionieru formas, mazpulka formas, somas, rakstāmpiederumi, mācību uzskates līdzekļi, globuss u.c.” saka J.Baldiņa. Ekspozīciju par Bejas skolu atklās augustā skolas jubilejas reizē.

— Teksts un foto: Līga Vīksna

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apkopo Jaunalūksnes pagasta vēsturi

Kategorijas