“Uzmetiens”: no sākotnēji solītā – mīnus 58 procenti

2017. gada 24. marts 00:00

1270

Alūksnes novadā sāk īstenot pašvaldību sadarbības projektu „Gaismas ceļš caur gadsimtiem”, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstītu ar to saistītos pakalpojumus. Kopējais finansējums ir pusotrs miljons eiro, no kā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir tikai 750 000 eiro, bet Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums būs ļoti liels - 737 651 eiro, jo no sākotnēji solītā Eiropas finansējuma veikts 58 procentu samazinājums. Šāda veida un tik apjomīgi sadarbības projekti starp pašvaldībām valstī tiek īstenoti pirmo reizi.

Atstāj tikai pusi
Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite norāda, ka šo projektu Alūksne izstrādā jau kopš 2015.gada nogales, bet pa šo laiku esot mainījusies Kultūras ministrijas nostāja, kā rezultātā būtiski palielinājusies pašvaldības līdzfinansējuma daļa. “Sākumā bija paredzēts finansējumu novirzīt konkrētiem kultūrvēsturiskiem maršrutiem. Pēc tam izdomāja organizēt projektu ideju priekšatlasi, kur arī Alūksne iesniedza savas idejas. Janvārī saņēmām savu iesniegto ideju izvērtējumu. Kopējais finansējums valstī projektam “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” bija 19 miljoni eiro. Konkurence bija liela. Diemžēl, iepriekš pat neinformējot, priekšatlasē tika samazināts pieejamais finansējums par 58 procentiem. Projektu ideju vērtēšanas laikā par šo situāciju pašvaldību neviens neinformēja. Tikai beigās tikām iepazīstināti ar vērtēšanas rezultātiem un Ministru kabineta rīkojumu. Alūksnei sākotnēji tapa kopīgs projekts ar Gulbenes un Cesvaines pašvaldībām, bet beigās savā pulciņā bija jāņem arī Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze un esošais finansējums jāsadala uz četriem. No sākotnēji paredzētā ERAF finansējuma mūsu projektam tika atstāta tikai puse,” situāciju raksturo A.Prižavoite.

Atjaunos objektus
Kopējais ERAF finansējums Alūksnes, Gulbenes, Cesvaines un Smiltenes projektam ir 2 miljoni eiro. Tieši Alūksnes projekta daļas kopējās izmaksas ir 1 487 651 eiro, kur ERAF finansējums ir tikai nedaudz vairāk kā puse - 750 000 eiro. Alūksnes novada pašvaldība savu līdzfinansējumu nodrošinās no 2017., 2018. un 2019.gada budžeta (aizdevuma) līdzekļiem.
Alūksnes novada pašvaldība šā projekta laikā veiks Alūksnes pilsdrupu dienvidu torņa atjaunošanu (Pilssalā estrādes teritorijā) un izveidos atjaunotajā tornī ekspozīciju. Veiks paviljona - rotondas restaurāciju Tempļakalnā. Veiks mauzoleja restaurāciju Alūksnes muižas parkā un izveidos tajā interaktīvu skaņas video un gaismas projekcijas. Paredzēta arī Alūksnes dzelzceļa stacijas šķūņa pārbūve un ekspozīcijas izveide tajā. Savukārt Alūksnes ezera iekšezerā izbūvēs laivu piestātnes pie Aleksandra paviljona un Tempļakalna parkā pie 101 pakāpiena dolomīta kāpnēm.

Jādraudzējas ar tiem, kas ir
“Lielas izvēles nav. Vai nu projektu īstenojam un šo iespēju izmantojam, vai arī ne. Ja Alūksne izstātos, arī pārējie partneri šā projekta naudu nesaņemtu. Pirmo reizi savā darba praksē saskaros ar šādu situāciju, kad par finansējuma samazinājumu paziņo tikai pašās beigās, nevis procesa laikā, neļaujot pārdomāt un atkāpties,” saka A.Prižavoite.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins saka, ka sadarbības partnerus šim projektam izvēlēties nevarēja – ar ko kopā salika, ar tiem bija jādraudzējas. “Pirmajā tikšanās reizē Cesvainē Smiltene kā partneris nebija, bet Gulbenei bija pavisam citi objekti nekā šobrīd – viņi pat īsti vēl nezināja, ko grib. Laikam ritot, Gulbenes novada pašvaldība sakārtoja savas īpašumtiesības attiecībā uz Stāmerienas pili, līdz ar to viņiem radās liels objekts, kura sakārtošanai vajag lielus ieguldījumus, un gulbenieši sāka pretendēt uz daudz lielāku finansējuma daļu. Bet Smilteni mūsu projektam pievienoja pašas beigās ar nosacījumu, ka mums jāņem viņi bariņā un jāpiešķir konkrēta summa. Finālā projektā īstenojamo darbu apjoms ir iepriekšējais, bet finansējums – par 58 procentiem mazāks,” saka A.Fomins.

Vairāk ideju – mazāk
finansējuma
“Alūksnes Ziņas” taujāja Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktorei Zandai Saulītei, kādēļ šāda situācija radusies. Viņa skaidro, ka valstī iesniedza 20 projektu idejas. Tā kā pieprasītais finansējums – 45 miljoni eiro - būtiski pārsniedza pieejamos 20 miljonus eiro, tad komisija pēc ideju izvērtēšanas secināja, ka atbilstoši kvalitātes kritērijiem būtu atbalstāmas tikai divas idejas par visu pieejamo finansējumu. Šāda situācija Kultūras ministrijai šķita nepieņemama, tādēļ izteica priekšlikumu atbalstīt vairākas idejas – sešas, bet nepilnā apmērā un izņemt no projektiem tās aktivitātes, kas nebija tik kvalitatīvas.
Kādēļ Alūksnes, Gulbenes un Cesvaines projektā parādījās ceturtais partneris – smiltenieši? “Sākot darbu pie projekta 2014.gadā, domājām, ka specifiskā atbalsta mērķa ieviešana būs iespējama tā, ka katrs projekta iesniedzējs nāks ar savu ideju un tiks individuāli atbalstīts. Laika gaitā tapa skaidrs, ka šāds princips “nestrādās”, jo tad finansējums aizplūstu tikai uz lielajām pilsētām un objektiem, kam jau ir pietiekami labs pakalpojumu pārklājums un tūristu plūsma. Tādēļ pašvaldībām bija jāveido sadarbības projekti. Kādēļ Alūksnes gadījumā tika paņemts vēl ceturtais partneris – tā bija projekta virzītāja izšķiršanās,” norāda Z.Saulīte.

Visi sola īstenot plānoto
Vai bija godīgi samazināt sākotnēji plānoto finansējumu? Z.Saulīte apgalvo, ka pašvaldībām nekad netika slēpts, ka vispirms būs ideju atlase, kad vērtēs izvēlētās aktivitātes, objektus, pieprasīto finansējumu, un tikai pēc tam notiks pašu projektu iesniegumu atlase. “Arī Alūksne paši varēja izvēlēties veicamās aktivitātes. Kultūras ministrija ir nofiksējusi, kādas aktivitātes Alūksnes pašvaldība apņemas ieviest, esam nofiksējuši indikatīvo finansējumu, kāds nepieciešams.
Ar Alūksni un partneriem mums bija vēl saruna februāra sākumā, kad ne no Alūksnes, ne citiem partneriem nedzirdējām, ka viņi nevarētu paveikt apjomu, kas minēts Ministru kabineta rīkojumā. Jāuzsver, ka šobrīd projektā ir nosaukti objekti un pakalpojumi, bet nav minēti konkrēti veicamie darbi – projektu iesniedzējiem ir atstāta zināma atkāpe, lai vēl kaut ko mainītu,” saka Z.Saulīte.
Projektu laikā visās pašvaldībās veiks restaurācijas, atjaunošanas darbus, izceļot kultūras pieminekļu unikalitāti un saglabāšanu. Tomēr aktivitātes, ko īstenos Alūksnē, ir atšķirīgas, jo te ir arī dabas vērtības un ainavas, kas tiks izceltas.

Kultūras mantojumu
atbalsta reti
Kultūras mantojuma saglabāšanas jomā līdz šim Latvijā bijis problemātiski piesaistīt finansējumu, jo ir maz fondu, kas to atbalsta, un šajā jomā parasti vajag ļoti lielu finansējumu, piemēram, lai kādu objektu atjaunotu, tādēļ arī šim projektu konkursam bija ļoti daudz pieteikumu. Alūksnē tas ļaus restaurēt esošos objektus un radīt arī ko jaunu, mūsdienīgu. Z.Saulīte uzsver, ka Eiropas fondos kultūras mantojums noteikti nav starp prioritātēm un, visticamāk, arī nākotnē šādām aktivitātēm finansējums būs pieejams reti.

FAKTI
◆ Alūksnes novada pašvaldība jau izsludinājusi iepirkumus darbu veikšanai. Jau zināms, ka mauzoleja restaurāciju Alūksnes muižas parkā par 49 332,21 eiro (bez PVN) veiks SIA “Warss +” no Vecpiebalgas, kas specializējusies visa veida namdaru darbos un veic arī kultūrvēsturisku objektu restaurāciju. Darbi jāpabeidz pusgada laikā.

◆ Paviljona – rotondas restaurācijai Tempļakalna parkā izsludināts jau otrais iepirkums, jo pirmajā nepieteicās neviens pretendents.

◆ Iepirkums izsludināts arī Alūksnes stacijas šķūņa pārbūvei, kas vēl nav beidzies.

◆ Pirmos darbus uzsāks jau šovasar. Projekts jāīsteno līdz 2019.gada beigām, bet alūksnieši ir apņēmušies savas aktivitātes paveikt ātrāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Uzmetiens”: no sākotnēji solītā – mīnus 58 procenti

Kategorijas