Pašvaldības atmaksās slimnīcas aizdevumu

2017. gada 31. marts 00:00

439

Trešdien Alūksnes novada dome sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par galvojuma saistību izpildi. Alūksnes novada pašvaldība, tāpat kā Apes novada pašvaldība, ir galvotāja Valsts kasē aizņēmumam, ko 2012.gadā ņēma, lai Alūksnes slimnīcā apgūtu Eiropas naudu un veiktu ēkas siltināšanu, infrastruktūras attīstību. Pašvaldības no sava budžeta veiks aizdevuma atmaksu, atslogojot slimnīcu.

Valsts piešķir par maz
Alūksnes slimnīca vērsusies pie kapitāldaļu turētājiem – Alūksnes un Apes novadu pašvaldībām, lūdzot tās apmaksāt Valsts kasē 2017.gada aizdevuma daļu. Proporcionāli galvojuma daļai Alūksnes novadam tie gadā ir 59 878 eiro (81,92 %) un Apes novadam – 13 215 eiro (18,08 %). Maksājumi jāveic pa ceturkšņiem, kur katrā reizē Alūksnes novada daļa ir 14 970 eiro, Apes novada – 3303 eiro (kopā - 18 274 eiro). Alūksnes novada domes ārkārtas sēdei bija sagatavots lēmuma projekts - segt pirmā ceturkšņa maksājumu. Slimnīca meklē pašvaldību palīdzību, jo valsts tai nepietiekami paredz finansējumu – iedalītās valsts kvotas apjoms neatbilst Alūksnes slimnīcas sniegto stacionāro un traumatoloģisko pakalpojumu apjomam, apkalpoto iedzīvotāju skaitam, jo Alūksnes slimnīca sniedz neatliekamo palīdzību arī Balvu un Gulbenes novadu iedzīvotājiem. Kopš 2013.gada valsts kvotas iztrūkums katru gadu ir 120 000 eiro gadā (jeb 500-600 hospitalizācijas). Tas ir finansējums, ko Alūksnes slimnīca nesaņem no Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD).

Dialogs neveidojas
Par šo situāciju Alūksnes slimnīca vairakkārt informējusi gan VM, gan NVD. Savukārt SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Alūksnes slimnīca nosūtīja rēķinu par papildu pacientu ārstēšanu Alūksnes slimnīcā Balvu slimnīcas datortomogrāfa bojājumu dēļ kopš 2016.gada 15.novembra. Tika saņemta atbilde, ka nemaksās. Jāuzsver gan, ka Latvijā slimnīcas šādos gadījumos, kad ir pārstrāde citas slimnīcas dēļ, kopš pagājušā gada var prasīt līdzekļu atmaksu. Šāds gadījums jau ir bijis starp Cēsu un Vidzemes slimnīcu, kur Cēsu slimnīca veica atmaksu.
“Par to, ka šāda situācija palielinātās pacientu plūsmas un ierobežotās kvotas dēļ uz Alūksnes slimnīcu var izveidoties, jau pērn informēju domi, NVD un VM. NVD akceptēja, ka pārstrādi vajadzētu atmaksāt 75 000 eiro apmērā, bet VM to neakceptē. Savukārt no VM valsts sekretāra saņēmām atbildi, ka tāda ir plānošana un neko nemaksās. Mums dialogs ar “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību” neveidojas, tāpat kā neveidojas ar VM – nav iespējams konstruktīvi runāt, jo VM padomniece publiski aizskar,” sacīja SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja un Alūksnes novada domes deputāte Maruta Kauliņa.

Darbs rit kā ierasts
Neņemot to visu vērā, Alūksnes slimnīca strādā kā neatliekamās palīdzības slimnīca un nodrošina pacientu uzņemšanu arī no blakus novadiem. “Dažiem ir izdevīgi nekompensēt otra padarīto, jo pašam paliek liela kvota,” sacīja M.Kauliņa. Alūksnes slimnīca izstrādājusi trīs iespējamos variantus, kā varētu samazināt izdevumus, tomēr neviens no tiem nav atbalstāms. “Ja samazinātu ārstniecības kvalitāti, būtu apdraudēta slimnīcas pastāvēšana. Ja gribētu samazināt darbinieku atalgojumu, tad jāņem vērā, ka arī Alūksnes slimnīcā darbinieki strādā pagarināto darba laiku. Mēs kompensējam tikai nakts darbu 55 % apmērā, bet virsstundas nekompensējam. Ietaupīt uz tā, kas ir, nav iespējams, citādi slimnīca neattīstīsies. Medicīniskais aprīkojums ir dārgs, tam ik gadu jāveic tehnoloģiskā uzraudzība. Ir smagi slimi pacienti, kas prasa ārstniecisko un tehnoloģisko ieguldījumu,” skaidroja M.Kauliņa.

Valsts problēmā neiedziļinās
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja – tā kā pašvaldība ir galvotāja, tad desmit dienu laikā pašvaldībai summa Valsts kasei jāsamaksā, pretējā gadījumā atbilstoši likumam to tāpat atskaitīs. “Tad labāk to izdarīt pašiem ar savu lēmumu. Tas, ka kvotas trūkst jau kopš 2013.gada, attiecīgās iestādes iemidzina, jo vienmēr tikai nodomā - vai tad nu medicīnai neiedos papildus. Kaimiņu “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, kad pērn rudenī ierīcei izdega lampa, situāciju risināja vienkārši – visus veda uz Alūksni, bet 31.decembrī lampa atkal pēkšņi iedegās! Tad varbūt pacienti jāved uz Madonu vai Valmieru, nevis uz Alūksni?” pauda A.Dukulis. Šobrīd, vēršoties dažādās institūcijās un risinot šo jautājumu, visur norāda, ka jādzīvo tomēr draudzīgi. “Neviens valstī negrib šajā problēmā iedziļināties, jo visus gadus ir atrasti kaut kādi varianti, lai nosegtu, un visi ir apmierināti! Alūksnē noteikti jābūt 24 stundu slimnīcai, bet jābūt sapratnei, sadarbībai ar NVD un citiem dienestiem,” sacīja A.Dukulis.
Jādomā uz priekšu
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins interesējās, vai nevar tiesiskā ceļā piedzīt pārtērēto no apvienības, saņemot atbildi no M.Kauliņas, ka tas būtu bezcerīgi. Deputāts Laimonis Sīpols taujāja par slimnīcas kopējo finansiālo situāciju. “Alūksnes slimnīca visiem valstī ir kā skabarga acī, tādēļ neko negrib dot. Mums savai slimnīcai jāpalīdz. Kāpēc par šo nerunāja, plānojot šāgada budžetu? Kapitāldaļas pārvalda domes priekšsēdētājs,” sacīja L.Sīpols. Deputāts Modris Lazdekalns vērsa uzmanību, ka jau tagad jādomā arī par nākamajiem ceturkšņiem, kad arī aizdevums būs jāatmaksā. Deputāts Ainars Melders uzskata – ja slimnīcai kredīts ņemts siltināšanai, tad pašvaldībai to vajag ņemt uz sevi un maksāt, nevis slimnīcai, tāpat kā tas ir darīts, piemēram, ar skolu ēkām. “Gadā tā nav liela summa. Līdz šim 50 000 eiro, piemēram, dome ir iztērējusi SPA centra plānu maketiem vien, kas ir galīgi nevajadzīgi. Tiesa, valsts jau šobrīd spiež uz to, lai slimnīcas valstī slēgtu,” pauda A.Melders.

Centralizētā iepirkumā –
dārgāk
M.Kauliņa vērsa uzmanību, ka slimnīca joprojām neesot saņēmusi šāgada finansējuma aprēķinu ne ambulatorajiem pakalpojumiem, ne stacionāram, jo NVD veic pārstrukturizēšanu. “Šobrīd saņemam tikai avansa maksājumus, jo maksājumi kopumā no valsts puses ir iekavēti. Tā sen nav bijis. Provizoriskos aprēķinus sola tikai aprīlī,” viņa sacīja un uzsvēra, ka arī medikamentu cenas palielinās. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, slimnīcai medikamenti obligāti jāiepērk centralizētā iepirkumā, kas ir vismaz par 15 % dārgāk nekā tad, ja slimnīca pati ar firmām vienojas par piegādi.
Pēc diskusijām “par” aizdevuma nomaksu balsoja visi klātesošie deputāti: A.Dukulis, M.Kauliņa, Elita Laiva, L.Sīpols, Līga Langrate, A.Melders, A.Fomins, Jānis Sadovņikovs, Viola Kaparšmite, M.Lazdekalns. Viņi vienojās, ka jautājumu turpinās risināt. Sēdē nepiedalījās Dzintars Adlers, Askolds Zelmenis, Andis Zariņš, Mārtiņš Augstkalnietis un Guntars Švolmanis.
— Līga Vīksna

Situāciju par valsts kvotu piešķiršanu “Alūksnes Ziņas” lūdza skaidrot Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Veselības ministriju. Pēdējā atbildes līdz raksta publicēšanai nebija sniegusi.

Skaidro NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga: “Kārtība, kā pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” aprēķina valsts finansējumu slimnīcām, vienādi attiecas uz visām slimnīcām. Plānojot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai ārstniecības iestādē, NVD izvērtē iepriekšējā gadā sniegto pakalpojumu skaitu, izlietoto valsts finansējumu un pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Plānojot stacionāro pakalpojumu sniegšanai, NVD izvērtē iepriekšējā gadā veikto pacientu hospitalizāciju skaitu, finansējuma izpildi un pieejamos valsts budžeta līdzekļus.

Valsts finansējums Alūksnes slimnīcai ambulatoro pakalpojumu sniegšanai šim gadam plānots 347 898 eiro, pērnā gada faktiskā izpilde bija 334 860 eiro. Stacionārajiem pakalpojumiem šim gadam plānots 1 377 871 eiro, kas ir par 176 718 eiro vairāk nekā pērn. Katru gada ceturksni tiek izvērtēta valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu izpilde salīdzinājumā ar plānoto.

Jāuzsver, ka uzņemšanas nodaļām plāno fiksētu maksājumu un tas nav atkarīgs no izmaiņām pacientu plūsmā konkrētā laika periodā (izņemot finansējums diagnostisko izmeklējumu veikšanai). Pacientu plūsmas pieaugums attiecas ne tikai uz Alūksnes slimnīcu, bet arī uz citām blakus slimnīcām, piemēram, Madonas. 2016.gadā Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā medicīniskā palīdzība tika sniegta vidēji 14 pacientiem dienā, savukārt 2015.gadā vidēji 13 pacientiem dienā. Izmaiņu veikšanu spēkā esošajos normatīvajos aktos ir tiesīga izvērtēt VM.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pašvaldības atmaksās slimnīcas aizdevumu

Kategorijas