Vai mākslas skola paliks bez telpām?

2010. gada 26. janvāris 07:49

2392

Līdz ar bērnudārzu infrastruktūras attīstībai paredzēto investīciju apguvi Alūksnes novada pašvaldībai radušies jauni rūpesti.

Tā kā Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes „Sprīdītis” renovācijas plānā iekļautas arī Alūksnes mākslas skolas telpas, kas atrodas tajā pašā ēkā, līdz ar mācību gada beigām mākslas skolai šīs telpas būs jāatbrīvo, lai pašvaldība varētu pabeigt Eiropas Savienības struktūrfondu projekta īstenošanu. No Alūksnes novada domes administrācijas puses izskanējis priekšlikums, ka mākslas skolas vajadzībām varētu atvēlēt administratīvās ēkas 4.stāvu. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputāti ir pārliecināti: jādara viss iespējamais, lai jau nākamajā mācību gadā mākslas skola darbu varētu sākt tai paredzētajā ēkā O.Vācieša ielā 2.

Draud atgriešanās 20 gadus senā pagātnē
„Uzskatu, ka administratīvās ēkas 4.stāvs nav piemērots risinājums mākslas skolai. Tās tomēr būs mācību telpas, tāpēc likt pāriet uz tādām telpām, kādas tās ir tagad, nebūtu korekti ne attiecībā pret bērniem, ne mākslas skolas kolektīvu,” skaidro Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa. Tam piekrīt arī Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš, kas norāda uz vairākām šo telpu neatbilstībām mācību iestādēm noteiktajām prasībām. „Ja runā par 4.stāvu administratīvajā ēkā, tad mēs ar kolēģiem apspriedāmies, ka tas būtībā atmet mūs par 20 gadiem atpakaļ,” viņš saka. „Pat tad, kad 1994.gadā mums piešķīra telpas bērnudārza ēkā, mums nācās tās pārbūvēt, lai pakārtotu savām vajadzībām. Cik daudz darba būs nepieciešams, lai to izdarītu ar telpām, kam ne tuvu nav saistības ar izglītības jomu?”

Rezultātā nolemts visus spēkus veltīt O.Vācieša ielas 2 ēkas sakārtošanai, koncentrējoties uz to kā vienīgo risinājumu pašreizējā situācijā. Lai iepazītos ar jau paveiktajiem darbiem un izvērtētu, cik reālas iespējas ir ēku savest kārtībā līdz nākamā mācību gada sākumam, pirms divām nedēļām O.Vēliņš kopā ar Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputātiem devās uz mākslas skolai paredzēto mītni O.Vācieša ielā 2, pie kuras sakārtošanas darbi uzsākti jau bijušās Alūksnes pilsētas domes laikā.
S.Zeltiņa atklāj, ka šobrīd ēkā ieguldīti vairāk nekā 200 000 latu. Par šiem līdzekļiem nomainīts jumts, izbūvēts lifts, veikta logu nomaiņa un veikti citi tehniskajā projektā paredzētie darbi, taču ēka ne tuvu nav apdzīvojama. „Īstenībā padarīts ir gana daudz, taču vēl vairāk jāpaveic, strādājot pie iekštelpu sakārtošanas un apkures sistēmas izveidošanas. Bez šiem darbiem ēka praktiski nav izmantojama,” saka S.Zeltiņa.

Līdzekļu piesaiste atkarīga no attīstības programmas
Kopā ar pārējiem komitejas deputātiem viņa aprēķinājusi, ka tikpat daudz, cik ieguldīts, būtu nepieciešams, lai ēkas sakārtošanu pabeigtu, proti, vairāk kā 200 tūkstoši latu. Reālākā iespēja, kā tikt pie šādiem līdzekļiem, ir ar projektu starpniecību, tāpēc uzrunāta Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Valda Zeltiņa. Viņa norāda, ka šobrīd konkrēts risinājums vēl nav atrasts, jo lielākā summa, ko piedāvā šāda veida projekti, ir 70 tūkstoši latu. Papildus problēmas rada „mīkstās” un „cietās” daļas proporcijas, kur parasti akcents tiek likts uz pasākumiem, pieredzes apmaiņas braucieniem vai semināriem, bet ne renovācijas un rekonstrukcijas darbiem. Jautāta par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas solītajiem līdzekļiem jaunizveidoto novadu atbalstam, izveidojot jaunu Eiropas Savienības fondu aktivitāti „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, V.Zeltiņa apstiprina, ka šis finansējums palīdzētu atrisināt ar mākslas skolas telpām radušos problēmu, taču šie līdzekļi būs pieejami tikai šāgada izskaņā vai tikai nākamajā gadā.

Sazinoties ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Struktūrfondu vadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju Ingu Stoleri, viņa atklāj, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai pašvaldības pie viņiem solītā finansējuma varētu tikt jau aprīlī. Tiesa, pat tad, ja šie līdzekļi kļūs pieejami jau pēc dažiem mēnešiem, uz tiem varēs pretendēt tikai tās pašvaldības, kurām būs izstrādāta un apstiprināta attīstības programma, taču Alūksnes novada dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par tās izstrādes uzsākšanu. Ceturtdien notikušajā domes sēdē šis lēmumprojekts neguva deputātu atbalstu, jau otro reizi atliekot lēmuma pieņemšanu, kas pirmo reizi deputātiem tika likts priekšā decembra sēdē. „Ja šādā veidā deputāti lemj un domā par attīstību, tad, manuprāt, ar to viss ir izteikts,” uzskata V.Zeltiņa. „Nākamā sēde būs tikai februārī, bet arī par to nav pārliecības, ka lēmums tiks pieņemts un varēs uzsākt programmas izstrādāšanu. Ja policentriskās naudas tiešām sāks dalīt ātrāk, tad kurš būs vainojams pie tā, ka netiksim pie tās? Tādu jautājumu man gribētos uzdot deputātiem, kas balsoja „pret”.”

Rosina noteikt konkrētus termiņus
Viens no šiem deputātiem bija Ainars Melders, kurš atzīst, ka „pret” balsots attīstības programmas izstrādāšanai neadekvāto termiņu dēļ. Pat tad, ja lēmums tiktu pieņemts, programmas izstrāde tiktu pabeigta vien šāgada rudenī, taču daļa deputātu ir pārliecināti, ka to var izdarīt līdz vasarai, ja ne pat ātrāk. „Mēs neesam pret attīstības programmas izstrādi, bet gan veidu, kādā tas tiek darīts,” viņš saka. Deputāts vērš uzmanību uz to, ka par iepriekš minēto līdzekļu pieejamību bijis zināms jau pērn vasarā. Tobrīd Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns informējis par plānotajām finanšu iespējām, pie kurām pašvaldības varēšot tikt nevis gada izskaņā vai pat aprīlī, bet jau šāgada pirmajā ceturksnī. Pēc A.Meldera domām, ja šai informācijai būtu pievērsta pienācīga uzmanība, lēmumprojekts par attīstības plāna izstrādi būtu iesniegts jau uz pirmajām domes sēdēm pagājušā gada augustā vai septembrī.

Tiesa, šis neesot vienīgais gadījums, kad gar degunu aiziet novada attīstībai vērtīga informācija. Viena no tādām ir pagastiem domātā aktivitāte „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”. No visām novada pagastu pārvaldēm šo iespēju pēc savas iniciatīvas izmantoja tikai Maliena, turklāt, lai gan oktobrī pieņemts lēmums, ka projekta sagatavošana jāuzņemas Plānošanas un attīstības nodaļai, beigās pagasta pārvaldes darbinieki bijuši spiesti to uzrakstīt paši saviem spēkiem. „Balsojot „pret”, mēs patiesībā izteicām neuzticību cilvēkam, kurš šīs lietas koordinē. Tālākos secinājums katrs pats var izdarīt,” saka A.Melders. Lai darbu virzība neapstātos arī pie problēmas risinājuma saistībā ar Alūksnes mākslas skolai nepieciešamajām telpām, trešdien notikušajā Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē deputāts Dzintars Adlers rosināja noteikt termiņu, paredzot, ka 1.septembrī ēkai Ojāra Vācieša ielā 2 jābūt gatavai atklāšanai. „Vajag kaut ko darīt, nevis tikai runāt. Mākslas skolai 1.septembrī jābūt šajās telpās un viss,” viņam piebalso A.Melders

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai mākslas skola paliks bez telpām?

Kategorijas