Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Basketbols Alūksnes novadā – realitāte un vēlamais

Didzis Bauers

2017. gada 7. aprīlis 00:00

618

Alūksnes novada pašvaldība pagājušajā nedēļā aicināja uz tikšanos Alūksnes novada basketbola sabiedrību, lai rastu risinājumus izskanējušajai kritikai gan “Alūksnes Ziņās”, gan citos medijos pēc aizvadītā Alūksnes novada čempionāta basketbolā. Tika uzklausīti viedokļi par Alūksnes novada basketbola dzīvi kopumā, dalību LBL 3 un arī par novada čempionāta formātu. Viedokļu bija ļoti daudz un diskusijas ilgas.
Pašvaldības vadība aicināja izteikt savas domas par nākamā čempionāta norisi - kas to rīkos, kas varētu piedalīties: tikai novada spēlētāji vai arī no citiem novadiem. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauda vēlmi, lai čempionātā nesanāktu tā, kā Apes novadā, kad spēlē viesi no citurienes, kamēr pašmāju spēlētāji sēž malā rezervē. Vai arī tā, kā Balvu čempionātā, kur komandā spēlē jau melnādaini spēlētāji. Diskutēja par viesspēlētāju skaitu un lēma, kurš uzņemsies organizēt Alūksnes novada čempionātu nākamgad.

Novērtējums darbam
Basketbola kluba “Standarts” pārstāvis Dzintars Salaks atgādināja, ka bijušas divas publikācijas novada laikrakstos par čempionāta norisi, atmosfēru čempionātā un izklāstītas novada spēlētāju domas. Viņš aicināja - ja dome dod līdzekļus čempionāta norisei, tad jāpublisko arī čempionāta tāme publiskajā telpā, lai visi saprot un zina, kam nauda iztērēta. Tā varēs zināt, vai palicis pāri vai pietrūcis, un nebūs diskusijas par finansēm no domes puses un dalības maksu lielumu. Viņš pauda, ka lielākais nopelns spēlētāju meistarībā ir skolotājiem un treneriem, kā arī uzņēmējiem, kas atbalstīja komandas “Standarts” treniņu un spēlēšanu. Viņš arī izteica pārmetumus Alūksnes novada domes sporta dzīves organizatoriem par mazu darbu nākamo sportistu audzināšanā, jo čempionāta norise un kvalitāte ir novērtējums viņu darbam.

Viesspēlētāju piesaiste
Sandris Sniedze no komandas “Kalnu namiņš” aicināja izrunāt jautājumu par viesspēlētāju skaitu komandās. Viņš norādīja, ka neiebilst pret lielāku spēlētāju skaitu no malas, jo savā komandā spēlējuši tikai alūksnieši un viņi nejūt, ka būtu izteikti vājāki par tiem, kas ņem viesspēlētājus.
Kristaps Marķitāns no komandas “Alsviķi” rosināja neierobežot skaitu spēlētājiem no malas ar spēļu pieredzi augstākās līgās. “Mūsu komandā spēlētājiem ir sievas un draudzenes no Alūksnes, un tas, ka viņi spēlē citur, nenozīmē, ka viņiem nav saistības ar Alūksni, jo viņi šeit ir bieži viesi pie radiniekiem. Pēc šāgada nolikuma saņemšanas sapratām, ka nevarēsim spēlēt, jo četri spēlētāji neatbilda noteikumiem. Jāsaprot, ka komanda neveidojas vienā gadā, un tā tomēr ir draugu un domubiedru kopa. Komandā norunājām: ja nevaram spēlēt visi, tad nepiedalāmies,” sacīja K.Marķitāns.

Kur palikusi cīņa?
Vērtējot šā gada čempionāta norisi, K.Marķitāns secina: zālē bija tukšas tribīnes un basketbola spēles nebija tik kvalitatīvas kā iepriekš. “Uzskatu, ja tiek rīkots čempionāts, tad tam jābūt kvalitatīvam. Kādreiz novada čempionāts bija viens no spēcīgākajiem Vidzemē! Šeit brauca spēlēt un zināja, ka būs cīņa, nevis izklaide klubos. Ja uztraucas par līmeni, tad jāsaka, ka nebūs tā, ka brauks no 1.līgas šeit spēlēt, riskējot ar traumām un līgumiem. Brauks tie, kurus interesē šī pilsēta un čempionāts. Lai izvairītos no tā, ka tikai uz fināliem tiek pieaicināti ļoti spēcīgi spēlētāji, finālos jānosaka, ka var spēlēt tikai, ja esi nospēlējis pusi spēļu apakšgrupās. Ja turnīrs tiek dalīts divās līgās, tad jāapbalvo arī 2.līgas komandas, citādāk nav saprotams, par ko tie cīnās. Ja pašvaldība rīko čempionātu savējiem, tad nevajadzētu būt dalības maksai vietējām komandām. Maksā tikai tie, kas piesaista spēlētājus no malas. Piedāvāju iet pie sponsoriem un mēģināt ieinteresēt viņus atbalstīt čempionātu, kā arī piedāvāt uzņēmējiem tirgoties spēļu laikā un no tā iegūt naudu,” viņš teica.
Komandas “4 Plus” pārstāvis Jānis Skulte uzsvēra, ka līmeni spēlētājiem paaugstina arī ļoti meistarīgs pieaicināts spēlētājs no malas, kurš jauniešiem var parādīt gan savu piemēru, gan pamācīt, kā rīkoties. “Tā ir neatsverama pieredze, ko mūsu spēlētāji iegūst! To negūst parastos treniņos,” domā J.Skulte.

Atvainojas par
starpgadījumiem
Ēriks Gross kā biedrības “Marienburga BK” pārstāvis uzsvēra, ka šādu sanāksmi vajadzēja sarīkot jau sen, jo tagad sanāk, ka novada čempionāta nolikumu pieņem katru gadu demokrātiski. Dalībnieku sanāksmē izrunā problēmas un rod risinājumus, bet nekad neizrunā visas problēmas. Viņš arī atzina, ka klubam trūks resursu čempionātu organizēšanai un viņš vēlējies šogad paiet malā no tā organizēšanas. Ē.Gross atvainojās par apbalvošanas ceremoniju un vēl dažām organizatoriskām niansēm, kas neizdevās. Viņš uzsvēra, ka čempionātu var noorganizēt jebkādā formātā, bet galvenais tomēr ir finanses. Ar esošo finansējumu un dalības maksu kvalitatīvam čempionātam ir par maz, tāpēc klubam nākas sponsorēt no savas kabatas.

Sieviešu čempionāts – bez atklāšanas
Alsviķu kultūras nama vadītāja Marina Ramane atgādināja, ka pagājušais turnīrs bijis lielisks, bet šajā turnīrā pazudusi attieksme. “Sieviešu čempionātam vispār nebija atklāšanas. Ja gribat spēlēt, meklējiet pašas pretinieces. Varbūt tad nevajag tādu čempionātu, ja tas ir apgrūtinājums? Ja Grosa kungs vēlas distancēties, tad jāmeklē cilvēki, kas ir gatavi uzņemties un strādāt. Prieks par “Alsviķu” puišiem, kas uzņēmās organizēties un braukt pat no Rīgas, lai spēlētu šajā turnīrā. Šogad nebija Alsviķu komandas – šķiet, ka pazūd saikne ar šiem puišiem. Mums paliek mazāk cilvēku novadā, bet arī šādi mēs viņus pazaudējam. Gribētu arī lūgt nopietnāku attieksmi pret sieviešu turnīru. Ja meitenes vai puiši vēlas braukt uz šejieni uzspēlēt, vajadzētu viņam arī panākt pretī. Tas arī ir ieguvums uzņēmējiem, jo cilvēki ieiet veikalā, apmeklē kafejnīcu un paliek gulēt viesnīcās. Tie nav tikai izdevumi pašvaldībai, te “ienāk” arī nauda. Aicinu par nākamo čempionātu sākt runāt jau tagad, lai līdz oktobrim, kad domē jāiesniedz piedāvājums, būtu skaidra tāme un komandas, kas piedalīsies, un noteikumi” sacīja M.Ramane. Viņa arī pievienojās domai, ka vajadzētu atļaut spēlēt viesspēlētājiem, jo vietējo iedzīvotāju paliek mazāk - ar četriem spēlētājiem komanda nesanāks. Arī kultūras nama pašdarbībā piedalās cilvēki no visa novada. Ja viņi ir gatavi braukt no citām pilsētām, tas būtu jāatbalsta.

Jābūt paškritiskiem
Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone uzsvēra - sporta skolai svarīgi ir, ka viss notiktu tā, kā vienosies basketbola sabiedrība. “Protams, nebūtu labi, ja spēlēs pieci viesi un mūsu jaunie puiši sēdēs malā. Bet, ja gribam, lai nāk skatītāji un spēles būtu interesantas, jāļauj spēlēt viesspēlētājiem. Ja neiebilst vietējie spēlētāji un komandas, tad tas ir atbalstāms,” pauda L.Tomsone.
Sporta entuziasts un futbola komandas dalībnieks Rolands Ozoliņš bija kritisks pret sporta skolas līdzdalību basketbola dzīvē. Viņš aicināja ne tikai novadīt treniņus, bet arī iesaistīties. R.Ozoliņš atgādināja, ka basketbola līmenis Alūksnes novadā ir būtiski krities, jo kādreiz A grupas jaunieši spēlēja par medaļām, bet nu ir pašā apakšā, arī treneriem vajadzētu kritiski paraudzīties uz sevi. Tagad LBL 3.līgā spēlē tikai pāris audzēkņu, jo viņu līmenis ir vājš. “Aicinu arī novada sporta dzīves vadītājus būt kritiskiem pret savu darbu, jo daudzi sporta veidi mums ir pazuduši. Kaut arī paliek mazāk iedzīvotāju, jāmeklē iespēja piedāvāt atlikušajiem sportot. Ir čempionātā jāspēlē spēcīgiem spēlētājiem. Ja mēs baidāmies no 2.līgas, tad jājautā, ar kādiem mērķiem mēs trenējam jauniešus sporta skolā?” viņš teica un atzina: Kājnieku skola arī plāno dalību basketbola čempionātā ar savu komandu, bet pagaidām vēl vēro, kā viss attīstīsies.

Uzņemas nākamo
čempionātu
Basketbola treneris Gints Kliests aicināja būt reālistiem un saprast, ka sporta jomā strādā ar tiem cilvēkiem, kas šeit ir, un neprasīt neiespējamas lietas. “Mums ir tik daudz basketbolistu un tādā augumā, cik ir. Ja šodien 12.klasē ir deviņi puiši, tad paši saprotat, cik mums te ir iedzīvotāju. Pozitīvi, ka ir šādas sanāksmes pēc sezonas un tiek izrunātas visas sāpīgās tēmas,” viņš sacīja.
Sanāksmes beigās pēc viedokļu uzklausīšanas K.Marķitāns un S.Sniedze izteica piedāvājumu pulcēt ap sevi interesentus un uzņemties izstrādāt nākamā čempionāta nolikuma uzmetumu, kā arī  saplānot paredzamos izdevumus. Sanākušie vienojās, ka satiksies pēc mēneša šajā paša sastāvā un spriedīs par nolikumu. Tad piedāvās Alūksnes novada pašvaldībai savu redzējumu un izdevumu tāmi. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka jāņem vērā visi izskanējušie viedokļi un redzējumi, lai nākamajā tikšanās reizē jau būtu konstruktīva saruna.

Basketbols grimst
Sanāksmē gan nepiedalījās, bet pēc tās norises savu viedokli publiski “Alūksnes Ziņās” vēlējās paust arī basketbola entuziasts un kādreizējās Alūksnes basketbola komandas “Stasis” veidotājs Ainars Melders. Viņš uzskata, ka Alūksnē sporta skolas basketbols lēnām pazūd.
“Runājot par kluba komandu, nav svarīgi, kādā līgā komanda grasās spēlēt. Klubam ir jābūt savam budžetam. Ja spēlē zem pašvaldības nosaukuma, tad domei arī ir jāparedz tam nauda. Paskatāmies uz kaimiņiem, kā Gulbenes novada dome atbalsta savējos spēlēšanai LBL 2! Uzskatu, ka Alūksnē sporta skolas basketbols lēnām pazūd. Domāju, tā ir arī pašvaldības attieksme. Kāpēc jaunajam cilvēkam iet spēlēt basketbolu? Kā viņu ieinteresēt? Mums ar Juri Iesalnieku (kādreizējais sporta skolas direktors, basketbola treneris – red.) bija ideja spēlēt, atdzīvināt basketbolu Alūksnē. Mēs izveidojām komandu, protams, paņēmām klāt sporta skolas audzēkņus. Viņiem, kas spēlēja pie “Staša” LBL 3, bija ēdināšanas taloni. Atbalstījām arī vīrus no Alūksnes, izņemot viesspēlētājus. Maksājām ceļa naudu un samaksu par spēli. Klubam bija treniņi trīsreiz nedēļa, kur nāca klāt trenēties arī sporta skolas audzēkņi. Tika mums arī iepirkti apavi, apģērbi un aprīkojums, kā arī īrēts transports braukšanai uz spēlēm. Dome mums daudz nāca pretī, mēs divus gadus ļoti labi nospēlējām un parādījām, ka Alūksnē ir konkurētspējīgs basketbols. Mēs gribējām pārņemt šefību par sporta skolas basketbola nodaļu, lai veidotu paaudžu maiņu, bet tad parādījās otrs klubs, kurš bija kopā ar sporta skolu, tādēļ arī mēs atteicāmies no dalības Alūksnes basketbola dzīvē, jo tik mazā pilsētā divi klubi nevar pastāvēt. Tagad, pēc diviem gadiem, esam nonākuši tur, kur esam,” klāsta A.Melders.

Vajag balvas un šampanieti
Viņš uzsver - komandas sastāvu izvēlas treneris ar klubu pārstāvjiem, viņš arī nosaka, pieaicina spēlētājus no malas, ja pietrūkst konkurētspējīgu savu spēlētāju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
A.Melders uzskata, ka jebkurā sporta veidā, arī basketbolā, ir jābūt entuziastam vai to grupai, kas meklēs sponsorus vai atbalstītājus. “Pašvaldībai būtu jānāk pretī ar zāli un transportu, ja ir iespējams, un tas, kas paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos - 4000 eiro finansējumu. Galvenais, lai basketbolā ir sirds degsme, jo bez tās var dot jebkādu naudu klubam - nekas neizdosies. Man ir skumji, ka basketbols mums grimst... Domāju, ka klubam, kas spēlē LBL 3, nav problēmu sarīkot novada čempionātu. Ja dome nodrošina zāli un mazliet finansē, tad nesaprotu, kas var nesanākt. Ja dome uztic rīkot kādai sabiedriskai organizācijai, tad arī no tās domes sporta dzīves organizatoriem jāprasa atbildīga darbība. Novada čempionāts ir jārīko kā svētki, kaut ar orķestri jāatklāj, ar balvām un šampanieti, lai cilvēkiem ir prieks uzspēlēt,” saka A.Melders.

Kategorijas