Mājražotāju tirdziņu aizkulises

2017. gada 7. aprīlis 00:00

1054

Dodoties uz gadatirgiem, reti kurš pircējs iedomājas par to, cik ļoti tirgotājam ir jāsagatavojas, lai nogādātu preci līdz attiecīgajam tirdziņam. Aiz visas redzamās tirdziņu fasādes ir arī pircējam neredzamas aizkulises. Mums izdevās tajās ielūkoties un uzzināt, kāda tad īsti ir andelēšanās kultūra.

Tirgotājs - nerimstošs
romantiķis
Šobrīd ne Latvijas, ne Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav skaidrots, kas ir mājražotājs un mājražošana. Līdz ar to nav arī atsevišķu normu, kas būtu saistošas tikai mājražotājiem. Zemkopības ministrijā informē, ka tuvākajā laikā nav plānots izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus vispārējai mājražošanas regulēšanai. Šādi noteikumi nav nepieciešami, jo pārtikas apriti visā Eiropas Savienībā nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Un saskaņā ar tiem mājražotājiem nav īpaša statusa vai citādāku nosacījumu. Visā Eiropas Savienībā pārtikas ražošana mājas apstākļos tiek uzskatīta kā mazumtirdzniecības darbība.
Alūksnes novada iedzīvotāja, kura ražo pati savu preci, atklāj, ka tirgus kultūra kā jebkura cita kultūra pašos pamatos ir cilvēku veidota un attīstīta, tāpēc tajā mēdz būt dažādi faktori – gan labais un sakārtotais, gan arī dažādas nejēdzības. “Gadu šķērsgriezumā man ir tapusi skaidra vadlīnija - katrs tirgotājs savā veidā ir nerimstošs romantiķis, jo neviena iekšējā nevēlēšanās, neviena dabas stihija, neviena cita negācija nespēs atņemt tirgus šarmu un gribēšanu tajā piedalīties. Lai gan daudzi varbūt to neatzītu, bet pareizajās devās pie labiem laikapstākļiem, laipniem kolēģiem un pirktspējīgiem pircējiem tirgus ir pat ļoti veselīgs un ieteicams kā izmēģinājums laba laika pavadīšanai katram, kam vien ir ko pārdot. Personīgi man saskarsme ir bijusi ar dažāda veida tirdziņiem, un tie atšķiras pēc daudziem kritērijiem,” pauž tirgotāja, kura gan vēlējās palikt anonīma. Viņa uzsver, ka tirdziņi var būt dažādu veidu, tāpēc pulcē gan dažādus pircējus, gan tirgotājus.

Izpildīt visas prasības
Lai gan, virspusēji skatot, tirgus kultūra šķiet visai vienkārša, tomēr tajā mēdz pastāvēt ļoti daudz nerakstītu likumu, kas ar neapbruņotu aci nav tik uzkrītoši un pamanāmi. “Vairāk jau tas attiektos tieši uz pašiem tirgotājiem, jo pastāvošā kapitālisma iekārtā ir rasts, ka pircējam nav pienākumu. Pat tad, ja viņš ir ieradies uz tik komerciālu pasākumu kā tirgus, tā pienākums nekad nebūs obligāti iepirkties, līdz ar to tas uzliek lielāku spiedienu uz jau tā pliekani augošo konkurenci starp andelētājiem,” skaidro tirgotāja.
Liels uzsvars ir jāliek uz to, kā katrs tirgotājs izvēlas atšķirties no pārējiem. Iespējams, tā būs citādāka, vēl neredzēta prece, varbūt pasniegšanas/pārdošanas veids, prezentācija un mērķauditorija. “Pieļauju, ka lielā situācijas apsmadzeņošana no pārdevēja puses bieži paliek nepamanīta, jo cilvēki mēdz uzskatīt, ka tirgotājam tikai jāparūpējas, kā tas ar preci tur nonāk un kā aizbrauc. Pārējais šķietami notiek pats no sevis, lai gan tā nav tiesa un domāt tā ir aplami. Eksistē lērums apsveramo varbūtību, pirms doties uz katru no tirgiem - sākot no tā, kāda veida uzņēmējdarbību interesents vēlas pārstāvēt un beidzot ar tādiem sīkumiem, kā, piemēram, kādā veidā iesaiņot preci vai kādā veidā izmainīt naudu pircējam tirgū,” pauž tirgotāja.

VID darbība vairs nav tik stingra
Tirgotājiem ir jādomā ne tikai, kā ražot savu preci, noformēt, piesaistīt pircējus, bet arī par to, kā izpildīt visas prasības, kuras pieprasa dažādas iestādes. “Uzņēmēju prātus papildus stimulē arī iespējamie reidi no dažādo valstisko iestāžu puses, biežāk gan no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD),” uzsver tirgotāja. Viņa teic, ka VID var atnākt jebkurā mirklī un paprasīt uzrādīt dienas ienākumus. Ja tirgotāja makā ir vairāk naudas, nekā notirgotās preces, atlikumu var konfiscēt un tādā gadījumā naudu varēs atgūt, rakstot vien iesniegumu VID struktūrām. Keramiķis Uģis Puzulis atzīst, ka ar gadiem VID darbība vairs nav tik drastiska. “Vienu mirkli VID gan uzdarbojās ļoti aktīvi. Reiz kādā Miķeļdienas tirdziņā Alūksnes novadā tirgojās arī pensionāri ar pītiem groziņiem. Atbrauca VID darbinieki un uzlika pensionāriem sodu, jo netika izpildītas kaut kādas prasības. Sods toreiz bija 150 lati. Viņi taču nemūžam vairs nebrauks un netirgosies!” pauž U.Puzulis.

Cits citu atbalsta
Arī Malienas pagasta saimniecības “Ziemeļi” saimnieks Roberts Zeltiņš ir dzirdējis stāstus par to, ka VID ļoti strikti attiecas pret tirgotājiem, taču viņam pašam ne reizi nav nācies tirdziņa laikā ar šīs iestādes darbiniekiem tikties. “Tā vien šķiet, ka valdība ir atklājusi, ka tie miljoni, kuri iet garām Valsts kasei, ir atrodami šeit, mājražotāju tirdziņos! Tie tirgotāji, kuri vēl pēdējie grib ko ražot un strādāt, ir jāiznīcina,” ar sarkasmu balsī secina R.Zeltiņš. Kā vienu no problēmām viņš gan min ne tikai iestādes un dažādas pārbaudes, bet arī kādu nepārvaramu varu – laikapstākļus. “Gribētos gan, lai sliktos laikapstākļos mūs ielaistu telpās un lai tirdziņu organizatori spētu to nodrošināt. Piemēram, uz manām tēju paciņām ir uzdrukāti uzraksti, kas sniega vai lietus laikā mēdz salīt,” teic R.Zeltiņš. Tirgotāji savā starpā Alūksnes un Apes novados ir ļoti draudzīgi un vienmēr cits citu atbalsta. Kāda no Alūksnes mājražotājām atzīst, ka šī draudzība un lojalitāte izpaužas arī tad, ja tirgū uzsākas kādas pārbaudes. “Tirgū ir savs “klusais telefons”, un, kā ienāk kādas pārbaudes, tirgū visi tirgotāji to ātri vien zina,” teic mājražotāja.

Kārtībai jābūt
Nu jau aptuveni gadu mājražotāju tirdziņu organizēšanu Alūksnes novadā uzņēmusies mājražotāju un amatnieku izstrādājumu veikala “Lauku labumi” īpašniece Gundega Andersone. Viņa informē, ka Alūksnes novadu tirdziņos Alūksnē parasti pārstāv aptuveni desmit mājražotāji. “Rīkojot mājražotāju tirdziņus, mums ir laba sadarbība ar pašvaldību, kura vienmēr palīdz ar visu nepieciešamo. No valsts puses tirdziņu organizēšanā traucē tas, ka ir Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka nedēļu pirms tirdziņa licencēšanas komisijai ir jāiesniedz tirgotāju saraksts, kuri piedalīsies, bet tirgotāji vēl pēdējā nedēļā piesakās vai atsakās visvairāk un saraksts sanāk nepilnīgs. Cik esmu dzirdējusi, visos tirdziņos šis ir vissarežģītākais nosacījums,” uzsver G.Andersone. Kas attiecas uz VID un PVD veiktajiem reidiem, pārsvarā visi tirgotāji Alūksnes novadā izpilda prasības. “Arī PVD darbinieces izturas ļoti cilvēcīgi. Tiesa, kārtībai jābūt, jo nevienam jau negribas pirkt un lietot vecu vai bojātu pārtiku,” teic G.Andersone.
Jaunannietis un mājas žāvējumu izstrādātājs Nikolajs Ņemņasevs atzīst, ka arī PVD attieksme gadu laikā ir mainījusies un dienests kļuvis saprotošāks. “Pirms trīs gadiem situācija bija daudz citādāka. Tagad PVD ir ļoti lojāls pret ražotājiem un tirgotājiem. Varbūt beidzot arī amatpersonas ir sapratušas, ka mēs, iedzīvotāji, viņiem pelnām algu. Kas tad cits pelnīs viņiem to naudu, viņi jau neko neražo,” pauž N.Ņemņasevs.

Gadās redzēt arī kādu
krāpnieku
Mājražotāju un amatnieku tirdziņos būtu jāpārdod tikai pašu ražota prece, taču gadās redzēt arī kādu krāpnieku, kurš pārdod kur citur iepirktu preci. “Jau tagad pārdod valriekstus un lazdu riekstus. Tā šobrīd nav Latvijas prece. Tos uzpērk un vēlāk pārdod par lielāku naudu. Tā jau ir uzņēmējdarbība, nevis mājražošana,” saka N.Ņemņasevs. Tieši šādos gadījumos var palīdzēt gan tirdziņu organizatori, gan paši tirgotāji un pircēji. Ja kāds no mājražotāju tirdziņa andelētājiem tiek pieķerts pārdodam ne sevis ražotu preci, viņam var liegt turpmāk piedalīties konkrētajos tirdziņos. “Tas gan ir vairāk tirgus organizatoru darbs, jo tirgotāji, lai arī to redz, nevilks jau nevienu nost aiz rokas. Piemēram, ja šāds pārkāpums tiek atklāts Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tad tirgus organizatori pienāk klāt un lūdz tirdziņu pamest,” skaidro N.Ņemņasevs. Neņemot vērā dažādās prasības, N.Ņemņasevs uzsver, ka Alūksnē mājražotāju tirdziņi ik gadu paliek lielāki un pulcē aizvien vairāk tirgotāju un pircēju arī no citām Latvijas pilsētām.

Nav tas vieglākais darbs
Savukārt U.Puzulis stāsta, ka reiz tirdziņā esot bijis gadījums, kad PVD darbinieki piegājuši pie zivju tirgotājiem un prasījuši, kur viņi ķidā zivis. Zivju pārdevēji teikuši, ka spainī un vēlāk atdos vistām, taču PVD aizrādījis, ka zivju ķidas nedrīkstot dot zivīm. Tad nu pārdevēji teikuši, ka atdos sunim. Līdzīgas absurdas situācijas apliecina arī kāds zivju pārdevējs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Dažādas prasības tirgotājiem noteic arī Eiropas Savienības institūcijas. Piemēram, 2014.gadā beidzās trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. Izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma samazinās no 5 mikrogramiem uz 2 mikrogramiem kilogramā, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa: no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem kilogramā. Secinājums - piedalīties mājražotāju tirdziņos nav tas vieglākais darbs, jo ražotājus un tirgotājus vēro dažādas institūcijas.

Iesaka nerīkot mēneša beigās
Tirdziņos mēdz ne tikai pārdot preces, bet arī piedāvāt dažādus pakalpojumus. Viens no izplatītākajiem piedāvājumiem ir dažādas atrakcijas bērniem. Alūksniete Sigita Ventniece piedāvā tirdziņos bērniem izdaiļot seju ar dažādām sejai piemērotām krāsām. Šādā procesā ir svarīgi izmantot tādas krāsas, kuras neradīs bērniem vēlāk alerģijas, kā arī citas problēmas. “Es gan neesmu saskārusies ar pārbaudēm, taču šādos tirdziņos savus pakalpojumus piedāvāju vien no pagājušā gada,” teic S.Ventniece. Viņai patīk gan mazo tirdziņu atmosfēra, gan arī cilvēku savstarpējās attiecības, taču tirdziņu organizatoriem gan viņa vēlas ieteikt tirdziņus nerīkot mēneša beigās, bet citā laikā. “Dažreiz domāju, kāpēc šādus tirdziņus rīko mēneša beigās, kad daudziem cilvēkiem īsti vairs nav finansiālu līdzekļu, jo mēneša laikā lielākā daļa algas iztērēta,” uzsver S.Ventniece.

Nonāk PVD uzraudzībā
Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka ikvienam, kurš mājas apstākļos gatavotos pārtikas produktus un ēdienu piedāvā pārdošanai ārpus savas ģimenes, jāreģistrējas, izvēloties sev izdevīgāko formu – kā saimnieciskās darbības veicējam, individuālajam komersantam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai vai kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Par mājražotāju var kļūt gan fiziska, gan juridiska persona. Pārtikas ražotājiem obligāti ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), tas jādara arī mājražotājiem, kas paredzējuši nodarboties ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību. Līdz ar reģistrēšanos ražotājs nonāk PVD uzraudzībā, kas iespēju robežās apseko un pārbauda, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības. Iegādājoties mājas apstākļos ražotus produktus no personas, kas nav reģistrējusies PVD, pastāv zināms risks, jo nav nekādas garantijas par produktu nekaitīgumu un kvalitāti. Latvijas pārtikas mājražotāji pa nozarēm sadalās šādi:
▶ gaļas produktu, izstrādājumu un maltas gaļas ražošana mājas apstākļos;
▶ piena produktu ražošana mājas apstākļos;
▶ zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos;
▶ augu eļļu un tauku ražošana mājas apstākļos;
▶ augu izcelsmes produktu pārstrāde mājas apstākļos;
▶ maizes un miltu ražošana mājas apstākļos;
▶ olu produktu ražošana mājas apstākļos;
▶ dzīvnieku izcelsmes specifisko pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos;
▶ bezalkoholisko dzērienu un ledus ražošana mājas apstākļos;
▶ ēdienu gatavošana mājas apstākļos.

Amatnieka Uģa Puzuļa ieteikums:
“Laba prakse ir tirdziņiem Igaunijā, jo tur tirdziņos preces ir sadalītas kategorijās. Kopējā tirgū viss nav izkaisīts, bet gan sadalīts – pārtikas tirgotāji vienā vietā, amatnieki citā. Tā tirdziņi ir pārredzamāki un pircējs var doties uzreiz uz to vietu, kura viņu interesē.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mājražotāju tirdziņu aizkulises

Kategorijas