Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Dabas aizsardzības pārvalde aicina saudzēt dižkokus lauksaimniecības zemēs

Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Dzive laukos

2017. gada 12. aprīlis 13:32

286

Tuvojoties lauksaimniecības sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina zemniekus pievērst īpašu uzmanību savās lauksaimniecības zemēs esošo dižkoku apsaimniekošanai, izvēloties saudzīgas metodes, kas nekaitē dižkoku dzīvotspējai. Lai dižkokus saudzētu, DAP aicina neart zemi zem dižkoku vainagiem, izcirst dižkoku tuvumā esošos krūmus, kā arī ap tiem appļaut zāli. Tādā veidā var tikt saudzēti arī citi lielie koki, kas vēl nav sasnieguši dižkoka izmēru.

“Dižkoki tīrumos un pļavās ir neatņemama Latvijas, īpaši Zemgales ainavas un vēstures sastāvdaļa, diemžēl esam konstatējuši, ka to palicis pavisam maz,” skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā eksperte Vita Caune. Piemēram, 2015. un 2016. gadā DAP darbinieki pēc pašvaldības iniciatīvas veica dižkoku apsekošanu Jelgavas novada Elejas, Lielplatones, Sesavas, Valgundes, Vircavas un Zaļenieku pagastos. Kopumā tika konstatēti 133 dižkoki, galvenokārt ozoli. No tiem lielākā daļa atrodami vecajos muižu parkos un pie lauku mājām. Lauksaimniecības zemēs tika konstatēti vien 15 dižkoki. Tādēļ ainaviskuma un nelielā skaita dēļ, tie saudzējami jo īpaši.

“Visbiežāk nesaudzīgas rīcības sekas pret dižkokiem vērojamas tīrumos. Apstrādājot zemi pārāk tuvu koku stumbriem, tiek uzartas un bojātas koku saknes. Koki vairs nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, sāk kalst un pēc vairākiem gadiem ir nolemti iznīcībai, tā liedzot iespēju mitināties retām un aizsargājamām putnu, kukaiņu, piepju, ķērpju un sūnu sugām. Otra biežāk sastopamā problēma ir visu zemāko zaru apzāģēšana, kas tiek īstenota, lai ar lauksaimniecības tehniku varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk stumbram,” skaidro V. Caune.

Eksperte uzsver, ka cilvēki maldīgi mēdz domāt, ka koka saknes izskatās tāpat kā vainags, tikai atrodas zem zemes. Tomēr tā nav – koka saknes parasti plešas divreiz vai trīsreiz tālāk nekā zari. Turklāt kaut arī lielus un vecus kokus balsta dziļas saknes, koki barības vielas augšanai galvenokārt uzņem no zemes auglīgās virskārtas – 80 % sakņu atrodas ne vairāk kā 40 cm dziļumā. Tādēļ likumdošanā noteikts, ka dabas aizsardzības prasības attiecas ne tikai uz pašiem dižkokiem, bet arī uz teritoriju zem koku vainagiem un vēl 10 m platā joslā ap tiem. Šajā teritorijā ir jāsaglabā dabīgā zemsedze.

Būtiski arī ievērot pareizus dižkoku kopšanas darbus. Īpašniekiem ļauts pēc saviem ieskatiem veikt tikai nokaltušo un bīstamo zaru zāģēšanu. Veselu, resnu, zemu zaru zāģēšana, lai zem koka varētu pabraukt ar traktoru, uzskatāma par tīšu dižkoka bojāšanu. Par to paredzēts administratīvais sods un kokam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Jāievēro arī, ka nav pieļaujama patvaļīga dižkoku nozāģēšana. To nepieciešams saskaņot ar DAP. Pārvalde dižkokus apseko un novērtē to bīstamību. Ja dižkoku nav iespējams saglabāt, DAP izsniedz rakstisku atļauju tā nozāģēšanai.

Tā kā dižkoka atrašanās tīrumā samazina apstrādei piemērotās zemes platību, lauksaimniekiem būtiski zināt, ka no Lauku atbalsta dienesta (LAD) iespējams saņemt platību maksājumus arī par to platību, ko aizņem dižkoks vai jebkurš atsevišķs augošs koks – vienoto platību maksājumu, zaļināšanas maksājumu, brīvprātīgā saistītā atbalsta maksājumus. Piemēram, ja minētais koks aug miežu laukā, tad atbalsta tiesīgajā platībā tiek ierēķināts viss lauks, arī ap dižkoku esošā platība. Jāņem gan vērā, ka platībai ap šo koku jābūt sakoptai.

Ne visi Latvijas dižkoki ir apzināti un apzīmēti ar speciālām zīmēm. Tādēļ, uzsākot lauksaimniecības zemes apstrādi jaunā vietā, būtu vēlams pievērst uzmanību veciem, lieliem kokiem un pārliecināties, vai tie jau nav sasnieguši dižkoka izmērus. Par dižkokiem uzskatāmi koki, kas ir sasnieguši noteiktu apkārtmēru 1,3 m augstumā: ozoli – 4 m, liepas – 3,5 m, kļavas – 3,5m, bērzi – 3 m.

Kategorijas

Kategorijas