Alūksnes un Apes novados pamazām ienāk E-veselība

2017. gada 13. aprīlis 00:00

296

Alūksnes un Apes novados ir pirmās bezdelīgas E-veselības sistēmas izmantošanā – ir jau izrakstītas pirmās e-darbnespējas lapas, izrakstītas un atprečotas pirmās e-receptes. Tomēr kopumā medicīnas darbinieki šobrīd vēl neraujas iesaistīties šajā vienotajā sistēmā, kas vēl līdz septembrim ir brīvprātīga, bet no septembra – obligāta.

Kāds labums no E-veselības?
E-veselība ir elektroniska valsts veselības aprūpes informācijas sistēma, kas radīta drošai, ērtai un ātrai medicīniskās informācijas uzkrāšanai un apmaiņai starp pacientu un viņa ārstējošajiem ārstiem. Lai uzsāktu E-veselības izmantošanu, iedzīvotājam ir jāatver interneta pārlūkprogrammā E-veselības portāla adrese “www.eveseliba.gov.lv” un jānospiež pogas “Pieslēgties” - “Iedzīvotājs”. Pēc tam jāpieslēdzas portālam, autorizējoties ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem: internetbankas piekļuves datiem; elektronisko parakstu; personas apliecību (eID). Autorizējoties “www.eveseliba.gov.lv”, iedzīvotāji šobrīd var: apskatīt informāciju par savu ģimenes ārstu; norādīt savu kontaktinformāciju un kontaktpersonu saziņai; noteikt citiem E-veselības lietotājiem piekļuvi savai medicīniskajai informācijai; apskatīt un izdrukāt sev vai apgādībā esošajām personām izrakstītās e-receptes, e-darbnespējas lapas un citus dokumentus.
E-veselībā pakāpeniski uzkrāsies pacienta medicīniskā informācija: e-receptes, e-darbnespējas lapas, nosūtījumi, konsultantu slēdzieni (rezultāti), pacienta veselības pamatdati, vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultāti, slimnīcu izraksti (epikrīzes) un cita medicīniskā informācija.

Alūksnes novadā – desmit, Apes - divi
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga uzsver - šobrīd E-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir brīvprātīga. Zāļu receptes un darbnespējas lapas var izrakstīt gan elektroniski, gan uz papīra veidlapām. Savukārt no šā gada 1.septembra E-veselības sistēmas izmantošana būs obligāta – darbnespējas lapas un kompensējamo medikamentu receptes varēs izrakstīt tikai elektroniski.
“Alūksnes novadā līgumu par E-veselības sistēmas izmantošanu jau ir noslēgusi Alūksnes slimnīca, piecas speciālistu prakses (ginekologs, oftalmologs, dermatovenerologs un ģimenes ārsti), kā arī četri feldšerpunkti. Apes novadā līgumu šobrīd ir noslēgusi viena ģimenes ārsta prakse un viena aptieka. Kopumā līdz šā gada martam līgumus par E-veselības sistēmas lietošanu ir noslēguši vairāk nekā 1000 veselības nozares profesionāļu, tajā skaitā 825 ārstniecības iestādes (tostarp 190 ģimenes ārstu prakses) un ap 200 aptieku juridiskie īpašnieki. Līdz šim elektroniski atvērtas ir apmēram 7800 e-darbnespējas lapas, 7200 e-receptes un fiksēti apmēram 288 000 autorizācijas (ielogošanās) gadījumu sistēmā,” stāsta E.Štālberga. Visvairāk līgumu ar ārstiem šobrīd ir noslēgts Rīgas reģionā, kam tuvu seko Vidzemes reģions. Šobrīd ārsti-speciālisti E-veselību izmanto divas līdz pat trīs reizes aktīvāk nekā ģimenes ārsti.

Vēl daudz darāmā
Par E-veselību un tās ieviešanas gaitu Latvijā ir daudz diskusiju starp nozares profesionāļiem – valsts sistēmas radīšanā ieguldījusi miljoniem eiro, bet tā joprojām ir nepilnīga. E.Štālberga skaidro, ka NVD speciālisti šobrīd aktīvi tiekas ar Rīgas un citu Latvijas reģionu ārstiem, lai pārrunātu dažādas veselības nozares aktualitātes, tostarp E-veselības sistēmā veiktos uzlabojumus. Marta otrajā pusē tikšanās ar ārstiem notika Gulbenē, kur to apmeklēja arī Alūksnes un Apes novadu medicīnas darbinieki.
“E-veselības sistēmas pilnveidošana notiek nepārtraukti, uzklausot un izvērtējot profesionāļu, kuri jau sistēmu lieto, ierosinājumus. Piemēram, jau pērn pilnveidots medikamentu atlases mehānisms, kas ļāvis e-recepšu izrakstīšanas ātrumu uzlabot vairākas reizes. Arī ārsti, kas jau šobrīd izmanto E-veselību, apstiprināja, ka e-receptes izrakstīšana pacientam šobrīd aizņem līdz vienai minūtei. Tāpat ārsti tiek informēti par veiktajiem uzlabojumiem e-darbnespējas lapu funkcionalitātē, kas nu dod iespēju izrakstīt darbnespējas lapu ar rītdienas datumu, kā arī par veiktajiem uzlabojumiem datu apmaiņas kvalitātē ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Šobrīd arī noris datu apmaiņa ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un “Veselības centra 4” apvienību, lai drīzumā būtu elektroniski pieejami visi dati par šajās ārstniecības iestādēs veiktajiem izmeklējumiem. Jāuzsver gan, ka medicīniskā informācija E-veselības sistēmā sāks uzkrāties no brīža, kad attiecīgās ārstniecības iestādes uzsāks darbu E-veselībā,” saka E.Štālberga.

Kas kavē?
Pārrunājot ar ārstiem gan E-veselības aktualitātes, gan apzinot līgumu slēgšanas kavējošos iemeslus, secināts, ka bieži vien tam par pamatu ir pieņēmumi vai spriedumi, kas par E-veselības lietošanu no ārstu puses veikti vēl sistēmas testēšanas posmā. “Tiek arī kliedētas ārstu bažas, ka darbs E-veselības sistēmā nozīmētu ikdienā vienlaikus izmantot vairākas sistēmas. Mediķiem tiek nodrošināta izvēles iespēja – izmantot E-veselības portālu vai savu līdz šim lietoto programmatūru, kas pielāgota darbam ar E-veselības sistēmu, tādējādi turpinot darboties ierastajā vidē. NVD turpina aktīvu darbu ar ārējo sistēmu izstrādātājiem, lai nodrošinātu E-veselības funkcionalitātes ar ārstniecības iestāžu izmantotajām programmām, kas ir viens no ārstu puses minētajiem iemesliem ātrākas E-veselības lietošanas uzsākšanai. Ārsti ir informēti arī par tādiem jaunumiem kā iespēju izrakstīt e-darbnespējas lapu ar nākamās dienas datumu, izrakstīt e-nosūtījumus un sagatavot rezultātus, iespēju izmantot PREDA reģistru (ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru). Atgādinām, ka līdz 1.jūlijam ģimenes ārstiem savu pacientu medicīnas pamatdatu (alerģiju, aktuālo diagnožu, medicīnas ierīču) norādīšana E-veselības sistēmā vēl ir brīvprātīga, taču pēc minētā datuma šīs informācijas ievadīšana sistēmā jau ir noteikta kā obligāta,” saka E.Štālberga.

Līgumi ir, bet nestrādā
Ko par E-veselību domā Alūksnes un Apes novadu medicīnas darbinieki? SIA “Alūksnes primārās veselības centrs” izpilddirektors Rolands Puriņš atzīst, ka iestāde šobrīd gaida savu līgumu no Nacionālā veselības dienesta par E-veselības izmantošanu, bet atsevišķas veselības centra telpās esošās ārstu prakses vietas jau izmanto e-veselību. “Sākums nebūs viegls, jo būs jāiemācās sistēmā strādāt, tomēr e-veselība ir neizbēgama – visiem tajā būs jāstrādā,” saka R.Puriņš.
SIA “Alūksnes slimnīca” jau noslēgusi līgumu ar NVD par e-veselību, tomēr ikdienā sistēmā vēl nestrādā. Valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa atzīst, ka nepilnību vēl ir daudz, kuras līdz septembrim jānovērš. “Jau līdz šim radioloģijas izmeklējumus elektroniski sūtām analīzei speciālistiem, pēc tam elektroniski saņemot atbildes. Šobrīd valstiskā līmenī nav sakārtota sistēma, lai šos radioloģiskos izmeklējumus būtu iespēja e-vidē aplūkot vēl citiem speciālistiem. Datiem par radioloģiskajiem izmeklējumiem valstī būtu jānonāk vienotā serverī, bet tā vēl nenotiek,” saka M.Kauliņa.

Šobrīd – dubults darbs
No Alūksnes un Apes novadu ārstiem šobrīd vēl reti kurš strādā E-veselībā. No “Alūksnes Ziņu” uzrunātajiem ārstiem E-veselībā strādā ģimenes ārste Zita Uzkliņģe un ginekoloģe Gunita Kučika.
Ģimenes ārsts Alvis Ādamsons atzīst – viņš šobrīd E-veselību vēl neizmanto. “Skatīšos, kā veiksies kolēģiem – kāda būs viņu pieredze, tad arī slēgšu līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Pagājušajā nedēļā biju Gulbenē uz informatīvo sanāksmi. Citi kolēģi atzina, ka e-darbnespējas lapas pamazām tiek izrakstītas arvien vairāk, bet e-recepšu sistēma gan vēl lāgā nestrādā,” saka A.Ādamsons. Arī ģimenes ārste Rūta Vanaga atzīst, ka vēl neizmanto E-veselību, bet ir ceļā uz to.
Savukārt ģimenes ārste Zita Uzkliņģe gan jau izmanto E-veselību un izrakstījusi arī pirmo e-recepti. Tomēr viņa norāda, ka šobrīd vēl sistēmā ir daudz nepilnību, kuras vajag novērst, lai tajā varētu pilnvērtīgi strādāt, un uzsver, ka šobrīd E-veselība ģimenes ārstu ikdienu neatvieglo. “Tehniski mums nav problēmu, lai sistēmā atvērtu, noformētu e-darbnespējas lapas – ir dzirdēts, ka VSAA grāmatvedībā reizēm ir problēmas, tās noformējot. Sarežģīti ir tas, ka šajā pārejas posmā līdz septembrim mums kā ģimenes ārstiem jāveic dubults darbs, jo arī gadījumos, kad darbnespējas lapa tomēr ir E-veselībā, tāpat tā vēl jāraksta arī ar roku. Darbnespējas lapai numurs netiek piešķirts uzreiz – paiet zināms laiks. Mums pat bija gadījums, kad trīs dienas nebija redzams darbnespējas lapas numurs. Tomēr sākuši esam, jo tāpat no septembra E-veselība būs obligāta visiem,” pirmajā pieredzē dalās Z.Uzkliņģe.

Projekts labs, nepilnības jānovērš
No daudziem mediķiem vēl ir liela pretestība E-veselībai, jo šobrīd pietrūkst jaunākās informācijas par E-veselības sistēmu, tās uzlabojumiem. “E-veselībā mums kā ģimenes ārsta prakses vietai būs jāievada dati, piemēram, par pacientu hroniskām saslimšanām, vakcināciju. Tas mums jādara manuāli. Manuprāt, šī prasība nav pārdomāta - jau tagad mēs manuāli, šifrētā veidā vadām visus šos datus valsts sistēmā - tā dēvētajos statistikas talonos. Kāpēc valsts nevar šīs sistēmas - datubāzes salāgot, lai mums nebūtu divreiz jādara viens un tas pats darbs, kas prasa laiku! E-veselībai valsts ir iztērējusi miljoniem eiro, piesaistījusi profesionālus programmētājus – kādēļ ārstiem šādi jātērē laiks? Tāpēc arī Ģimenes ārstu asociācija iebilst un norāda uz nepilnībām,” saka Z.Uzkliņģe.
Tomēr viņas ģimenes ārsta prakses vieta ir sagatavojusies jauninājumiem – nomainīts pat interneta pakalpojumu sniedzējs, jo “Lattelecom” nav varējis Apē nodrošināt atbilstošu interneta ātrumu. “Jāvērš uzmanība arī uz to, ka atbilstoši valstī spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem šobrīd pilnvērtīgi E-veselības sistēmā ar datiem drīkst strādāt tikai ārsts – pat ne ārsta palīgs, medicīnas māsa vai reģistrators. Jā, tiks iekļauts ārsta palīgs, tomēr viņam būs ierobežota pieeja datiem. Bet papīra formā taču ārsta palīgs, medicīnas māsa jau strādā ar pacientu datiem!” norāda Z.Uzkliņģe. Viņai nav saprotams, kādēļ Latvijā šajā ziņā izgudro velosipēdu no jauna, lai gan tepat kaimiņiem Igaunijā ir vienkārša un labi atstrādāta E-veselības sistēma. “Kopumā E-veselības sistēma ir ļoti labs projekts, bet jānovērš nepilnības,” saka Z.Uzkliņģe.

Nevajag noliegt visu jauno
Ginekoloģe Gunita Kučika jau mēnesi strādā E-veselībā, jo uzskata, ka nevajag noliegt visu jauno. Viņa izraksta e-receptes un noformē e-darbnespējas lapas. “Kopš 2012.gada jau strādāju programmā “Profdoc”, tagad E-veselībā. Datu ievade E-veselībā nav ne ilgi, ne grūti. E-receptes ļoti ērti ir izrakstīt kontraceptīvajiem medikamentiem, ko pacientes var izņemt jebkurā Latvijas aptiekā ar savu personu apliecinošo dokumentu. E-veselībā noformēju arī darbnespējas lapas – tiesa, šajā ziņā pacientēm vēl ir maz ieguvuma, jo viņām tāpat jāiet uz VSAA nodaļu un jāraksta iesniegumu. Šobrīd ir pārejas posms, tādēļ vēl ir nepilnības,” pieredzē dalās G.Kučika. Viņa uzskata - kad visi lietos E-veselību, aizķeršanos nebūs. “Tāpat ar septembri E-veselība būs obligāta, tādēļ nav vērts nogaidīt. Šobrīd pacienti staigā no viena daktera pie otra; analīžu rezultāti nav visiem mediķiem pārskatāmi, tādēļ analīzes dubultojas,” saka G.Kučika.

E-recepšu ļoti maz
Arī aptiekās jau ir gatavi atprečot e-receptes, tikai šobrīd to praktiski vēl nav. “Benu aptiekā” Alūksnē, Vidus ielā, nesen jau ir apkalpojuši pirmo klientu, kurš vērsās ar izrakstītu e-recepti.
Farmaceiti atzīst - kamēr nav e-receptes, viņiem nav iespējas mācīties ar tām strādāt. Aptiekās arī norāda – lai atprečotu e-receptes, vēl daudz darāmā, jo sistēma ir gausa un prasa ilgu laiku, lai ievadītu e-recepti. Tomēr atzīst – kad sistēmu uzlabos un tā strādās pilnvērtīgi, noteikti būs ērtāk, jo, piemēram, recepti varēs atprečot jebkurā Latvijas aptiekā. Līdz šim ir gadījumi, kad recepti aizmirst mājās un zāles nevar saņemt, kamēr nav līdzi receptes – savukārt E-veselības sistēmā ikvienas aptiekas farmaceits varēs apskatīties, vai konkrētam cilvēkam tādas zāles izrakstītas. Tiesa, personai aptiekā būs obligāti jāuzrāda pase vai ID karte – pretējā gadījumā farmaceits medikamentus neizsniegs. Līdz ar to recepti papīra formā līdzi nevajadzēs, bet personu apliecinošu dokumentu gan! Gadījumos, ja iesiet izņemt zāles citai personai, aptiekā būs jāuzrāda savu personu apliecinošu dokumentu, jānosauc pacienta vārds un uzvārds, e-receptes numurs, ko E-veselības sistēmā redz ārsts, pacients un viņa deleģētās personas.

Ir nodrošinājušies
Apes aptiekas vadītāja Lūcija Osipova atzīst – līgums par E-veselības izmantošanu jau noslēgts, datortehnika ar interneta pieslēgumu ir, bet praksē tas viss vēl netiek izmantots. “Nodrošinājušies esam – vismaz sākumam, tad redzēs, ko vēl vajadzēs. E-veselību atbalstu – domāju, ar laiku tā iedzīvosies un būs labi, sākums it visā ir grūts,” saka L.Osipova.
Akciju sabiedrības “Repharm”, kas pārstāv arī “Mēness aptieku” Alūksnē, ģenerāldirektors Dins Šmits norāda - pagaidām aptiekās nevar izmantot pilnu E-veselības funkcionalitāti, taču „Mēness aptieka” informācijas sistēma jau ir gatavībā, lai tuvākajā laikā tas būtu iespējams. “Mūsu aptieka Alūksnē tehniski ir gatava strādāt ar e-receptēm. Vēl tiek veidota arī iespēja jaunajā sistēmā ievadīt papīra recepšu informāciju. Pagaidām Alūksnes, Apes novada „Mēness aptiekā” nevienu e-recepti vēl neesam saņēmuši,” saka D.Šmits.

Pabalsta pieprasīšanai – vairāki veidi
VSAA elektroniskās darbnespējas lapas sāka piešķirt pagājušā gada decembrī. VSAA Madonas reģionālās nodaļas vadītāja Maija Biezā norāda – darbnespējas lapu e-vidē noformē ārsts un VSAA ar e-darbnespējas lapu var sākt strādāt, kad persona, kurai tā izrakstīta, ir iesniegusi pieprasījumu piešķirt pabalstu. “Pēc tam, kad lapa ir noslēgta vai atvērts šīs lapas turpinājums un ārsts slimniekam ir pateicis, kāds ir lapas reģistrācijas numurs, var pieprasīt pabalstu. Pabalsta pieprasīšanai ir vairāki veidi. Pabalstu var pieprasīt elektroniski, autorizējoties vietnē “www.latvija.lv” un aizpildot iesniegumu slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanai. Pabalstu var pieprasīt elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisku parakstu un nosūtot iesniegumu “vsaa@vsaa.lv”. Var vērsties tuvākajā Vienotajā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā, arī Apes novadā tāds strādā, un tur aizpildīt iesniegumu pabalsta piešķiršanai. No klientu apkalpošanas centra šo iesniegumu pārsūtīs VSAA. Joprojām var arī personīgi ierasties VSAA klientu apkalpošanas centrā un aizpildīt iesniegumu,” skaidro M.Biezā.
Jāatceras, ka klientam ir jāzina savas darbnespējas lapas numurs un sava bankas konta numurs, uz kuru piešķirtais pabalsts būs jāpārskaita.

Samazināsies darbinieku skaits
M.Biezā norāda – vidēji nedēļā visā Latvijā VSAA e-darbnespējas lapas ir 2,5 procenti jeb 275 šādas lapas. VSAA Alūksnes nodaļā laika posmā kopš šā gada janvāra līdz 17.martam bijuši kopā 107 lēmumi, kur lēmumi par e-darbnespējas lapu bijuši tikai 0,10 procenti. Salīdzinoši Balvu nodaļā - 119 lēmumi un 0,30 procenti; Gulbenes nodaļā - 115 lēmumi un 0,60 procentos gadījumu. No šā gada sākuma ir tendence palielināties to iesniegumu skaitam par e-darbnespējas lapām, ko saņem no portāla “latvija.lv”: no 72 gada sākumā līdz 224 iesniegumiem. “Gadījumos, kad klientam ir gan elektroniskā darbnespējas lapa, gan arī viņš iesniegumu ir aizpildījis “www.latvija.lv”, lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Daugavpils reģionālajā nodaļā, pārējās darbnespējas lapas apstrādā nodaļā, kuras apkalpojamajā teritorijā ir deklarēta klienta dzīvesvieta,” saka M.Biezā. Viņa secina – nākotnē kopumā no jaunās sistēmas visvairāk iegūs tie klienti, kuri pabalstu pieprasīs elektroniski, jo viņiem nebūs jāapmeklē iestāde klātienē. “VSAA tas nozīmē klientu plūsmas samazināšanos, mazāk ar roku sistēmā ievadāmās informācijas, tātad šī pakalpojuma apstrādē valstī kopumā būs jāpatērē mazāk laika un būs nepieciešams mazāk darbinieku. Tā kā VSAA nodaļās notiek darbinieku novecošanās un tie pakāpeniski dodas pensijā, mazāk būs jādomā par jaunu darbinieku piesaisti,” spriež M.Biezā.

Šobrīd iedzīvotājiem E-veselības portālā “www.eveseliba.gov.lv”
un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “www.latvija.lv” pieejami 16 dažādi pakalpojumi:
“Manas e-receptes”,
“Saņemtās darbnespējas lapas”,
“Pacienta medicīnas pamatdati”,
“Pacientam noteiktās diagnozes”,
“Pacienta saņemto medicīnas pakalpojumu rezultāti”,
“Kas skatījies manus medicīnas datus”,
“Noteikt piekļuvi ārstiem maniem medicīnas datiem”,
“Saņemtie nosūtījumi”,
“Veiktie pieraksti uz medicīnas pakalpojumiem”,
“Pacientam veiktie izmeklējumi”,
“Mani vizuālās diagnostikas dati”,
“Reģistrēties pie ģimenes ārsta”,
“Saņemt e-konsultāciju no ģimenes ārsta”,
“Medicīnas pakalpojumu izmaksas”,
“Atgādinājumi pacientam”,
“Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)”.

* Lai izmantotu e-pakalpojumus, nepieciešams autorizēties kādā no portāliem ar drošas piekļuves līdzekļiem - internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu vai personas apliecību (eID).
* Pacientu medicīniskā informācija tajos būs redzama tad, kad ārsti sāks izmantot E-veselību aizvien aktīvāk. Piemēram, informācija par pacienta diagnozēm, alerģijām u.c. informācija sistēmā uzkrāsies pakāpeniski, līdz ar to ievadīšanu no ģimenes ārstu prakšu, slimnīcu u.c. ārstniecības iestāžu puses. Arī informācija par izrakstītajām e-receptēm būs redzama tad, kad ārsts sāks izrakstīt pacientam e-receptes. Savukārt, piemēram, e-pakalpojumu “Reģistrēties pie ģimenes ārsta” var izmantot, ja iedzīvotājs vēlas pārreģistrēties pie ģimenes ārsta, kurš jau ir uzsācis E-veselības sistēmas lietošanu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes un Apes novados pamazām ienāk E-veselība

Kategorijas