Lieldienu paražas toreiz un tagad

2017. gada 13. aprīlis 00:00

1039

Alūksnes muzejā ar interesantu lekciju pa Lieldienu tradīcijām latviešu folklorā viesojās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta folkloras krātuves projektu vadītāja asistente un mūsu novadniece Antra Upeniece. Viņas lekcija aptvēra Lieldienu tradīciju attīstību dažādos vēstures posmos. Te būs daži interesanti un amizanti padomi arī jūsu svētkiem!

Izvēlas sarkanu krāsu
A.Upeniece uzsver, ka Lieldienas ir nozīmīgas gan reliģioziem cilvēkiem, gan arī tiem, kuriem vienkārši ir tuvas tautas tradīcijas un saulgriežu svinības. “Lieldienās diena un nakts ir vienādā garumā, un līdz ar Lieldienām atzīmējam to, ka saule paliek aizvien spēcīgāka. Līdz pat 16.gadsimta vidum daudzās Eiropas valstīs jaunais gads sākās tieši ar Lieldienām,” stāsta A.Upeniece. Vairākās valstīs Lieldienu laikā cilvēki izvēlas nēsāt sarkanu apģērbu. Arī olas tiek krāsotas spilgti sarkanā krāsā - šī krāsa reliģiozam cilvēkam saistās ar Jēzus asinīm, savukārt nereliģioziem cilvēkiem sarkanā krāsa saistās ar to, ka saule Lieldienu rītā lec sarkanā krāsā.

Svētku dienu cikls
A.Upeniece iepazīstināja ar dažādām Lieldienu tradīcijām. Piemēram, Kurzemē uzskata, ka gadījumā, ja Lieldienas iekrīt jaunā mēnesī, tad drīz gaidāms pasaules gals. “Šomēnes Lieldienas iekrīt pilnā mēnesī, tā ka vismaz šogad dzīvosim ilgi un laimīgi,” smaidot teic A.Upeniece. Lieldienas nav tikai vienas dienas svētki, bet gan cikls ar dienām pirms šī nozīmīgā notikuma. “Lieldienu cikls iesākas ar Pūpolsvētdienu, tad seko Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena un Lieldienas – svētku nedēļas kulminācija,” stāsta A.Upeniece.

Jāuzmanās no ļaunajiem spēkiem
Lieldienu laika tradīcijas ir kopīgas visā Latvijā, taču neizpaliek arī bez īpašiem rituāliem, kuri raksturīgi vien konkrētam novadam. “Alsviķu pusē ir pierakstīts ticējums: ja Zaļajā ceturtdienā kāds redz lazdu ziedam ar tumši sarkaniem ziediem, to sagaidīs trīs gadu laime,” stāsta A.Upeniece. Viss Lieldienu cikls ir laiks, kurā it īpaši jāuzmanās no raganām un ļaunajiem spēkiem. Ticējums vēstī, ka tie, kuri dzimuši Lielajā piektdienā, spēj sarunāties ar gariem un šiem cilvēkiem parasti izdodas ar kādiem gariem sazināties kapsētās.
A.Upeniece atzīst, ka nereti ticējumi cilvēkos rada arī nepamatotas bailes. “Piemēram, Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās zarus. Ja bērns ienes kādu sprungulīti vai augu, tad viņu biedē ar to, ka nu šis zariņš pārtaps par čūsku. Protams, tas ir labs veids, kā bērnus atradināt no dažādu zariņu nešanas mājās, taču tas arī rada bērnos bailes. Tāda nu bija šī tradīcija, bet kāpēc gan mums neradīt jaunu tradīciju – nenest mājās neko lieku no veikala šajā dienā! Tas būtu ļoti noderīgi,” svētku nedēļā mudina A.Upeniece.

Latvijas novados apkopoti Lieldienu laika ticējumi:

Pūpolsvētdiena
Pūpolsvētdienā esot jābūt mājās visu dienu, tad dzīvē ejot visu gadu labi;
Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, citādāk utis augs kā pūpoli.

Zaļā ceturtdiena
Zaļajā ceturtdienā slaucīti gruži jāmet uz krustceļa, tad nenāks raganas mājās;
Zaļajā ceturtdienā jālasa daudz skaidiņu, tad cāļi izdosies;
Zaļajā ceturtdienā vajagot iet uz upi mazgāt muti. Vajagot paņemt saujā dūņas un nest uz savu dīķi, tad dīķis esot bagāts zivīm.

Lielā piektdiena:
Jāslauka istaba un saslaucītais uz citas zemes jāmet, tad būs laba raža, vasarā neuzmāksies dunduri, odi, blusas un citi kukaiņi, mājās nenāks čūskas, viss sliktais aizies prom no mājas un visas peles, slinkumu iznīdē;
Ja priekš sauleslēkta speķi ēd, tad tajā gadā neredz čūskas;
Jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels, nemetīsies nekādas kaites;
Govīm muguras ar ledu jāberzē, tad tās nevarēs visu gadu apburt, vasarā dunduri nekodīs un govis nebizos apkārt;
Ar jaunu pātagu jāizkapā visas malas, tad žurkas un peles tur nemājo;
Nedrīkst gultā atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot;
Nedrīkst kokus ne lauzt, ne griezt, jo viņiem sāp un asinis tek.

Klusā sestdiena
Senos laikos Lieldienas sestdienā iededzināja sveces un priesteri iesvētīja to uguni. Ļaudis ticēja, ka vaska gabaliņš no tādas sveces varot pasargāt no pērkona uguns. Šī ticība dažā malā vēl nav zudusi, jo daži lūdz no ķestera baznīcas sveču vasku, kas degot nopil.

Lieldienas
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs, vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas, liniem aug šķiedra kā zīds un sēklas tīras kā vējā vētītas;
Saimniecēm un ganiem jāšūpojas Lieldienās, jo tad govis nebizo;
Lieldienās augstu jāšūpojas, lai aitām aug gara vilna un lai lini augtu gari.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lieldienu paražas toreiz un tagad

Kategorijas