Alūksnes un Apes novados iesniegti pirmie saraksti

2017. gada 21. aprīlis 00:00

1476

Alūksnes novadā pirmo sarakstu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām šonedēļ iesniegusi “Vidzemes partija/Latvijas Reģionu apvienība”. Saraksta līderis – Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem visi 18 kandidāti dzīvo Alūksnes novadā. Vidējais vecums - 47 gadi (jaunākajam kandidātam - 26 gadi, vecākajam - 63 gadi).

Grib labot vecos grēkus
Sarakstā starp kandidātiem ir vairāki gados jauni novada iedzīvotāji, bet no visiem kandidātiem visvairāk ir alūksniešu, mazāk – cilvēku no pagastiem. Sarakstā ir maksimāli pieļaujamais kandidātu skaits – 18.
A.Fomins norāda – saraksts veidots kopš pērnā rudens, pulcinot kopā visus, kas startēja 2013.gadā. “Apzinājām, kuri vēlas turpināt, kuri – ne. Daļa paši izteica vēlmi, dažus uzrunājām. Pozitīvi, ka sarakstā ienākuši gados jauni cilvēki. Priekšvēlēšanu programmai katrs izteica savas idejas, tostarp jaunie, piemēram, ka vajag veicināt bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, nodrošinot viņiem apmācības programmu un veidot pozitīvu komunikāciju ar līdzcilvēkiem. Ja saraksts tapa viegli, tad programma – ilgi, savstarpējā domu apmaiņā. Mums ir “WhatsApp” grupa, kur regulāri notiek domu apmaiņa – to gribētos saglabāt arī pēc vēlēšanām, jo pēc iepriekšējās reizes nogrēkojām: cīnījāmies ar savām problēmām un atstājām novārtā pārējos saraksta cilvēkus,” saka A.Fomins.

“Spiedīs” uz pilsētnieku balsīm
Šajā sarakstā vēlēšanās pēc četru gadu pārtraukuma atkal kandidē uzņēmējs Verners Kalējs, kurš pirmajās Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās 2009.gadā no partijas “Sabiedrība citai politikai” saraksta ieguva vislielāko vēlētāju uzticību, tomēr domes vadībā amatu neuzņēmās. Tagad, būdams nemierā ar pašvaldības darbu, nolēmis kandidēt atkal. A.Fomins atzīst – V.Kalējam bijuši piedāvājumi kandidēt no vairākām partijām. “Viņš atbalsta mūs, jo zina, ka mums nav būtiski jautājumi, kas saistās ar personīgām interesēm, ka mums var ticēt un mēs esam godīgi. Jā, kopumā mūsu sarakstā dominē alūksnieši, tomēr ir arī diezgan daudz pagastu iedzīvotāju, jo vienmēr esam iestājušies par pagastu cilvēku interesēm. Tomēr šoreiz vēlēšanās gribam likt lielāku uzsvaru uz pilsētu, jo iepriekšējās vēlēšanās vairāk vai mazāk pagastos jau vinnējām. Bet ko dod vinnēt pagastos ar 10 balsīm, ja pilsētā zaudē ar 200 balsīm, tādēļ arī kandidātu no pilsētas šoreiz ir vairāk. Ja domē tev nav vairāku vietu, tad ir grūti par kaut ko iestāties,” saka A.Fomins.
“Alūksnes Ziņu” lasītājs A.Fominam jautā par viņa izglītību: kandidējot iepriekš Saeimas vēlēšanās, esot norādīta augstākā izglītība, bet tagad – vidējā. Kāda tad tā ir? A.Fomins skaidro, ka viņam ir vidējā izglītība. “Tur bija kļūda. Ekonomikas fakultātē izgāju piecus kursus, bet neuzrakstīju diplomdarbu,” viņš saka.

Kas izdarīts?
A.Fomins uzskata, ka četros gados ir paveikti darbi novada labā. “Tika īstenots zarnu vēža skrīninga projekts “Gistar”, kur izmeklējumus par brīvu veica 500 novada iedzīvotājiem, vajadzības gadījumā veica ārstēšanu. Lielākais un skaļākais ir piketa rīkošana un atbildības uzņemšanās Alūksnes slimnīcas aizstāvībai. Ļoti laba lieta ir divu jaunu ārstu piesaiste Alūksnes novadam. Tas pierāda, ja pašvaldība atbalsta finansiāli, tad, vedot personīgas sarunas ar studentiem, var to izdarīt. Četros braucienos – divi dakteri! Šonedēļ atkal brauksim uz tikšanos ar studentiem. Caur biedrības “Latvietis” programmu “Dators latvietim” novada iedzīvotājiem sarūpēti 30 lietoti, darba kārtībā esoši datorkomplekti. Atzīstami, ka beidzot tiks sakārtots satiksmes drošības jautājums pie Strautiņu pamatskolas. Mūsu darbos nav ēnas aiz muguras, jo pamatvērtības ir godīgums un atklātība. Tu vari cilvēkiem stāstīt, ko gribi, bet viņi tevi tāpat vērtēs pēc padarītajiem darbiem,” saka A.Fomins.

Budžets jādala citādāk
Priekšvēlēšanu programmā uzsvērts, ka galvenais ir novada iedzīvotājs ar veselīgu dzīvesveidu tīrā un sakoptā vidē, kuram dota iespēja sevi realizēt darbā, mācībās, sportā un atpūtā. Minēts, ka iestāsies pret avantūrismā un uz pašlabumu balstītu lēmumu pieņemšanu domes struktūrās. Kuri lēmumi tādi līdz šim bijuši? “Mēs nevienu lēmumu neesam pieņēmuši, kas būtu saistīts ar mūsu interesēm. Gribam nepieļaut šādus lēmumus domē,” viņš saka. Sola arī izstrādāt jaunu, sabalansētu Alūksnes novada pašvaldības budžeta sadales kārtību. Ko vajag mainīt? A.Fomins norāda – budžets ir domes priekšsēdētāja atbildība. “Šobrīd naudu dala uz cilvēku skaitu. Iedzīvotāju skaits novadā samazinās, bet uzturamā teritorija, infrastruktūra paliek, funkcijas nāk klāt – jānosaka citi principi. Pirmajā sasaukumā daudz par to spriedām, lai kāds nepaliek zem ūdens, tagad tādas budžeta apspriešanas nenotiek,” saka A.Fomins.
Sola arī dialogu ar vietējiem uzņēmējiem. A.Fomins atzīst, ka novadam joprojām nav izdevies atrast uzņēmējdarbības speciālistu. “Vajag vienu spēcīgu kadru, kas iekustina. Divi mēģināja, bet vēlamo nesasniedza. Jā, joprojām gribam iestāsies pret spēļu zālēm izglītības iestāžu tuvumā. Ar vienu domes lēmumu par zonējumu šo jautājumu nopūdelējām. Domāju, ka tas ir ļoti grūti, bet ar spēcīgu juristu palīdzību izdarāms,” saka A.Fomins. Apņēmušies arī veicināt sporta centra būvniecību.

Nav pašvaldību līmenis
Sola arī pilnveidot atbalsta programmu jaundzimušajiem. A.Fomins norāda – novadā dzimst ļoti maz bērnu, tādēļ palikušās ģimenes pašvaldībai jāatbalsta vairāk nekā tikai “ar pabalstiņu un karotīti”. “Diemžēl mēs pašvaldībās cīnāmies ar sekām – daudzi jautājumi jārisina valsts līmenī. Ģimenēm nav nodokļu atlaižu, uzņēmējiem nav atbalsta par ražošanu pierobežā. Mūsu mežus izved, sabojājot ceļus, Rīgā par to nopelna milzu naudu, bet te ienāk kapeikas. Mums skolas jāslēdz, paliek daudz vecu, vientuļu cilvēku bez uzraudzības, kam vajag palīdzību, pansionāti pilni – tās visas ir sekas valsts politikai, tas nav pašvaldību līmenis,” saka A.Fomins.
Ir arī solītais, bet nepaveiktais. Piemēram, 2013.gadā šā saraksta kandidāti solīja Alūksnes pilsētā izveidot pārvaldnieka amatu, uz kā nepieciešamību norāda arī Alūksnes iedzīvotāji, uzsverot, lai arī pilsētā ir vairākas pašvaldības iestādes, pašai pilsētai joprojām trūkst sava saimnieka. A.Fomins bilst – tas nav izdarīts, jo nav gūts citu deputātu atbalsts. “Bet to vajag. Ja šāds amats būtu, izpilddirektors varētu veikt savus tiešos pienākumus. Šodien pašvaldības darbā pietrūkst savstarpējas uzticēšanās – esam sašķelti,” saka A.Fomins.

VĒLĒTĀJA VIEDOKLIS
Leonīds no Annas pagasta: “Ko pašvaldība – pašvaldība jau dara tik, cik viņiem ir naudas. Katru pavasari aktuāls ir jautājums par ceļu stāvokli – šobrīd ir auksts, naktīs piesalst un neko nevar darīt, arī avārijas bedres asfaltā nevar pilsētā labot. Vairāk līdzekļu vajadzētu atvēlēt ceļiem – gan pašvaldībām, gan valstij, atjaunojot autoceļu fondu, ko Einārs Repše likvidēja. Ne velti igauņi par latviešiem smejas, ka mums tiek nepareizi dalīta nauda ceļiem. Igaunijā iegulda naudu viena, otra, trešā ceļa remontā, bet, kas paliek, to ieliek kabatā. Latvijā vispirms visu iespējamo naudu saliek savās kabatās, bet ar to, kas paliek, pielāpa ceļus! Diemžēl... Tracina, ka gan pašvaldībā, gan valstī vadošos amatos personas saņem neadekvāti lielu atalgojumu, salīdzinot ar citiem strādājošiem. Sev ciniski algas palielina, bet pārējiem – kā sanāk. Deputātiem būtu jāuzņemas politiskā atbildība, nevis tikai publiski jānokaunina. Darbi uz priekšu neiet, jo Latvijā ir pārāk sadrumstalota partiju sistēma. Pēc “Tautas panorāmas” viesošanās Alūksnē un Apē kāds iedzīvotājs, kura komentārs bija publicēts “Alūksnes Ziņās”, pareizi bija pateicis: Alūksnē Švolmanis nopirka autoostas ēku un uztaisīja šņabja bodi, tāpat kā Apē bijušajā Dukuļa īpašumā arī tagad atvērts alkohola veikals. Kā izdevīgāk, tā dara – tas ir bizness.”

“Vidzemes partijas/Latvijas Reģionu apvienības” kandidāti Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanām
1. Aivars Fomins – attēlā – (kandidāta norādītā specialitāte: šoferis – autoatslēdznieks);
2. Verners Kalējs (vidējā izglītība);
3. Jānis Sadovņikovs (plaša profila traktorists – mašīnists);
4. Elita Laiva (personāla vadītāja);
5. Laimonis Sīpols (komercpakalpojumu vadītājs);
6. Evija Eglīte (vidējā izglītība);
7. Rolands Puriņš (uzņēmējdarbības ekonomika);
8. Mārcis Kalniņš (mūziķis sitaminstrumentālists, ansambļa vadītājs);
9. Mudīte Egle (vidējā izglītība);
10. Sarmīte Meļķe (agronomijas fakultāte);
11. Vita Dravniece (lauku īpašuma apsaimniekotājs);
12. Jānis Stabingis (ārsta grāds);
13. Andis Jansons (metālapstrāde);
14. Gunta Boša (muzikologs, pasniedzējs);
15. Artūrs Grīnbergs (bakalaura grāds sporta zinātnē);
16. Ilze Rubene (juriste, maģistra grāds ekonomikā);
17. Ieviņa Āboltiņa (izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā);
18. Ainārs Rencis (reklāmas aģents).

Apes novadā pirmā sarakstu iesniegusi vēlētāju apvienība “Mēs savam novadam”. Saraksta līdere - Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, visi 12 kandidāti dzīvo Apes novadā. Vidējais vecums - 53 gadi (jaunākajam kandidātam 43 gadi, vecākajam - 67 gadi).

Maz gados jauno
Šajā sarakstā starp kandidātiem ir maz gados jaunu iedzīvotāju, lielākā daļa – no Apes pilsētas un pagasta, pārējie pagasti mazāk pārstāvēti. A.Harju skaidro - saraksts veidots, izvērtējot to, kā šajā sasaukumā strādājuši, lai pamatsastāvā būtu kandidāti no esošā saraksta un lai būtu dažādu nozaru pārstāvji. Savukārt starp jaunajiem kandidātiem esot cilvēki, kuri arī savulaik bijuši deputāti vai vienmēr informējuši par novadā darāmām lietām.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” sākta iedzīvotāju parakstu vākšana, lai pašvaldības vadītājs amatu neieņemtu ilgāk kā divus termiņus jeb 8 gadus. A.Harju Apes pilsētas domi vadīja divus sasaukumus, tagad Apes novada domi vada arī jau divus sasaukumus - kopā 16 gadus. Viņa uzskata – viens sasaukums ir tikai kā atspēriens un politisko attiecību dibināšanas laiks. “Politikā daudz kas balstās uz cilvēcisko faktoru, vajadzīgs laiks. Apzināmies, ka šādā teritoriālajā vienībā Apes novads piedzīvo pēdējās pašvaldību vēlēšanās,” saka A.Harju.

Kas paveikts?
A.Harju uzskata, ka četru gadu laikā paveikts daudz pašvaldības infrastruktūras uzlabošanā. Tiesa, ne viss izdevies – piemēram, gaujienieši joprojām gaida ceļa Verasskola-Dārzciems-Gaujiena asfaltēšanu, bet Virešu iedzīvotāji gaida ceļa uz Lejasciemu asfaltēšanu. “Uzbūvēta Apes pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” piebūve, atrisinot problemātisko situāciju ar vietu trūkumu bērnudārzā. Īstenoti projekti ceļu sakārtošanai, atbalstot pašmāju uzņēmējdarbību, tāpat arī sakārtoti pievedceļi uz Igauniju un Api, tranzītiela. No Vidzemes šosejas uz Trapeni tagad vairs nav grants seguma ceļš, jo īstenojies trapeniešu 30 gadu sapnis par cieto segumu ceļam Līzespasts-Trapene. Ceļu kvalitāte ir viena no iedzīvotāju mērauklām pašvaldības darbam. Apes pilsētā vairākās ielās veikti uzlabojumi ūdenssaimniecībā. Tas, kas sabiedrībai nav redzams, ir Apes novada veiktais darbs – sarunas par valsts politiķiem ministrijās un Saeimā par Alūksnes slimnīcas statusa saglabāšanu,” stāsta A.Harju.

Iedzīvotāji iebilda
Šā sasaukuma laikā divi no skaļākajiem gadījumiem Apes novadā, kad iedzīvotāji izteica iebildumus pašvaldības darbam, bija par simtgadīgu ozolu un citu koku nociršanu Apē 2014.gada rudenī bez sabiedriskās apspriešanas, un pašvaldības pieņemtais lēmums par Gaujienas vidusskolas un Gaujienas mūzikas un mākslas skolas apvienošanu, kad gaujienieši vāca iedzīvotāju parakstus un panāca, ka dome maina savu iepriekš pieņemto lēmumu. Kādēļ toreiz notika tā, kā notika? A.Harju atzīst - Gaujienas gadījumā dome vēlējās izveidot Gaujienas mūzikas un mākslas pamatskolu, kā rezultātā nesamazinātu izglītības programmu skaitu, bet apvienotu abu skolu administrācijas. “Šajā gadījumā gaujieniešiem mūzikas un mākslas skola, vācot parakstus, pasniedza, ka skolu likvidē, lai gan tā nebija domāts: vajadzēja situāciju vairāk skaidrot pašiem. Savukārt Apes koku gadījumā daļai cilvēku emocionāli joprojām sāp notikušais. Pēc šā notikuma veiktas izmaiņas, kas paredz, ka nevienu apjomīgāku koku ciršanu novadā nevar vairs veikt tikai ar vides komisijas lēmumu - jāsaskaņo arī ar Apes novada domi,” saka A.Harju.

Ko sola šoreiz?
Jāteic, ka priekšvēlēšanu programmā “Mēs savam novadam” daudzviet atsaucas uz valstiskām norisēm, vairākas lietas atkārtojas no 2013.gada programmas. A.Harju uzskata – tā jābūt, jo tās nevarēja izmainīties. “Nozares, ko uzskatām par prioritārām, ir tās pašas – mainīties var izdarītās lietas vai tas, ko mainījusi sistēma – tādējādi arī mēs maināmies līdzi, pārmaiņām jābūt,” saka A.Harju. Paredzēts saglabāt iespēju Apes novada pašvaldības iedzīvotājiem sporta zāles novadā apmeklēt par brīvu. Visiem skolēniem līdz 12.klasei pašvaldība grasās turpināt līdzfinansēt pusdienas. Skolas veidot kā mūžizglītības centrus visu paaudžu iedzīvotājiem, organizēt apmācības.
Kultūrā paredzēta saturīga un jēgpilna brīvā laika organizācija. A.Harju skaidro – “lai nebūtu tikai balles un diskotēkas, bet arī saturs, kas audzina, izglīto, orientē uz patriotismu, veicina izpratni par lietām”. Paredzēts arī radīt vienotu kultūrpolitiku Apes novadā. A.Harju norāda – to īstenos caur jaunizveidoto Apes novada kultūras nodaļu. “Vēlme ir, lai visas Apes novada kultūras iestādes, brīvā laika pavadīšanas iestādes, bibliotēkas, muzeji strādātu vienoti un veidotu kompleksu Apes novada piedāvājumu. Lai, piemēram, Lieldienu pasākumi vienā dienā un laikā nenotiek visos pagastos vienlaikus. Lai būtu plānošana, vienota nostāja un nerastos neērtas situācijas. Šobrīd kultūras darbinieki Apes novadā ir radoši, bet katrs vairāk par sevi,” saka A.Harju.

14 procenti - sociālajām vajadzībām
Šobrīd sociālajām vajadzībām Apes novadā tērē 14 procentus no pašvaldības budžeta. A.Harju norāda, ka palīdzība un pakalpojumi tiek sniegti ne tikai trūcīgām, bet arī maznodrošinātām personām. “Ir iecere pilnveidot sociālo pakalpojumu bāzi, no Trapenes pagasta pensionāru biedrības pārņemot pakalpojumu punkta darbību, ko turpmāk sniegs Apes novada sociālais dienests. Biedrība projektu īstenoja, nu tā termiņš ir beidzies – lai trapeniešiem šis pakalpojums nezustu, to pārņems pašvaldība,” saka A.Harju.
Jāatzīst, ka Apes novads aktīvi strādā, lai aktivizētu uzņēmējdarbības vidi novada teritorijā. Pašvaldība īsteno dažādus projektus uzņēmējiem, palīdz rīkot pieredzes apmaiņas braucienus Latvijā un ārvalstīs – tam ir arī rezultāti, jo novadā pēdējos gados darbību sākuši vairāki jauni uzņēmēji. Sola arī pārdomātu zemes bagātību izmantošanu. A.Harju skaidro, ka tas nozīmē pašvaldības īpašumu pārdomātu apsaimniekošanu, piemēram, mežu, jo pašvaldība stāda mežu, atjauno cirsmas, tīra tās, piesaistot Eiropas fondu finansējumu.

Jāpārskata pārvaldības
sistēma
Vai Apes novadā netiek aizmirstas pagastu teritorijas? A.Harju pauž, ka nē, jo pašvaldības darbinieku nodrošinājums esot pietiekams. Tomēr viņa arī atzīst, ka novadā jāpārskata pārvaldības sistēma, lai tā būtu racionālāka un lietderīgāka. “Piemēram, Gaujienā mums ir tūrisma informācijas centrs, kur nodarbinām arī kultūrgidu, ir muzeja un tautas nama vadītājas, “pusotrs cilvēks” bibliotēkā un pusslodze darbiniekam jaunatnes lietās, amatierkolektīvu vadītāji, pietiekami liela komunālā saimniecība, divas skolas. Nekur citur novadā tūrisma centrā nav divu darbinieku. Līdzīgi ir Virešos, kur arī pašvaldību darbiniekiem ir pilnas slodzes. Esam salīdzinājuši savu novadu ar kaimiņiem Smiltenē - tur ir divi cilvēki tūrismā uz visu novadu, bet mums - katrā pagastā,” vērtē A.Harju. Priekšvēlēšanu programmā minēts, ka saraksta kandidāti apzinās sava darba uzlabojamās puses. Kas tās ir, A.Harju neatklāj, bet atzīst, ka šī varētu būt viena no tām.

Būs arī “dzīvais vārds”
Apvienība “Mēs savam novadam” turpmāk apņēmusies iedzīvotājus informēt ne tikai pašvaldības avīzē un mājaslapā internetā, bet arī rīkot iedzīvotāju sapulces. Pēdējo četru gadu laikā tās gan nav notikušas. A.Harju skaidro - tāda bija saraksta iepriekšējā stratēģija, bet nu secināts, ka “dzīvais vārds” tomēr ir vajadzīgs, lai arī sapulci apmeklē tikai daži iedzīvotāji. “Jā, komunikāciju ar iedzīvotājiem gribam uzlabot,” viņa saka.

VĒLĒTĀJA VIEDOKLIS
Anna Žagare no Trapenes: “Kandidāti ir sabiedrībā zināmi cilvēki, pārstāv dažādas profesijas - tas vieš cerības, ka tiks pieņemtie pareizie lēmumi un pildīs saistības. Tiesa, daudz ko pašvaldība nemaz nenosaka - tas ir valsts kompetencē. Uzskatu, ka Apes novadā tiek domāts gan par izglītību, kultūru, citām nozarēm, ir veco ļaužu aprūpes centrs. Trapenieši visvairāk priecājas par to, ka beidzot ceļš no Līzespasta uz Trapeni ir ar cieto segumu - to atzinīgi novērtē arī centra iemītnieku tuvinieki, braucot ciemos. Protams, ir lietas, ko novadā var vēl uzlabot, piemēram, radīt vairāk darbavietu, lai cilvēki neaizplūst no novada. Jāatbalsta uzņēmējus, bet tā jau ir privāta lieta - kurš vēlas, attīsta šeit savu uzņēmējdarbību.”

Vēlētāju apvienības “Mēs savam novadam” kandidāti Apes novada pašvaldību vēlēšanām:
1. Astrīda Harju - attēlā - (kandidāta norādītā specialitāte: maģistra grāds sabiedrības vadībā);
2. Jānis Liberts (jurists);
3. Iluta Apine (maģistra grāds skolvadībā);
4. Ivars Kalniņš (inženieris-mehāniķis);
5. Gundars Purakalns (vidējā izglītība);
6. Dzintars Raibekazs (būvtehniķis);
7. Vita Andersone (maģistra grāds speciālajā pedagoģijā);
8. Indra Sadovņikova (bakalaura grāds mūzikas pedagoģijā);
9. Dina Meistere (pedagoģijas maģistrs);
10. Zita Uzkliņģe (ārsta grāds, ģimenes ārsta specialitāte);
11. Gunita Ķelpa (maģistra grāds pedagoģijā);
12. Andrejs Prindulis (inženieris elektriķis).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes un Apes novados iesniegti pirmie saraksti

Kategorijas