Dzejnieks - tas nav amats, bet dzīve!

2017. gada 21. aprīlis 00:00

1028

Dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas vārdi uzrunā gan dzīvespriecīgajos, gan skumjajos brīžos. Viņas vārdi izauklējuši daudzu cilvēku emocijas un bijuši blakus cilvēkiem svarīgos dzīves brīžos. Dzejniece šomēnes atzīmēja savu 80 gadu jubileju un dzimšanas dienā saņēma arī Apes novada domes godarakstu par mūža ieguldījumu literatūrā un Apes novada vārda popularizēšanā.

Tāds īsts dabas bērns
K.Apškrūma uz svinīgo jubilejas pasākumu 12.aprīlī Virešu saieta namā bija ieradusies, neskatoties uz saaukstēšanos un augsto temperatūru. Viņai bija svarīgi satikt ikvienu atnākušo. Tāda ir arī K.Apškrūmas dzeja – lai vai kādi būtu laiki, priecīgi vai grūti, tā nonāk līdz cilvēkiem un sniedz savu siltumu, mierinājumu. K.Apškrūma dzimusi 1937.gada 12.aprīlī Valkas rajona Palsmanes pagasta “Dauguļos” saimnieku ģimenē. Dzejoļus rakstījuši arī viņas vecāki. Mamma Leonīda Krieviņa Latvijas brīvvalsts laikā publicēja dzejoļus žurnālā “Sievietes Pasaule” un citos preses izdevumos. K.Apškrūma reiz atradusi arī tēva Valtera Krieviņa 1933.gadā rakstītu vēstuli mātei, kurā bija vairāki pašsacerēti dzejoļi. “Noteikti arī manī ir dzejnieku gēns no vecākiem. Katram cilvēkam ir izjūtas, ārkārtīgi nozīmīga ir vide, kurā cilvēks dzīvo. Mani bērnībā ļoti ietekmēja daba, esmu tāds īsts dabas bērns. Man vienmēr ir gribējies izteikt savas izjūtas vai arī gadalaiku noskaņas dzejā,” teic K.Apškrūma un atzīst, ka tieši šī vēlme izteikt savas izjūtas palīdzējusi rakstīt dzeju visu šo laiku un turēties pie tās caur dažādiem dzīves posmiem.

Dzejas mīlestība nekad nav zudusi
K.Apškrūmas laimīgo bērnību gan aizēnoja piedzīvotās kara šausmas un tēva zaudējums, kurš miris no insulta, kad mazajai Kornēlijai bija tikai seši gadi. Vācu laikā K.Apškrūmas dzimtas mājās ierīkots štābs, bet vēlāk – kolhoza kantoris. Pēc tam dzīves ceļš viņu ar ģimeni aizvedis uz jaunajām mājām Virešu pagasta “Dārziņos”. Vēlāk ģimenē ienācis Kornēlijas patēvs un arī mazais brālītis. 1953.gadā Kornēlija beigusi Sikšņu pamatskolu un mācības turpinājusi Smiltenes vidusskolā, kuru beigusi 1957.gadā. Jau tad Kornēlija rakstījusi skolas literārajam žurnālam, kā arī piedalījusies literārajos konkursos. Sekojušas arī pirmās publikācijas laikrakstā “Pionieris”, kā arī žurnālos “Liesma”, “Skola un Ģimene”, “Karogs” un citur. Pēc vidusskolas beigšanas Kornēlija uzsākusi studijas Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē. Viņa darbojusies arī literatūras pulciņā, kuru konsultēja Mirdza Ķempe. Diemžēl studijas slimības dēļ tomēr nācies pārtraukt, taču latviešu valodas un dzejas mīlestība nekad nav zudusi.

Darbs atzinīgi novērtēts
Vēlāk K.Apškrūma uzsākusi darbu Virešu pagasta 1.bibliotēkā. Šī bibliotēka daudzus gadus bija viena no Latvijas labākajām bibliotēkām, uz kuru pieredzi smelties brauca arī kolēģi no pārējiem rajoniem. K.Apškrūmas darbs šajā laikā tika atzinīgi novērtēts. 1981.gadā viņa ieguva apbalvojumu un medaļu “Par izcilu darbu”, 1985.gadā - medaļu “Darba veterāns”. 1987. un 1995.gadā viņa saņēmusi Latvijas Kultūras ministrijas godarakstus. Jau 1975.gadā Kornēlijas vadītajai bibliotēkai piešķirts Teicama darba bibliotēkas nosaukums. Savu pirmo autorizdevumu “Mājvieta” K.Apškrūma izdeva 1992.gadā. Viņas dzeja un stāsti aptver visu cilvēcīgo, kopumā dzeja, stāsti un atbalsta vārdi izdoti vairākās grāmatās. Daudzi šīs grāmatas zina pēc nosaukumiem, un reti kurš Latvijā nezina K.Apškrūmas grāmatu sēriju “Mīļumvārdi.”

Dzeja pulcē cilvēkus
Dzejnieci jubilejas pasākumā Virešu saieta namā 12.aprīlī sveica gan draugi, gan radinieki, gan tuvāki un tālāki kaimiņi, kā arī citi literāti. Pēc svinīgās pasākuma daļas sākās individuāla sveikšana, kura daudzus viesus aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Daudzi sveicēji atzina, ka šī ir pavisam jauna dzimšanas dienas svinēšanas tradīcija un tā būtu jāsvin ikviena jubileja. Ikviens sveicējs pa vienam vai kopā ar saviem draugiem iznāca zāles priekšā un mikrofonā teica savu sveicienu. Kornēlija katru sveicēju apskāva un iečukstēja ko austiņā – tikai katram konkrētam cilvēkam atbilstošu un uzmundrinošu. “Biju ļoti pārsteigta, ka ar savu dzeju pulcēju tik daudz cilvēku. Uz pasākumu bija atbraukuši tik daudzi, lai pateiktu ko labu! Biju tiešām patīkami pārsteigta,” sirsnīgi atzīst K.Apškrūma.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums
Kornēlijai Apškrūmai

“Paldies par gaišumu un sirsnību, kas caurstrāvo Jūsu daiļradi. Jūsu dzejoļus iemīļojuši dažādu paaudžu cilvēki - tos citē svētkos un raksta apsveikuma kartītēs. Jūsu dzeja palīdz paust sirdij labākās sajūtas, sasilda un liek aizdomāties par to, kas mūsu dzīvēs ir patiesi svarīgs. Novēlu jums stipru veselību un nezūdošu ticību labajam.”

Dzeja no K.Apškrūmas šogad izdotā dzejoļu krājuma “Ceļojums gadalaikos”

* * *
Plūst atkal manī
pavasara balzams,
no ievu smaržas
pārgalvīgs kļūst prāts,
un dziedu līdzi
līksmam strazdu korim,
kam koncerttūrei
simtiem dziesmu krāts.

* * *
Vēl puto madaras
un vīgriezes lej smaržas,
vēl līči matos
ūdensrozes pin,
vēl dienām liepziedu
un medus garša, -
jo šis ir laiks,
kad tavu ierašanos
šai pasaulē
gan cilvēki, gan daba
ar neprātīgu ziedēšanu svin.

* * *
Rudeņos
man dālijas šķiet pāvi,
kas pa dārzu
starodami klīst,
karalisko puķu varavīksnē
daudzas liktens
cirstās rētas dzīst.

* * *
Klīst siena smarža
pa pļavu ārēm,
tai skūpstīt debesis ir prieks.
Pats Dievs guļ
šķūnīšos zem spārēm
un sev par
pagalvi to liek.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzejnieks - tas nav amats, bet dzīve!

Kategorijas