Sāp sirds par tukšo skolas ēku

2017. gada 28. aprīlis 00:00

1108

Mārkalnes pagasta iedzīvotāju sapulci apmeklēja nedaudz vairāk kā 20 iedzīvotāji. Viņiem visiem sāp sirds par rudenī likvidēto Mārkalnes pamatskolu un to, ka skolas ēka stāv tukša, bet līdzekļi tajā jāiegulda tik un tā. Viņi dusmojas uz Alūksnes novada vadību, kura solīja tur ierīkot pansionātu, bet nu no ieceres atteikusies.

Arī tukšai ēkai izmaksas
Mārkalnes pagastā uz 2017.gada sākumu reģistrēti 368 iedzīvotāji. Pērn reģistrēti 4 jaundzimušie, bet mirušas 5 personas. Pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola stāstīja, ka pagasta budžets 2017.gadam ir 66 661 eiro, kas ir par 1000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa - 22 612 eiro - novirzīta pagasta pārvaldes darbam, komunālās saimniecības darbam - 14 362 eiro, bibliotēkai – 10 952 eiro, tautas namam – 18 375 eiro, ielu apgaismojumam - 360 eiro.
D.Vītola skaidroja, ka 10 000 eiro no komunālajai saimniecībai paredzētajiem līdzekļiem novirzīti skolas ēkas uzturēšanai, tostarp sētnieces un divu kurinātāju algošanai. “Skolas ēkas uzturēšana gadā izmaksā 18 000 eiro. Šādu summu arī prasījām pašvaldībai, taču iedalīja tikai 10 000 eiro, kas ir par maz. Lai skolu varētu uzturēt visu gadu, būsim spiesti lūgt papildu līdzekļus,” norādīja D.Vītola. Tā kā skola pašu pagastā ir slēgta, 24 skolēnu vadāšana uz citām izglītības iestādēm gadā izmaksā 8200 eiro. Sanākušie atzina, ka tukšas ēkas uzturēšana un skolēnu vadāšana izmaksā ļoti dārgi un nesaskata skolas slēgšanai ekonomisku pamatojumu. Diemžēl ir ģimenes, kuras skolas slēgšanas dēļ pārcēlušās uz dzīvi citviet. Saistībā ar skolas slēgšanu mainīts arī bibliotēkas darba laiks. Tagad tā strādā sestdienās, nevis pirmdienās, lai to varētu apmeklēt skolēni.

Labiekārto estrādi
Neņemot vērā sāpīgo skolas slēgšanu, Mārkalnē dzīve turpinās un pērn izdarīts arī daudz labu darbu. 5200 eiro novirzīti pagasta feldšeru – vecmāšu punkta telpu remontam skolas ēkā, 2021 eiro - bibliotēkas verandas un telpu remontam, 1408 eiro - estrādes kāpņu un lietusūdens kanalizācijas izbūvei, 7158 eiro iztērēti būvprojekta izstrādei pašvaldības autoceļa posma Mežamuiža – Pakalni – Ezīšava pārbūvei. Daļu Alūksnes novada pašvaldības piešķirtās naudas teritorijas attīstībai iepriekš mārkalnieši tērēja ielu apgaismojumam, bet pērn par šo naudu labiekārtota estrāde “Lakstīgalas” un izbūvēta nojume, kam iztērēti 14 406 eiro, bet jauniešu interešu telpas izveidošanai – 6700 eiro.
“Arī šogad esam iecerējuši vairākus darbus, piemēram, labiekārtot jaunuzbūvēto nojumi estrādē, veikt skursteņu remontu skolas ēkā, remontēsim pagasta pārvaldes telpas. Gribam beidzot no daudzdzīvokļu mājas uz skolas ēku pārcelt feldšeru punktu, tādēļ jāizbūvē nobrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sagatavosim dokumentāciju iepirkumam ceļa pārbūvei, lai nākamgad varētu sākties darbi,” skaidroja D.Vītola. Teritorijas attīstības speciālists Viesturs Zaķis papildināja, ka Lūkumieša ezerā saskaņā ar projektu plānots papildināt zivju krājumus ar līdaku mazuļiem. “Piekrītu, ka projektu vajadzētu vairāk, taču ne vienmēr naudas devēju prioritātes sakrīt ar mūsu vajadzībām. Laba iespēja gūt finansējumu būtu, izmantojot biedrības, diemžēl pagaidām mums nav izdevies aktivizēt biedrību darbu,” norādīja V.Zaķis.

Pabalstos – gandrīz 9000 eiro
Alūksnes novada Sociālā dienesta pārstāve Evija Švalbe stāstīja, ka 2016.gadā trūcīgās personas statuss piešķirts 18 mājsaimniecībām. Maznodrošinātā statuss pērn nav piešķirts. “Kopumā izmaksāti 273 pabalsti. 6 bērniem atmaksāta ēdināšana skolā, 11 ģimenes saņēmušas pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, 17 mājsaimniecības saņēmušas dzīvokļa pabalstu, tajā skaitā 10 – malkas apmaksai. 7 ģimenes saņēmušas palīdzību veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu apmaksai. 2 ģimenēm sniegta palīdzība sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai. Vienreiz piešķirts pabalsts ārkārtas situācijā saistībā ar apbedīšanu,” informēja E.Švalbe. Viena persona no pagasta ir saņēmusi nakts patversmes pakalpojumu un līdz ar to arī pabalstu veļas mazgāšanai un personas pašas mazgāšanai. Viena persona saņēmusi sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, divas personas dzīvo sociālās aprūpes centrā. Kopējā summa par pakalpojumiem un palīdzību ir 8741 eiro.

Nojaukt ēkas - dārgi
Mārkalniešus uztrauc divas tukšās daudzdzīvokļu mājas pagasta centrā. “Esam veikuši izpēti, lai saprastu, cik maksātu šīs vietas sakārtošana. Ēkas viennozīmīgi nav vairs izmantojamas dzīvošanai, tādēļ būtu jānojauc. Abu ēku nojaukšana ar drupināšanas metodi, lai materiāli paliktu mums, izmaksātu 80 000 eiro. Pagasta pārvaldes budžetā tādas naudas nav. Mārkalne ir sakopta un ļoti skaista vieta, bet pamestās ēkas bojā ainavu,” teica D.Vītola.
Gunārs Bondars rosināja Mārkalnē ierīkot gājēju ietvi kopā veloceliņu. Apgaismojums ir, bet ietves nav. “Par to ir jādomā, jo modrā policija tvarsta cilvēkus, kuri 50 vai 30 metrus iet ne pa to ielas pusi. Vai ir drošāk tik bieži šķērsot ielu? Ja ietvi veidotu kopā ar veloceliņu, būtu lielākas iespējas piesaistīt projektu naudu. Caur Mārkalni ļoti bieži brauc igauņu velotūristi, tādēļ tas būtu lietderīgi,” rosināja G.Bondars.

Jālemj pašiem
Iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka vajadzētu sakārtot laukumu līdzās abām daudzdzīvokļu mājām. “Piebraucamais ceļš gar veco katlumāju ir zem katras kritikas - rudeņos tur ir kā kartupeļu vagās. Savukārt bērniem nav rotaļlaukuma. Viņi ar skrituļslidām braukā gar miskastēm. Tas nav pareizi. Par to ir jādomā,” vērsa uzmanību Sarmīte Drozdova.
D.Vītola norādīja, ka daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem visiem kopā jālemj, kā sakārtot šo teritoriju. Arī pagasta pārvalde ir gatava iesaistīties, taču iniciatīvai jānāk no pašiem. Abas 16 dzīvokļu mājas apsaimnieko SIA “Alūksnes nami”. Katrā mājā 7 dzīvokļi pieder pašvaldībai. “Abās mājās ir uzkrājumi: “Bērzulejās” - 3510 eiro, “Ezermalās” - 4100 eiro. Bet ir arī diezgan liels parāds, ko, visticamāk, neizdosies atgūt. Nauda ir uzkrāta, un, ja jūs paši lemjat, ka nepieciešams veikt kādus darbus, dariet mums to zināmu. Tikai pašiem jāsaprot, kuri darbi svarīgāki, jo mājas nav labā stāvoklī. Liels spēks ir arī pašos, piemēram, dabūt grants kravu, izsijāt un izlīdzināt. Pašiem ir jāgrib, jāsaka, un mēs palīdzēsim,” pauda “Alūksnes namu” juriste Iveta Zaķe.

Kas būs skolas ēkā?
G.Bondaru interesēja, kāds būs skolas ēkas tālākais liktenis. “Mums solīja, ka skolas vietā būs pansionāts. Acīmredzot tie bijuši tukši vārdi un nevienam solījumam nevar ticēt. Skolas pastāvēšanas “vilciens” aizgāja, nu arī pansionāta. Kāda būs skolas ēkas nākotne? Vai būs grupu dzīvokļi? Ir sajūta, ka šī sasaukuma deputātus lauki neinteresē. Interesē tikai Alūksnes pilsētas attīstība, jo visa nauda aiziet tikai pilsētai. Viņi nesaprot - ja laukos nebūs iedzīvotāju, viņu nebūs arī Alūksnē,” teica G.Bondars. D.Vītola atzina, ka ideja par pansionātu bija ļoti laba, taču ēka netika atzīta par piemērotu šādai iestādei.
E.Švalbe skaidroja, ka pansionātā ievieto cilvēkus, kuri fiziski paši nespēj sevi aprūpēt, bet tajā pašā laikā grib dzīvot pilnvērtīgi. Ir jāievēro rinda ar regulām un normatīviem, kas nosaka, cik lielā platībā jādzīvo un kāda sociālā rehabilitācija jānodrošina. “Nevar domāt tikai par to, kā māju padarīt “dzīvu”, bet jādomā arī par cilvēkiem, kuri tur dzīvos – vai tur ilgtermiņā ir iespējama viņu aprūpe un rehabilitācija. Faktiski pansionātu var izveidot tikai otrajā stāvā – vai tas būtu ērti? Vai cilvēki gribētu gulēt palielā klases telpā kopā astoņi? Būtu nepieciešama pārāk liela rekonstrukcija,” skaidroja E.Švalbe. D.Vītola precizēja, ka sabiedrības centra izveide, kas tiešām aizņems telpu 1.stāvā, ar pansionāta vadību saskaņota un nekādu iebildumu nav bijis. Viņi pat priecājušies par telpu, kuru visi kopā varētu izmantot, un neviens neteica, ka tā būtu jāatbrīvo. “Mēs paši neizlēmām aizņemt vēl vienu telpu, lai nebūtu pansionāta,” teica D.Vītola.

Jāstrādā, nevis jāprasa
“Ja tiešām gribēja pansionātu ierīkot, tad to nebūtu nemaz tik grūti izdarīt. Te ir pavisam citas problēmas. Acīmredzot ir citas intereses,” teica Jānis Soks. Viņa sieva Anna Soka retoriski jautāja: “Kas Mālupē būs labāks? Vai ēka citādāka?” Iepriekš visi priecājušies, ka ir ideāla vieta, bet tagad pēkšņi nederot. A.Soka arī jautāja, ko darīt ar tiem, kuri katru rītu pie veikala stāv rindā pēc kārtējā bunduļa. “Saņem pabalstus, bet neko nedara. Cik ilgi viņus uzturēs par nodokļu maksātāju naudu? Ko tik viņiem nedod - pārtikas pakas, malku. Par mūsu naudu! Ko dod mums? Viņiem vispirms vajadzētu parādīt, ko ir iestādījuši mazdārziņā, un tikai tad dot paku. Ja neko nav darījuši, tad arī neko nedot,” teica A.Soka. D.Vītola piekrita, ka Latvijā mūsu ir maz, tādēļ jāstrādā visiem un tikai tad dzīvosim labāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sāp sirds par tukšo skolas ēku

Kategorijas