Sasniedz mērķi – spēlē junioru izlasē

2017. gada 28. aprīlis 00:00

1569

Izvirzīt mērķi un neatlaidīgi tiekties uz to. Un sasniegt! Tā var teikt par florbola vārtsargu Kārli Popu no Apes, kurš pēc spraigas Latvijas U19 izlases kandidātu treniņnometnes florbolā apstiprināts par Latvijas izlases vienu no diviem vārtsargiem un jau 3.maijā dosies uz pasaules čempionātu Zviedrijas pilsētā Vekšē.

Ja ir mērķis, tas īstenosies
“Kad vēl mācījos Apē, sapratu, ka florbols ir mana sirdslieta. Izvirzīju mērķi - spēlēt U19 izlasē. Lai to sasniegtu, sev noteicu robežas – neiešu uz ballītēm, nelietošu alkoholu un nesmēķēšu, tā vietā galvenais manā dzīvē būs sports. Man tas diezgan labi izdevās, lai gan viegli nebija. Visi iet ballēties, bet es - trenēties. Taču izvirzītie mērķi palīdz tikt vaļā no vājībām, jo gribas sevi pierādīt. Miljons reižu ir gribējies visu pamest un vienkārši sēdēt pie datora vai spēlēt šahu. Tādos brīžos atcerējos, ko pats sev apsolīju – pierādīt, ka arī puisis no mazās Apes var “izsisties” un tikt tālāk, ja vien ļoti grib! Mans mērķis bija pierādīt, ka to varu. Ja ir apņemšanās un cerība, ka viss ir iespējams, tad viss arī notiek,” tā par iekļūšanu izlases sastāvā saka jaunais sportists Kārlis. Tagad sapnis īstenojies!

Sajūt īsto “garšu”
Interese par florbolu līdz viņam nonākusi likumsakarīgi. “Mans tētis ir hokeja kluba “Ape” viena no galvenajām personām, tādēļ loģiski, ka arī es spēlēju hokeju. Taču hokejs ir tikai ziemas sporta veids, tādēļ, līdzko uzcēla jauno sporta halli, sākām spēlēt florbolu. Notika pat treniņi. Tagad varu teikt, ka tas bija lauku florbols – sametām nūjas un spēlējām, īpaši nezinot noteikumus un spēlēšanas tehniku,” atceras Kārlis. Kad viņš vēl mācījās 9.klasē D.Ozoliņa Apes vidusskolā, viņam radās iespēja būt par vārtsargu florbola klubā “Pārgauja”. “Neslēpšu, tur es biju nekas. Atceros, ka pirmajā treniņā tikai iesildoties piekusu tik, cik Apē visa treniņa laikā. Tur es biju slikts vārtsargs, un treneris teica, ka laukumā mani laidīs tikai pie +15 vai -15 “goliem”. Tētis noteica, ka varbūt nevajag braukāt, bet man tik ļoti patika un ieinteresēja pirmais treniņš, ka biju gatavs sēdēt malā un gaidīt, cik vien vajadzēs,” stāsta Kārlis.
Tam sekoja treniņi divas reizes nedēļā, kas Stalbē sākās septiņos vakarā un beidzās desmitos. “Man tas nebija grūts laiks, bet vecākiem viegli nebija. Pēc darba viņi sēdās mašīnā, veda mani, gaidīja tribīnēs, kad beigšu spēlēt, un veda mājās. Es varēju turp un atpakaļ gulēt, bet viņi ne. Mājās bijām ap pusnakti. Vecākiem tas bija gan finansiāli, gan fiziski grūts laiks. Pašam, skatoties no malas, liekas, ka tas viss bija diezgan nereāli, jo arī viņiem nākamajā dienā bija jādodas uz darbu. Paldies viņiem, ka atbalstīja mani un virzīja tālāk!” saka Kārlis.

Brauc uzvarēt
Taču tas viss bija to vērts. Jau pirmajā gadā Kārlis ar Pārgaujas jauniešiem kļuva par U16 čempioniem. “Mani ievēroja Valmieras komandas treneris Aigars un piedāvāja spēlēt pie viņiem. Biju izlēmis mācības turpināt Valmierā, tādēļ piekritu. Sāku spēlēt jauniešu komandā, pēc tam otrajā līgā un šogad tā pa īstam sāku spēlēt virslīgā. Kad uzaicināja par kandidātu U19 komandas virslīgā, biju pārsteigts, jo pašam likās, ka esmu puika no laukiem, kurš neko īpašu florbolā nav rādījis. Taču tas deva papildu motivāciju trenēties. Pēc trīs nometnēm man piedāvāja kopā ar izlasi braukt uz Somiju. Biju pārsteigts, jo pirmo reizi varēju doties spēlēt florbolu ārpus Latvijas. Arī tas deva vēl lielāku motivāciju trenēties. Sapratu, ka gribu tikt izlasē. Un tiku!” teic Kārlis.
Viņš ir pārliecināts, ka Zviedrijā komandai veiksies ļoti labi. Latvijas junioru izlase spēlēs A divīzijas B grupā, kur tās pretinieces būs Šveices, Čehijas un Polijas valstsvienības. 3.maijā latviešu pretinieki būs čehi, 4.maijā - šveicieši, 5.maijā - poļi. “Mērķi ir augsti – tiecamies uz medaļām. Uz Zviedriju brauksim uzvarēt! Mums ir samērā viegla grupa – jāspēlē pret Poliju, Šveici un Čehiju. Līderes ir Šveice un Čehija, bet nav tik izteikti kā Somija un Zviedrija, kas ir topa lielvalstis un kuras būtu grūti uzvarēt. Jāuzvar Polija, kas ir apmēram vienā līmenī ar mums, un viena no favorītvalstīm - Šveice vai Čehija, kas nav nemaz tik nereāli. Un būsim jau pusfinālā cīņā par medaļām. Treneri saka, ka tas ir ļoti iespējams, jo gadījusies laba grupa. Darīsim, ko varēsim, lai tiktu pie medaļām,” saka Kārlis.

“Tu esi pats labākais!”
Kārļa lielākie atbalstītāji vienmēr bijuši vecāki un māsa. “Mamma pēc katras spēles, vienalga, vai zaudējām vai uzvarējām, vienmēr teica: “Tu esi pats labākais!” Tagad arī tiešām jūtos kā pa īstam labākais. Mammas vārdi vienmēr bija motivējoši. Visspēcinošākie tie bija pēc zaudētām spēlēm, kad ielaisti vairāki “goli”, - komanda līdz ar to neuzticas un liekas, ka visa pasaule ir pret tevi. Kad mamma pasaka, lai cīnos un nepadodos, sajūtos labāk. Katrs metiens ir jāatsargā, taču nereti treniņos tas izdodas labāk nekā spēlē, jo spēlē spriedze ir lielāka. Vienā nometnē pieredzes bagātais vārtsargs Andis Blinds teica, ka treniņos nav svarīgi, cik metienus atsargā, jo treniņos ir jātrenējas, bet vārti jāsargā, sākoties spēlei,” teic Kārlis. Cik vien var, vecāki cenšas apmeklēt Kārļa spēles. “Tētis kā eksperts pēc tam komentē katru situāciju. Viņš man ir kā personīgais treneris.”

Nodod zināšanas tālāk
Kārlis ir vienīgais jaunietis Apes un arī Alūksnes novadā, kuram izdevies uzrādīt tik labus rezultātus florbolā. “Lielpilsētās florbols ir attīstīts sporta veids. Manā klubā vecāki var atvest uz treniņu savu bērnu un viņam iedos nūju, vārtsarga formu un mazais varēs izmēģināt. Nevajag neko pirkt, kamēr bērns nav sapratis, vai viņam patīk šis sporta veids. Protams, Apē šādu iespēju nav. Pirms tiku izlasē, nedēļas nogalēs braucu no Valmieras uz Api un vadīju treniņus. Saucu visus kopā, gājām kopā trenēties, rādīju vingrinājumus, kā trenējas lielajā florbolā. Gribas, lai tie, kuri grib, iemācās spēlēt, jo saprotu, ka ne visiem vecākiem ir iespēja izvadāt savus bērnus, tādēļ centos Apē ko parādīt. Interese bija, un nāca ar mani labprāt uzspēlēt. Kad vēl mācījos Apē, citi mani vienaudži gribēja iet ballēties, bet es meklēju domubiedrus, kuri nāktu ar mani ko uzspēlēt. Citreiz jau nevienu neizdevās sarunāt un sportoju viens pats. Man negribējās ballēties. Sports man ir tuvs kopš bērnības. Jāatzīst, ja būtu palicis Apē arī pēc 9.klases, tad nebūtu kļuvis par tik labu spēlētāju. Jātiecas pēc kā labāka,” teic sportists.
Kārlim gribētos, lai vairāk jauniešu līdzinātos viņam – izvirzītu mērķi un neatlaidīgi tiektos to sasniegt. “Novērtēju katru jaunieti, kurš skrien vai aizraujas ar kādu citu sporta veidu. Es pats zinu, cik grūti ir saņemties. Vieglāk ir pateikt “ejam uz diskotēku” nekā “ejam trenēties”. Gribētos, lai vairāk jauniešu gribētu sportot, būtu mērķtiecīgi,” teic viņš.

Vārds, uzvārds: Kārlis Pops.
Dzimšanas laiks, vieta: 1998.gada 30.novembris, Alūksne.
Ģimene: mamma Laura (skolotāja D.Ozoliņas Apes vidusskolā), tētis Andis (hokeja kluba “Ape” valdes loceklis un strādā SIA “Apes koks” ), māsa Lauma (mācās D.Ozoliņa Apes vidusskolā 5.klasē)
Izglītība: mācās Valmieras 5.vidusskolā.
Nodarbošanās: komandu HK “Ape” un virslīgas komandas “Valmiera” vārtsargs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sasniedz mērķi – spēlē junioru izlasē

Kategorijas