Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jāpieņem radikāli lēmumi

Līga Vīksna

2017. gada 28. aprīlis 00:00

1430

Alūksnes novada pašvaldību vēlēšanām trešā sarakstu iesniedza partija “Vienotība”,  līderis - Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers. 17 kandidāti dzīvo Alūksnes novadā, viens deklarēts Balvu novadā. Vidējais kandidātu vecums - 52 gadi (jaunākajam kandidātam 33 gadi, vecākajam - 75 gadi).

Politika daudzus nogurdina
Salīdzinot ar 2013.gadu, “Vienotības” sarakstā trešā daļa ir jauni kandidāti. Tāpat kā citus gadus – salīdzinoši daudz uzņēmēju. Sarakstā ir maz gados jaunu – tikai daži. Dz.Adlers saka - gribētu vairāk, bet novērots, ka vēlētājs jaunajiem nemaz tik ļoti neuzticas. Šajā sarakstā ir viens kandidāts no Balvu novada – Ainārs Šolins, pārējie – no Alūksnes novada. “Daudzi nogurst no politikas, jo politika nav nekas skaists – tur ir daudz kritikas, kašķu. Cilvēki ne labprāt nāk sarakstā un līdzdarbojas publiski. Bet pozitīvi, ka daudzi arī novērtējuši darbus un ir gatavi iesaistīties, lai iesāktais turpinātos. Ir arī tādi, kuri labprāt atbalsta no malas, bet ikdienā viņiem nav laika darbam pašvaldībā. Mērķis bija sarakstā izveidot komandu, kas ir mērķtiecīga, loģiski domājoša un prasa darbu no deputātiem. Zinot, ka šobrīd ne valstī, ne novadā nav tā labākā ekonomiskā situācija, ir jāpieņem daudzi radikāli lēmumi, lai nonāktu tur, kur gribam uzņēmējdarbībā, izglītībā, sociālajā jomā,” saka Dz.Adlers.
Sarakstā ir salīdzinoši maz kandidātu no pagastiem. Dz.Adlers saka, ka uzrunāti daudzi, bet atsaucība ir vēl mazāka nekā pilsētā. “Bet viņi labprāt atbalsta. Ceru, ka drīzumā iedzīvotāji visā valstī vairāk līdzdarbosies politikā - kā Igaunijā,”  viņš saka.

Nogulētais sporta centrs
Dz.Adlers novada domē ir astoņus gadus. Kas paveikts? Viņš uzskata – 80 procenti  pirms četriem gadiem solītā izpildīti. “Uzcelts Kultūras centrs, īstenoti dažādi infrastruktūras projekti, uzsākts virziens jaunu darbavietu radīšanai, ir arī citi darbi. Jā, ir lietas, kas nav izdevušās. Piemēram, pašvaldības darbiniekiem novadā ieviest motivētu atalgojuma sistēmu – saņēmu kritiku no koalīcijas partneriem. Acīmredzot, vairāk jāpamato šī iecere. Gribētos, lai ar esošajiem resursiem pašvaldībā varam izdarīt vairāk. Šobrīd Alūksnes novada pašvaldības darbinieku atalgojums ir viens no zemākajiem valstī – esam 107.vietā no 119 pašvaldībām, par to ir valstī veikts pētījums,” saka Dz.Adlers.
Solīja uzbūvēt sporta zāli Alūksnē – tās joprojām nav. Dz.Adlers uzskata, ka par to atbildība jāuzņemas koalīcijas partneriem, jo mērķis bija augstāks - izveidot sporta zāli ar skrejceļu. “Mēs piekāpāmies, tikai tad vajag piesaistīt lielāku valsts finansējumu. Četros gados esam tur, kur esam – diemžēl pat tehniskais projekts vēl nav izstrādāts. Iepriekšējā sasaukumā izstrādājām projektu sporta zālei esošajā vietā bez skrejceļa – tas bija reāls, mūsu iespējām atbilstošs. Ļoti gribētu, lai izdodas piesaistīt finansējumu iecerētajai Alūksnes manēžai, bet ir lielas bažas, ka uz salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu valsts Alūksnei tādu finansējumu nepiešķirs. Patiesībā šo ieceri esam nogulējuši, jo šobrīd Valmierā liek pamatakmeni Daliņa stadiona rekonstrukcijai, kur šāda manēža būs. Ir bažas, ka Vidzemē valsts otrai šādai manēžai naudu nepiešķirs,” saka Dz.Adlers.

Apsolītais SPA centrs
Jau 2013.gadā solīja, ka Alūksnē būs veselības veicināšanas centrs – tā joprojām nav. Vēl nesen sabiedrībā lielu pretestību raisīja iecere par pusmiljonu eiro pašvaldībai pirkt degradēto VEF teritoriju no uzņēmēja. Dz.Adlers uzsver – centrs būs. “Šis process ir ļoti sarežģīts, pierādot ministrijām, ka Alūksnei, kas atrodas pierobežā, ir grūti piesaistīt investīcijas. Te nepietiek tikai ar Eiropas naudas ieguldīšanu infrastruktūrā, tādēļ jāļauj Eiropas naudu ieguldīt arī ēkās, kuras pēc tam nodod uzņēmējam nomā vai apsaimniekošanā. Kad to panācām, sākās diskusija par potenciālo sadarbības formu ar investoru, kas vēl nav beigusies. Kamēr nebūs nosacījumu, investors nenāks uz sarunām. Ir viens investors, kurš uztur interesi. Vietas izvēli vajadzētu atstāt investora ziņā, jo svarīgi, lai centrs vispār taptu, jo tad radīs daudzas darba vietas pakalpojumu eksportam, plašas naktsmītnes,” saka Dz.Adlers. Centra tapšana tiek saistīta ar Alūksnes slimnīcas attīstību, ko arī “Vienotība” sola. “Slimnīca strādā pie tā, lai nākotnē sniegtu jaunus medicīniskos pakalpojumus. Pēc to saņemšanas personas varētu atpūsties jaunajā centrā. Tādējādi būtu jaunas darba vietas, tiktu stiprināta slimnīca,” saka Dz.Adlers.

Lai uzņēmēji nerauktu
degunu
Sola strādāt tā, lai pašvaldības darbs būtu labas pārvaldības paraugs. Kādēļ tā nav jau tagad? Dz.Adlers uzskata, ka uzlabojumi ir. “Ieviesta centralizēta grāmatvedības uzskaite, citas lietas, bet jāuzlabo klientu apkalpošana pilsētā. Šobrīd speciālisti atrodas dažādos kabinetos, grūti atrodami,” saka Dz.Adlers. Sola nepieļaut jaunu štata vietu izveidi pašvaldībā. Iedzīvotāji joprojām atminas, ka šā sasaukuma laikā projektu vadītājas amatu novada domē ieguva arī Dz.Adlera sieva Sanita Adlere. Viņš uzsver – sievu darbā pieņēma izpilddirektore konkursa kārtībā. “Nebija mērķis ielikt savu cilvēku amatā, lai būtu darbs, bet lai viņa kā radošs cilvēks palīdzētu attīstības nodaļai īstenot projektus. Šā sasaukuma laikā domē radītas 20 jaunas darba vietas, bet iedzīvotāju skaits novadā kopš 2009.gada samazinājies par aptuveni 2500 personām,” saka Dz.Adlers. Viņš uzsver - jaunas darbavietas novadā jārada, pašvaldībai atbalstot uzņēmējus, piedāvājot pašvaldības zemi un īpašumus, labiekārtojot infrastruktūru. “Tiesa, šodien uzņēmēji, ienākot no Rīgas attālākā teritorijā, ir prasīgāki - piemēram, ieraugot Annas skolas ēku vai esošo Rūpniecības ielas infrastruktūru, viņi sarauc degunu un aizbrauc. Rūpniecības ielā pirms nedēļas uzsākta industriālā parka izveide. Tur būs 1000 kvadrātmetru telpas ar komunikāciju pieslēgumiem, ko iznomāt uzņēmējiem,” saka Dz.Adlers.

Tūrisma attīstības vārdā
Sola iestāties par kultūrvēstures objektu saglabāšanu. Sabiedrībā nereti izskan bažas, ka ar nepārdomātām darbībām šie objekti un vide pilsētā tiek bojāti. Dz.Adlers šādu kritiku noraida. “Nekas netiek sabojāts. Visu uzmana Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Alūksne ir sena pilsēta ar daudziem skaistiem objektiem, kas ir bāze tūristu piesaistei, tādēļ tie jāsakopj un jāizrāda plašajai pasaulei. Tas viss ir tūrisma attīstības vārdā!” viņš saka.
Sola arī atjaunot pašvaldības dzīvojamo fondu, radot 20 īres dzīvokļus jaunajiem speciālistiem. “Speciālistam kaut kas jāpiedāvā, viņš tāpat vien uz reģionu nenāks. Dzīvoklis varētu būt viens no “burkāniem”. Piemēram, arī kokapstrādē trūkst augstas klases speciālistu. Šobrīd brauc no citiem novadiem, uzņēmēji cenšas radīt viņiem labus apstākļus, bet pašvaldība tajā varētu palīdzēt, lai tas nepaliek tikai uz uzņēmēju pleciem. Piemēram, Valmierā jau būvē daudzdzīvokļu māju speciālistiem. Arī mums jārīkojas  nekavējoties!” uzskata Dz.Adlers.

Vairāk jākomunicē
Komentējot iedzīvotāju neapmierinātību ar pašvaldības iestāžu darbu, piemēram, makšķernieku un “Aljas”, darbinieku parakstu vākšanu par Gunta Kozilāna atbrīvošanu, Dz.Adlers saka, ka pašvaldībai te problēmu neesot. “Pašiem savā starpā vairāk jākomunicē. “Spodra” strādā veiksmīgi - pilsēta ir sakopta, vadītājs no padotajiem vienkārši prasa darbu. Arī “Alja” ir piemērs valstī, piesaista finansējumu zivju resursu atjaunošanai. Bieži starp pašiem makšķerniekiem nav vienota viedokļa. Ierobežojums jaunajos noteikumos uzlikts, lai bez maksas ļaunprātīgi nezvejotu lielākus lomus. Neredzu iemeslu vērsties Tiesībsarga birojā,” saka Dz.Adlers.

Partijas “Vienotība” kandidāti Alūksnes novada pašvaldības
vēlēšanām:
1. Dzintars Adlers - attēlā (kandidāta norādītā specialitāte: mašīnists);
2. Maruta Kauliņa (ārste; uzņēmējdarbības vadības maģistrs);
3. Valda Zeltiņa (ekonomiste);
4. Mairis Arājs (uzņēmuma vadība);
5. Silvija Aizupe (matemātiķe);
6. Edvīns Fricis Svars (inženieris celtnieks);
7. Uldis Jaunzems (namu pārvaldnieks);
8. Guntis Kozilāns (inženieris - mehāniķis);
9. Jānis Liepiņš (inženieris - elektriķis);
10. Sanita Čibala (pedagoģijas maģistrs);
11. Askolds Zelmenis (kokapstrādes inženieris);
12. Edīte Oja (latviešu valodas un literatūras un audzināšanas darba metodikas speciāliste);
13. Arvis Šteiners (maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā);
14. Ainārs Šolins (mežkopis);
15. Jānis Bundzens (mežsaimniecības tehniķis);
16. Aivars Baumanis (darba aizsardzības speciālists);
17. Andis Zariņš (ceļu būves mašīnists);
18. Jānis Skulte (vecākais tehniķis, arhitekts).

Kategorijas