Skaties – vilki nāk!

2017. gada 28. aprīlis 00:00

758

Daudzi ir pamanījuši Alūksnē kādu skaistu haskiju pāri, kuram reizēm pievienojas vēl pāris skaistie sugasbrāļi. Alūksniete Lana Lapteva ir saimniece haskijiem Pērlei un Džasperam, kuri abi dzimuši 18.novembrī.

Nākas paaugstināt sētu
Džasperam un Pērlei, kuriem nu jau ir trīs gadi, pievienojas vēl pāris haskiji, kad uz Alūksni no Anglijas atbrauc Lanas māsa. Tādās reizēs Alūksnes ielās var redzēt skatu, kurš atgādina gluži vai kādu epizodi no fantāzijas filmām - bariņā iet pieci haskiji, kuri izskatās pēc vilkiem. Šie suņi ir mistiski, un tas skaidrojams ar to, ka dažiem šīs šķirnes suņiem ir dzidras un gaišzilas acis. Lana ne reizi vien uz ielas ir dzirdējusi, kā mazi bērni uzsauc vecākiem: “Paskat, vilki nāk!”
Lana gan atzīst, ka haskiji nebūt nav tik mierīgi suņi. Gluži pretēji – šie suņi ir ļoti kustīgi, un, pirms kāds vēlas iegādāties haskiju, Lana iesaka apdomāt visus par un pret. “Haskiji nav pārāk paklausīgi suņi, un ir jāiegulda smags darbs, lai viņi tādi kļūtu. Haskiji grūti pakļaujas mācībām, un tos noteikti nevajadzētu turēt dzīvoklī,” teic Lana.
Viņas mājās haskijiem ir iespēja dzīvot arī pagalmā, taču, lai arī šiem suņiem nav nekas pret ziemu, Lanas mīluļi labprāt dzīvojas mājā un dažreiz sastrādā kādas nebēdnības. “Mums nācās paaugstināt sētu, jo suņi mēdza pārlēkt. Pērle pastūma Džasperu, un viņam izdevās izmukt. Kamēr Džaspers skraidīja pa pilsētu, Pērle skumji raudāja,” stāsta Lana.

Noklīdušu suni nevar bārt
Būdami aktīvi, Džaspers ar Pērli palaikam mēdz izkļūt no mājas un aizlavīties pilsētā. “Viņi ir ļoti draudzīgi, un daudzi cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Dažreiz, kad kāds dzird, ka Alūksnē noklīdis sunītis, mums zvana un jautā, vai gadījumā Pērlīte un Džaspers nav izmukuši. Tad mēs ielūkojamies pagalmā un sakām: nē, nē, šoreiz tie nav mūsu sunīši,” smejot teic Lana.
Viņas dēls Kristofers saskumst katru reizi, kad sunīši aiziet meklēt piedzīvojumus, bet Lana nu jau ir pieradusi, ka gadījumā, ja nu sunīši kādreiz vēl izspruks, apkārt ir ļoti daudz atsaucīgu cilvēku, kuri palīdzēs atrast nebēdniekus. “Pirmajā reizē gan ļoti raudājām. Tiesa, suņi atradās jau pēc aptuveni 40 minūtēm, bet tas tik un tā bija liels pārdzīvojums,” atceras Lana. Viņa uzsver, ka pats svarīgākais reizēs, kad suns noklīst, ir nebārt to. Sunim ir jājūt, ka mājās viņu gaida, un noklīdušu suni nevar bārt, bet to vajadzētu glaudīt un mīļot. Tādā veidā viņam ar mājām saistās labas emocijas.

Haskiji pie friziera
Pērlīte un Džaspers ir pilntiesīgi Lanas ģimenes locekļi, Lana nevar iedomāties dzīvi bez saviem četrkājainajiem draugiem. Ģimenē ir vēl suns Rufis, kuram nu jau ir 15 gadi. Lai arī Rufis nav haskijs, Lana cerīgi ieminas, ka nākotnē noteikti vēlētos vēl kādu haskiju. “Tad, kad suņi paliek mājās, tie dzīvo voljerā. Protams, dažreiz tie izsprūk, un tad nu gan ir ko redzēt! Reiz Džaspers bija pie friziera un nolēmu viņu atstāt mājās, kamēr pie friziera aizvedu Pērlīti. Atnākot mājās, pavērās traks skats – voljers bija apgāzts un Džaspers bija izsprucis. Tā kā voljers ir no metāla, tam bija ierūsējusi kāda detaļa, un mans tikko izmazgātais un safrizētais haskijs viss bija noziedies rūsā. Haskijiem gan ir laba īpašība – viņu kažokiem pēc lietus nav tipiskās suņa smakas. Haskiji ir arī ļoti piemēroti suņi tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija,” uzsver saimniece.

Suņi ir ģimene
Lana atceras - kad Pērle un Džaspers bija kucēni, arī mēdza sastrādāt suņiem tik piedienīgās nebēdnības. Reiz voljerā Lana ielika dīvānu, lai suņiem būtu, uz kā uzlēkt un pagulēt, taču jau pēc pāris stundām no dīvāna bija palikušas pāri vien skaidas un driskas. “Šos suņus nevajadzētu atstāt bez pieskatīšanas, it sevišķi, ja nav voljera,” uzsver Lana.
Haskiji Lanas ģimenē ienāca, pateicoties viņas māsai, taču Pērlītes liktenis sākotnēji nebija nemaz tik priecīgs. “No Pērles bija atteikušies jau divi saimnieki, jo nevarēja ar viņu tikt galā - Pērlīte visu laiku gribēja dominēt. Pēc tam, kad māsa izstāstīja šo stāstu, zināju, ka Pērlīte būs mans suns,” stāsta Lana. Lai arī Pērlei ilgi bija jāmāca, ka viņa nevar būt dominējošā šajā ģimenē, nu visi sadzīvojot ļoti labi un arī Pērle iemācījusies paklausību.
“Nekad nedodam suņiem ēst brīdī, ja paši ēdam. Protams, suņa acis māk daudz ko izprasīt, it sevišķi Džaspera gaišzilās acis, taču stingri turamies un nepārkāpjam šo noteikumu. Pērlei mācām pazemību arī tad, kad suņiem pasniedzam ēst. Vispirms bļodiņu noliekam Džasperam un tad Pērlei. Iesākumā bija grūti, Pērle fiziski kāpa Džasperam uz galvas un nebija savaldāma,” atceras Lana. Taču, neņemot vērā to, ka haskiji nav tie vieglāk audzināmie suņi, Lana viņus nemainītu ne pret ko šajā pasaulē. “Šie suņi ir ģimene,” atzīst viņa.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skaties – vilki nāk!

Kategorijas