Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Tūrisma jaunumi – laivu noma, viesnīca, muzejs

Agita Bērziņa
Laikraksta arhīvs

2017. gada 3. maijs 00:00

937

Kā Alūksnei un novadam piesaistīt vēl vairāk tūristu? Kādus unikālus produktus radīt? Cik būtiska nozīme ir sociālajiem tīkliem klientu piesaistē? Atbildes varēja rast Alūksnes novada tūrisma uzņēmēju tikšanās reizē aizvadītajā nedēļā Alūksnē.

Domā par attīstību
Novada tūrisma darba organizatore Iveta Veļķere informēja, ka jaunajā  tūrisma sezonā tūristiem Alūksnes novadā piedāvās vairākus jaunumus. No 20.maija darbu uzsāks laivu noma “Ezermalas 44” Alūksnē. Piedāvājumā būs deviņu laivu noma ar ekipējumu, kas vairāk paredzētas laivošanai pa upēm, piemēram, Pededzi un Gauju, un divi SUP dēļi. Diemžēl laivošanu pa Vaidavu neiesaka nesakoptības dēļ. Jūnijā durvis plašākam interesentu lokam vērs privātais Mišu medus muzejs Veclaicenē. Muzejā apskatāms senlaicīgs biškopības inventārs, kā arī būs baudāmi dažādi medus gardumi. Jūlija sākumā darbu Alūksnē sāks viesnīca “Benevilla” ar sešiem numuriem, kur piedāvās arī garšīgus saldējuma kokteiļus, pašu audzētus augļus un ogas. Arī citi uzņēmumi plāno paplašināties, piemēram, vērienīgi rekonstrukcijas darbi paredzēti atpūtas kompleksā “Jolanta” Alūksnē, kur izbūvēs plašu zāli pasākumiem un seklāku baseinu bērniem, kā arī veido jaunu viesnīcu Jāņkalna ielā, bet kafejnīcā “Ābols” Alūksnē veidos vasaras dārzu ar nojumi un dīvāniem. Jaunajā tūrisma sezonā tūristus Alūksnes ezerā vizinās kuģītis “Marienburg”, bet plosts “Kaija” piedāvās jaunumu – izbraucienus naktī.

Sociālajiem tīkliem – liels spēks
Tikšanās otrajā daļā SIA “One Communications” valdes locekle, sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Treija uzņēmējiem stāstīja, cik liela nozīme ir sociālajiem tīkliem, uzsverot - tiem ir liels spēks. “Ja jūs paši to nedarāt un nedarīsiet, tad atrodiet kādu jaunieti, kurš to ir gatavs uzņemties. Nebaidieties prasīt palīdzību. Taču, lai sociālajos tīklos sāktu ko darīt, pirmais, kas nepieciešams – ļoti labas bildes. Alūksnē ir ļoti daudz fotogrāfu, kurus var noalgot,” rosināja A.Treija.  Viņa akcentēja, ka tikpat svarīga ir sadarbība ar medijiem. “Lielākoties par tevi neraksta, jo nezina par tevi, nevis tāpēc, ka nevēlas rakstīt,” pauda A.Treija.
Izvērtējot dažu uzņēmumu sociālo tīklu profilus, A.Treija atzina, ka sekotāju skaits tiem ir zems. “Kā palielināt sekotāju skaitu? Primitīvākais ir “patīk un dalies” konkursu rīkošana, kas neizmaksā daudz, var ātri un elementāri piesaistīt jaunus sekotājus. Otrs - jāizmanto apmaksāto reklāmu iespējas sociālajos tīklos, kas ļauj sasniegt konkrēto mērķauditoriju. Piemēram, ja vēlaties sasniegt auditoriju Gulbenē un Balvos, tad atzīmējiet, lai rādās reklāma šo vietu cilvēkiem. Cenas šīm reklāmām nav dārgas. Jāsaprot, ka bez ieguldījuma pats no sevis arī nekas nenotiks. Visiem gribas, lai igauņi brauktu uz šejieni. Viens no veidiem – ievietot reklāmu angļu valodā vai igauņu valodā,” pauda A.Treija. Viņa rosināja kafejnīcām dienās, kad Kultūras centrā ir kāds pasākums, strādāt ilgāk. Kaspars Gusts no kafejnīcas “Pajumte” norādīja, ka tā ir darījuši, bet interese nav bijusi liela. “Ar to vien, ka strādāsiet ilgāk, ir par maz, vajadzētu to publiski izziņot sociālajos tīklos. Kultūras centrs savos sociālajos tīklos varētu ievietot informāciju, ka, piemēram, sakarā ar koncertu kafejnīcas strādās ilgāk,” pauda A.Treija. Sanākušie gan atzina, ka mūsu pusē nav tradīcijas pēc pasākumiem doties uz kafejnīcām.

Alūksnei savu kokteili?
A.Treija ierosināja izveidot tikai Alūksnei raksturīgu alkoholisko kokteili un vairākas bezalkoholiskās limonādes. “Man bija tikšanās ar bārmenis Ingusu Reizenbergu, kurš ir gatavs Alūksnei dāvināt kokteiļa recepti. Kokteili varētu ieviest visās pilsētas kafejnīcās, ēdināšanas vietās. Viņa piedāvājums ir veidot kokteili no svaigi spiestas laima sulas, ananasu sulas un džina. Savukārt gāzētās limonādes varētu būt ar cidoniju, ķiršu un aveņu garšu. Jautājums – vai to vajag un vai uzņēmēji ir gatavi ieviest šo ideju?” vaicāja A.Treija. Uzņēmējiem ideja patika, vienīgais diskutablais jautājums – dzērienu sastāvdaļas. Aivars Ezeriņš aicināja tomēr kokteili veidot no Alūksnei raksturīgākām sastāvdaļām, kuras aug un iegūstamas tepat, nevis no importa augļiem. “Par visu varam diskutēt un attīstīt ideju tālāk. Vai uzņēmumi ir gatavi to ieviest? Nav jēgas ko izstrādāt, ja nav, kas to pēc tam paņem. Ir ideja izstrādāt arī stendu un logo. Man šķiet, ka to var paspēt izdarīt vēl uz šo tūrisma sezonu,” rosināja A.Treija. I.Reizenbergs ir gatavs arī apmācīt visus Alūksnes bāros strādājošos bārmeņus un izstāstīt ne tikai, kā pagatavot Alūksnes īpašo kokteili un limonādes, bet atklāt arī citus noslēpumus. Šāda tikšanās izmaksātu 250 eiro. Visi sanākušie piekrita, ka Alūksnei vajag šādu kopēju atpazīstamu lietu un par to vairāk diskutēs citā tikšanās reizē.
K.Gusts norādīja, ka būtu vērtīgi noorganizēt tikšanos ar vietējiem mājražotājiem un zemniekiem, lai maltītes varētu gatavot no vietējiem produktiem un tās tiešām varētu saukt par vietējo ēdienu.

Kategorijas

Kategorijas