Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veselīgie pavasara dzeltenumi

Valija Beluza

2017. gada 3. maijs 00:00

104

Saules pielūdzējs pavasaris īpaši dāsni šķiežas ar dzelteno krāsu – piesaulītē aizvējā acis priecē zeltainie māllēpju, pieneņu un gaiļbiksīšu ziedi. Izmantosim tos!

Māllēpju slēptais spēks
Senlaiku botāniķi, tostarp slavenais Kārlis Linnejs, iepazīstinot sabiedrību ar veselībai noderīgiem augiem, deva tiem trāpīgus nosaukumus. Tā māllēpes vārds Tussilago farfara latīņu valodā nozīmē – klepu izdzenošs. Ne velti tautas medicīnā to joprojām lieto kā palīglīdzekli akūta bronhīta, astmas, saaukstēšanās, aizsmakuma, plaušu iekaisuma gadījumos – lai atvieglotu kairinājumu un veicinātu atklepošanu. Latviskais nosaukums augam esot cēlies no vietas, kur māllēpes vislabāk jūtas – mālainos pakalnos.
Māllēpes sastāvu zinātne ir vispusīgi pētījusi, tāpēc par auga potenci nav jāšaubās. Fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka māllēpes ziedu kurvīšus plūkt tikko atvērušos: tad tajos īstā spēka esence. Jāžāvē rūpīgi – izklātus vienā kārtā un reizi dienā apgrozot. Pēc aptuveni divām nedēļām sausos ziediņus vēlams sabērt un uzglabāt lina maisiņā.
Vienlaikus A. Tereško brīdina: “Vienmēr ir jānoskaidro diagnoze, nedrīkst dot tēju vienkārši, piemēram, pret klepu. Klepus gan ir viens no galvenajiem elpošanas sistēmas slimību simptomiem, bet nav tik vienkāršs, kā sākumā liekas. Ja ar klepu izdalās dzeltenīgas vai zaļganas krēpas, tad skaidrs, ka ir iekaisuma process; ja redzams asiņu piejaukums, jādomā par tuberkulozi, audzēju vai alveolu plīsumiem. Arī sirds mazspēja var izsaukt sausu klepu, kad plaušās veidojas asins sastrēgums un rada klepus receptoru kairinājumu. Daudzām slimībām piemīt šis simptoms – sauss klepus, bet tās ārstē atšķirīgi.”
Zāļu tēju pazinēja Dace Miezīte kā vērtīgu drogu vērtē māllēpes lapas, jo tās palīdz pret krūšu un vēdera kaitēm. Vasaras sākumā vācamo lapu augšpuse izskatās zīdaina, bet apakšpuse – samtaina.

Gaiļbiksītes jeb gaiļpiesīši
Reti kurš nepazīst pavasara vēstneses dzeltenās gaiļbiksītes jeb gaiļpiesīšus. Senlatvieši prīmulu dzimtas Primula veris augam tādu nosaukumu varbūt devuši, jo tas atgādina gaiļa bikšeles virs ceļgaliem.
Vācot augus kailām rokām, pirksti var kļūt sārti un nedaudz sūrstēt, bet citādi pie šā lieliskā A, C un E vitamīna avota netikt. Kairinošo augu nevajadzētu lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kuri nepanes aspirīnu un ir alerģiski.
Izkaltētas lapas, kāti un ziedi noder trahejas un bronhu ārstēšanai, klepus mīkstināšanai. Savukārt gaiļbiksītes ziedu tēja palīdz, kad nomoka nervozitāte, galvas sāpes, reiboņi un bezmiegs, tā uzlabo vielmaiņu, vairo enerģiju. Zāļu sievas zina – noder arī gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai.
Atšķirībā no citiem pļavas augiem, gaiļpiesīši apveltīti ar labām garšas īpašībām, bet uzturvērtības ziņā pārspēj lapu salātus. Ne velti Anglijā gaiļbiksītes izmanto vīna aromatizēšanai un Spānijā ar neizziedējušu ceru lapām tiek bagātināta zaļo salātu buķete.
Vietējie “feinšmekeri” atklājuši, kā pagatavot interesantu uzlējumu. Pielasa litra burku ar gaiļpiesīšiem, pārlej ar baltvīnu un, periodiski trauku pakratot, tur to gaišā vietā. Pēc laika sanākot pēc aprikozēm garšojošs aromātisks un par veikalā nopērkamiem dzērieniem krietni veselīgāks baudījums. Tie, kuri izmēģinājuši, apgalvo, ka jaunās lapiņas droši var pievienot zaļajam kokteilim – smūtijam, ar tām papildināms biezpiens, jogurts, kefīrs, sautējums, kā arī dekorējama sviestmaize un krēmzupa.

Saulīte uz kājiņas – pienene
Par romantiķu apjūsmotajām pieneņu jeb cūkpieņu dzeltenajām galviņām perfektu zālienu kopējiem, protams, cits viedoklis, tikmēr dabas spēka pazinēji čaklajām ziedētājām dzied slavas dziesmas. Tautas medicīnā pienenes izsenis lieto kā līdzekli gremošanas stimulēšanai, arī mazasinības gadījumā.
Dzerot pieneņu sakņu novārījumu, uzlabojas ādas stāvoklis – pazūd izsitumi, pinnes, furunkuli, jo tiek veicināta aknu darbība. Ja svaigi plūktas pienenes balto sulu liek uz kārpas, ēdes vai tulznas vairākas reizes dienā, izdodas likvidēt arī tos.
Pienenes lieti noder diabēta gadījumā, pret kuņģa un zarnu trakta hroniskiem iekaisumiem, aizcietējumiem. Tām piedēvē spēju veicināt piena sekrēciju un attīrīt asinis.
Lai organismā pareizi noritētu vielmaiņa, neuzkrātos sāļi un neuzglūnētu holesterīns, labvēlīgi ir dažādi augi, tostarp pienenes. Zaļo salātu cienītāji pavasarī pamatoti steidz izmantot jaunās pieneņu lapiņas: tajās ir daudz magnija un dzelzs, tās satur arī daudz kālija, kalcija, nātrija, kā arī nepārvērtējamo A vitamīnu.
Jaunās pieneņu lapiņas vislabāk vākt pirms ziedēšanas. Lai mazinātu rūgtumu, augus kādu laiku nosedz ar tumšu, gaismu necaurlaidīgu trauku vai lapas pirms lietošanas pusstundu pamērcē aukstā, sāļā ūdenī.
Pieneņu sula palīdz pret pārtikas izraisītu alerģiju, tā labvēlīgi ietekmē nieru, vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera un zarnu trakta darbību. Sulu iesaka lietot, sirgstot ar bronhītu, traheītu, saaukstēšanās slimībām. Pieneņu saknes izslavētas kā veiksmīgas žults dzinējas. Tāpat šā auga sakņu pulveris palīdz cīnīties pret aterosklerozi.
Dažām senajām tautām pienene bijusi tradicionāls bēdu un skumju simbols, turpretī mūsu senči šim lakstaugam uzticējušies, pat likuši bērna gultiņā – lai pasargātu atvasi no “ļaunās acs”.

Māllēpes
◆ 2 ēdamkarotes ziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties pusstundu un lieto pa ēdamkarotei 6–8 reizes dienā.
◆ 3 ēdamkarotes sasmalcinātu lapu aplej ar 3 glāzēm ūdens, vāra, līdz atlikusi puse šķidruma. Nolieto dziru lieto pa ēdamkarotei ik pēc 2–3 stundām.
◆ Var lietot arī nevārītu, saberztu lapu pulveri pa ¼ tējkarotes ik pēc pāris stundām.
◆ Ārīgi māllēpes palīdz vēnu iekaisuma, ādas izsitumu un izsutumu gadījumā, tāpat strutojošu brūču un čūlu ārstēšanai. Sasmalcinātas vai nedaudz saspaidītas lapas ar marli piesaitē pie ādas un tur kaut vai visu dienu.
◆ Māllēpes lapu un ziedu novārījums der matu spēcināšanai un atbrīvošanai no blaugznām. Sauju drogu litrā ūdens vāra 6–8 minūtes. Ar atdzisušo, nokāsto šķidrumu skalo matus pēc izmazgāšanas.

Gaiļpieši
◆ Ņem ēdamkaroti gaiļpiešu ziedu, aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj stundu ievilkties un nokāš. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā.

Pienenes
◆ Lai iegūtu 1 litru pieneņu medus, salasa 350 pieneņu ziedus kopā ar zaļajiem kausiņiem, bet bez kātiņiem. Ziediņus nomazgā, pievieno 1 litru auksta ūdens, uz lēnas uguns vāra 1 stundu, tad notecina caurdurī. Ziedus izmet, bet zaļganajā šķidrumā ieber 1 kg cukura. Apmaisot vāra uz lēnas uguns 1 stundu. Pirms vārīšanas beigām pievieno 1 citrona sulu.
◆ Vienam cilvēkam gadā pietiek ar 3 litriem šāda “medus”, kas, lietots pa tējkarotei dienā, palīdz kaulu deformāciju gadījumos un pret sāļu nogulsnēm organismā.

◆ Atnesot no pļavas vai lauka ārstnieciskos augus, jāskatās, vai tajos nav sadētas ar neapbruņotu aci grūti pamanāmas kukaiņu oliņas. Lielākā daļa to iet bojā žāvējot, taču uz nepilnīgi izžāvētiem augiem “aborigēni” var saglabāties un ar laiku pārvērsties par kāpuriem, taurenīšiem un vabolītēm.
◆ Lai izvairītos no dažādu mošķu savairošanās, katru pavasari neizmantotie ārstniecības augi jāizmet komposta kaudzē.
◆ Cienot un uzticoties dabas spēkam, nopietnu veselības problēmu gadījumā nedrīkst aizmirst ceļu pie ārsta, kurš precizēs diagnozi un palīdzēs ārstniecības pasākumiem pievienot nepieciešamās drogas.
◆ Pieneņu medu nedrīkst lietot uzturā cilvēki, kuri jaunāki par 20 gadiem.

Kategorijas