Kā sadzīvot ar kaitinošu kolēģi?

2017. gada 3. maijs 00:00

187

Kašķīgs priekšnieks, ar dzīvi neapmierināts kolēģis vai īgns klients – visticamāk teju ikviens piedzīvojis situāciju, kad esi nokaitināts un tāpēc arī pats nespēj apslāpēt savas ne tās pašas labākās rakstura īpašības. Ko darīt un kā reaģēt, ja kolēģis vai klients uzvedas ne visai labi?

Visi esam cilvēki
Psiholoģe Iveta Gēbele uzsver, ka pirmkārt būtu jāatceras, ka visi esam cilvēki. Ikvienam ir tā saucamās “melnās” dienas un ir reizes, kad situācijas dzīvē noiet greizi. Visticamāk labākais variants šādās reizēs ir nevis atbildēt tikpat nicīgā tonī, bet gan pacietība un pieklājīga apvaicāšanās, vai kolēģim viss ir kārtībā. Tiklīdz manīs, ka mūsu mērķis ir būt atbalstošiem, ne draudīgiem, viņš var izlemt savu slikto vai gražīgo garastāvokli pieklusināt un vairs šajā dienā neuzskatīt jūs par savu pretinieku.
“Protams, ja arī man jau pirms tam kāds ir uzkāpis uz varžacīm, ir grūti ieelpot un aiziet projām. Grāmatas pilnas ar receptēm, ko darīt šādās situācijās, bet visi esam cilvēki,” saka attiecību speciāliste.
Vēl viena iespēja ir būt patiesiem. Ja uz lūgumu konstruktīvi atrisināt kādu radušos problēmu kolēģis jūsu virzienā raida dzēlīgus komentārus, aci pret aci pajautājiet, kāda ir viņa problēma un kādēļ viņš tā dara! Visticamāk kolēģis vai nu samiernieciski sacīs, ka viņš nesaprata, ka problēma ir patiešām nopietna, vai nu atvainosies un darīs visu, lai palīdzētu. Jebkurā gadījumā īgņa būs sapratis, ka turpināt jūs apvainot vai vilkt uz zoba nebūs tas labākais ceļš.

Novilkt robežas
Ja kolēģim ir ikdienišķi ieradumi, kas kaitina, par to ir jārunā. “Tavs degungals beidzas tur, kur sākas manējais. Katram ir savas robežas, un tu drīksti pateikt “stop” tur, kur sākas tava teritorija,” iedrošina I. Gēbele. Vēl viena lieta, kas jāapsver – ko tas, kas kaitina citos, modina tevī pašā? “Bieži lietas, kuras kaitina citos, ir mana ēna, kaut kas paslēpts, un ir vērts saprast, kas tas ir – varbūt bērnībā brālis vai māsa līda tavā teritorijā?”
Bieži dzirdēti stāsti par klientiem, kuri prasa nerealizējumus lūgumus, par kolēģa gaidām uz viņa e-pastu atbildēt arī pusnaktī vai par steidzamiem darbiem, kurus priekšnieks nomet uz padotā galda, kad viņš jau teju apāvis kurpes, lai dotos izejas virzienā. Šajā gadījumā ir jāizvēlas piemērots mirklis, lai par šādām situācijām izrunātu katra vēlmes un gaidas un noskaidrotu, kā turpmāk labāk sastrādāties. Var izrunāt, ko jūs varat vai nevarat darīt, cik reāli ir iekļauties laika termiņā un ko darīt steidzamos gadījumos, lai izvairītos no panikas pēdējā minūtē.

Dažādas
personības
Katrā komandā nepieciešamas personības ar dažādām rakstura iezīmēm un atšķirīgām pieejām uz nepieciešamajiem risinājumiem – pesimisti, kuri iezīmē plaisas noteiktā plānā, ideju ģeneratori, kuri vērsti uz izaicinājumiem, un darītāji, kuri mierīgi izdiskutē risinājumus, lai lietas virzītos uz priekšu. Tāpēc jāpadomā – varbūt, jūsuprāt, neiecietīgajam kolēģim ir atšķirīgs skatījums uz lietām un to virzību. Jūsu pieeja varbūt izsauc pretreakciju, bet tas nenozīmē, ka tāpēc tas ir ceļš uz nekurieni – varbūt komandai tieši tas ir nepieciešams.
Psiholoģe iesaka mēģināt izprast otru cilvēku, viņa atšķirības. Ikviens kolektīvā ienāk kā indivīds, ar savu personību, katrs esam atšķirīgi. Padarīt otru līdzīgu sev – tā ir cīņa ar vējdzirnavām, stāsta I. Gēbele.
Vērts pavērot cilvēku un izvērtēt – viņš ir sīkumains un vēlas saprast vissīkāko detaļu, viņa “glāze ir pustukša vai puspilna”, cilvēks ir vērsts uz uzdevumu vai vairāk uz attiecībām? Lai neizraisītu nepatīkamas situācijas, var pielāgot veidu, kā ar viņu komunicēt – ja kolēģis ir piekasīgs pesimists, viņš jūtīgāk reaģēs uz idejām, ja tās vērstas uz iespējami sliktāko scenāriju un daudz sīkām detaļām. Ja komandā patiešām strādā kardināli atšķirīgu pieeju cilvēki, vadītājiem ir vērts papētīt neirolingvistiskās teorijas, lai saprastu, kā šādam personālam visefektīvāk sastrādāties.

Draudzīgs uzsitiens pa plecu
Ja kāds izturas patiesi neiecietīgi un pat agresīvi, vienalga, tas ir klients vai boss, derēs vienkārši iziešana no telpas vai telefona klausules nolikšana, piebilstot, ka turpināsit sarunu, kad cilvēks būs nomierinājies. Nevienam nav tiesību lamāties, iedragāt kāda pašsajūtu vai raisīt bailes un fizisku vai psiholoģisku neapmierinātību.
Nav pieņemama kolēģa ilgstoša destruktīva uzvedība – visticamāk saknes problēmai ir dziļākas un tā izpaudīsies emociju veidā, lai vai kas notiktu darbā. Vērts atcerēties, ka ik gadu viens no četriem cilvēkiem saskaras ar psiholoģiskas dabas problēmām. “Savā praksē esmu pārliecinājusies, ka tieši kolēģa neitrāls teikums vai uzsitiens pa plecu “aiziet” daudz labāk nekā ikdienišķā radinieku izjautāšana, vai tev viss kārtībā. Var kolēģim mēģināt teikt, ka esat novērojuši, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, un ka varbūt ir vērts atrast kādu, ar ko parunāt,” iesaka. I. Gēbele.

Skriet, atpakaļ neskatoties
Kad izmēģināti visi iespējamie ceļi laba mikroklimata saglabāšanai, bet rezultāti izpaliek, jāsāk pārcilāt citas iespējas – iet prom no darba, meklēt kolektīvā sabiedrotos, pēc iespējas no “bīstamā” kolēģa izvairīties. Var rakstīt formālu sūdzību augstākstāvošai priekšniecībai, taču tas var beigties ar neko un jums var nākties turpināt darbu plecu pie pleca ar cilvēkiem, kuri pēc šādas sūdzības izturēsies vēl niknāk, brīdina Londonas Karjeras attīstības aģentūras izpilddirektore Korinna Milla.
Jāņem vērā, ka šādi cilvēki ir apķērīgi un bezbailīgi, nereti bez morālās stājas. Ja kāds jūs nolūkojis par savu upuri, viņš rīkosies gudri, manipulatīvi un visticamāk viņam būs vienalga, kādas sekas būs viņa uzvedībai un rīcībai. Ir jābūt gataviem, ka kolēģis nebaidīsies jūs, piemēram, ievilkt kompromitējošās situācijās vai turpināt spēli bez noteikumiem – un tikai tāpēc, lai izvestu jūs no pacietības vai panāktu jūsu sakāvi. Šādos gadījumos, iespējams, “vislabākais risinājums ir skriet, atpakaļ neskatoties”, iesaka K. Milla.

◆ Mani var nokaitināt līdz baltkvēlei, ja kolēģis izliekas nedzirdam nevienu manu argumentu, bet tikai sūdzas, cik darbs ir grūts.
◆ Man patīk mans darbs, bet kolēģis, kurš sēž man tieši līdzās, visu laiku to vien dara kā baumo. Tas traucē, taču izskatās, ka tas ir vienīgais viņas komunicēšanas veids, tāpēc es vienkārši klusēju.
◆ Kolēģis ir kaitinošs, jo vienmēr pļāpā kā negudrs par neko. Man nerūp viņa stāsti, turklāt es mēģinu strādāt.
◆ Kolēģe nebeidz ar mani flirtēt. Vairākas reizes esmu teicis, ka neesmu ieinteresēts un ka esmu vienkārši jauks pret viņu.
◆ Kolēģe izturas necienīgi un apēd manu ēdienu, man to nepasakot. Kad prasu, viņa vienkārši atbild ar “jā” un dara tālāk savus darbus.
◆ Mana kolēģe ir slinka un darba laikā nodarbojas tikai ar privātajām lietām. Un tomēr ir priekšniecības mīlule.
◆ Kolēģis bieži nozog manas idejas un nekaunīgi pasniedz tās kā savējās. Laikam esmu pārāk pieticīgs, bet neko nespēju iebilst.
◆ Kolēģis, kurš sēž man pretim, nemitīgi izturas augstprātīgi un nicinoši – it kā smieklīgi, bet, piemēram, raida man virsū papīra lidmašīnas, kamēr runāju pa telefonu.
◆ Kolēģe vienmēr mani “noliek”, visticamāk – pašas zemā pašvērtējuma dēļ. Viņa vienmēr uzsver to, ka esmu jauna un neko nemāku, bet īstenībā pati rīkojas neadekvāti savam vecumam.
◆ Kolēģis ir rupjš un liekulīgs. Smieklīgi, ka visi to redz, izņemot vadītāju. Sabiedrība tiek vienkārši sačakarēta, ja šādi idioti paliek savos amatos.
◆ Kolēģe melo par visu, tas apgrūtina manu darbu. Nepatīkami iekulties nepatikšanās, ja viņas dēļ neesmu kaut ko izdarījis, jo viņa šo to ir noklusējusi vai sagrozījusi faktus.
◆ Riebjas klausīties, kā kolēģe ēd. Viņa dzer skaļi, čāpstina skaļi. Turklāt vēl runā ar pilnu muti.
◆ Gribas kliegt, cik mans kolēģis ir vienveidīgs un vispār bez jebkādas personības!
◆ Nekādi nevaru kolēģim iestāstīt, ka jāpabeidz viens darbs, pirms ķeries pie nākamā. Mana dzīve būtu krietni vienkāršāka, ja viņš strādātu pēc šāda principa.
◆ Nevaru ciest savu kolēģi – viņa nepārtraukti sūdzas par visu. Kaut es varētu apslāpēt viņas balss saites!
◆ Kolēģe ir drāmas karaliene! Visu, ko viņai pasaka, viņa uztver pārspīlēti un steidz padalīties dzirdētajā ar kolēģiem. Nākas vienkārši iet prom vai pie sevis dungot, kamēr viņa iztarkšķas.
◆ Mana kolēģe ir trakoti ziņkārīga, viņa arī zina, kā man labāk dzīvot.
◆ Kolēģe ledusskapī mēdz atstāt (vai aizmirst) savu ēdienu, tas tur var stāvēt pat nedēļu. Ledusskapis jau tā ir mazs, bet tad vēl tā puvuma smaka…
◆ Mans kolēģis mani tā nokaitināja, ka izlēmu izaicināt viņu uzspēlēt paslēpes. Tikai manā plānā ir viņu kādu laiciņu nemeklēt.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā sadzīvot ar kaitinošu kolēģi?

Kategorijas