Nodokļu reformā ir riski

2017. gada 12. maijs 00:00

389

9. maijā Ministru Kabinets pēc jautājuma atlikšanas 3. maijā apstiprināja Valsts nodokļu pamatnostādnes 2018.– 2021. gadam. Pamatnostādnes pēc būtības paredz veselas nodokļu likumu paketes reformu. Jau no 2018. gada visu Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu un ieņēmumu ikdiena mainīsies, atliek vien izmaiņas pieņemt likumos.
Komentēt nodokļu reformu laikraksts aicināja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru, kura pienākumos, vienkārši sakot, ietilpst Finanšu ministrijas ieceru izklāstīšana Saeimas deputātiem.

Izmaiņas būs visaptverošas
Nodokļu reforma, kuras pamatjēga aprakstīta dokumentā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam”, ir vērienīgākais Latvijas valsts projekts nodokļu jomā tās jauno laiku pastāvēšanas vēsturē, jo paredz principiālas izmaiņas teju visās sfērās, ne tikai atsevišķu nodokļu celšanu. “Valsts nodokļu politika ir vienlaikus saistīta ar visiem nozīmīgiem valsts procesiem. Tā būtiski ietekmē oficiālo nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti,” tā sākas Finanšu ministrijas stāsts par nodokļu reformu Latvijā.
Līdz šim visas Latvijas valdības ir pieturējušās pie pārbaudītas metodes – trūkuma gadījumā izgudrot kādu jaunu nodokli vai nodevu vai arī palielināt kādu no esošajiem nodokļiem. Pašreiz iecerētās nodokļu reformas jēga ir nodokļu slogu pārlikt no darbaspēka uz patēriņu, tādējādi mēģinot sasniegt kopējos nodokļu ieņēmumus 1/3 no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd nodokļu slogs nesasniedz pat 30% no IKP. Atbilde uz jautājumu – kā tas izdosies, sastāv no divām daļām. Pirmajā sadaļā ir visi tie labumi, kurus saņemsim uzreiz, bet otrajā, kas ir mazāk skaidra, – plāns, kā valdība beigās iekasēs vairāk naudas.

Pieaugs strādājošo ienākumi
Pirmkārt, ir plāns palielināt minimālo algu līdz 430 eiro. “To varētu paveikt divos, iespējams, pat trīs, gados. Šeit ir jāskatās pēc apstākļiem, jo minimālās algas celšana pat par dažiem desmitiem eiro ir izraisījusi darba vietu sarukumu reģionos,” komentē E. Putra. Jāpiebilst, ka Nodokļu politikas pamatnostādnes ir vispārīgs dokuments par izmaiņām, kuram tikai sekos konkrēti likumi, kā ieceri ieviest dzīvē.
Otra tieši uz strādājošiem cilvēkiem vērsta lieta ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana līdz 250 eiro. Šī pati summa iecerēta par apgādājamo. Jautāts, ja māmiņai ir bērns apgādībā, vai neapliekamais minimums viņai būs 500 eiro, E. Putra atbild apstiprinoši. “Šīs izmaiņas būs vērstas tieši uz ģimenēm,” uzsver Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Treškārt, iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3%, un turpmāk tas būs 20%. Pieaugums dažādām algām būs dažāds.

Peļņu neapliks ar nodokli
Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir uzņēmēju ilgi gaidītais lēmums par reinvestēto peļņu. Tas nozīmē: kamēr vien uzņēmējs iegulda nopelnīto biznesa attīstībā, viņam nodokļi nav jāmaksā. Tad, kad grib saņemt dividendes, uzņēmuma ienākuma nodoklis ir jāmaksā. “Ilgi gaidītais”, jo Igaunijā likums par reinvestēto peļņu darbojas labu laiku. Par šīs normas ieviešanu jau gadiem cīnās, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kā arī citas uzņēmējus pārstāvošas organizācijas.
Ieguvums no konkrētās izmaiņas būs uzņēmumu spēja attīstīties straujāk un audzēt kapitālu, kas līdz šim bija neizdevīgi. Savā veidā norma motivēs peļņu vispār uzrādīt, jo nav noslēpums, ka uzņēmēji Latvijā pēc iespējas izvairās no jēdziena “peļņa”, mēģinot kādu daļu ieņēmumu neuzrādīt.

Iegūsim konkurētspēju
“Nodokļu reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu pārējo Baltijas valstu vidū. Līdz šim mūsu darbaspēka nodoklis bija lielākais Baltijā, pēc reformas būsim līdzās kaimiņiem. Papildus tirgū ieplūdīs nauda, kuru iepriekš strādājošie samaksāja kā iedzīvotāju ienākuma nodokli,” tā E. Putra.
Arī minimālās algas celšana zināmā mērā ir saistīta ar kaimiņvalstīm. 2017. gadā Igaunijas vidējā alga ir 470 eiro, bet Lietuvā – 380 eiro. Pēc reformas ar vidējo algu 430 eiro mēnesī Latvija atradīsies starp abām kaimiņvalstīm.
Līdzīgi ar neapliekamo minimumu atpaliekam no kaimiņiem. Savukārt darbaspēka nodokļi saruks līdz kaimiņvalstu līmenim.
“Reforma pēc būtības veicinās iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumos. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju vēlme atgriezties darba tirgū, vienlaikus vienkāršojot valsts kontroles mehānismu un pašu nodokļu iekasēšanu,” uzsver E. Putra, norādot, ka tas ir pamats cerībām pēc laika palielināt iekasējamo nodokļu apjomu, kas nepieciešami valsts nodrošināmo vajadzību apmierināšanai.

Kurš maksās rēķinu?
Gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis oficiāli pauduši, ka pirmajā gadā iztrūkums valsts budžetā realizējamās reformas dēļ var sasniegt simtiem miljonu eiro. Tādēļ vietā ir jautājums: kur celsies trūkstošie miljoni eiro un kur radīsies klāt vēl papildus?
“Nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē izmaiņas auto tirdzniecībā, būvmateriālu cenās, metāla un transporta nozarēs. Tas nozīmē arī akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Tas nozīmē arī mazo uzņēmumu likumdošanas reformēšanu. Piemēram, pašnodarbinātajiem likme palielinās līdz 25%. Būs jāmaksā arī sociālais nodoklis no autoratlīdzībām,” stāsta E. Putra. Pēc būtības nodokļu pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē, ka no mums prasīs mazāk, bet par daudz ko maksāsim dārgāk.
Visbeidzot, par vienu no prioritātēm tiek izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošana. Ir jāpanāk Eiropas Savienības vidējais līmenis – 18,3%. Latvijā ēnu ekonomika ir teju ceturtdaļa no kopuma. Jāteic, ēnu ekonomikas apkarošana ir bijis sauklis arī visu iepriekšējo valdību mutēs. Starp citu, tieši 9. maija Ministru Kabineta sēdē ēnu ekonomikas apkarošanas karstais kartupelis bija ministru mutēs. Eiropas Komisija, veicot prognozes par Latvijas ekonomiku, neņem vērā, ka šeit kaut kas izdosies no solītajiem pasākumiem. Tas rada atšķirību Latvijas ekonomikas novērtējumā Eiropas Komisijā un pašu mājās. Tieši šā iemesla dēļ Nodokļu politikas pamatnostādnēs tika ieviesta īpaša atruna, tirgojoties Arvilam Ašeradenam (“Vienotība”) un D. Reizniecei-Ozolai (ZZS). “Ir nepieciešams Latvijas ekonomikas novērtējuma atšķirību ievērot, jo, pēc Eiropas Komisijas metodikas, iznāk, ka mūsu ekonomika pārkarst un to nepieciešams atdzesēt, bet tā nav,” atrunu pamatnostādņu tekstā komentēja Finanšu ministrijas fiskālās politikas direktors Nils Sakss.

Eiropas fondi mudina un glābj
Pašreizējā plānošanas periodā no Eiropas fondu līdzekļiem Latvijai jāapgūst 4,4 miljardi eiro. Tas ir nopietns atspaids ekonomikai, kas gatavojas pārmaiņām. “Eiropas fondu līdzekļi ir tie, kas glābj, bet tajā pašā laikā mudina mūs reformas veikt ātrāk, jo 2020. gads ir brīdis, kad daudz kas mainīsies. Es pieļauju, ka Eiropas līdzekļi tomēr būs pieejami, bet vairs ne tajās sfērās, kur tos esam saņēmuši līdz šim. Piemēram, šobrīd Latvijas valsts ceļus remontējam tikai par Eiropas Kohēzijas fonda naudu. Latvijai ir jāspēj pašai nodrošināt sevi,” uzskata E. Putra.
Tieši lielais Eiropas fondu līdzekļu pieplūdums līdz plānošanas perioda beigām, pēc E. Putras uzskata, ir faktors, kas glābs Latviju no liela budžeta deficīta reformas laikā.

Nekritizē, prasa “tortes” daļu
Nodokļu politikas pamatnostādnes vēl nav likums, bet gan visu nodokļu likumu kopēja iecere. Tieši šā iemesla dēļ finanšu ministre D. Reizniece-Ozola vairākkārt norādījusi, ka nav pamata jaukt pamatnostādnes ar budžetu vai kādu citu likumu, jo tos pieņems atsevišķi. Tas gan netraucēja partijas “Vienotība” ministriem 3. maija Ministru Kabineta sēdē izvirzīt premjeram trīs prasības, kas būtu jāiekļauj pamatnostādnēs, citādi nekāda balsošana, un jautājuma pieņemšanu atlika uz 9. maiju. Viena no būtiskākajām “Vienotības” prasībām bija finansējuma nodrošināšana veselības sfērai, kas finālā tika ierakstīts pamatnostādnēs kā mērķis līdz 2020. gadam, piebilstot, ka jāmeklē ārpusbudžeta finansējums. Tas pēc būtības nozīmē, ka, iespējams, jau drīzumā atgriezīsimies pie diskusijām par veselības obligāto apdrošināšanu. Pārējie divi punkti runā par budžetu, kas jāskata gada beigās. “Vienotība” definēja, ka jāpatur prātā izglītības un nacionālās drošības sfēras, kas arī tika ierakstīts dokumentā. Pēc būtības visas prasības paredz iespēju, dalot valsts budžetu, atsaukties uz pieņemto dokumentu, tas ir, prasīt “tortes” daļu.
Līdzīgi jau iepriekš rīkojusies Latvijas Pašvaldību savienība savā pēdējā šā sasaukuma sēdē, apņemoties būt par valdības sabiedroto nodokļu reformas īstenošanā, ja vien valdība un Saeima likumā nostiprinās pašvaldībām garantētus nodokļu ieņēmumus – 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Var palikt bez strādniekiem
Nodokļu reformu atbalsta ne tikai valdība, bet arī abi pārējie Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes locekļi – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Atbalsts nodokļu reformai izteikts jau aprīlī.
“Sociālie partneri ir gatavi kardinālām pārmaiņām nodokļu politikā, mums ir vienota izpratne, ka strauji jāvirzās uz priekšu, jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, lai veicinātu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību, un tādēļ ceram, ka arī politiķi darīs visu iespējamo, lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā jau no 2018. gada,” tā Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība reformu atbalsta. “Darba ņēmēju interesēs ir gan minimālās algas celšana, gan neapliekamā minimuma pieaugums. Mēs esam izvirzījuši prasību valdībai sakārtot veselības nozares finansējumu. Galvenais ir mūsu darba ņēmēja konkurētspējas palielināšana, noņemot nodokļu slogu no darbaspēka. Ar lielu darbaspēka nodokli un mazām algām drīz varam palikt vispār bez strādniekiem. Ar to ir jārēķinās. Solidaritātes nodokļa atcelšana savā ziņā ir kompromiss, bet tas nenozīmē, ka turpmāk par šo lietu nebūs diskusiju,” laikrakstam sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.

Valdības prognozēm netic
Pēc Nodokļu pamatnostādņu pieņemšanas 9. maijā ministri uzklausīja Fiskālās padomes biedra Andža Ūbeļa ziņojumu, kurš iecerēto nodokļu reformu nosauca par “iešanu pa plānu ledu”. “Nav plāna, ko darīt tad, ja kaut kas neizdodas. Pēc Igaunijas pieredzes var secināt, ka atkopšanās pēc reinvestētās peļņas ieviešanas bija ilga. IIN samazināšana ir labs centiens, tomēr nav pamatinstruments, kā mazināt ekonomisko nevienlīdzību, turklāt tas ir dārgs paņēmiens,” tā A. Ūbelis klāstīja ministriem. Finanšu ministrijas prognozēto IKP izaugsmi viņš nosauca par nepamatotu, savukārt nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP neredz, kā sasniegt. A. Ūbelis arī apšaubīja Ministru Kabineta apņemšanos nodrošināt 0,5% no IKP lielu finansējumu veselības aprūpei.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nodokļu reformā ir riski

Kategorijas