Vienīgā Latvijā un Baltijā!

2017. gada 19. maijs 00:00

487

Ar vērienu un kuplu viesu skaitu trešdien Jaunlaicenes pagastā atklāja SIA “Cewood” cementētu koka ēveļskaidu jauno ražotni. Tā ir mūsdienīga Eiropas līmeņa ražotne, kur radītas 35 jaunas darba vietas.
SIA “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris atklāšanā atzina, ka uzņēmums dibināts pirms diviem gadiem – jau gadu notiek ražošana, sasniegti pirmie rādītāji, sertificēta produkcija un uzsākta tās tirdzniecība, tādēļ nu var sevi atrādīt sabiedrībai. “Paldies visiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kuri bija iesaistīti ražotnes tapšanā – šīs nozares krusttēvam Andrim Pavītolam, jelgavnieku komandai, kura Jaunlaicenē izveidoja rūpnīcu un uzsāka ražošanu, Alūksnes novada pašvaldībai, SIA “ACK būve”, kas veica būvdarbus, “Cewood” komandai,” pauda I.Ūdris.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš arī piedalījās atklāšanā, uzsvēra, ka “Cewood” radīšana ir viens no lielākajiem projektiem Latvijas pēdējās desmitgades vēsturē. “Tas ir projekts, kas īstenots Latvijas reģionā ar latviešu uzņēmēju uzņēmību un vietējās pašvaldības atbalstu. Šis ir piemērs, kā var precīzi un lietderīgi izmantot mums esošos resursus – dabas, cilvēkresursus, zināšanu, pieejamos līdzekļus no pašvaldības un valsts. Tas nebūtu iespējams, ja šī uzņēmuma īpašnieki un vadība nebūtu tie cilvēki, kuri patiesi vēlas, lai viņu zeme, dzimtais novads plauktu,” vēlot, lai uzņēmums plaukst, darbinieku skaits palielinās un produkcija būtu pieejama visā pasaulē, pauda K.Gerhards.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzina, ka 2017.gads ieiet Alūksnes novada vēsturē, jo tiek atklāta jauna ražotne, kas dos lielu pienesumu novada attīstībai. “Ceļš uz to bijis garš un grūts. Vietā, kur kādreiz atradās pamesta liellopu ferma, pāris gadu laikā tapusi jauna, iespaidīga, ekoloģiska materiāla ražotne. Pašvaldībai nav nekā svarīgāka par iedzīvotāju labklājību un darbavietām, kas ir tās teritorijā,” pauda Dz.Adlers.
Savukārt Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons savā apsveikuma runā uzsvēra, ka jaunā un modernā ražotne pēc pilnveidošanas spēj konkurēt ar visiem vadošajiem nozares uzņēmumiem ne tikai Eiropā. “Svarīgi, ka spējam paši savām rokām radīt šādu jaunu, skaistu, vizuāli ļoti simpātisku ražotni,” sacīja L.Jākobsons. Savukārt “Cewood” ārvalstu sadarbības partneris, ASV uzņēmuma “Acoustical Surfaces” prezidents Stīvens Džeimss Andersons juniors uzsvēra, ka apmeklējis daudzas fibrolīta materiāla ražotnes visā pasaulē, bet “Cewood” esot viena no labākajām, skaistākajām un modernākajām, tādēļ ir prieks sadarboties.
Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” grupai dziedot Latvijas valsts himnu, atklāšanas pasākumā mastos tika uzvilkti trīs karogi – “Cewood”, Alūksnes novada un Latvijas. Pēc tam varēja apskatīt ražotni, baudīt muzikālus priekšnesumus un ļauties neformālām sarunām.
(Turpinās no 1.lappuses)

Jaunlaicenes “Galdusalās 1”, kur ražotne izvietota, kā pēcapstrādes telpas izmanto kādreizējo fermas ēku. Pārējās ēkas - ražošanas ēka, divas žāvētavas, ēveļmāja - uzbūvētas no jauna, iegādātas arī jaunas pēcapstrādes iekārtas. Uzņēmuma teritorija Jaunlaicenē aizņem trīs hektārus.

Ilgtermiņa ieguldījumi
Kopējās “Cewood” investīcijas Jaunlaicenē ir apmēram 5 miljoni eiro – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, aizņēmums bankā un pašu ieguldījums. Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Cewood” ir reģistrēts 2015.gada 8.martā un kompānijas pamatkapitāls ir 8500 eiro. “Cewood” ir latviešu kapitāla uzņēmums, kura īpašnieks ir SIA “FBRL”.
SIA “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris dzimis un audzis Smiltenē, nu jau daudzus gadus – rīdzinieks, kurš Smilteni sauc par savām otrajām mājām. Divas dienas pirms rūpnīcas atklāšanas “Alūksnes Ziņām” bija iespēja ielūkoties tur notiekošajā un izzināt ražošanas procesu kopā ar I.Ūdri. Viņš neslēpj - cementētu koka ēveļskaidu plātņu jeb fibrolīta ražošana ir ilglaicīgs process un prasa ilgtermiņa finanšu ieguldījumus. Uzņēmumā pie sasniegtā apstāties negrasās un domā, kā vēl attīstīt ražošanu.

Atbalsta novadu reģionā
“Ražotni atvērām Jaunlaicenē, jo ģeogrāfiski tā atrodas tuvu Vidzemes šosejai. Te bija platība, kur izvērst ražošanu. Šis reģions ir bagāts ar mežu resursiem, kas ir mūsu galvenais izejmateriāls. Šādi atbalstām novadu reģionā, nevis Pierīgu, radām darbavietas, ietaupām izejmateriāla transportēšanas izmaksas,” saka I.Ūdris. Uzņēmumam ir ambiciozs mērķis – izskaust seno nosaukumu “fibrolīts” un tirgū iet ar produktu - “Cewood” cementētas koka ēveļskaidu plātnes, jo starptautiski fibrolītu apzīmē šādi. “Līdzīgs piemērs ir Vācijā. Arī mūsu mērķis ir, lai plātnes atpazīst pēc “Cewood” nosaukuma, nevis tikai kā fibrolītu. Esam izpildījuši savus mājasdarbus, lai ar gandarījumu varētu produktu virzīt tirgū. Veikta tehnoloģiskā procesa izzināšana līdz niansēm, produkta kvalitātes pārbaudes, uguns noturības testi. Pērn vasarā ieguvām arī Eiropas sertifikātu atbilstoši Eiropas standartiem, kas garantē produkta atbilstību konkrētiem normatīviem. Tas viss prasīja laiku. Šī nav kārtējā zāģētava, kur var uzstādīt iekārtas, pieaicināt darbā zinošu cilvēku un sākt ražošanu. Šāda iekārta, kā “Cewood”, ir vienīgā Latvijā. Esam vienīgie fibrolīta ražotāji Baltijā. Tuvākās šādu materiālu ražotnes ir Zviedrijā, Dānijā, Austrijā, Vācijā,” stāsta I.Ūdris.

Apaļkoku žāvē pusgadu
Laukumā blakus ražotnei uzpērk apaļkokus - nesen zāģētus. Tos nomizo un nogādā uz speciālu laukumu ar cieto segumu pie ražotnes, kur tie žūst zem klajas debess apmēram pusgadu. “Strādājam ar skuju kokiem – pārsvarā egli, mazāk priedi. Tā kā ražošanas procesā koksne tiek sajaukta ar cementu, ir svarīgi, lai no koka dabiskā procesā izreaģētu dažādas vielas un koksnes mitrums, kas traucē cementam saistīties ar koksni. Līdz ar to zāģbaļķus varam izmantot tikai pēc pusgada. Zāģbaļķus iepērkam no uzņēmumiem Vidzemes novados – pārsvarā lielajiem, kas spēj nodrošināt vajadzīgo apjomu, bet sadarbojamies arī ar nelieliem vietējiem piegādātajiem, tostarp privātpersonām un nelielā apjomā. Pašlaik mēnesī ražošanai patērējam apmēram 300-400 kubikmetrus koksnes,” stāsta I.Ūdris.
Šobrīd uzņēmums pamazām palielina ražošanas un pārdošanas apjomus, tādēļ arī zāģbaļķus uzpērk lielākā vairumā. Reizumis uzpērk arī brāķētus baļķus, no kuriem iegūst lietderīgo iznākumu. I.Ūdris uzsver – Latvijas koks jāizmanto lietderīgi.

Smalkās skaidas nosijā
Ēveļmājā apaļkoku sagarina 50 centimetru nogriežņos un saēvelē skaidās. “Ēvele koka bluķi pārzāģē uz pusēm un katru no tām ar disku, kam ir 16 naži, savērpj skaidās. Skaidas pa konveijeru vada tālāk. Šajā mirklī tās iziet arī vēl caur vibrokonveijeru, uz kura tiek nosijātas smalkākās skaidas. To esam radījuši paši, analizējot ražošanas procesu, - jo skaida garāka, jo izdodas kvalitatīvāka fibrolīta plātne. Tālāk skaidas nonāk baseinā, kur tās samitrina, lieko ūdeni nospiež. Pa konveijeru tās ceļo tālāk un sajauc ar cementu. Pirms sajaukšanas mitrās skaidas tiek nosvērtas. Automatizēta datorprogramma nosaka, kāds daudzums mitro skaidu ar kādu daudzumu cementa jāsajauc. Kāda ir skaidu un cementa attiecība? Nedaudz vairāk skaidu nekā cementa,” stāsta I.Ūdris.
Ražošanā izmanto ātrās cietēšanas pelēko “Cemex” Latvijā ražoto cementu konstruktīvajām plātnēm, bet dekoratīvajām plātnēm - balto “Aalborg” cementu, ko ražo Dānijā. Gan ražotnes teritorijā, gan iekštelpās ir vairāki cementa silosi, kuros uzkrāj cementu. I.Ūdris stāsta – trīs āra silosos varēs uzkrāt cementu vairākām nedēļām, telpās izvietotajos silosos – līdz divām dienām. “Tā šobrīd strādājam ar telpu silosiem, tad cementu mums piegādā uz noteiktām stundām,” saka I.Ūdris.

Dažāda biezuma un krāsu
Pēc sajaukšanas masa no konveijera tiek pildīta formās. Formās plātnes atrodas diennakti un apžūst paaugstinātā temperatūrā – pēc tam izsit no formas un novieto žāvēšanai uz vēl 2-3 nedēļām. Žāvētavā plātnes tiek rūpīgi grupētas pēc ražošanas datumiem. “Svarīgi ir, lai plātnes nepārcietē, lai tās nesāk brūnēt no sava iekšēji radītā siltuma. Nākotnē plānojam žāvētavā un noliktavā veikt vēl investīcijas klimata nodrošināšanas sistēmā, lai žāvēšanas process būtu vēl labāks un gaiss tiktu apmainīts sešas reizes stundā. Izžuvušas plātnes nonāk pēcapstrādes cehā,” saka I.Ūdris.
“Cewood” ražo standarta (2400x600 mm) fibrolīta plātnes 25 milimetru biezumā. Vienā maiņā saražo apmēram 1500 plātnes. Pēc tam atbilstoši pasūtītāja vēlmēm plātnes var piegriezt arī citos izmēros. I.Ūdris norāda – šobrīd apgūst arī plānāku plātņu ražošanu. Katram biezumam ir savs formu komplekts. Dekoratīvajām plātnēm veic arī krāsošanu pasūtītāja izvēlētajā tonī.

Apjomu kāpina pamazām
Pārdot produktu var mēnesi pēc tam, kad tas ražots. Līdz ar to vajadzīgi lieli apgrozāmie līdzekļi, lai šādas plātnes ražotu. “Mūsu uzņēmums vēl ir sākuma stadijā, pamazām kāpinām ražošanas apjomus. Šobrīd ražošana “Cewood” notiek četras dienas nedēļā, bet drīzumā pāriesim uz piecām dienām vai pat vēl vairāk. Šobrīd strādājam vienā maiņā,” saka I.Ūdris.
Ražošanas apjomus I.Ūdris šobrīd nevēlas vēl atklāt. “Tuvākajā laikā sasniegsim to, ka mēnesī saražojam 1000 kubikmetrus gatavās produkcijas. Rūpnīcas jauda ir 3000 gatavās produkcijas mēnesī, uz ko tieksimies tuvāko divu gadu laikā. Tirgus ir jāapgūst, klienti ir jāatrod, jāparāda materiāls un jāstāsta par tā īpašībām, jārosina arhitekti to iekļaut projektos. “Cewood” cementētās ēveļskaidu plātnes nav plaukta materiāls,” uzsver I.Ūdris.

35 darba vietas
Atverot ražotni, “Cewood” radījis 35 jaunas darba vietas. I.Ūdris norāda - 8 ir administrācijas un vadības darbinieki, bet pārējie nodarbināti ražošanā, starp kuriem ir Alūksnes novada iedzīvotāji. “Šā gada sākumā nodarbinājām 25 darbiniekus, šobrīd – jau 35. Šobrīd štats ir nokomplektēts, bet nākotnē varētu nodarbināt vēl kādu. Mūsu ražotnē ir iespēja nodarbināt arī sievietes - pie šķirošanas, materiālu noņemšanas pie konveijeriem, plātņu krāsošanas. Tā kā sievietes ir ļoti akurātas un pedantiskas, viņas var ideāli veikt šādus darbus. 4 darbinieki uz darbu Jaunlaicenē katru nedēļu brauc no Jelgavas,” saka I.Ūdris.
Viņš atzīst – ierindas darbiniekus atrast nebija problēmu, ilgāk bija jāmeklē darbinieki ar specifiskām zināšanām. “Galvenais – cik atbildīgi darbinieks spēj un grib strādāt, cik apmierināts ir ar mūsu piedāvāto. Uzskatu, ka maksājam labas un konkurētspējīgas algas. Neesam no tiem, kuri pēc padarītā darba sāk analizēt, kā darbiniekam mazāk samaksāt. Nākot uz “Cewood”, cilvēki zina, ar ko var rēķināties,” saka I.Ūdris. Uzņēmumā ir arī sava darbnīca, kurā veic ikdienas remontus iekārtām un tehnikai. Atsevišķa telpa ir kurtuvei ar diviem apkures katliem.
Pirmajā vietā – darbinieki
“Cewood” tiek domāts par to, lai darbiniekiem būtu ērta darba vide. Piemēram, arī ražotnes iekštelpas ir izklātas ar fibrolīta plāksnēm, būtiski samazinot trokšņu līmeni. Ražošanas ēkā ir ierīkota jaudīga ventilācijas sistēma, lai nebūtu cementa un skaidu radīto putekļu. “Tas darīts, lai darba vide būtu maksimāli komfortabla. Ierīkotas mūsdienīgas sieviešu un vīriešu ģērbtuves ar dušām, labierīcībām – ar apsildāmo grīdu. Ir sava atpūtas telpa, kur ieturēt līdzi paņemto maltīti – tā aprīkota ar sadzīves elektrotehniku, ko darbinieki izmanto. Uzņēmumam ir sadarbība ar Jaunlaicenes pamatskolu, kur pasūtām arī siltas pusdienas. Darbiniekiem esam centušies visu iekārtot tā, lai būtu maksimāli ērti. Daudzu firmu politika ir nestrādāt ar tiem, kuri nespēj nodrošināt elementāras lietas darbiniekiem. Mūsu mērķis jau no sākuma bija izveidot Eiropas līmeņa rūpnīcu, kur cilvēki uz darbu nāk ar gandarījumu, nevis riebumu,” saka I.Ūdris.

Ar augstu pievienoto vērtību
“Cewood” ražo konstruktīvās fibrolīta plātnes, kuras pārsvarā izmanto celtniecībā, un dekoratīvās/akustiskās plātnes, kuras izmanto dažādos dizaina risinājumos. “Uz konstruktīvajām plātnēm ļoti labi ir klāt apmetumu, tādēļ tās bieži izmanto ēku ārējai apdarei, jumtu apdarē un citur. Izklājot ar fibrolīta plātnēm iekštelpas, var gūt divus efektus – tas ir siltumizolācijas materiāls, jo akumulē telpas siltumu un ļoti lēni to atdod, tas arī regulē mitruma daudzumu telpā. Būtiski, ka fibrolīts slāpē skaņu, tādēļ to var veiksmīgi izmantot gan ražošanas telpās, kur nereti ir liels troksnis, gan iekštelpās dažādiem risinājumiem,” saka I.Ūdris.
Līdz šim niansētākais darbs, ko “Cewood” gatavojis, ir no fibrolīta plātnēm izgriezti nelieli krāsaini sešstūri. “Tie izvietoti Somijā, Tamperes lidostā, kur jaunā terminālī uz 300 kvadrātmetru sienas izveidota pasaules karte no mūsu fibrolīta sešstūra figūrām. Šādu izmantošanas veidu turpināsim popularizēt, lai materiālam radītu vēl augstāku pievienoto vērtību,” saka I.Ūdris. Latvijā “Cewood” plātnes izmantotas, piemēram, koncertzālē “Palladium” Rīgā, Alojas bibliotēkā, ražošanas ēkā “Smiltenes kokā” kā griestu segums, metālapstrādes cehā Ieriķos, kā arī privātos objektos.

90 procentus eksportē
90 procenti produkcijas tiek un tiks eksportēti, bet turpinās strādāt arī pie vietējā tirgus apgūšanas. “Cewood” produkciju var iegādāties interneta veikalos, “Kuršu” veikalu tīklā un citur. Tiek attīstīta sadarbība ar celtniekiem. “Šobrīd apgūstam Lietuvas, Igaunijas un Somijas tirgu. Lielākais eksporta tirgus mums šobrīd ir Dānija, uz kurieni piegādes notiek katru nedēļu un kur “Cewood” ir savs pārstāvis. Piegādes jau notiek uz Taivānu. Arī Amerikā esam jau atraduši izplatītāju savai produkcijai. Uz Amerikas tirgu raugāmies ar lielu perspektīvu, pirmie pasūtījumi turp jau aizceļojuši. Ukrainā veicam tirgus izpēti. Gatavojam konteineru nosūtīšanai uz Izraēlu. Gribam attīstīt eksporta tirgu arī uz Norvēģiju un citām Eiropas valstīm. Iekārtojam arī “Cewood” biroju un nelielu noliktavu Rīgā,” atklāj I.Ūdris.
Šobrīd blakus“Cewood” ražotnei Alūksnes novada pašvaldība veido industriālo laukumu ar lieljaudas elektroenerģijas pieslēgumu, ko apgūs vēl citi uzņēmumi.

— Teksts un foto: Līga Vīksna

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vienīgā Latvijā un Baltijā!

Kategorijas