Šoreiz bez skaļiem saukļiem

2017. gada 19. maijs 00:00

803

Alūksnes novada domes vēlēšanām pēdējā sarakstu iesniedza Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Saraksta līderis – Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem saraksta kandidātu vidējais vecums ir 50 gadi (jaunākajam - 26 gadi, vecākajam - 66 gadi).

Skaļu solījumu nav
Pirms 2013.gada vēlēšanām ZZS Alūksnē sevi skaļi pieteica kā domubiedru grupa “Alūksnieši”, solot, ka novadā vairs nezags, ieviesīs kārtību un nebūs korupcijas. Šogad tik skaļu solījumu nav. Vai solītais izdarīts? A.Dukulis norāda – ja kas tāds būtu, tad pārējās partijas kā konkurentes par to neklusētu. Šogad sarakstā no 18 kandidātiem 8 ir tie paši, kas 2013.gadā, pārējie – jauni. Gandrīz puse – cilvēki no pagastiem. “Sarakstu veidojām, lai būtu gan esošie kandidāti, gan ienāktu jaunie. Jaunos nepieaicinājām kā populārus balsu vācējus sarakstam. Bija jaunie, kuri atnāca paši, un tādi, ar kuriem bija ilgi jārunā. Ne visi vēlas kļūt publiskas personas – ir arī savs atbalstītāju loks. Centāmies maksimāli aptvert visas iedzīvotāju grupas un nozares, lai ZZS būtu daudzpusīgi spēcīga profesionālajā ziņā. Valstī gaidāmas lielas reģionālas izmaiņas, tādēļ sarakstā puse ir alūksniešu, puse – no pagastiem, jo mūsu uztverē Latvijā nebūs tikai reģionālie centri un nacionālās nozīmes pilsētas, bet arī pagasti, kam jābūt nozīmīgai lomai, izsakot kopējo Alūksnes novada viedokli,” stāsta A.Dukulis.

“Pazuduši” divi alūksnieši
Starp kandidātiem vairs nav uzņēmēja Guntara Švolmaņa, kurš šā sasaukuma laikā iegādājās autoostas ēku un zemi. Nekandidē arī vairs Armands Musts, kurš šā sasaukuma laikā kļuva par SIA “Alūksnes nami” vadītāju. A.Dukulis norāda – nekandidēt bijusi viņu pašu izvēle. “Viņi abi uz politiskās skatuves bijuši ilgi – katram pienāk robeža, kad sevi ir izsmēlis un vairs nevēlas būt publiska persona. Toreiz dome autoostu nenopirka, jo deputātu grupa pateica, ka nebalsos par budžetu, ja dome pirks autoostu. Kad to nopirka uzņēmējs, tad uzreiz sākās diskusijas par cenām un pārējo - kā divkoši! Tagad analoga situācija ir ar bijušo Krājbankas ēku – to tagad izmanto kā politisko ieroci. Tikai tagad tie, kas bija pret autoostas pirkšanu, ir par Krājbankas ēkas pirkšanu! Slikti, ka pilsētai svarīgu ēku pirkšanu uztaisa par politiku,” saka A.Dukulis.
Vai ir ētiski kandidēt domes sabiedrisko attiecību speciālistam Druvim Muceniekam? A.Dukulis uzskata – jā. “Konsultējāmies KNAB – atbilde bija, ka var. Tad jājautā, vai ir ētiski, ka pašvaldības kapitālsabiedrību vadība nedrīkst kandidēt, tomēr Alūksnes slimnīcas vadītāja un aģentūras “Spodra” vadītājs kandidē? Tikai domei atkal būs tūlīt jālemj, vai segt slimnīcas aizņēmuma otro maksājumu. Kredīta atdošana, izrādās, nav nemaz slimnīcas bilancē paredzēta!” saka A.Dukulis.

Alūksni neapdala
Kas četros gados paveikts? A.Dukulis norāda – mērķis bija piesaistīt Alūksnei maksimāli lielu finansējumu un apgūt to. Tas esot izdarīts. “Uzbūvējām ne tikai Kultūras centru, bet klāt dabūjām aptuveni 700 000 eiro, lai rekonstruētu vēl arī četrarpus ielas. Alūksnē ir veikta ielu un gājēju celiņu sakārtošana - kā solījām. Arī pagasti nav pamesti novārtā – četros gados katra pagasta pārvalde saņēma 40 000 eiro savas infrastruktūras attīstībai. Veicām ne tikai Eiropas fondu piesaisti Alūksnes novadam, bet strādājām arī pie tā, lai Alūksni fondu sadalē neapdalītu. Pirmā sasaukuma laikā bija tā, ka Alūksnei nauda gāja secen, tādēļ citas pašvaldības aizgāja priekšā. Tagad, piemēram, pierādīt to, ka Alūksnē vajag uzcelt sporta centru, ir grūti, jo citur tie jau ir un brīnās, ka mums tā vēl ir problēma. Jā, solījām pie skolām sporta laukumus – nav vēl izdarīts, jo parādījās iespēja piesaistīt Eiropas naudu mācību vides uzlabošanai pilsētas skolām,” norāda A.Dukulis.

Lai politiski neapstrīd
Galvenais ir izveidot lemt un strādāt spējīgu, ilglaicīgu novada pārvaldi - tas arī būšot ZZS pirmais darbs, ja atkal būs iespēja vadīt domi. “Ļoti liela nozīme tam, ko varēsim paveikt, būs no vietu sadalījuma domē. Šā sasaukuma laikā man kā domes priekšsēdētājam izdevās panākt, lai dome formulē vienotu viedokli, ko paust amatpersonām Rīgā. Iepriekšējam sasaukumam tā bija problēma – to izskaudām un panācām, ka politiski lēmumi netiek apstrīdēti. Piemēram, politiski izdevās pierādīt un panākt, ka Alūksni kā pierobežas novadu arī iekļāva tā dēvētajā Latgales programmā, piešķirot vairākus miljonus Eiropas naudas, ko tagad tērējam ielu un gājēju celiņu rekonstrukcijai Alūksnē,” saka A.Dukulis.
Pie paveiktā viņš uzskaita arī to, ka sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ierīko ūdensvadu trīs ielās gar Kājnieku skolu. “Tagad Alūksnē atgriezusies Zemessardze, notiek dažādas aktivitātes. Mūsu mērķis ir panākt, lai no tā visa iegūst ne tikai Aizsardzības ministrija, bet arī Alūksnes novada iedzīvotāji. Tas ir liels darbs, kam iestrādes ir,” saka A.Dukulis.

Solīts, bet nepaveikts
Solītais un nepaveiktais? Pagastu pārvalžu reforma. A.Dukulis uzskata – ir viegli paust, ka grib reformēt pagastus, bet nevajagot aizmirst, ka novads pastāv jau astoņus gadus un “jāiet dzīvei līdzi”. “Viens no pirmajiem jaunā sasaukuma izaicinājumiem būs pagastu finansiālās sistēmas sakārtošana, jo ēkas, zeme paliek, bet iedzīvotāju skaits samazinās. Būs jāprot sabalansēt katra pagasta iedzīvotāju skaitu ar vajadzībām un iespējām. Piemēram, tagad Alūksnē ir spēcīgs Kultūras centrs, bet tā rezultātā pagastu tautas namiem tiek noņemta auditorija: iedzīvotāji no pagastu kultūras dzīves vairāk pārorientējas uz centru. Arī te būs jārod kompromiss. Jā, daudzos iedzīvotājos izskan nostalģija pēc tādas pagasta pārvaldes, kā pirms novadu izveides, bet tas būtu liels administratīvais slogs pašvaldībai. Turklāt valstī runā par sadarbības teritorijām starp novadiem, kas ir cits līmenis,” saka A.Dukulis.

Vienpersoniski nevarēs
Būdams domes priekšsēdētājs, A.Dukulis vienpersoniski nomainīja vadītājus pašvaldības uzņēmumos, par ko sabiedrībā bija rezonanse. “Ne tikai ieceļ, bet arī atbild. Nesaku, ka tā bija kļūda, bet jāatceras - nomainīja tādēļ, ka visās šajās iestādēs bija nebūšanas. Tagad atbilstoši izmaiņām likumā par kapitālsabiedrībām no 2016.gada ir mainīts nolikums, kas paredz: ar domes priekšsēdētāja rīkojumu izveido komisiju, kura izstrādā nolikumu kapitālsabiedrību vadītāju amatam, izvērtē kandidātus, iesaka mēram kandidatūru, ko virza apstiprināšanai domē. Šovasar beidzas pilnvaras “Alūksnes namu” un “Simones” vadītājiem, rudenī – “Rūpei”. Jaunajam domes vadītājam būs izvēle: pagarināt līgumus ar esošajiem vadītājiem vai sludināt jaunus konkursus. Jā, A.Musta pilnvaras beidzās jau maijā. Lai pirms vēlēšanām nebūtu jāizskata šādi jautājumi, A.Musta pilnvaras pagarināju uz trim mēnešiem, lai tas būtu jaunās domes darba kārtībā. Arī Alūksnes slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība – uz to arī tas attieksies,” saka A.Dukulis.

Turpinās iesākto
Ko sola šoreiz? Jāatzīst, programmā ir maz pārsteigumu – daudz kas ir kā turpinājums jau iesāktajiem darbiem. A.Dukulis norāda – šoreiz vienojušies neiziet ar skaļiem uzsaukumiem. “Startējam ar programmu, kas paredz iesāktā pārmantojamību, lai iedzīvotāji saprot, ka ZZS ir prognozējama. Visi zina, kādi mēs esam – nekādus superpagriezienus netaisīsim. Būs jāturpina izglītības sistēmas reforma, ko noteikti ietekmēs valstī pieņemtie lēmumi. Mūsu prioritātes novadā būs turpināt ceļu, ielu, gājēju celiņu infrastruktūras sakārtošanu, tostarp uz ceļa Alūksne-Liepna. Šovasar uz šā ceļa turpināsies virsmas apstrāde līdz Malienai, ko pirms dažiem gadiem vietējie “noraka”. Turpināsim meklēt finansējumu sporta centra būvniecībai Alūksnē. Sakārtosim pilsētas skolu infrastruktūru un gādāsim par sociālajiem jautājumiem. Novadā ļoti vajag pansionātu, jāattīsta slimnīcas darbs. Attīstīsim uzņēmējdarbību. Veiksim iekšezera attīrīšanu, jo zinātnieki atzinuši, ka pretējā gadījumā tur pēc desmit gadiem varēsim audzēt dzērvenes,” saka A.Dukulis. Sola arī veidot datubāzi par novada absolventu studiju un darba gaitām, lai novadam piesaistītu jaunos speciālistus.

VĒLĒTĀJA VIEDOKLIS
Una Tetere-Teterovska, alūksniete: ”Nekad necenšos meklēt utis kažokā. Ja arī kāds projekts nav bijis sekmīgs, pieņemu, ka nākamais sasaukums to spēs realizēt ar jaunu uzrāvienu. Ikdienā un svētkos ļoti priecē pilsētas krāšņie noformējumi. Daudz laika pavadām ar ģimeni ārpus mājas, tādēļ esam iecienījuši pastaigas Pilssalā, kur pakavējamies uz gājēju tilta un priecājamies par vidi, kas acīm redzot tiek sakārtota. Gan kā mamma saviem bērniem, gan kā skolotāja novērtēju apjomīgos pasākumus, kurus varam īstenot Alūksnes Kultūras centrā. Arī pagastos tiek organizēti dažādi pasākumi, lai padarītu ikdienu interesantāku. Daudz kas izdodas, ja pie tā strādā laba komanda, kas spēj iedvesmot un aktivizēt iedzīvotājus. Tieši tādu komandu novēlu jaunā sasaukuma deputātiem!”

Partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidāti Alūksnes
novada pašvaldības vēlēšanām:
1. Arturs Dukulis – attēlā – (kandidāta norādītā specialitāte: inženieris - mehāniķis);
2. Modris Lazdekalns (fiziskās kultūras un sporta pasniedzējs);
3. Druvis Mucenieks (kultūras vadība);
4. Anita Pētersone (profesionālais maģistra grāds skolvadībā);
5. Viola Aija Kaparšmite (profesionālais maģistra grāds sabiedrības pārvaldē un iestāžu vadītāja kvalifikācijā);
6. Guntars Priedītis (jurists);
7. Mareks Bērtiņš (enerģētika un elektrotehnika);
8. Jānis Zeltiņš (zeļļa grāds galdniecībā);
9. Laima Kaņepe (ekonomists ar specializāciju komercpakalpojumu vadībā);
10. Gunita Virka (vidējā profesionālā veterinārijā);
11. Nikolajs Irtiševs (agronoms);
12. Jānis Strakša (biškopis – tehniķis);
13. Sergejs Sverčkovs (fiziskās audzināšanas pasniedzējs);
14. Rudīte Simanoviča (agronoms);
15. Ingrīda Pedece (pedagoģijas maģistra grāds);
16. Astra Strazda (vidējā izglītība);
17. Aivars Siliņš (kinomehāniķis);
18. Sergejs Balans (darba drošības speciālists).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Šoreiz bez skaļiem saukļiem

Kategorijas