Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vairāk runās ar novada iedzīvotājiem

Agita Bērziņa

2017. gada 19. maijs 00:00

606

Apes novada domes vēlēšanām sarakstu iesniegusi arī vēlētāju apvienība “Gaujiena”. Saraksta līderis – Apes novada domes deputāts, Valsts mežu dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības mežzinis Andris Rubins. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem saraksta kandidātu vidējais vecums ir 51 gads (jaunākajam kandidātam - 30 gadi, diviem vecākajiem - 62).

Atsevišķi – lielākas izredzes
A.Rubins savulaik bijis Gaujienas pagasta padomes deputāts. 2009.gadā Apes novada domes vēlēšanās kandidēja no vēlētāju apvienības “Mēs savam novadam”, bet ievēlēts netika. 2013.gadā Gaujienas uzņēmēji un citi iedzīvotāji izveidoja savu vēlētāju apvienību “Gaujiena”, un A.Rubins tika ievēlēts. Viņš secina – veidojot atsevišķu sarakstu, ir lielākas izredzes tikt ievēlētam, nekā startējot citā sarakstā. Šāgada vēlēšanām no Gaujienas pagasta pieteikti pat divi saraksti. A.Rubins norāda – sākotnēji bija domāts veidot vienu gaujieniešu sarakstu, bet, tā kā vairākas reizes tika mainīts pieļaujamais kandidātu skaits sarakstā mazajiem novadiem, tad tapuši divi.
“Seši kandidāti ir no 2013.gada saraksta, seši – uzrunāti kandidēt un iesaistīties vietējās pašvaldības darbā. Tiesa, vairāki no viņiem ir savulaik bijuši pagasta padomes deputāti. Centāmies, lai mūsu sarakstā būtu kandidāti, kas pārstāv visus novada pagastus. Jā, pie mums kandidē arī rīdziniece Gundega Sauškina, bet viņai uzņēmums un īpašumi ir Apes novadā, vietējie viņu pazīst. Novada domē šoreiz ceram vismaz uz to pašu vienu vietu,” saka A.Rubins.

Ietekmes jomas nedala
A.Rubins uzsver – Apes novada domē deputāti nedaloties koalīcijā un opozīcijā, bet visi strādājot kopā. “Ietekmes jomu dalīšana nepastāv. Jā, ir bijuši balsojumi, kur esmu balsojis citādāk, tomēr 99 procenti sakrīt. “Pret” balsoju jautājumos par skolām. Uzskatu, ka skolu nosaukumos nevajag izmantot populāru cilvēku vārdus, jo tas rada apgrūtinājumus, piemēram, skolēniem piedaloties olimpiādēs un atrodot īsto skolas nosaukumu. Alūksnes un Apes novados tas ir ļoti izteikti. Lemjot par pašvaldības skolu jautājumiem, daudz kas ir atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumiem. Vietējiem jālemj par skolu reorganizāciju vai likvidāciju, bet finansējumu algām piešķir valsts. Tā iedala mērķdotāciju atbilstoši skolēnu skaitam – ja skolas gribam saglabāt, pašvaldībai jāpiemaksā,” stāsta A.Rubins. Vai Gaujienā jāsaglabā divas atsevišķas skolas? “Uzskatu – kamēr finansējumu mūzikas un mākslas skolai piešķir Kultūras ministrija, tai jāpaliek atsevišķi. Vēl jau nav skaidrības valstī arī par internātskolām. Tiesa, Gaujienā ir speciālā internātskola. Šobrīd valsts apsver domu atteikties finansēt parastās internātskolas. Lai kā būtu, Apes novadā pirmsskolas grupas un skolas mums jācenšas saglabāt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai,” saka A.Rubins.

Grābeklis – slimnīca
Kā pats vērtē Apes novada domes darbu? A.Rubins uzskata, ka, ņemot vērā esošo finansējumu, esot nostrādāts ļoti labi. “Nevienam mazajam novadam nav iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, kā tas ir lielajiem reģionu attīstības centriem. Visos pārējos projektos ir startēts, cik vien iespējams, lai novadam piesaistītu papildu finansējumu. Protams, ne visus atbalsta, bet darīts ir ar mērķi, lai būtu visās nozarēs un visā novada teritorijā,” saka A.Rubins. Viņš norāda – šā sasaukuma laikā lielākā vilšanās piedzīvota Alūksnes slimnīcas jautājumā. “Apes un Alūksnes novadu pašvaldības bija galvotājas, kad Alūksnes slimnīca ņēma kredītu. Slimnīcai pašai vajadzēja maksāt savu aizņēmumu – tagad kredīta pamatsummas pirmo maksājumu ir samaksājušas abas pašvaldības, nevis slimnīca. Tas ir grābeklis, uz kura esam uzkāpuši,” secina A.Rubins.

Vadība nebrauc pie cilvēkiem
Ko “Gaujienas” kandidāti sola šoreiz? Viens no pirmajiem punktiem minēts par konstruktīvu iedzīvotāju un domes darbinieku komunikāciju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību domes lēmumu pieņemšanā. “No vairākiem iedzīvotājiem ir saņemtas mutiskas sūdzības, ka novada vadība, izpildvara nebrauc pie cilvēkiem – kaut reizi gadā uz katru pagastu, rīkojot iedzīvotāju sapulces un pastāstot par paveikto, iecerēm, uzklausīt jautājumus. Šobrīd cilvēkiem trūkst informācijas pirms lēmumu pieņemšanas,” pauž A.Rubins.
Uzņēmējdarbībā šis saraksts sola risināt vairākas valstiski aktuālas problēmas, piemēram, Latvijā audzētām ogām un augļiem līdz 5 procentiem samazināt PVN likmi, līdz nullei samazināt reinvestētās peļņas nodokli, palielināt neapliekamo minimumu. Vai maza novada saraksta spēkos maz ir spēja to ietekmēt? A.Rubins skaidro – tās ir G.Sauškinas idejas, kura jau tagad valstiski par to iestājas. “Par to jau tagad visos līmeņos iestājas arī deputāti, uzņēmēji. Rezultātu var panākt tikai tad, ja strādā visi kopā,” saka A.Rubins. Sola arī attīstīt uzņēmējdarbībai būtiskus infrastruktūras objektus. “Jāturpina sakārtot ceļus, lai pie zemnieka, uzņēmēja ik mirkli varētu iebraukt kravu transports un paņemt viņa radīto produkciju, nevis domātu - nobuksēs mašīna vai ne. Pavasara šķīdonis ir lielākās galvassāpes, bet arī ikdienā ceļiem jābūt labiem,” saka A.Rubins.

Lai deklarējas Apes novadā
Apņēmušies veicināt sadarbību ar tuvākajiem novadiem, palīdzot iedzīvotājiem atrast darbu tuvāk dzīvesvietai. Kas ar to domāts? A.Rubins skaidro – daudziem faktiskā darba un dzīves vieta ir Gaujienas pagastā, bet deklarējušies citviet. “Uzrunāsim viņus deklarēties šeit, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieplūstu Apes novada pašvaldības budžetā. Tāpat arī e-vidē ievietot vairāk informāciju par vakancēm,” saka A.Rubins.
Novada iestādēm un uzņēmumiem sola nodrošināt darba drošības speciālista pakalpojumus. Kā? “Šiem speciālistiem šobrīd ir izvirzītas augstas profesionālās prasības – ņemot to vērā, tuvākajā nākotnē tas radīs problēmas, jo esošie speciālisti ir tuvu pensionēšanās vecumam. Tas izmaksātu diezgan dārgi, lai katrs vietējais uzņēmējs šīs augstās prasības izpildītu, tādēļ ir iecere par vienu speciālistu uz vairākiem uzņēmumiem. Jāizvērtē, kā labāk to realizēt,” saka A.Rubins.

Skatās Smiltenes virzienā
Sola veicināt mājražotāju, mājamatnieku un amatnieku darbu. Ko tas paredz? A.Rubins uzskata, ka Apes novadā jau ir labi attīstīta mājražošanas kustība – tāpat vajagot turpināt un stimulēt. Organizēt apskates vietu un objektu sakopšanu. “Daba mums ir skaista – to vajag popularizēt. Īpaši Gaujienai ir bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums,” viņš saka.
Grib pilnveidot un attīstīt sadarbību dažādās jomās ar Smiltenes novada domi. A.Rubins uzsver – tas jau tagad notiek. “Valstī šobrīd tiek izstrādāti pašvaldību sadarbības modeļi – Apes novada skats ir uz Smiltenes pusi, nevis Alūksnes. Kurās jomās varētu sadarboties? To šobrīd grūti pateikt – to noteikti ietekmēs tas, kāda būs valsts nostāja šajā jautājumā. Sadarbības kritēriji vēl nav zināmi. Šobrīd valstī jau veicina to, lai cilvēki uz dzīvi pārceltos lielajās pilsētās, kam paredz miljonus no Eiropas fondiem. Savukārt, dalot Apes novada pašvaldības budžetu, jācenšas, lai finansējumu saņemtu katrā pagastā – lai tiek visiem,” saka A.Rubins.

Vēlētāju apvienības “Gaujiena” kandidāti Apes novada
pašvaldības vēlēšanām:
1. Andris Rubins – attēlā – (kandidāta norādītā specialitāte: uzņēmumu un iestāžu vadītājs);
2. Gundega Sauškina (prečzinis);
3. Ilze Dāve (maģistra grāds mūzikas pedagoģijā);
4. Ruta Kalēja (zootehniķe);
5. Lilita Bernarte (zooinženiere);
6. Valdis Zass (uzņēmējdarbības speciālists lauksaimniecībā);
7. Guntis Solovjovs (agronoms);
8. Elga Rācene (grāmatvede);
9. Dominiks Grizāns (fizikas un darbmācības skolotājs);
10. Santa Polozova (medicīnas māsa);
11. Jānis Uskliņģis (uzņēmējdarbība lauksaimniecībā);
12. Inese Muceniece (izglītības zinātņu bakalaurs pedagoģijā).

VĒLĒTĀJA VIEDOKLIS
Jānis Oplucāns, zemnieks no Apes novada: “Man ir grūti vērtēt pašvaldības darbu, jo ikdienā tā norisēs neiedziļinos, neatliek tam laika – pietiek darba savā saimniecībā. Uzskatu, ka ceļu stāvoklis Apes novadā ir labs. Drīzumā atkal sāksies remontdarbi uz ceļiem mūsu novadā. Reti kurā pilsētā ir tā, kā Apē tagad – no trim virzieniem uz Api var atbraukt pa asfaltu! Tādēļ uzskatu, ka mūsu pusē par ceļiem nevar žēloties. Ko pašvaldība var izdarīt darbavietu nodrošinājumā? Tepat ir Igaunija – daudzi brauc strādāt tur: katru dienu 30-40 cilvēki no mūsējiem brauc turp strādāt. Kopumā ar pašvaldības darbu esmu apmierināts – lai jaunie deputāti tāpat arī turpina.”


Kategorijas