Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rada cepures ar koka nagu

Agita Bērziņa

2017. gada 26. maijs 00:00

2277

Turpinās no 1.lappuses.
Ja ir laba ideja, tad to var attīstīt gan lielpilsētā, gan lauku viensētā. Tā Mārkalnes pagasta mājās “Kalvītes” tēvs un dēls - Arnis un Roberts Koruļi - veido unikālu produktu: cepures jeb naģenes ar koka nagiem.

Ieceri īsteno Mārkalnē
Ideja par unikālu cepuru veidošanu Robertam radusies pagājušajā vasarā. “Tobrīd, kā daudzi citi, biju devies laimi meklēt ārzemēs. Strādāju Nīderlandē gaļas fabrikā, vēlāk - noliktavā. Taču darbs ārzemēs nemaz nav tik skaists, kā varētu likties. Vismaz ne radošam cilvēkam. Darbu darīju tikai tādēļ, lai iekrātu investīcijas un varētu beidzot pats sākt kaut ko darīt. Vēl esot Nīderlandē, zvanīju tētim, kuram ir galdnieka zināšanas, un prasīju, vai ir iespējams veidot cepures ar koka nagu. Viņš teica – jāmēģina. Ārzemēs cilvēki augstu novērtē roku darbu, un tieši tas iedeva papildu motivāciju sākt kaut ko darīt, jo prasmes bija,” idejas pirmsākumus stāsta Roberts.
Pēc darba ārzemēs viņš izlēmis sākt dzīvot nevis ģimenes mājās Jūrmalā, bet dzimtas mājās Mārkalnē, kur kādreiz dzīvoja viņa vecmāmiņa. “Tētis jau te saimniekoja apmēram sešus gadus. Izlēmu arī es dzīvot Mārkalnē. Pilsētas dzīve mani vairs tik ļoti nesaista. Uz pilsētu dodos tikai vadīt pasākumus, jo mana nodarbošanās ir pasākumu, kāzu, ballīšu, nometņu, bērnu pasākumu vadīšana. Pārējā laikā gribu mieru, nevis pilsētas drūzmu un kņadu. Labāk turos pie dabas. Laukos viss ir citādāk – izklaide ir sevis attīstīšana,” stāsta Roberts.

Iesaistās visa ģimene
Tiekšanās būt tuvāk dabai sasaucas ar ideju veidot cepures ar koka nagiem. “Viss sākas laukos! Kā zināms, visus koka apstrādāšanas darbus kādreiz veica ar cirvi. Mūsdienās ir dažādas palīgierīces, tāpēc cilvēki kļuvuši slinki. Daudzi jaunieši pat nemāk skrūvi ieskrūvēt - tas mani apbēdina,” teic Roberts. Cepuru tapšanā iesaistījusies visa ģimene. Arnis un Roberts, dzīvojot Mārkalnē, gatavo koka nadziņus, mamma Ilgona, kurai pamatdarbs ir Jūrmalā, šuj cepuru auduma daļas, bet brālis Mārtiņš kā datorspeciālists veidojis logo. “Tas viss ir roku darbs un nemaz tik ātri uz priekšu neiet. Vienā dienā top viena cepure.”
Zīmola nosaukums “Mad Axe Skills” tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Trakas cirvja prasmes”. “Kanādā vēl ir šie meža cirtēji ar cirvjiem, nevis mūsdienīgu tehniku. Viņi tradicionāli ģērbjas rūtainos flaneļa kreklos un džinsa biksēs. No tā tad arī ir veidojies mūsu cepuru dizains – rūtains audums. Idejiski un arī vizuāli tas ļoti labi sader ar koka nagu,” norāda Roberts. Viņš atzīst, ka vienkrāsainas un pelēkas cepures viņam ne visai patīk. Taču viņš pieļauj, ka latviešu tirgum tieši tumšas un pelēcīgas cepures varētu interesēt vairāk nekā rūtainas. Interese par viņu cepurēm ir, bet, kā saka Roberts, – viņi paši vēl nav gatavi daudz un masveidīgi ražot. Šobrīd tiek vēl eksperimentēts un strādāts pie dizaina. “Ir nianses, ko gribam vēl pilnveidot. Pirmās cepures savus īpašniekus ir jau atradušas. Es, protams, nezinu, vai cepures tiek valkātas vai noliktas skaisti stiklotā sekcijā. Šobrīd nedomājam noietu meklēt veikalos, bet gan mēģināsim tirgot interneta vidē. Pieļauju, ka vasaras sezonā apmeklēsim kādus tirdziņus, ir doma par tirgu Igaunijā. Igauņiem dzīvesstils ir tuvāks skandināviem,” stāsta Roberts.

Nav divu vienādu
Katra cepure ir pilnībā unikāla, un divu vienādu nav un nebūs. “Kāpēc? Jo katram kokam ir savs raksts un struktūra, ko nevar atkārtot. Arī katrs koks izskatās citādāk, un principā katrai cepurei ir jauns dizains,” teic tētis Arnis. Roberts papildina, ka cepures ir tikpat unikālas, cik unikāls ir katrs cilvēks. “Tieši tāpat kā mēs, cilvēki, - no viena materiāla veidoti, bet esam dažādi gan pēc izskata, gan rakstura,” norāda jaunietis. Cepuru nagus veido no sarkankoka, ozola un ciedru priedes nažfiniera, ko iegādājas Rīgā. “Esam mēģinājuši veidot arī bambusa, kļavas, Latvijas priedes nagus. Ir interese pamēģināt arī osi, ābeli, ķirsi, kas būtu pavisam unikāli. Gribam pamēģināt arī citus eksotiskos kokus, piemēram, palmas. Vispiemērotākais ir sarkankoks, jo to ir daudz vieglāk ieliekt formā,” atklāj Arnis.

Lokās, bet nelūst
“Kad jau sāku veidot pats savas cepures, uzzināju, ka ir bijuši mēģinājumi veidot cepures ar koka nagiem. Vienīgā atšķirība – nagi bija taisni, nevis kā mums – ieliekti. Man pašam personīgi labāk patīk ieliekti nagi. Skatoties šo cepuru fotogrāfijas, man izskatās, ka nags ir masīvs, biezs, un pieļauju, ka arī diezgan smagnējs,” teic Roberts. Mārkalnē tapušās cepures ir vien divu nažfinieru biezumā, kam pa vidu ir armatūra jeb sietiņš. Nagi lokās, bet nelūst.
Viņi nedomā apstāties tikai pie cepuru darināšanas vien. Iecere ir arī par īpašiem rūtainiem sporta tērpiem vienotam koptēlam. Tie varētu būt šorti, T-krekli, bikses, jakas, kas izskatītos kā mežcirtēja apģērbs, bet patiesībā būtu piemērots sporta nodarbībām. Ir idejas arī par citādākām cepurēm, kas būtu piemērotākas ziemai.
Darbs ar koku ir Roberta un Arņa aizraušanās. Mājas darbnīcā top ne tikai cepures ar koka nagiem, bet arī citi mākslas darbi - koka skulptūras, soli. “Ar koku strādāt ir ļoti interesanti, jo katram kokam ir savas īpašas nianses. Patīk strādāt ar kokiem, kuriem ir dabiski veidojušies izaugumi. Koks pats saka priekšā, kas ar viņu jādara. Koks var padoties, saliekties, savā ziņā ir jācenšas saprast, ko viņš darīs,” teic Roberts. Savukārt Arnis dod vērtīgu padomu: “Ja jūti, ka kaut kas neiet, liec instrumentus nost un ej mājās. Sabojāt var piecās minūtēs, bet, lai izlabotu, vajadzēs dienu.”

Kategorijas