Lasītāju jautājumi tautas labuma nesējiem

2017. gada 26. maijs 00:00

392

Ir beigusies Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas” un portāla “Alūksniešiem.lv” izsludinātā jautājumu iesniegšana Alūksnes un Apes novadu pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātiem. Ir patiess prieks, ka mūsu lasītājiem vietējā politika un tas, kā dzīvojam novadā, nav mazsvarīgi, jo saņēmām ļoti daudz jautājumu Alūksnes novada deputātu kandidātiem. Ļoti žēl, ka neviens jautājums netika iesūtīts Apes novada kandidātiem.
Kopumā saņēmām vairāk nekā 60 jautājumus – atbildes meklējām uz gandrīz 60 jautājumiem. Daži jautājumi palika neuzdoti, jo tajos jautātājs caur nepierādītiem apgalvojumiem aizskāris kandidāta godu un cieņu vai minējis nepatiesus faktus. Jautājumi tika saņemti no 14 lasītājiem – visi ar lūgumu iesniedzēju publiski neminēt. No 97 kandidātiem jautājumi uzdoti 20 kandidātiem.
Visvairāk jautājumu tika uzdots domes vadībai – priekšsēdētājam un vietniekiem. Bija jautājumi, kuru tematika sasaucās un konkrēts jautājums bija aktuāls vairākiem iedzīvotājiem, piemēram, vai ir ētiski Druvim Muceniekam kandidēt, ja pats ir pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists. Viens lasītājs pauda vēlmi sešus jautājumus uzdot visiem topošajiem deputātu kandidātiem Alūksnes novadā. Tā kā visus 97 kandidātus aptaujāt ir gandrīz neiespējami, šos jautājumus uzdevām katra saraksta līderim.
Lai pietiek pacietības lasīt atbildes uz daudzajiem jautājumiem! Ceram, ka tās palīdzēs jums izdarīt izvēli, dodoties pie vēlēšanu urnām.

“Vidzemes partija”
JAUTĀJUMI AIVARAM FOMINAM:
- Kāpēc jūs mānāt novada iedzīvotājus un Centrālajai vēlēšanu komisijai sniedzat melīgu informāciju par iegūto izglītību? 2013.gadā uz pašvaldību vēlēšanām norādījāt, ka esat šoferis-autoremontatslēdznieks, tad uz Saeimas vēlēšanām norādījāt pabeigtu augstāko izglītību ekonomikā 1989.gadā, tagad atkal jums ir norādīts tikai - šoferis-autoremontatslēdznieks...
- Tā bija neprecizitāte. Esmu studējis Ekonomikas fakultātē, tikai diplomdarbu neuzrakstīju. Uz Saeimas vēlēšanām norādīju, ka man ir nepabeigta augstākā izglītība, bet sistēmā bija ievadīts kā augstākā. Pēc tam kandidējot augstskolu vairs nepieminēju, lai nebūtu nekādu maldu.
- Vai šī iegūtā izglītība ir pietiekama, pildot priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus sociālās, izglītības un kultūras jomā?
- Es piecus gadus studēju augstskolā, bet tagad pirmā līmeņa augstāko izglītību var iegūt 1,5 gados - katrs var salīdzināt.
- Vai tā jūs rādāt piemēru par izglītības nozīmi novadā?
- Šodien nožēloju to, ka toreiz diplomdarbu neuzrakstīju ģimenes situācijas dēļ. Toreiz tā nolēmu, nav ko šodien par to vairs raudāt. Ja mani bērni tā darītu, es viņu izvēli neatbalstītu.
- Vai nešķiet dīvaini (nav kauns), ka pirmajiem trim kandidātiem un kopumā saraksta lielākajai daļai nav augstākās izglītības?
- Augstākā izglītība daudzos gadījumos ir formāla lieta – tagad ir tik daudz augstskolu, tik augsta studiju maksa! Ja to samaksā, tad gandrīz jau esi ieguvis augstāko izglītību. Protams, ir arī izņēmumi. Mums ir daudz veiksmīgu un gudru uzņēmēju arī ar vidējo izglītību. Mūsu saraksta pirmais trijnieks ir pašpietiekami – neviens cits viņu vietā dzīvē neko nav darījis.
- Pēdējo četru gadu laikā, kopš A.Fomins ir atbildīgs par sportu, kultūru, tūrismu, ir kritusies šo nozaru kvalitāte un kvantitāte. Sportisti ir neapmierināti, muzejos sēž neprofesionāļi - bez atbilstošas izglītības, viesnīcas ir tukšas. Kā to skaidrot?
- Nepiekrītu nevienam no šiem apgalvojumiem. Viss nosauktais nenotiek viena cilvēka uzraudzībā vai vērtējumā. Daudzi apgalvos pretējo. Šāgada Muzeju nakts bija apliecinājums izdomai. Šīs nozares novadā veiksmīgi attīstās.
- A.Fomins (arī Laimonis Sīpols) novada vadībā ir bijis jau astoņus gadus. Kas ir izdarīts pagastu labā (arī Liepnā)?
- Mēs laikam esam vienīgie, kuri visu laiku vairāk vai mazāk esam iestājušies par pagastu pārvaldēm - gan es, gan L.Sīpols, gan Elita Laiva dzīvojam pagastos. Tas, ka reizēm esam palikuši mazākumā, ir vēlētāju ziņā: ja viņi ievēlējuši domē cilvēkus, kuri neatbalsta pagastus. Pagastos ir īstenoti ūdenssaimniecības, ceļu projekti, katrs pagasts četros gados saņēmis 40 000 eiro no domes budžeta, īstenoti dažādi mazie projekti. Pašvaldība līdzfinansē skolēnu ēdināšanu. Domē ir 15 deputāti – tie ir viņu visu lēmumi. Viens politiskais spēks nevar piesavināties konkrētus darbus. Turklāt daudzi projekti ir turpinājums iesāktajam. Joprojām uzskatām, ka katrā pagastā vajag savu vadītāju – to mums neizdevās panākt. Nav nopietni, ka Alsviķiem, Ilzenei, Zeltiņiem ir viens vadītājs!
- Vai A.Fomins paies malā gadījumā, ja ievēlēs Verneru Kalēju, vai arī spiedīs V.Kalējam atdot viņam deputāta mandātu?
- Jau uz iepriekšējām vēlēšanām pateicām, ka 1.numurs ir tas, kurš tiek ievēlēts un savāc visvairāk balsu. Pilnīgi izslēgtas ir norunas, ka jālaiž kāds garām. Nevienam nav jāatkāpjas, lai kāds cits tiktu.

“Vienotība”
JAUTĀJUMI DZINTARAM ADLERAM:

- Vai, jūsuprāt, iegūtajai izglītībai cilvēka dzīvē ir nozīme?
- Jā.
- Vai jūsu iegūtā profesionālā izglītība ir pietiekama, pildot domes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus tautsaimniecības nozarē?
- Uzskatu, ka savu lielāko pieredzi esmu ieguvis 20 veiksmīgu uzņēmējdarbības gadu laikā.
- Kāpēc jūs pats nerādāt piemēru un nestudējat ar tautsaimniecību saistītas programmas?
- Nestudēju, bet ļoti daudz izzinu, lasot dažāda veida literatūru un meklējot labos piemērus publiskajā telpā – internetā. Neuzskatu, ka es līdz šim būtu kaut kur kļūdījies.
- Ko jūs 2016.gadā pārdevāt SIA “Tavex” 51 227 eiro vērtībā un 2012.gadā 31 285 latu vērtībā?
- Šis jautājums nav saistīts ar domes darbu – tās ir manas privātas lietas. Tie ir likumīgi manu privātu finanšu investīciju darījumi, kuri deklarēti Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarācijās.
- Kādus pasākumus jūs kā atbildīgā amatpersona un koalīcijas partneris esat veicis atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības nolikumam par vietnieka pienākumiem, lai īstenotu pašvaldības pretkorupcijas aktivitātes?
- Esmu iesniedzis dažādus priekšlikumus Saeimas komisijām, darba grupām par grozījumiem likumos un noteikumos, lai izslēgtu interešu konfliktu riskus pašvaldībās starp deputātiem un iestāžu vadītājiem. Daudz ir runāts par to, ka deputāti nevar būt pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji, izglītības iestāžu vadītāji. Interešu konflikta riski šādos gadījumos ir jāizslēdz, lai nodalītu lēmējvaru no izpildvaras. Esmu sniedzis arī atbildes uz dažādiem jautājumiem KNAB.
- Kāpēc jūs brīvdienās izmantojat pašvaldības transportu privātām vajadzībām, pārvietojoties pa Rīgu un uz jūsu ģimenes locekļu īpašumiem kopā ar ģimenes locekļiem?
- Privātām vajadzībām neesmu izmantojis. Kad ir darba darīšanas Rīgā, neizslēdzu iespēju, ka esmu atvedis mājās kādu ģimenes locekli ar darba transportu.
- Kā par amatpersonas algu var iegādāties tik daudz īpašumu? Vai Dz.Adlers un viņa ģimene nedzīvo pāri saviem ienākumiem?
- Viss mans uzkrātais finanšu kapitāls un īpašumi iegūti laikā līdz 2009.gadam, kad vēl nebiju kļuvis par pašvaldības amatpersonu un veicu veiksmīgu uzņēmējdarbību. Kopš tā brīža kapitāla apjoms ir tikai samazinājies. Pāri saviem līdzekļiem nedzīvoju.
- Ja sabrūk Eiropas Savienība, ES fondu finansējuma vairs nav - kādu tad redzat Alūksnes nākotni?
- Par to domāju es un arī mani kolēģi visu laiku, strādājot pašvaldībā jau astoņus gadus. Tieši tādēļ mēs strādājam pie tā, lai visi ES un pašvaldības budžeta līdzekļi tiktu ieguldīti novada attīstībā ilgtermiņā. Tiek domāts par ražošanas ēkām, ielām un ceļiem, ļoti daudz tiek investēts tūrisma attīstībā. Tas viss tiek darīts ar domu, ka nākotnē būs jāmāk saimniekot un pelnīt naudu pašiem un ES līdzekļu vienmēr nebūs. Ne visi deputāti to saprot.
- “Vienotība” visu laiku uzsver, ka jaunais Tempļakalna gājēju tilts ir jūsu nopelns. Kāpēc?
- Mēs nekad neesam tā uzsvēruši! Tas ir visu deputātu nopelns, kuri balsoja “par” tilta būvniecību. Visu pašvaldības speciālistu nopelns, kuri strādāja, lai to izdarītu. Tas ir arī sabiedrības nopelns, kura mūs atbalstījusi šajā iecerē. Atzīstu, intensīvi virzījām šo jautājumu un bijām idejas ģeneratori, bet nesludinām to kā savu nopelnu. Te nav iepriekšējā iekārta, kad vienas partijas pārstāvis diktēja noteikumus. Tilta būvniecība bija komandas darbs.

JAUTĀJUMI MARUTAI KAULIŅAI:

-Visu cieņu M.Kauliņas intelektam un zināšanām medicīnā, bet kas viņu saista ar „Vienotības” Alūksnes nodaļas pārstāvjiem?
- Jau 2013.gadā “Vienotība” mani uzaicināja kandidēt sarakstā – piekritu. Ir vieglāk kaut ko izdarīt slimnīcas labā, ja esi saistīts ar kādu politisko spēku – tā bijis visos laikos. Tiesa, tas vienmēr nav pierādījies dzīvē. Kas saista? Tāda šobrīd valstī ir kārtība. Ja būtu viens saraksts ar visiem kandidātiem, nevis pa partijām, tad būtu pareizāk, bet tagad tev vienkārši jābūt pie kādas partijas. Es gan uzskatu, ka mazām pašvaldībām nav jātaisa lielā politika.
- Vai M.Kauliņa spēs vēlreiz nosargāt Alūksnes slimnīcu no slēgšanas, ja būs tāda nepieciešamība?
- Spēšu, ja būs gan iedzīvotāju, gan Alūksnes un Apes novadu pašvaldību atbalsts. Ja kāds no tiem neatbalstīs – viens neko nevarēs izdarīt.

Divi jautājumi septiņiem Alūksnes novada uzņēmējiem:

- Vai jūs saviem darbiniekiem maksājat algu aploksnē?
Askolds Zelmenis: - Nē.
Mairis Arājs: - Mēs algas aploksnē nemaksājam.
Aivars Siliņš: - Nē.
Intars Berkulis: - Noteikti nē.
Modris Lazdekalns: - Nē.
Ziedīte Aigare: - Nē, mums tādu algu nav.

- Vai saviem darbiniekiem liekat pirms vēlēšanām balsot par jums?
Askolds Zelmenis: - Nē. Vispār nevienā sasaukumā par to neesmu runājis. Aģitāciju uzņēmumā neveicu.
Mairis Arājs: - Neesmu darbiniekus šādi uzrunājis, lai rosinātu balsot par mani, bet es varētu savam kolektīvam izteikt viedokli par partiju, kuru pārstāvu. Bet par ko viņi balsos – tā ir tikai viņu pašu izvēle. Galvenais, lai cilvēki aiziet uz vēlēšanām un pauž savu nostāju.
Aivars Siliņš: - Uz to netiek spiests. Katram ir savs spriedums.
Intars Berkulis: - Nē, tā ir katra paša darīšana. Mūsu uzņēmumā gan es, gan darbu vadītājs kandidē vēlēšanās, turklāt katrs no sava saraksta – darbiniekiem ir brīva izvēle.
Modris Lazdekalns: - Nē. Nedarīju to ne pirms iepriekšējām vēlēšanām, ne tagad. Darbavietā reklāmas nav.
Ziedīte Aigare: - Protams, ka nē! Katram ir sava brīva izvēle.

* Šie divi jautājumi bija adresēti arī uzņēmējam Andim Zariņam, bet ar viņu šonedēļ sazināties neizdevās, jo ir izbraucis no valsts.

“Zaļo un zemnieku savienība”
JAUTĀJUMI ARTURAM DUKULIM:

- Pirms četriem gadiem solījāt, ka Alūksnes novads būs pirmais Latvijā, kurā nezags! Vai tas ir izdevies?
- Ja mēs kaut ko tādu būtu darījuši, tad šodienas vēlēšanu kampaņā politiskajiem konkurentiem tā būtu pirmā ziņa.
- Vai tiesa, ka A.Dukuļa nolaidības pēc nav sākta Alūksnes sporta centra būvniecība?
- Noteikti nē. Pašvaldības vārdā par šo jautājumu ir nosūtītas daudzas vēstules Izglītības un zinātnes ministrijai, citām atbildīgajām institūcijām. Valstī 10 miljoni eiro bija paredzēti sporta infrastruktūrai, bet, sākoties iniciatīvai par skolu reformu, šī nauda “pazuda” - aizgāja citiem mērķiem. Tiek strādāts, lai sporta centrs Alūksnē tiktu uzbūvēts.
- Vai A.Dukulis pratīs pats balsot datorizētajā sistēmā novada sēdēs jaunajā sasaukumā? Vai viņam darba kabinetā ir dators?
- Nē, darba kabinetā man datora nav un nebūs – pietiek, ka dators ir mājās. Atzīstu tās darba metodes, kad cilvēki tiekas klātienē, nevis komunicē caur melnajām kastēm. Par balsošanu domes sēdēs – kancelejas vadītāja sēž blakus un nospiež pogu, lai pārietu uz nākamo jautājumu, lai nenovērstu uzmanību un es varētu sekot sēdes gaitai un to vadīt, veidot kontaktu ar cilvēkiem, kuri balso.
- Cik ilgi jūs turpināsiet pieļaut, ka izpilddirektore Janīna Čugunova pieņem darbā neprofesionālus speciālistus, tostarp radus, draugus? Pat domes deputāti to publiski pasaka „Alūksnes Ziņās”!
- Visi darbinieki šajos gados pieņemti darbā pašvaldībā tikai konkursa kārtībā. Neviens nav pieņemts pēc pazīšanās un radu principa. Tiek izvērtētas profesionālās prasmes komisijās, uzdodot jautājumus, tiekoties ar nozares speciālistiem. Par to, ka daži bijušie deputāti gribēja izmantot tiesības kā deputāti, lai tiktu kādā amatā, bet kvalifikācija neatbilda – nevajag apvainoties!
- Kad beidzot domes darbiniekiem par neizdarītajiem darbiem tiks piemērots reāls sods?
- Pašvaldībā ir izstrādāta sistēma, pēc kuras katru gadu novērtē darbinieku paveikto. Tiek piemērotas arī sankcijas. Piemēram, atalgojumam ir kategorijas un, izvērtējot paveikto, nosaka, vai darbinieks saņem piemaksu, papildus atvaļinājuma dienas vai neko no tā nesaņem.
- Vai taisnība, ka uzreiz pēc vēlēšanām tiks strauji palielināta apsaimniekošanas maksa “Alūksnes namu” apsaimniekotajās ēkās, lai segtu administrācijas izdevumus?
- Nē. Daudzi jautājumi, kas jārisina, sakrīt ar valdības pieņemtajiem lēmumiem. Ne jau pašvaldība nolēma to, ka namu apsaimniekošanai piemēro 21 procentu PVN. Tas nav mans lēmums, bet valstisks, un šī nauda aiziet valsts budžetā.
- Kāpēc A.Dukuļa valdīšanas laikā ir stipri palielinājušies komunālo maksājumu rēķini, kaut gan tarifi oficiāli nav paaugstināti?
- Kad šā sasaukuma laikā mainījām ūdens un kanalizācijas maksas tarifus novadā, dažā pagastā tie nebija mainīti kopš padomju laikiem, lai gan elektrības, materiālu un citas cenas pa šo laiku ir palielinājušās. Tarifus izskata un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Valstī mainījās arī likums, kas neļāva vairs rēķinu sagatavošanu un izsūtīšanu veikt no uzņēmuma iekšējām rezervēm, bet kā maksas pakalpojumu. Tas arī nav pašvaldības lēmums.
- Kāpēc Alūksnē Ezera ielas daļā, kur to darīja Igaunijas uzņēmums, klātais cietais segums ar nofrēzēto asfaltu ir ļoti labs, bet otrā daļā, kur gadu vēlāk to veica pašmāju uzņēmums “Sorma” – grumbuļains un jau šogad bedres jālāpa?

- Pirmajos mazo grants ielu seguma rekonstrukcijas konkursos piedalījās igauņi, bet pēdējos viņi vairs nepiedalījās, piedalījās Latvijas firmas: kuras vinnēja – vinnēja. To, ka kvalitāte diži atšķirtos – man grūti komentēt. Iedzīvotāju atsauksmes, kura iela labāka, kura – sliktāka, ir dažādas. Es neteiktu, ka vaina ir tajā, ka to darīja pašmāju firma. Pusi ielas asfaltēja vēlāk, jo toreiz tajā posmā ierīkoja komunikācijas – varbūt ielas segums nepaguva nosēsties, bet iela bija jāsakārto un noasfaltēja, kas var ietekmēt kvalitāti.

JAUTĀJUMI GUNITAI VIRKAI:

- Vai jums kā ZZS partijas atbalstītājai ir pieņemams pašvaldības projekts par aizsargājamā ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras un vides pieejamības uzlabošanu, kas nevis palīdzēs vietējiem zemniekiem, uzņēmējiem, mājražotājiem, bet tieši otrādi - radīs konkurenci, piemēram, teritorijā izvietojot dabas mājas?
- Laba ir katra lieta, ko dara ar cerību, ka tas būs kaut kas citādāks un vērsts uz vietējiem iedzīvotājiem, bet par šo projektu ar veclaiceniešiem ir ļoti maz runāts. Atklāts ir jautājums par to, vai šis projekts ir pārdomāts, kādēļ iekļautas tieši tādas aktivitātes un par tik lielu naudu. Cilvēkiem, kuri ikdienā apgroza mazākas summas, rodas priekšstats, ka tas ir nepamatoti dārgi.
- Vai jūs kā veclaiceniete atbalstāt šādu projektu ar tik lielām investīcijām? Vai zināt, cik dod Eiropa un cik liels procentuāli ir pašvaldības ieguldījums?
- Ja iepriekš viss būtu izskaidrots, radīta pārliecība, ka tieši to un tādā apjomā vajag kā vislabāko, tad - jā. Šobrīd ir šaubas, jo trūkst informācijas par projektu un finanšu apjomu. Biežāk vajag konkrēti un klātienē runāt ar cilvēkiem, ļaut viņiem apdomāties, lai rodas izpratne. Šobrīd cilvēki ir ļoti uztraukušies un nesaprot, kāds labums būs vietējiem. Viss nolietojas – kur pēc tam radīs līdzekļus, lai to visu infrastruktūru uzturētu? Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu par šo projektu.

JAUTĀJUMI JĀNIM ZELTIŅAM:

- Vai jūsu ienākumi palielinājušies, kopš iznācāt no ēnu ekonomikas ar pašvaldības jauniešu biznesa ideju konkursa palīdzību?
- Protams – jo vairāk reklāmas, jo vairāk darba. Klājas labāk. Kā pats strādāsi, tik arī nopelnīsi.
- Vai ir palielinājies pasūtījumu skaits? Par cik ir pieaudzis finanšu apgrozījums?
- Apgrozījumu neesmu rēķinājis. Darba ir daudz – darba apjoms un apgrozījums ir palielinājušies vismaz uz pusi.
- Kādus nodokļus jūs maksājat valstij?
- Visus tos nodokļus, kuri jāmaksā mikrouzņēmumam.

JAUTĀJUMI DRUVIM MUCENIEKAM:

- Kāpēc kopš 2015.gada 1.jūnija, kad sabiedrisko attiecību speciālists tika iepazinies ar savu amata aprakstu, nav izstrādātas pašvaldības sociālo mediju komunikācijas stratēģijas un lietošanas vadlīnijas?
- Šobrīd vadlīnijas vēl nav apstiprinātas, bet ir izstrādātas – tāpat kā pētījums par sociālo mediju auditoriju pašvaldības kontos. Vadlīnijas varētu apstiprināt jūnijā. Līdz šim tika gūta izpratne par situāciju un to, kā visu labāk izdarīt, tādēļ apstiprinās tikai tagad.
- Kāpēc nav izstrādāts pašvaldības komunikācijas plānošanas dokuments un ieviests praksē?
- Šāda dokumenta nav, bet mums ar kolēģi ir principi, pēc kuriem vadāmies, un uzskatu, ka strādājam labi. Formāli šādu dokumentu nevajag – nav nepieciešamības.
- Vai savā profesionālajā darbībā nesaskatāt klajus ētikas pārkāpumus, tieši atbalstot vienu politisko spēku, no kura saraksta pats startējat vēlēšanās? Vai ir ētiski pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistam kandidēt, ja ikdienā pieejami visi pašvaldības resursi? Šādam speciālistam jābūt neitrālam!
- Tad jau jāizvērtē, vai kāds konstatējis, ka esmu kaut ko pārkāpis. Esmu sazinājies ar KNAB, lai konsultētos, un saņēmis atbildi, ka kandidēt drīkstu. Savā darbībā nesaskatu neko neētisku. Kandidē arī slimnīcas vadītāja, “Spodras” vadītājs, esošā deputāte un vēl citi. No manas puses tas nav pārkāpums. Turklāt Alūksnes novadā nemaz nav tik daudz cilvēku, kuri piekrīt kandidēt un iesaistīties politikā. Pašvaldības resursus neizmantoju – informāciju sociālajos tīklos ievietoju mājās, izmantojot privāto datoru, arī tālruni.
- Vai jūs bieži melojat?
- Nē, bieži nemeloju.
- Internetā ir jūsu aģitācijas reklāma, kurā teikts, ka cīnīsieties, lai rodas jaunas darba vietas un jaunieši atgrieztos. Ko tieši darīsiet, lai tas notiktu?
- Rūpniecības ielā būvē industriālo ēku, ko varēs izmantot uzņēmēji. Novadā vajag apkopot informāciju par to, ko Alūksnes novada jaunieši studē, vai un uz kādiem nosacījumiem būtu gatavi strādāt dzimtajā vietā. Jāturpina jauniešu biznesa ideju konkurss – pašvaldība tam varētu vēl vairāk paredzēt finansējumu. Jāorganizē tikšanās ar jauniešiem Rīgā, stāstot par darba iespējām Alūksnes novadā, tostarp iespēju strādāt attālināti.
- Kā jūs panāksiet, ka cilvēki Alūksnē ir pārtikuši un laimīgi? Kas nosaka pārticību?
- Katram ir savi kritēriji, kas nosaka pārticību. Mani ir: lai ģimenē abiem vecākiem būtu darbs, lai bērni var apmeklēt skolu, ārpusskolas aktivitātes, lai cilvēki varētu atļauties aiziet atpūsties ar ģimeni, piemēram, uz kafejnīcu. Daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Uzņēmēji atzīst, ka darbaspēka trūkst vai arī prasa tik lielu atalgojumu, kāds neatbilst paša profesionālajām prasmēm un kādu uzņēmējs nespēj maksāt. Lai cilvēki būtu pārtikuši un laimīgi, novadā jāturpina sakārtot infrastruktūru, jāveicina deputātu komunikācija ar iedzīvotājiem, izzinot viņu vajadzības.

“Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””
JAUTĀJUMS LĪGAI LANGRATEI:

- Vai tiešām no pašvaldības līdzekļiem plānojat finansēt privātmāju renovāciju? Ar kādiem noteikumiem un kādos apmēros?
- Šī iecere radusies, redzot, ka pašvaldībai ir atbalsta programma daudzdzīvokļu mājām. Alūksnes kā mazpilsētas vizītkarti veido tieši privātmājas. Lai palīdzētu to īpašniekiem ēku uzturēšanā, apkopšanā, jārada atbalsts, piemēram, savācot centralizēti lapas rudeņos, fasāžu krāsošanā. Līdzekļus tam noteikti var atrast, jo lielākā daļa dzīvojamā fonda pilsētā ir privātais. Ja novads var ieguldīt līdzekļus savās kapitālsabiedrībās, kas pakārtotas iedzīvotājiem, tad var arī ieguldīt privātajā dzīvojamajā fondā.

JAUTĀJUMI JANAI ZILKALNEI:

- Deputāte J.Zilkalne pirms četriem gadiem solīja mainīt “Alūksnes namu” attieksmi pret iedzīvotājiem. Kad tika ievēlēta, tad visa interese beidzās. Vai tā būs arī ar tagadējiem solījumiem?
- Tika strādāts pie tā, bet – ja neesi vadībā vai koalīcijā, nevari izmainīt “Alūksnes namu” valdes locekļa darbu, jo to vienpersoniski nosaka domes priekšsēdētājs. Manus un iedzīvotāju ieteikumus vērā neņēma. Līdzīgi ir arī citās jomās. Turklāt – ja pārējos deputātus neinteresē, kas tur notiek, tad tā ir kopējā atbildība, jo viens nevar kaut ko mainīt.
- Ja tiks ievēlēta, kad J.Zilkalne plāno atgriezties deputāta amatā pēc maternitātes atvaļinājuma?
- Pēc gada.

JAUTĀJUMI DRUVIM TOMSONAM:

- Vai biznesa ienākumu kritums piespieda kandidēt uz novada deputāta vietu?
- Ar biznesu viss ir kārtībā, tur viss iet uz augšu, tādēļ šis minētais apgalvojums nebūs patiess. Tagad man ir vairāk brīva laika un sapratne par lietām, ar kurām novadā notiekošajā esmu neapmierināts. Dzīves pieredze ir radusies, lai arī es varētu ietekmēt politiskos procesus un virzīt lietas, lai tās notiktu atbilstoši manam redzējumam. Šobrīd man izbrīnu rada tas, ka pie varas esošie cilvēki lielās ar pašsaprotamām lietām – tas būtu tā, kā sieva vīram vakarā teiktu, ka ir nomazgājusi traukus, vai vīrs teiktu, ka ir saskaldījis malku. Lielās ar asfaltētām ielām, sakoptiem skvēriem – tas ir pašsaprotami! Tajā pašā laikā ir lietas, kam vispār netiek pievērsta uzmanība, piemēram, sporta bāzēm un iespējām bērniem kvalitatīvi apgūt sporta programmas. Par to nav domāts 25 gadus! Toties būvē sapņu pilis - vienai pašvaldības iestādei ofisu Pilssalā par miljons eiro, brauc pieredzes apmaiņā uz Ķīnu, mazā novadā mēram ir divi vietnieki, Peļļu gravās būvēs ceļus nezin uz kurieni. Tā kā tādā Ventspilī, kur pašvaldība nezina, kur naudu likt un kādus projektus vēl izdomāt! Šobrīd Alūksnes novada pašvaldības naudu šķiež ar vērienu.
- Vai ar savu esošo izglītību varat būt deputāts, jo iepriekšējo neizglītoto deputātu darbība tautai nesusi vienīgi zaudējumus?
- Noteikti varu. Zinu dučiem cilvēku ar ļoti skaistiem diplomiem, kuri ir bezdarbnieku rindās. Zinu cilvēkus, kuri ļoti lepojas ar padomju laikā gūtiem diplomiem, bet viņiem nav darbu, ar ko palepoties, ko ar šīm lielajām zināšanām būtu sasnieguši. Šobrīd valstī tiek reformēta izglītības sistēma, galveno uzsvaru liekot uz to, kā cilvēks spēj izmantot savas zināšanas, nevis uz to, ko spējis iemācīties no papīra, atreferēt eksāmenā, iegūt diplomu un nemācēt pielietot dzīvē. Jā, nevienu augstskolu neesmu absolvējis. Divās esmu iestājies, bet neesmu absolvējis, jo dzīvē bijušas citas prioritātes. Svarīgākais ir tas, kas cilvēkam ir galvā un kā viņš spēj ar to rīkoties. Piemēram, Bils Geitss arī nav ieguvis augstāko izglītību, bet ir viens no pasaulē bagātākajiem un veiksmīgākajiem cilvēkiem.
- Vai jums visi darbinieki darbā pieņemti oficiāli un algu nesaņem aploksnēs?
- Protams! Citādāk nav iespējams. Visi darbinieki tiek nodarbināti uz līguma pamata. Jā, kadru mainība ir lielāka, nekā gribētos, jo novadā ir aktuāla nodarbinātības problēma, tajā pašā laikā trūkst kvalificētu speciālistu. Diemžēl Alūksne nav pilna ar talantīgiem pavāriem. Cilvēkiem nereti šķiet, ka, saņemot algu skaidrā naudā aploksnē, tā ir aplokšņu alga, bet tā nav. Mūsu uzņēmumā ikdienā apgrozām skaidru naudu un arī algu darbiniekiem izmaksājam skaidrā naudā. Nauda fiziski tiek kaut kur ielikta – tā ir aploksne, nevis, piemēram, plēves maisiņš.

“Latvijas Sociālistiskā partija”
JAUTĀJUMI VADIMAM SAVKOVAM:
- Vai ir nopietni startēt vēlēšanās, ja nespējat savākt pat pusi no pilna saraksta?
- Jā, kāpēc gan ne? Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās mums sarakstā bija seši kandidāti un viens no tiem tika iebalsots novada domē. Likums neaizliedz startēt arī trim kandidātiem sarakstā.
- Vai tiešām visiem jūsu partijas deputātu kandidātiem ir pietiekamas latviešu valodas zināšanas?
- Cik es zinu – jā. Aizpildot anketu, katrs kandidāts pats norāda savu latviešu valodas prasmes līmeni.

“Alūksne un novads – mūsu zeme”
JAUTĀJUMI AINARAM MELDERAM:

- Ir zināms, ka drīzumā būs jāslēdz viena no trim Alūksnes skolām. Kura tā būs, jo partijas sarakstā ir visu pilsētas skolu direktores?
- Šobrīd neviena skola pilsētā nav slēgta un arī netiks slēgta. Vidusskolā un ģimnāzijā tūlīt ieguldīs Eiropas naudu.
- Vai A.Melderam vēl joprojām ir milzīgas parādsaistības pret valsti?
- Man nav parādu pret valsti – kas tādu muļķību izdomājis? Amatpersonas deklarācijā, ko jau sen iesniedzu katru gadu, visas saistības ir redzamas.

JAUTĀJUMI DAINAI DUBREI-DOBREI:

- Kā jūs, būdama Valsts ģimnāzijas direktore, nodrošināt sporta normatīvu un nodarbību izpildi, ja ģimnāzijai nav atbilstošas sporta infrastruktūras?
- Ir mācību programma, atbilstoši kurai pirmajā pusgadā un otrā pusgada otrajā ceturksnī sporta nodarbības notiek ārā vai telpās. Sporta infrastruktūra ģimnāzijā nav sakārtota – par to cīnāmies ilgāk nekā 20 gadus. Sporta laukumā pie skolas notiek tas, ko var izdarīt: skriešana, kross, sporta spēles, futbols, bet tāllēkšana, sprints notiek pie sporta skolas, izmantojam arī Pilssalas stadionu. Ziemā skolēni slēpo vai slido, jo ar hokeja kluba “Alūksne” atbalstu pie ģimnāzijas izveidots hokeja laukums. Slēpes nodrošina skola. Sporta skolotāji izgrozās, kā var, lai nodrošinātu nodarbību norisi. Ļoti ceram, ka tagad, apgūstot Eiropas fondu finansējumu, beidzot sakārtos ģimnāzijas sporta laukumu. Lai arī nav atbilstošas sporta infrastruktūras, mēs cenšamies un lāpāmies.
- Kāpēc ēdināšanas uzņēmums ģimnāzijas telpās nodarbojas ar komercdarbību, pasūtījumu gatavošanu, banketu un bēru mielastu klāšanu?
- Pēdējo gadu laikā bērnu mielasti un banketi netiek klāti ģimnāzijas telpās. Jā, uzņēmums “Unti” ģimnāzijā īrē telpas un maksā īri pašvaldībai, simtprocentīgi apmaksā visus savus komunālos rēķinus un elektrību, arī 98 procenti inventāra pieder uzņēmumam. Saruna ar uzņēmumu par vietu, kur gatavot pasūtījumus, ir bijusi. Pasūtījumus uzņēmums gatavo savā kafejnīcā “Cepurīte”. Arī skolas darbinieki bērnu mielastus pasūta citur, nevis skolas telpās. Ģimnāzijas telpās tiek gatavoti tikai pasūtījumi, kas nepieciešami ģimnāzijas pasākumiem un skolēniem, piemēram, uzņemot skolas sadraudzības partnerus, citas skolas, sacensībām un tamlīdzīgi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lasītāju jautājumi tautas labuma nesējiem

Kategorijas