Bērnus pie ārsta – vasaras sākumā!

2017. gada 26. maijs 00:00

795

Skolēniem tūlīt, tūlīt sāksies ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks. Ar bažām un satraukumu šo mirkli atkal gaida ģimenes ārsti un pediatri, tādēļ klauvē pie skolēnu vecāku sirdsapziņas sakot: “Mīļie vecāki, lūdzu atvediet savus bērnus uz profilaktiskajām apskatēm laikus – jau jūnijā, jūlijā, neatstājot vizīti uz augusta pēdējām dienām!” Kādēļ tā un kādas problēmas tas rada – saruna ar Alūksnes novada ģimenes ārsti Aritu Prinduli un viņas privātprakses medicīnas māsu Sigitu Jakobsoni.

Šturmēšana rada kaitējumu
“Katru pavasari, skolās noslēdzoties mācību gadam, bērni tiek rosināti pa vasaru apmeklēt savu ģimenes ārstu un rudenī, skolai atsākoties, aiznest izziņu par veselības stāvokli. Šīs darbības un prasības gandrīz katrā skolā notiek citādāk – nav vienota modeļa. Ministru kabineta noteikumos, kas regulē ģimenes ārstu darbu, ir noteikts profilaktisko apskašu biežums: reizi gadā bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam, potēšana – saskaņā ar vakcinācijas kalendāru. Pērn pat vērsos pie vairāku skolu vadības, jo, piemēram, vienā skolā pateica, ka der tikai augustā izrakstītās zīmes, vienā bērnudārzā – ka vajag zīmi, lai nāktu bērnudārzā, lai gan bērns visu vasaru dzīvojis laukos pie vecmāmiņas un nav slimojis. Reiz pat vienā skolā prasīja divas zīmes – otru atsevišķi sporta skolotājam,” stāsta A.Prindule.
Viņa vērš uzmanību, ka šādas prasības ne tikai traucē ģimenes ārstu noslogojuma grafiku, bet arī rada tiešu kaitējumu bērna veselībai un izglītībai. “Piemēram, bērnam jāuzsāk skolas gaitas 1.klasē. Vecāki viņu atved pie ārsta 31.augustā, bērnam veic profilaktisko apskati un katrā rokā iepotē pa vakcīnai – divas kombinētās vakcīnas, kas šajā vecumā pienākas atbilstoši potēšanas kalendāram. Tas nav pareizi, jo bērns uzsāk skolas gaitas ar sāpošu roku un temperatūru! Ja šādai mammai teiksi, lai bērnu divreiz atved pie ārsta, viņa to neizdarīs – viņa ir atnākusi pēc zīmes tagad un viss. Ar šo šturmēšanu bērniem tiek nodarīts ļoti liels kaitējums. Tiek iekavētas vakcinācijas,” stāsta A.Prindule.

Augustā trūkst vakcīnu
A.Prindulei ir liela prakse – vairāk nekā 2100 reģistrētu pacientu. Noteiktās dienās viņa pacientus pieņem arī Māriņkalnā un Jaunlaicenē – ne tikai Alūksnē. A.Prindule uzsver - jau vairākus gadus augustā Alūksnē ir problēma, jo trūkst vakcīnu septiņgadīgajiem. “Vakcīnas ģimenes ārsta praksei piegādā katru mēnesi pēc pieprasījuma – ja ir atlikums no iepriekšējiem mēnešiem, tad neved vispār. Ja visus bērnus, kuri jāpotē, atved augustā – vakcīnu trūkst! Jau no gada sākuma atbilstoši dzimšanas datumam māsiņa personīgi uzrunā šo bērnu vecākus un atgādina par poti, bet ne visi vecāki šim aicinājumam atsaucas,” saka ģimenes ārste.
Nereti augustā atklājas, ka iepriekšējā gadā bērns, kuram ir jau 8 un pat 9 gadi, nav saņēmis vajadzīgo poti, kura bija jāsaņem jau 7 gadu vecumā. “Tas viss ir smieklīgi līdz mirklim, kad iestājas ļoti smagas sekas – pusaudža gados puika var saslimt ar epidēmisko parotītu un savā dzīvē nekad nekļūt par tēvu... Ja meitene nebūs potēta un grūtniecības laikā saslims ar masaliņām, viņa var zaudēt ieņemto mazuli vai arī bērns var piedzimt ar dažādām kroplībām... Tā ir nopietna problēma! Reizēm skola vai vecāki iebilst, ka bērns no jūnija līdz augustam paaugas un pieņemas svarā par diviem kilogramiem – zīme ar neatbilstošu svaru nederot. Nu un tad? Vai tad tādēļ nevar uzsākt skolas gaitas?” retoriski jautā A.Prindule.

Laikus neārstētas
saslimšanas
A.Prindule vērš uzmanību uz vēl vienu būtisku problēmu, kas ietekmē gan bērnu veselību un pašsajūtu, gan izglītības kvalitāti – saslimšanas, ko laikus neatklāj. “Bērnu atved uz apskati 30.augustā, un atklājas, ka viņam ir pazemināta redze. Ģimenē nauda ir iztērēta mācību līdzekļu iegādei, atvaļinājumu nauda arī iztērēta, laika nav – skola tūlīt atsākas, brilles nenopērk, un nākamajā gadā bērns pie ārsta uz apskati tiek atvests tāds pats vai vēl sliktākā stāvoklī... Atklāts paliek jautājums - vai skolās šīs ārstu zīmes rūpīgi izlasa un, piemēram, nosēdina bērnu klasē pirmajās solu rindās, lai viņš redz uz tāfeles rakstīto?” saka A.Prindule un uzsver – tā ir ļoti bīstama tendence.
Līdzīgi ir ar zobārsta apmeklējumu – zobu labošana, zobu higiēna, sakodiena problēmu novēršana. Gadījumos, ja nepieciešama stājas korekcija, jāiziet masāžu kurss vai jāveic speciāli vingrojumi kādas problēmas novēršanai.

Kā ir citur?
Viņas izzinājušas arī, kāda ir situācija citviet. Secinājums – vienotas nostājas starp izglītības iestādēm šajā jomā neesot. “Ārsta zīme ir nepieciešama, uzsākot bērnudārza gaitas, mācības 1.klasē, mainot izglītības iestādi. Mums šobrīd ir pavisam citādāk, jo zīmes prasa ne tikai šajos gadījumos. Arī Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība, ir interesanti – tie nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu izglītības iestādē, apmaksā skolas dibinātājs (MK noteikumi nr. 277 2.punkts no 23.03.2010.). Šie noteikumi arī nosaka, ka mācību gada sākumā, septembrī, pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, izglītojamos sadala veselības grupās sporta nodarbībām, bet šāda nosacījuma izpildi ģimenes ārstiem neviens nefinansē,” norāda A.Prindule.

Bērns viens pats iet pie ārsta nedrīkst
Bērnus līdz 14 gadiem vienus pašus sūtīt pie ārsta nedrīkst. “Neko nesakām, ja kādreiz mamma tiešām netiek, piezvana, izstāsta problēmu vai uzraksta to zīmītē un iedod bērnam līdzi, bet, ja atnāk bērns, kurš neko neprot izstāstīt, piemēram, cik sen slimo, kādas zāles lietojis – ārprāts!”
Tāpat arī mediķes rosina pacientus ievērot noteikto kārtību un būt disciplinētiem. Vizītei jābūt ar iepriekšēju pierakstu, nevis paverot durvis: “Man tikai nosūtījumu...” “Pie kārtības radinām un radināsim. Pieņemšanas laikā pie dakteres nevar ienākt vienkārši parunāties – tikai ārkārtas gadījumos. Ja vizīte jāatceļ – lūgums atzvanīt, jo tad kāds cits tiks ātrāk,” viņas saka un uzsver, ka vispirms katram cilvēkam atbildīgi jāizturas pašam pret savu veselību: jāievēro ārsta norādījumi, piemēram, par pareizu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, pareizu zīdaiņa aprūpi, un tikai tad pie ārsta.

Rītā vemj – uz dārziņu!
Vecāku attieksme pret saviem bērniem ir dažāda. Ir gadījumi, kad bērns pa dienu apmeklē skolu, pēcpusdienā – deju un citas nodarbības, bet vakarā beidzot tiek atvests pie ārsta un mamma saka, ka bērns tā klepojot jau trīs nedēļas... A.Prindule atzīst, ka ģimenes praksē nīstākie mēneši gadā ir decembris un maijs. Kāpēc? “Bērnu sūtīšana uz Ziemassvētku eglīti skolā vai bērnudārzā, lai tikai redzētu Salatēti un nofotografētos, neņemot vērā bērna veselības stāvokli, ir briesmīga! Bērns no rīta mājās ir vēmis, bet viņam nomazgā muti, uzvelk baltu kreklu un iespiež starp pārējiem. Nākamajā dienā pie mums no šīs grupas ierodas vēl septiņi bērni, jo arī ir saslimuši. Ko mēs panācām? Septiņas mammas paņēma slimības lapas, lai vienai “būtu prieks” par sava bērna dalību pasākumā!” saka S.Jakobsone. Savukārt maijā ir ieskaišu un eksāmenu laiks, ekskursijas un citi pasākumi – bērniem visur jāpaspēj, rodas saslimšanas, stress. S.Jakobsone uzsver – visos šajos gadījumos tiek pārkāpts zelta likums: pirmās slimības dienas izgulēt mājās!

Cienīt otru
Ģimenes ārstu praksēm viens no pienākumiem ir apzināt pacientus un informēt, ka nepieciešams ierasties, piemēram, uz vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram. S.Jakobsone uzsver – tas arī tiek darīts, bet ne vienmēr visi pacienti esot sasniedzami. “Šodien cilvēki ļoti bieži maina mobilā tālruņa numurus, bet par jauno numuru savu ārstu neinformē. Nav vairs, kā agrāk – katram mājās bija stacionārais tālrunis un, ja zvanīji vakaros, tad zināji, ka cilvēku sazvanīsi. Ir arī tā, ka mirklī, kad cilvēku sazvani, dabū noklausīties visas viņa problēmas. Mūsu uzdevums ir aicināt – ārsts nevar atrisināt cilvēku sadzīviskās un valstiskās problēmas. Ir vecāki, kuriem prioritāte ir friziera, manikīra, zobārsta apmeklējums un tad pašā vakarā vēl grib paspēt pie ģimenes ārsta. Alūksnes novadā trūkst ārstu. Bērni lielākoties reģistrēti pie pediatres Anitas Šnikvaldes un A.Prindules. Mūsu praksē ir ļoti liela noslodze. Sirsnīgi rosinām bērnu vecākus vest bērnus uz profilaktiskajām apskatēm, piemēram, skolēnu brīvdienās, bet reti to izmanto. Ja vēlas kvalitatīvu ārsta apskati, tad ģimenē vajag atrast tam laiku un ieplānot, nevis bērnus caurskatīt kā konveijerā. Slims bērns ir grūtākais, kas var būt! Kā mammas to saprotam, tomēr mēs gribam strādāt atbildīgi, nevis, pārstrādājot darba stundas, radīt kļūdas. Mums ir ļoti laba ārsta prakse, un arī savs darbs mums ļoti patīk, tikai – vairāk cienīsim viens otru,” saka S.Jakobsone.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bērnus pie ārsta – vasaras sākumā!

Kategorijas