Gribi pirkt lauksaimniecības zemi - runā latviešu valodā!

2017. gada 26. maijs 00:00

Saeima pieņēmusi likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. Deputāti precizējuši arī prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Par to bija jādomā agrāk!
Jānis Vītolnieks, alsviķietis un bioloģiskās saimniecības “Bitenieki” īpašnieks
Valoda būtu jāzina. Mūsu zemi pērk daudzi ārzemnieki, un arī manā pagastā ir zemes īpašumi, kuri pieder ārzemniekiem. Tāda zeme ir arī man kaimiņos - nomāju zemes daļu no šāda saimnieka. Tas nozīmē, ka man jānomā Latvijas zeme no ārzemnieka par diezgan lielu naudu. Daudzi jaunieši aizbrauc uz ārzemēm, un ir arī tādi, kuri savus īpašumus pārdod citiem, tajā skaitā arī ārzemniekiem. Zinu vienu kuriozu, kad man pazīstami cilvēki pārdeva savu mežu, bet nu pārvācās uz dzīvi laukos, taču sava meža jau vairs viņiem nav, tāpēc malka ir jāpērk no citiem. Es gan uzskatu, ka par šiem jautājumiem bija jādomā vismaz pirms 30 gadiem, kad arī varēja būt striktāki noteikumi zemes iegādei ārzemniekiem. Nu jau tas viss ir par vēlu.

Vai būsim pionieri?
Ingrīda Brūvere, Alūksnes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece
Jau tagad lauksaimniecības zemes iegādē ir lieli ierobežojumi, kuri pēdējos gados ir pastiprinājušies. Mums ir speciāla Zemes lietu komisija, kura izskata katru gadījumu individuāli. Ja cilvēks vēlas iegādāties lauksaimniecībai piemērotu zemi, tad jāskatās, vai viņam ir lauksaimniecības izglītība, juridiskajām personām skatās to darbības jomas un tā tālāk. Prasības ir augstas, un nezinu, vai valodas zināšanai būtu jābūt noteicošajam faktoram pie zemes iegādes. Skaisti jau tas, protams, izskan, taču, ja cilvēkam ir laba vīzija, valodas zināšanai nebūtu jābūt galvenajam rādītājam. Cilvēkus saista šī likuma ideja, jo šādi priekšlikumi apgrūtinātu ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Daudzām valstīm ir nacionālie ierobežojumi, taču es neesmu dzirdējusi, ka vēl kādā Eiropas Savienības valstī zemes iegādei būtu nepieciešams pārzināt attiecīgās valsts valodu. Varbūt mēs būsim pionieri šajā jautājumā. Varbūt šī prakse būs pozitīva un cilvēki mācīsies valodu, taču šo lēmumu kāds varētu arī apstrīdēt un risināt starptautiskā mērogā. Viss unificējas, un jāņem vērā arī tas, ka latviešu valoda nav tā vieglākā valoda.

Strādā optimisma un patriotisma vadīti
Sandris Cipruss, Apes novada lauku attīstības konsultants
Arī Apes novadā ir zemes īpašumi, kurus iegādājušies ārzemnieki. Es atbalstu iniciatīvu, ka gadījumā, ja gribas iegādāties Latvijā lauksaimniecības zemi, ir jāprot valsts valoda. Nedomāju gan, ka prasībām jābūt ļoti augstām. Svarīgāk, manuprāt, ir tas, vai cilvēks šajā zemē veiks kādu ražošanu un saimniecisko darbību. Tieši tas būtu jāizvērtē daudz stingrāk nekā valodas prasmes. Es tomēr uzskatu, ka lielām bažām nav pamata, jo nav tā, ka visu mūsu zemi izpērk ārzemnieki. Sarosās arī vietējie zemnieki, kuri pērk zemi. Viss jau būs atkarīgs no Eiropas Savienības nākotnes un tā, kā visu situāciju un Eiropas maksājumus ietekmēs “Brexit”. Šobrīd nav pilnīgas skaidrības par nākotni. Visi mazie zemnieki strādā, optimisma un patriotisma vadīti.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gribi pirkt lauksaimniecības zemi - runā latviešu valodā!

Kategorijas