Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Janvāris – barikāžu atceres mēnesis

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2010. gada 19. janvāris 07:57

1084

1991.gada janvārī mālupietis Alvis Bukans strādāja kolhozā par iecirkņa mehāniķi. Kopā ar daudziem viņš posās uz barikādēm Rīgā, jo ticēja brīvībai un neatkarībai. Tagad pēc 19 gadiem nākas secināt, ka valdība no iedzīvotājiem aizsargājas savās „barikādēs” – kabinetos Rīgā, nerēķinoties ar tautu, tās iespējām un vēlmēm.

„No kolhoza organizēja autobusu. Brauca ne tikai kolhozā strādājošie, bet arī mežniecības darbinieki. Visi cerēja, ka izdosies – būsim patstāvīga valsts, nevis lielas savienības daļa. Arī es tolaik biju daudz dzirdējis par Latvijas brīvvalsts laikiem un to, ka katram cilvēkam ir sava saimniecība, kur strādāt, un neviens no malas nedod norādījumus. Toreiz cilvēki brauca ar ticību, nedomājot par savu drošību,” saka A.Bukans. Mālupieši 1991.gada janvārī Rīgā pavadīja diennakti, sargājot teritoriju pie Ļeņina pieminekļa, kas atradās blakus tagadējai Ministru Kabineta ēkai. „Kad mēs dežūrējām, apšaudes nebija, bet divi bruņutransportieri gan garām nobrauca,” viņš atceras.

Ceļ žogus tautai
A.Bukans secina, ka tagad dzīvojam neatkarīgā Latvijā, tomēr daudzi ekonomiskie un sadzīves apstākļi iedzīvotājiem nav tādi, kā izsapņoja 1991.gada janvārī.

„Toreiz cilvēki brauca aizsargāt savu valsti, valdības ēku, tostarp ar smago tehniku, un valsts vīri par šādu tautas rīcību priecājās. Bet tagad, lai iebilstu pret netaisnīgo valsts vīru attieksmi pret zemniekiem, zemnieki ar traktoriem brauc rīkot protestus uz Rīgu, un valsts vīri viņiem ceļ priekšā žogus, norīko policistu armiju, lai sevi aizsargātu no zemniekiem. Kad mums, zemniekiem, ir problēmas, tad politiķiem vairs neesam vajadzīgi un mūsu negrib uzklausīt – tas ir sāpīgi un skumji. Manuprāt, pērn 13.janvārī Rīgā izcēlās masu nekārtības tikai tādēļ, ka politiķi neiznāca pie tautas un neizrunājās ar cilvēkiem. Ja tas būtu izdarīts, daļa tautas nebūtu tik ļoti aizkaitināti rīkojusies,” pārliecināts A.Bukans.

Trūkst stabilitātes
Viņš vērtē, ka valsts ir tik dziļā ekonomiskā krīzē tikai tādēļ, ka politiķi nav pratuši vadīt valsti saimnieciski, pieļāvuši augstu korupciju un daudz kļūdu.

„Mūsu valstī ir ļoti nepareiza nodokļu politika. Daudzi uzņēmēji ražotnes pārceļ uz ārvalstīm tikai tādēļ, ka tur ir draudzīgāka nodokļu politika. Diemžēl mēs, zemnieki, nevaram pārcelties citur – nevaram pasist padusē zemes gabalu un aizbraukt! Turklāt te ir mana senču zeme. Pašlaik valstī zemkopībā trūkst stabilitātes. Ārzemēs no paaudzes paaudzē audzē graudus, apstrādā zemi, bet mēs Latvijā nemitīgi mētājamies. Kam Eiroparlamentā vajadzīgi deputāti no Latvijas, ja nevar panākt, ka Latvijas lauksaimniekam Eiropas subsīdijas ir līdzīgā apmērā kā citām ES dalībvalstīm? Turklāt tagad Latvijā pat domā šīs subsīdijas aplikt ar nodokli, lai gan citur tā nav! Un zemnieks to uzzina tikai no plašsaziņas līdzekļiem, nevis no zemkopības ministra. Tad kam mums tāds ministrs!” ir sašutis A.Bukans.

Tagad ir likvidācija
A.Bukans secina, ka Latvijā neko paredzēt nevar, tādēļ arī valsts nākotni tuvākajos gados viņš neredz pozitīvās krāsās. „Pašlaik valdība un Saeima tikai lemj, nedomājot par sekām, bet iedzīvotājiem nav teikšanas, jo viņus neuzklausa. Diemžēl daļa iedzīvotāju aiz dusmām uz politiķiem vispār nepiedalās vēlēšanās, tādēļ tiek ievēlēti tie paši, jo viņu atbalstītāji noteikti balso. Ja brīvvalsts sākumā bija privatizācija – prihvatizācija, tad tagad ir likvidācija,” domā A.Bukans.

Viņš uzskata, ka arī Alūksnes novada pagastos cilvēkiem vajadzētu būt lielākai teikšanai. „Kāpēc mūsu novada deputāti nedomā par to, ka atlaižot pagastu vadītājus, būs jāmaksā kompensācijas, palielināsies degvielas izdevumi – vai tad tas būs lētāk? Domāju, ka tā nav pareiza rīcība,” saka A.Bukans.

Kategorijas

Kategorijas