Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā skan Alūksnes zeme?

Agita Bērziņa

2017. gada 2. jūnijs 00:00

433

Biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” šovasar Alūksnē īstenos projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”. Vai Alūksnē zeme skan citādāk nekā citviet Latvijā – tas ir jautājums, uz kuru atbildes cer saņemt ne tikai alūksnieši, bet arī siguldietes - jauno mediju māksliniece Zanda Puče ar mammu Sandru Ķiruli. Viņas Alūksnes pusē projekta gaitā intervēs cilvēkus, izzinot atmiņu stāstus, un dosies ierakstīt zemes skaņas enerģētiskās vietās Alūksnes pusē. 

Veidos pastaigu maršrutu
Projektā ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās vietās plānots ierakstīt zemes skaņas un no zemes skaņu spektra attēliem veidot grafisku fotogrammu sēriju. Skaņu materiālu kopā ar iedzīvotāju atmiņu stāstiem oktobrī izrādīs izstādē Alūksnes mākslas skolā. “Projekta īstenošanas procesā ir iecere aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni, nākotni. Tas būs savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām - zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Izmantosim vairākus informatīvos kanālus: audio, foto, video un grafiku. Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu,” projekta ideju skaidro Z.Puče. No izvēlētajām vietām Alūksnē plānots izstrādāt pastaigu maršrutu, kā arī organizēt radošas meistarklases, iepazīstinot ar dažādām grafikas tehnikām un zemes skaņu ierakstu procesu. 2016.gadā līdzīgu projektu māksliniece organizēja Siguldā.

Iemīl tālo Alūksni
“Kāpēc Alūksne? Mēs ļoti mīlam Alūksni! Varbūt mazlietiņ attālināti, bet tā mīlestība aizsākās, sēžot zem manas vecās mammas šujmašīnas un klausoties viņas stāstus. Vecmamma Olga Ķirule (dzimusi Jursa) dzimusi Alsviķu pagasta “Atmiņu” mājās. Mans vecvectēvs Johans Jurs ir bijis Alūksnē zināms laivu meistars. Pēc nostāstiem – laivas no Alūksnes ezera pa mazākām upītēm nonākušas līdz pat Rīgai. Tā sēžot zem šujmašīnas un klausoties stāstus, mana vecmamma panāca to, ka pilienu pa pilienam, stāstot atmiņas, viņa arī mani burtiski “saindēja” ar Alūksni, kas bija tālā, mistiskā zeme ar “Atmiņu” mājām, no kurām diemžēl šobrīd nekas vairs nav saglabājies,” teic S.Ķirule.
Lai īstenotu projektu, vajadzīgs Alūksnes novada iedzīvotāju atbalsts. “Lai savāktu pēc iespējas vairāk informācijas gan par cilvēkiem, kurus intervēt, gan par vietām, kur klausīties zemes skaņas, vajadzīgas vietējo iedzīvotāju domas,” saka S.Ķirule. Alūksnieši, pilsētas bibliotēkā tiekoties ar projekta iniciatorēm, ieteica paklausīties zemes skaņas Tempļakalnā, Alūksnes Lielajos kapos, pie mākslas skolas, pie luterāņu baznīcas, Doreskalnā, Spidzenieku pilskalnā, kā arī pašu ezeru.


Kategorijas