Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Apskatāmi restaurēti raga taures gali

Diāna Lozko

2017. gada 9. jūnijs 08:30

11

Alūksnes muzejā apskatāmi restaurēti raga taures bronzas apkalumi, kuri atrasti Livonijas ordeņa pilsdrupu 2014.gada arheoloģisko izrakumu laikā Alūksnē. Pateicoties restauratoru darbam, nu unikālos bronzas apkalumus var aplūkot arī ikviens Alūksnes muzeja apmeklētājs.
Vismaz trīs gadsimtus senasAlūksnes muzeja krājuma glabātāja Ieva Bogdanova stāsta, ka Alūksnes muzeja ekspozīcijā “Laikmetu mielasts” apskatāmi nesen restaurētie raga taures galu bronzas apkalumi: apakšējais - iemutes daļa un augšējais - atvere. Unikālo arheoloģijas eksemplāru atjaunošanu veica Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas nodaļas students, arheologs Uldis Kalējs restauratores Ievas Baļļas vadībā no 2016.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 21.februārim. Restaurācija veikta Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā projektā. “Raga taures fragmenti iegūti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Livonijas ordeņa pilsdrupu 2014.gada arheoloģisko izpētes darbu laikā. Taures apkalumi atradās pils galvenajā daļā gruvešu slānī, kas veidojies pils bojāejas rezultātā 18.gadsimta sākumā. Taures daļu izgatavošanas laiks orientējoši ir 16. līdz 17.gadsimts,” stāsta I.Bogdanova.
Kas rakstīts uz apkaluma?Pirms restaurācijas saglabātības pakāpe arheoloģiskajam atradumam noteikta vidēji laba un tam veikta pamatmateriāla sastāvu izpēte, attīrīšana un turpmākās korozijas novēršana. Uz atveres daļas pilnībā atsegts uzraksts “Casper Lqrrentz Ieger”. Diemžēl Alūksnes muzejā nebija iespējams iegūt informāciju par to, ko šis uzraksts nozīmē. Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” izdevās sazināties ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju katedras lektori Māru Neikenu, kura uzrakstu uz raga apkaluma daļas nodeva saviem kolēģiem. “Klasiskās filoloģijas maģistre un latīņu valodas pasniedzēja Līva Bodniece uzsvēra, ka uz raga taures apkaluma, visticamāk, ir personvārdi: Kaspars, Lorencs, Jegers,” skaidro M.Neikena. Savukārt vēsturniece Linda Safranoviča informē, ka viduslaikos raga taures tika iedalītas vairākos tipos pēc to izmantošanas - karam, medībām, sacensībām. Viss bija atkarīgs no skaņas, kādu izdeva taure. Taures pētniecībā - vieta interpretācijām“Runājot par uzrakstu uz šīs taures apkaluma daļas, jāņem vērā, ka pils no 1661. līdz 1702.gadam bija Zviedrijas Karalistes īpašumā. Ir iespējams meklēt paralēles ar vārdu “ieger” norvēģu un zviedru valodā, kas ir tikai pieņēmums līdz sīkākai izpētei. Vārds “jeger” (norvēģu), “jaeger” (zviedru) un “jæger” (dāņu) nozīmē - mednieks. Vārds “leger” norvēģu valodā nozīmē - ārsts, savukārt zviedru valodā - sakausējums. Šobrīd taures pētniecībā ir vieta interpretācijām, taču noslēgumā jāteic, ka raga taure ir izcils atradums Alūksnes arheoloģiskajā materiālā no speciālistu puses, kā arī skaists atradums, kas piesaista un var izglītot alūksniešus un tūristus,” atzīst L.Safranoviča. Viņa uzsver, ka apkopojošu pētījumu par raga taurēm vai dzeramajiem ragiem Latvijas arheoloģijā nav, lai gan Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos iegūti vairāk nekā 300 dzeramo ragu fragmenti. Pārsvarā tie ir bronzas vai sudraba apkalumi, jo kaula daļas nav saglabājušās. 
Izrakumi – arī šogadAlūksnes muzejā ir aplūkojami vairāki dažādos arheoloģiskajos izrakumos atrastie objekti, kā arī ir daļa objektu, kuri vēl atrodas restaurācijā. Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere informē, ka arī šogad arheologa U.Kalēja vadībā Pilssalā turpināsies arheoloģiskie izrakumi. Darbi turpināsies Alūksnes pilsdrupu dienvidu tornī, un arī šogad tajos palīdzēs Alūksnes novada skolu jaunieši. Šovasar tie būs deviņi jaunieši. Pērn arheoloģisko izrakumu laikā dienvidu tornī sasniegts torņa puspagraba grīdas un pagalma līmenis. No hronikām zināms, ka Alūksnes pils ezera salā sākta būvēt Livonijas ordeņa laikā 1342.gadā. Norokot piegulošo zemes slāni, kļuvis redzams, ka spraugas starp akmeņiem rūpīgi aizbāztas ar veciem kārniņiem, ķieģeļu lauskām, šķeltiem akmeņiem, līdz ar to padarot to blīvāku. Virszemes daļā šis atlūzu pildījums laika gaitā izbiris, radot aplamu iespaidu, ka akmeņi likti ar lielām spraugām. Kādā brīdī tornī turēti lopi, par ko liecina apmēram 10 centimetrus biezs mēslu slānis. Arī šogad arheoloģiskajos izrakumos būs iespēja atklāt dažādu kultūrslāņu vēsturiskās liecības. 

Kategorijas