Meža zvēriem grūti laiki

2010. gada 19. janvāris 11:26

3486

Ziema padevusies gan skaista, gan sniegiem bagāta un auksta. Šādos laika apstākļos meža zvēriem, ir sevišķi stirnām, ir grūtāk atrast barību. Tāpēc daudzi mednieku kolektīvi šobrīd domā tikai par plēsoņu medībām, bet meža cūkas un stirnas tiek piebarotas.

Sevišķi stirnas ir jābaro
“Strādājam stipri. Mūsu medību platībās ir 9 meža cūku barotavas. Uz tām vedam graudus ik pārdienas, kad barotavas ir tukšas. Savukārt stirnām piegādājam sienu un skābsienu. Jau kādi 20 ruloni ir aizvesti un sadalīti dažādās vietās mežā. Vēl apmēram tikpat vedīsim. Pašlaik medījam tikai vilkus un lūšus, bet stirnas un meža cūkas netraucējam. Vajadzētu arī saimniekiem savus suņus nelaist mežā, lai tie nedzenā stirniņas. Esam jau dažus suņus sodījuši par to,” stāsta Alūksnes mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Ārijs Kolists.

Alūksnes mežniecības vecākais referents Gints Jaunkalns secina, ka ne visi mednieku kolektīvi vienādi rūpējas par meža zvēriem. Ziemeru un Veclaicenes pusē mednieki gan gādā par meža cūkām, taču stirnas un staltbrieži tiek aizmirsti. “Meža cūkas tiek regulāri barotas, it sevišķi Mārkalnē. Šķiet, kādas 40 tonnas graudu būs izbarotas. Ar šādu barošanu tās tiek piesaistītas noteiktai teritorijai, tāpēc ir viegli nomedīt. Tiesa, šobrīd dzinējmedības ir pārtrauktas,” stāsta G.Jaunkalns. Medību kolektīviem ir dota brīvība izvēlēties, kad un kādus meža zvērus barot. Neviens to nekontrolē, taču katra mednieka pienākums un goda lieta ir gādāt par meža zvēriem.

Situācija vēl nav kritiska
A.Kolists atzīst, ka šobrīd situācija vēl nav kritiska, jo sniega virskārta ir irdena. Tiesa, sniega segas vidū ir arī lietus radītā sērsna, taču tā netraumē stirnu kājas tik ļoti, kā tas notiktu, ja sērsna būtu sniega virskārta. Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš norāda, ka regulāra piebarošana ir tikai daļa no meža dzīvniekiem nepieciešamās palīdzības. Viņš uzsver, ka vajadzētu attīrīt no sniega plašākas vietas, lai pārnadžiem nebūtu jāguļ sniegā. Ā.Kolists uzskata, ka nav vērts attīrīt no sniega laukumiņus, lai stirnas varētu gulēt uz zemes. “Stirnas ir tik bailīgas, ka neizmanto šīs vietas, turklāt otru reizi tās neatgriežas vietā, kur jau reizi nakšņojušas. Mežā var atrast vietas, kur ir maz sniega. Taču arī tās stirnas nevēlas izmantot, bet labāk uzturas un apguļas klajā vietā, kur tās var redzēt, kad tuvojas plēsoņas,” skaidro mednieks.

Bez atbalsta neizdzīvos
G.Jaunkalns spriež, ka labi ir tas, ka līdz šim nav bijis atkušņa. Meža dzīvnieki, stirnas, brieži un aļņi, protams, atrod barību – koku zariņus un pumpurus, taču piebarošana tiem šobrīd ir ļoti nepieciešama. Tā palīdz izdzīvot bargajos ziemas apstākļos. Tomēr Ā.Kolists atzīst, ka ar piebarošanu vien nevar izglābt stirnas. Ja tās nespēs izkasīt sniegu un gulēt uz zemes, dzīvnieki saslims ar plaušu karsoni un ies bojā.Taču tas acīmredzot būs vēlāk, iespējams, martā vai aprīlī, kad izveidosies sērsna. Tad stirnas viegli var nomedīt vilki un lūši. A.Kolista kolektīvs ir nomedījis trīs vilkus, taču nav vēl neviens lūsis nomedīts. “Katru gadu esam nomedījuši vairākus lūšus, bet šogad tie mūsu medību teritoriju Jaunannas pagasta mežos bija pametuši. Tagad ir parādījušies 1 vai divi lūši, tāpēc ceram vēl kādu nomedīt,” norāda Ā.Kolists.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Meža zvēriem grūti laiki

Kategorijas