Vai meža apsaimniekošana ir ilgtspējīga?

2017. gada 16. jūnijs 00:00

214

Meža bagātības nevar raksturot tikai skaitļos un naudā, jo mežs pilda neatkārtojamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas. Tomēr, vērtējot meža apsaimniekošanu, bez skaitļiem neiztikt, tāpēc tie dominē Ziemeļaustrumu virsmežniecības pārskatā par pagājušo gadu. Virsmežniecības uzraugāmā meža zemju platība ir 327 605,2 hektāri, no kuriem vairāk nekā pusi apsaimnieko valsts.
Ar virsmežniecību var sazināties elektroniskiKopš pagājušā gada Valsts meža dienests ir pārgājis uz jauno Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, kura apvieno teritoriālo un ģeogrāfisko datu savietošanu un vienotu uzturēšanu. Tas nozīmē, ka Ziemeļaustrumu virsmežniecībā ir radīta iespēja attīstībai un savstarpējai salāgojamībai ar citām informatīvajām sistēmām. “Tagad tekstuālā un ģeogrāfiskā informatīvā sistēma ir savietota, tas ievērojami atvieglo darbu. Tiesa, sākums bija grūts, kamēr darbinieki apguva jauno sistēmu, kurai kardināli mainās pieeja. Ir atklātas jaunās sistēmas priekšrocības – tā parāda informācijas nesaisti, kas uzreiz kļūst redzama, izmantojot kadastra karti. Iepriekš informācijas atšķirības nebija tik uzkrītošas, jo divas sistēmas – tekstuālā un ģeogrāfiskā – darbojās atsevišķi,” skaidro virsmežzinis Aldis Bricis. Meža valsts reģistrā tiek uzturēta ģeotelpiskā informācija par katra meža īpašuma atrašanās vietu un nodrošināta tās izmantošana, nododot to gan meža īpašniekiem, lai nodrošinātu meža inventarizāciju, gan arī citām valsts iestādēm. “Jebkuram meža īpašniekam ir iespēja piekļūt sistēmai, lai uzzinātu nepieciešamo informāciju. To var izdarīt par brīvu. Taču, ja vēlas veikt kādas darbības, piemēram, elektroniski iesniegt iesniegumu koku ciršanai un pārskatu, tad tas ir maksas pakalpojums,” uzsver A.Bricis. Tuvākajā laikā elektroniski sāks datu apmaiņu ar Valsts zemes dienestu, kas līdz šim tika veikta papīra formā.
Meža bojājumi - desmitkārt lielākiZiemeļaustrumu virsmežniecības teritorijas mežos pagājušajā gadā izcirsto koku apjoms ir palielinājies par 24 % salīdzinājumā ar 2015.gadu. Lieli apjomi bija jāizcērt vējgāžu un snieglaužu dēļ. Dabas stihija sevišķi lielu postu nodarīja Zvārtavas, kā arī Lejasciema, Lizuma un Gaujienas mežos. Tas nozīmē, ka dabas stihija ir saudzējusi mežus Alūksnes novada teritorijā.“Pagājušajā vasarā vējgāzes radīja koku bojājumus 6556 hektāros meža, bet pavisam koku bojājumi bijuši gandrīz 7000 hektāru platībā, kas ir desmit reizes lielāki nekā 2015.gadā. Savukārt citi bojājumi, ko rada ūdens, dzīvnieki, kaitēkļi un slimības, ir palikuši apmēram tādi paši kā iepriekš – 401,5 hektāros,” informē virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.Pavisam virsmežniecības teritorijā ir izcirsti 1 260 890 kubikmetri koksnes. Salīdzinot ciršanas apjomus desmit gadu periodā, var secināt, ka krietni vairāk tika cirsts krīzes gados, bet tagad situācija izlīdzinās. Galvenajā cirtē pērn ciršanas apjomi ir palielinājušies par 1,5%, bet ir par 18% mazāki, salīdzinot ar pēdējos 10 gados vidēji izcirsto apjomu,” stāsta virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača. Virsmežniecības Alūksnes nodaļas pārraugāmajos valsts mežos pērn izcirsti vairāk nekā 218 hektāri, bet pārējos mežos – vairāk nekā 918 hektāri, Bejas nodaļas teritorijā attiecīgi – 798 hektāri un gandrīz 615 hektāri, bet Gaujienas nodaļā – 3108,86 hektāri un 1201,85 hektāri.
Ciršanu un atjaunošanu ietekmē pieprasījumsPieprasījums nosaka katras koku sugas noietu koksnes tirgū. “Izsniegto ciršanas atļauju analīze liecina, ka arī šogad vairāk tiek cirsti bērzi,” secina I.Mača. Domājot par perspektīvu, visā valstī tieši bērzu jaunaudžu kopšana ieņem lielu īpatsvaru – 39 % privātajos mežos un 26 % valsts mežos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības datu apkopojums liecina, ka jaunaudžu kopšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. 2006.gadā tika izkopti 4594,90 hektāri, bet pērn – 7888,63 hektāri jaunaudžu. “Lielākais kopšanas apjoms ir Lejasciema nodaļā, kurā ir lielākas mežu platības. Turklāt var secināt, ka privāto mežu īpašnieki neatpaliek no valsts mežu jaunaudžu kopšanas - īpašnieki ir izkopuši 995,53 hektārus, bet valsts mežos – 786,68 hektārus jaunaudžu,” precizē I.Mača. Alūksnes nodaļas visos mežos ir kopti 1168,28 hektāri, Bejas nodaļā – 943,68 hektāri un Gaujienas nodaļā – 1691,28 hektāri jaunaudžu.
Atjauno līdzšinējā apmērā Pagājušajā gadā virsmežniecības teritorijā mežu atjaunošana veikta 4357,52 hektāru platībā, kas ir apmēram tāds pats apjoms kā iepriekšējos gados. “Saglabājas tendence , ka 65 % platību tiek atjaunotas dabiski, privātajos mežos dabiski tiek atjaunotas lielāks platības, bet valsts mežos – mazāk par pusi. Tas ir pārsteigums, jo līdz šim valsts mežus centās atjaunot mākslīgi,” informē virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka. Arvien vairāk īpašnieku mežu atjauno mākslīgi, turklāt tiek izvērtēts, kā labāk rīkoties, lai izaugtu augstvērtīgs mežs. Privātajos mežos vairāk tiek izcirstas audzes, kurās valdošā koku suga ir apse un baltalksnis. Tomēr nevar teikt, ka atjaunošanai tiek izmantotas galvenokārt saimnieciski nevērtīgas koku sugas. A.Zavacka atzīst, ka ilgtermiņā ir grūti prognozēt, kurai koku sugai būs lielāks pieprasījums. Alūksnes novada mežos 61,31 hektārs atjaunots dabiski, 31,09 hektāri – mākslīgi, bet Apes novadā 2,06 hektāri atjaunoti dabiski.No virsmežniecībā atjaunotās kopplatības ar skuju kokiem atjaunoti 39,1 % platību. Atsevišķi pa koku sugām vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērzu – 28,4 %, egli – 23,2 %, priedi – 15,9 %, apsi – 18,5 %, baltalksni – 10,3 %, melnalksni – 3,3 %. Ar pārējām koku sugām atjaunotā platība aizņem tikai 20,1 hektāru.
Pērn mežos – mazāk pārkāpumuZiemeļaustrumu virsmežniecības mežos pagājušajā gadā konstatēti 76 pārkāpumi, kas ir mazāk nekā 2015.gadā. Joprojām vairumā gadījumu pārkāpumi tiek fiksēti par patvaļīgu koku ciršanu. “Nereti īpašnieki uzskata, ka ar savu personisko mežu var rīkoties, kā ienāk prātā, tāpēc neizņem ciršanas apliecinājumu. Par to ir paredzēts administratīvais sods. Labi, ka arvien vairāk ir to, kuri izprot vajadzību atjaunot mežu dabiski vai mākslīgi un kopj jaunaudzes. Ja tas netiek darīts, tiek ierosināta administratīvā lietvedība. Protams, mērķis nav sodīt. Galvenais ir panākt, lai mežs tiek atjaunots,” norāda A.Bricis. Alūksnes novadā pērn konstatēts 31 pārkāpums - tātad par 14 pārkāpumiem mazāk nekā 2015.gadā. Savukārt Apes novadā bijuši 7 pārkāpumi - par 1 mazāk nekā 2015.gadā.
Pārvadā pielādētus medību ieročusMeža videi ir nodarīti 86 236,27 eiro zaudējumi. Labprātīgi atlīdzināti 1417,67 eiro. Par 52 pārkāpumiem ierosināta administratīvā lietvedība, administratīvi sodītas 13 personas, bet pārējos gadījumos lietas izbeigtas, izsakot mutisku aizrādījumu. Visu uzlikto naudas sodu summas ir iekasētas – 735 eiro. Tika ierosinātas 24 krimināllietas, 2 gadījumos to izskatīšana atteikta. Par medību pārkāpumiem ir sastādīti 16 administratīvo lietu protokoli, kas ir tikpat, cik 2015.gadā. Nelikumīgu medību pērn nav bijis. “Tiek pārvadāti pielādēti medību ieroči, ar pielādētiem ieročiem iet prom no masta - šie pārkāpumi atkārtojas. Sen nebijis gadījums bija, kad nomedīja vienu dzīvnieku, bet norakstīja citu, lai panāktu sev labvēlīgākus apstākļus,” komentē virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Pērn par medību pārkāpumiem ar naudas sodu sodītas divas personas par 60 eiro. Saskaņā ar daļēju atbrīvošanu no soda personas labprātīgi samaksājušas sodu 50 % apmērā.
Pārnadžu populācija palielināsPārnadži ir ekonomiski un saimnieciski nozīmīgākā Latvijas medību faunas daļa, par kuras pieaugumu mednieki priecājas. Tomēr šo dzīvnieku savairošanās var radīt ievērojamus postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Meža dzīvnieku uzskaite Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā uz 2017.gada 1.aprīli liecina, ka stabils pieaugums vērojams pārnadžiem, bet straujš kritums ir meža cūkām – no 2431 dzīvnieka līdz 965 cūkām gada laikā. Pērn virsmežniecības teritorijā uzskaitīti 2662 aļņi, 3060 staltbrieži un 6769 stirnas. Stirnas ir atkopušās: uz 1000 hektāriem ir 13 stirnas – tikpat, cik 2011. un 2012.gadā. Tomēr mednieki vēl arvien necenšas nomedīt atļauto dzīvnieku skaitu – stirnu limits ir izpildīts tikai par 54 %. Savukārt aļņiem un staltbriežu teļiem limits ir pat pārsniegts. “Šo dzīvnieku skaits ir pietiekams. Kur mežā bija pārnadžu postījumi, dienests izsniedza papildu medību atļaujas. Dzīvnieku postījumu novēršanai un seku likvidēšanai “Latvijas valsts meži” gadā tērē vairāk nekā miljonu eiro, tāpēc ir tendence palielināt medību limitus, lai samazinātu šo dzīvnieku blīvumu,” stāsta L.Kļaviņš. Viņš uzsver, ka limits ir pārsniegts, tomēr nav izdevies izpildīt pērnā gada stingro nostāju – medīt 40 % aļņu buļļu un 60 % aļņu govju, lai gan lielākā daļa medību kolektīvu centās pildīt šos ieteikumus.
Meža cūku populācija strauji samazināsStaltbriežu medībās pirmo reizi izdevies sasniegt 93 % limita robežu, kas iepriekš bija tikai līdz 60 %. L.Kļaviņš pieļauj, ka tas varētu būt uz meža cūku populācijas straujās samazināšanās rēķina. Meža cūku limits bija gandrīz 3000 dzīvnieku, bet nomedīja 787 cūkas (27 %). Alūksnes novadā – 129 meža cūkas. Gadu iepriekš tika nomedītas gandrīz 4000 meža cūkas, izpildot limitu, taču Āfrikas cūku mēris nav saudzējis, tāpēc to atlicis maz – no 18 dzīvniekiem uz 1000 hektāriem 2011.gadā līdz 4,6 tagad. “Ir vietas, kur ir tikai 0,5 meža cūkas uz 1000 hektāriem, bet virs 5 dzīvniekiem nav vairs nekur. Tomēr tas nenozīmē, ka medniekiem cūkas nevajadzētu medīt. Ir jāmedī, jo slimu meža cūku tādējādi izslēdz no aprites, lai nepārnēsātu infekciju, bet veselu dzīvnieku var izmantot pārtikai,” norāda L.Kļaviņš. Virsmežniecības teritorijā ir uzskaitīti 70 vilki un 189 lūši. Pērn nomedīti 25 vilki un 26 lūši. Lai gan pēdējā laikā sabiedrībā radušās domstarpības par šo plēsoņu medību ierobežošanu, to populācija ir stabila. “Var jau aizliegt vilku un lūšu medības, kā tas ir vairākās Eiropas Savienības valstīs, taču tad vajadzētu arī noteikt prasības, kādas ir citās dalībvalstīs – par katru vilka vai lūša saplosītu mājdzīvnieku ir jāsamaksā vairāk, nekā saimnieks saņemtu, ja to pārdotu. Tagad arī Vācijā ir secināts, ka vilku populācija ir pietiekami liela, lai atsāktu medības,” skaidro L.Kļaviņš.
Alūksnes pusē – neviena meža ugunsgrēkaVirsmežniecības teritorijā pērn ir bijuši 19 ugunsgrēki - par 3 ugunsgrēkiem vairāk nekā 2015.gadā, bet izdegusī platība ir trīskāršojusies – izdega 15,4 hektāri meža, galvenokārt privātajos mežos. Alūksnes novads ir vienīgais, kurā pērn nav bijis neviena meža ugunsgrēka. “Aprīlī un maijā iemesls meža degšanai ir kūlas dedzināšana, bet jūlijā un augustā tos izraisa ogotāju un sēņotāju neuzmanīga rīcība ar uguni. Gadās, ka aizdedzina kūlu un pat neiedomājas, ka turpat ir iestādīts mežs. Tā pērn nodega jaunaudzes, kas bija ieaudzētas lauksaimniecības zemēs,” stāsta virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs.Šos pienākumus viņš veic ceturto gadu, un šajā laikā tikai viens cilvēks Alūksnes novadā ir notiesāts. “Dedzinot atkritumus, aizdegās kūla un arī blakus esošā jaunaudze, kas bija iestādīta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Šis cilvēks vaļsirdīgi atzinās, bet parasti vainīgo neizdodas atrast. Kad nodeg, pēdu nekādu nepaliek,” saka P.Drozdovs.
Rekonstruēs torni ZeltiņosPērn pirmais ugunsgrēks bija Apes novadā 6.aprīlī. Šajā pavasarī aprīlis bija ļoti auksts, tāpēc kūla nedega. Toties tā labi dega maijā – jau bijuši 11 ugunsgrēki, kuros izdeguši 3,16 hektāri meža. Pirmais ugunsgrēks bija 27.aprīlī, bet pārējie – maijā. P.Drozdovs atgādina, ka kopš 1.maija ir noteikts ugunsnedrošais periods. Viņš aicina nededzināt zarus vai atkritumus, par to neinformējot virsmežniecību, jo no ugunsnovērošanas torņiem ir grūti noteikt, vai degšana notiek atklātā vietā pie mājas vai arī deg mežs. “No torņa redz tikai dūmus, tāpēc ir jābrauc noskaidrot, kas deg,” skaidro P.Drozdovs. Ja tiek novēroti aizdomīgi dūmi, vajadzētu zvanīt virsmežniecības operatīvajam dežurantam 64471052, 28314010 vai 112.Šogad ir paredzēts rekonstruēt ugunsnovērošanas torni Zeltiņu pagastā. Alūksnē, Tempļakalnā, ir vienīgais koka tornis, bet pārējie 18 ugunsnovērošanas torņi ir metāla. Pagājušajā gadā tehnisku iemeslu dēļ nevarēja izmantot divus torņus – Gaujienas pagasta Dārzciemā un Stāmerienas pagastā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai meža apsaimniekošana ir ilgtspējīga?

Kategorijas