Aluksniesiem.lv ARHĪVS

PET pudele - pret atlīdzību

Agita Bērziņa

2017. gada 16. jūnijs 00:00

296

Saeima uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vērtēt iespēju ieviest PET pudeļu un citu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā. Šī gada martā Saeimā tika iesniegts 10 594 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums, lai arī Latvijā, tāpat kā daudzās citās  Eiropas Savienības valstīs, varētu saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu. Šobrīd Latvijā šādas sistēmas nav - iniciatīvas autori uzsver, ka tas veicina vides piesārņošanu. Vai šādu sistēmu var ieviest arī Latvijā un kādi grozījumi normatīvos jāveic, VARAM jāziņo līdz nākamā gada 1.martam.
Aldis Amantovs, SIA „AP Kaudzītes” valdes loceklis 

Neatbalstu depozīta sistēmas ieviešanu. Lai izveidotu esošo sistēmu, ir jau ieguldīti ļoti lieli valsts līdzekļi. Ir izveidoti šķirošanas punkti, laukumi, bet, lai attīstītu tagad depozītu sistēmu, būs atkal vajadzīgas lielas iestrādes. Nedomāju, ka, ieviešot šo sistēmu, cilvēki šķiros vairāk. Arī tagad var nodot stikla taru par samaksu, bet stikla pudeles tāpat mētājas visapkārt. Jā, piekrītu, cilvēki ir kaut kādā veidā jāieinteresē šķirot. Šobrīd cilvēkus spiež šķirot, ar katru gadu palielinot nešķirotajiem sadzīves atkritumiem dabas resursu nodokli - vienkārši sakot, atkritumi kļūst dārgāki. Lai nebūtu dārgāki, ir jāšķiro, jo šķirotie atkritumi cilvēkam neizmaksā neko. Cilvēki nepietiekami šķiro, jo trūkst motivācijas. Kā motivēt? Izglītot! Skolās un bērnudārzos rīkojam katru gadu akcijas un atsaucība ir. Piemēram, bērni izprot makulatūras vākšanas nozīmi un to labprāt vāc. Jā, no vienas puses, motivācija varētu būt nauda. Kā tas notiek Igaunijā, man nav zināms. Jādomā ne tikai par pudeļu šķirošanu, bet arī par pārējiem plastmasas izstrādājumiem, piemēram, maisiņiem. Ieviešot depozītu, esošā sistēmā būs vējā. 

Inese Nikopensius, alūksniete, kura dzīvo Igaunijā

Izmantojam iespēju nodot pudeles trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, par katru nopirkto dzērienu, kas nav tetrapakā, ja pērkam Igaunijā, mēs atsevišķi maksājam 10 centus, kurus varam dabūt atpakaļ, nododot jau tukšu iepakojumu. Otrkārt, tā ir videi draudzīgāk. Treškārt, atkritumu urnā paliek vairāk vietas. Izmantot ir ērti un vienkārši, pudeles un bundžiņas tikai nedrīkst būt stipri saņurcītas vai tām noplēsts svītru kods. Pēc pudeļu nodošanas ir divi varianti: saņemt čeku, kuru izmantot naudas saņemšanai, pirkuma summas samazināšanai, vai ziedot naudu labdarībai. Sava izvēle jāizdara nodošanas brīdī. Naudu parasti mēs skaidrā neņemam, jo vedam pudeles uz savākšanas automātiem, kuri ir blakus tiem pārtikas veikaliem, kuros iepērkamies, līdz ar to ar šiem pudeļu čekiem mēs samazinām summu, kura jāmaksā par jaunajām pudelēm. Cik par to saņemam, neesam skaitījuši. Pirms kāda laika bija dažādas cenas dažādiem iepakojumiem, bet nu ir visiem viena cena - 10 centi. Latvijā arī vajag ieviest šādu sistēmu, jo tad nemētātos pudeles pa zemi, mazāk stiklu būtu atpūtas vietās. Vienīgi zinu, ir diezgan daudz latviešu, kuri tagad brauc uz Igauniju nodot pudeles, tādējādi savā veidā “pelnot” naudu, bet, ja Latvijā ieviesīs šādu sistēmu, tad šis ienākumu veids beigsies. Visticamāk, pieaugs arī cenas dzērieniem par šo tukšās taras cenu, ne visi būs par to priecīgi. 

Jānis (vārds mainīts), alūksnietis

Manā skatījumā, šāda sistēma nestrādās. Jau tagad ir iespējams šķirot atkritumus, bet cik to dara? Latvieši pēc dabas ir slinki un, ja nešķiro atkritumus, nevedīs arī speciāli kaut kur pudeles. Kaut arī pa maksu, bet nedarīs. Arī tagad alus pudeles var nodot, saņemot pretī kādus centus. Kas šo iespēju izmanto? Tie, kuriem grādīgie dzērieni ir labākie draugi un kuriem šie par pudelēm saņemtie daži centi ir dzīvības un nāves jautājums, lai iegādātos jaunu pudeli. Pudeles nenodod parastie tautieši. Kāpēc? Jo kaut kā ir iegājies, ka tas ir pazemojoši: ko tad es, es tak neiešu centus saņemt, kas - man naudas nav? Kāpēc es tā domāju? Jo šiem grādīgo dziru tīkotājiem, parakājoties pa atkritumu konteineriem, izdodas savākt diezgan daudz pudeļu. Cilvēki alu dzer, bet pudeles nenodod: kāds par slinku, kādam tas ir cieņas jautājums. Vienkāršāk izmest miskastē kopējos atkritumos. Nedomā jau par to, ka izmet naudu – dažus centus. Ar plastmasas pudelēm būs tas pats: sistēma būs, bet to izmantos tikai zināma daļa cilvēku. Ļoti ceru, ka kļūdos, bet laiks rādīs. Man pat šķiet, ka šādu sistēmu ieviest ir par vēlu. Latvijā dabas saudzēšanas lietas buksē - neesam tendēti saudzēt vidi, kur dzīvojam. Talkas tik rīkojam, kopjam, bet kopjamā mazāk nepaliek. Kaut kā dīvaini sanāk. 


Kategorijas