Skola Kanaviņu kalnā

2017. gada 16. jūnijs 00:00

3.jūnijs - izlaidums 12.klases abiturientiem. Vēl pavasara krāsas, smaržas valda dabā un jauniešu sirdīs. Visi saprot - sapņu un cerību piepildīšanās laiks sācies!
17 jaunieši - Elīza, Zane, Saiva, Alīna, Loreta, Aleksandra, Jolanta, Evija, Liāna, Mikus, Sandis, Toms, Ainārs, Eduards, Kristers, Artis, Gatis - katrs ar saviem sapņiem, cerībām, drosmi, izlēmību, veiksmi ieiet lielajā dzīvē. Īpašs prieks par Miku Cekuli, kura vārds par labām un teicamām sekmēm un aktīvu sabiedrisko darbu ierakstīts skolas Goda grāmatā.Abiturienti atzīst: “Cik zināšanu, prasmju, loģikas esam ielikuši savā ceļasomā, tik arī būs ko paņemt līdzi turpmākajā dzīvē.” Ne visi sapņo par augstāko izglītību, daudzi nolēmuši strādāt. Izglītību var iegūt arī vēlāk, bet mīļumu, pozitīvismu saskarsmē, izpalīdzību un patiesumu var iegūt, augot un dzīvojot klases kolektīvā, gatavojoties skolas un ārpusskolas pasākumiem. Prieks, ka pēc trīs gadu valsts aizsardzības mācības kursa vairāki jaunieši izlēmuši dzīvi saistīt ar militāro dienestu.Paldies vecākiem un vecvecākiem par sadarbību un sapratni! Veiksmi audzēkņiem turpmākajos dzīves ceļos!
- Ilona Apsīte, 12.a klases audzinātāja
Piepildīt sapni un palīdzēt vēl kādam to izdarīt
Ir pienācis ilgi gaidītais jūnijs. Daba ir modusies, viss zied un atkal sākas no jauna. Arī jūsu dzīvē tūlīt, tūlīt sāksies jauna lappuse, kuru rakstīsiet jūs, devītie un divpadsmitie, paši. Bet skolas laiks jūsu atmiņās un sirdīs vienmēr paliks interesants, jautrs un pārsteigumu pilns. Par garlaicību mēs nevarējām sūdzēties. Jūs visi bijāt tik dažādi – dažs patstāvīgs un ar augstu atbildības sajūtu, cits aiz rokas vadāms un mudināms, vēl cits pakļāvies kārdinājumam paslinkot, bet kopumā jūs visi bijāt mīļi. Mēs kopā mācījāmies saklausīt un ņemt vērā dzīves gudrības. Nebija viegli blakus profesijai pa vakariem mācīties, lai iegūtu pamata vai vidējo izglītību, bet jūs to izdarījāt. Īpašs prieks, ka spējāt pabeigt iesākto līdz galam. Jūs pierādījāt savu patstāvību, mērķtiecību, neatlaidību un spēju atbalstīt savējos, ja kāds reizēm kur pazuda. Daži no jums neaizmirsīs mūsu biežās sarunas par sekmēm, bet citi, savukārt, sarunas par dažādām lietām un notikumiem. Cits saglabās atmiņu, ka kādreiz vienkārši varēja “izrunāt sāpi”. Šobrīd, kad saņemsiet savu izglītības dokumentu, tik daudz ko jums gribētu katram un visiem kopā vēlēt un teikt, tādēļ pastāstīšu jums kādu pasaku.Liels sausums bija nācis pār zemi. Vispirms zāle kļuva brūna un pelēka. Lietus nelija, rīts ausa bez rasas atspirdzinājuma. Liels daudzums zvēru bija izslāpuši, jo tikai dažiem bija pieticis spēka aizbēgt no šīs tuksnešainās vietas. Sausums ieilga. Pat stiprākie un vecākie koki, kuru saknes sniedzās dziļi zemē, zaudēja savas lapas. Visas akas un upes, avoti un strauti bija izsusējuši. Viena vienīga puķīte vēl bija palikusi dzīva, jo kāds mazs avots tai deva pāris pilienu ūdens. Taču avots sāka šaubīties: “Viss izsusēs, izkaltīs un izmirs. Es taču tur neko vairs nespēju mainīt. Kāda gan tur jēga, ka es tiem pāris pilieniem ļauju nokrist uz zemes?”Netālu stāvēja kāds spēcīgs koks. Tas dzirdēja avota žēlošanos un teica: ”Neviens no tevis negaida, ka tu ļautu uzziedēt tuksnesim. Tavs uzdevums ir dot dzīvību kādai puķei. Vairāk nē.”Novēlu jums katrai dienai un katram brīdim izvirzīt mērķi, to piepildīt un palīdzēt to izdarīt vēl kādam sev blakus! Tad ne tikai jūs paši kļūsiet bagātāki un skaistāki, bet arī visa pasaule ap jums!
- Silva Zariņa, 9.b un 12.b klases audzinātāja
Ieraudzīt dimanta mirdzumu rasas lāsē

Kopā pavadīti divi mācību gadi. No matemātiskā viedokļa maz, no cilvēciskā – gadi pārpildīti ar emocijām, priekiem un asarām, pārsteigumiem un cerībām. Cerībām katrā visparastākajā rasas lāsē ieraudzīt dimanta mirdzumu...Mani audzēkņi ir dažādi – gan centīgi un paklausīgi, gan delverīgi un palaidnīgi. Droši, atvērti, varbūt vairāk uzdrīkstas nekā citi. Sportiski. Viegli aizraut, iesaistīt pasākumos. Mums kopā bija jauka ekskursija uz Rīgas Olimpisko centru, Līgatni. Neaizmirstams pārgājiens apkārt Alūksnes ezeram, kur mūs laipni uzņēma Laura mamma. Atmiņā paliks arī pārgājiens kājām, kur ciemojāmies Denisa vecāku vasarnīcā.Klase varbūt atšķiras no citām ar to, ka skolēni vairāk vērsti uz praktisku darbošanos, nevis zināšanu meklēšanu grāmatās. To apliecina neviltotais prieks par dalību Lāčplēša dienas aktivitātēs. Audzēkņi prata arī pārsteigt – pirmajā skolas vakarā visi dejo!Daudz kas atkarīgs no ģimenes, vecākiem. Prieks par tām ģimenēm, kurām izdodas motivēt bērnus ne tikai sasniegt augstākus mācību rezultātus, bet veidot viņos arī labas, cilvēcīgas īpašības. Vienmēr esmu priecājusies par veiksmīgu sadarbību ar vecākiem, jo tikai kopā var sasniegt audzinošo mērķi.Novēlu skolēniem pusaudžu maksimālismu pēc iespējas ātrāk nomainīt pret atbildības un pienākuma sajūtu, vecākiem - pulēt savus dimantus līdz sev vēlamajam mirdzumam!
- Vineta Kovaļevska, 9.a klases audzinātāja

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skola Kanaviņu kalnā

Kategorijas