1740 kilometri apkārt Latvijai

2017. gada 16. jūnijs 00:00

124

Pagājušajā nedēļā beidzās novadnieka Dina Vecāna vērienīgais skrējiens apkārt Latvijai. Kopumā D.Vecāns noskrēja 1740 kilometrus. Šis bijis gan fiziski, gan emocionāli grūtākais skrējiens viņa dzīvē.

Acīs bija dzirkstele

“Beidzoties skrējienam, jūtos ļoti labi un esmu gandarīts par paveikto. Galveno mērķi, kuru vēlējos panākt ar šo projektu, ir izdevies sasniegt. Cilvēki, kuri pievienojās kādā posmā skrējienam, arī lauza savus personiskos rekordus skriešanā. Kādam tas bija pirmais pusmaratons, kādam - pirmie 30 kilometri, pirmais maratons vai pirmie 70 kilometri. Visiem kā vienam acīs bija dzirkstele par to, ka viņi nebija apzinājušies savu spēku, un to, ka viņi var noskriet tik daudz! Cilvēki bija pārsteigti, ka var to izdarīt un nemaz nejusties slikti. Ar šo projektu mums izdevās cilvēkiem parādīt, ka neiespējamais ir iespējams, līdz tu to sāc apzināties. Šī ir tā lielākā visa šī projekta vērtība,” teic D.Vecāns.

Kopējā skrējienā, kurš aizņēma 21 dienu, D.Vecāns viens pats skrēja tikai aptuveni 4 dienas, bet pārējā laikā skrējienam dažādos ceļa posmos pievienojās skrējēji un entuziasti no visas Latvijas. “Citu dienu bija līdz pat 15 skrējējiem dienā. Man pievienojās arī mājinieki, un viens no viņiem bija alūksnietis Sandris Sniedze, kurš noskrēja savu pirmo pusmaratonu. Pievienojās arī vairāki mani draugi, kuri noskrēja savus pirmos pusmaratonus un teica, ka jūtas forši un pārsteigti par sevi!” teic D.Vecāns.

Daži lūzuma punkti

Viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā skrējienā bija gan fiziskā, gan emocionālā slodze. “Dažās dienās noskrēju 81 kilometru, citās - 114, vēl citās - 56 kilometrus. Bija ļoti jāieklausās savā ķermenī, lai nepārpūlētos tā, ka nākamajā dienā nevarētu skriet vispār. Pēc katra skrējiena man bija arī jāiet ledus vannā, lai atslābinātu muskuļus. Bija jāveido videodienasgrāmata, jāpaēd, jāsaņem masāža. Šis viss process aizņēma laiku, un, protams, pēc katra skrējiena biju noguris un gribējās vienkārši gulēt, taču caur nogurumu tik un tā bija jāsaņemas ledus procedūrām un citām lietām. Tas viss aizņēma vēl kādas trīs stundas,” stāsta D.Vecāns. Viņš atzīst, ka skrējiens bijis arī emocionāli grūts un tā laikā notikuši daži lūzuma punkti. “Ir tikai normāli, ka pie šādām pārmērīgām slodzēm notiek lūzuma punkti. Katru dienu pēc skrējiena varēja morāli atslābt, jo visu skrējienu biju ļoti sakoncentrējies. Šādos atslābuma brīžos pazūd viss spēks un tu gluži vai sabrūc un esi izsmelts, taču ir jāturpina. Katru vakaru bija arī masāžas - tas bija sāpīgi, jo visi savilktie punkti bija jāizmasē. Arī tagad, kad pēc skrējiena pagājušas pāris dienas, mans ķermenis vēl aklimatizējas, jo nu ir pieradis pie garajiem skrējieniem,” teic D.Vecāns.

Ķermenis pieņems visu

Lai arī, uzsākot skrējienu, organismam nācās piedzīvot milzīgu slodzi, jau 13. skrējiena dienā D.Vecāna analīžu aina stabilizējusies un uzlabojusies. “Tas ir fascinējoši, pie kā var pierast cilvēka ķermenis! Ķermenis pieņems visu, ja prāts tam noticēs. Ne dienu nenožēloju, ka uzsāku šo skrējienu. Man ļoti palīdzēja gan labie vārdi, gan cilvēku ticība. Šis bija arī milzīgs komandas darbs, jo viens pats es to nebūtu panācis,” pauž D.Vecāns.

Pašreiz viņa plānos nav jaunu izaicinājumu un D.Vecāns veltīs laiku atpūtai. “Līdzšinējos izaicinājumus arī neesmu tā īpaši meklējis, tie paši vienmēr atnāk un speciāli nav jāmeklē,” teic D.Vecāns.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

1740 kilometri apkārt Latvijai

Kategorijas