Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ir ķēriens gatavot gardus sierus

Agita Bērziņa

2017. gada 22. jūnijs 00:00

612

Selgai Smelterei Ziemera pagasta piemājas saimniecībā “Strautmaļi” pirmssvētku laiks ir ļoti darbīgs – jāpagatavo daudzi jo daudzi siera rituļi Līgosvētku galdam. Čaklā saimniece ir pārliecināta – Līgosvētkus bez ķimeņu siera nemaz nedrīkst svinēt. Sieram svētkos obligāti jābūt uz galda.

Vāra ūdens peldē
S.Smeltere sieru sien apmēram desmit gadus. Īpašo siera recepti viņa aizguvusi no mammas māsas Mirdzas Lāces, kura nu jau devusies aizsaulē. “Pamata recepte ir ar pieciem litriem piena, olām, bet noslēpums slēpjas tajā, ka pienu silda nevis katliņā, bet spainī ūdens peldē. Sākumā es vārīju katliņā, taču nu tikai ūdens peldē, pie tam uz plītiņas, nevis uz gāzes. Ūdens peldē piens nepiedeg un nav tik bieži jāmaisa, nav visu laiku jāstāv klāt, var tikai palaikam pieiet un pamaisīt. Arī garša ir citādāka – siers ir maigāks,” stāsta saimniece.
Sieru viņa sākusi gatavot praktisku apsvērumu dēļ - saimniecībā turot govis, piens palicis pāri. “Recepti esmu mainījusi pavisam nedaudz – vairs neizmantoju olas. Receptē, ko esmu izlolojusi, olas nemaz nav vajadzīgas, jo sūkalas, kuras rodas gan no biezpiena, gan no siera, atdodu govīm. Govis labprāt to nodzer, jo tur ir vitamīni. Ja pareizi barosi govi, dosi govij labāko, siers iznāks dzeltens, un olas nevajag,” teic S.Smeltere.

Sāļie un saldie sieri
S.Smeltere gatavo ne tikai tradicionālu ķimeņu sieru un sieru bez piedevām, bet ļaujas arī eksperimentiem. Tā viņas virtuvē tapis siers ar piparmētrām, kas ir atsvaidzinošs, ar baziliku, valriekstiem un ķiplokiem. Kā saldais ēdiens tiek gatavots siers ar žāvētām aprikozēm un rozīnēm. “Eksperimentēt man patīk, bet ir gājis dažādi. Pirmo reizi sienot ķiploku sieru, izmantoju veikala ķiplokus - tie kļuva zili. Domāju - vai vispār tāds siers būs ēdams. Mēģināju ar mājas ķiplokiem. Starpība bija acīm redzama - tie nepalika zili. Mēģinot ar ķiploku sāli, esmu atklājusi, ka der tikai vienas konkrētas firmas,” stāsta S.Smeltere. Viņa pati iecienījusi klasiku – sieru bez piedevām.

Paliek pie vienas receptes
Siet sieru nav nemaz tik vienkārši. S.Smeltere teic, ka tas nemaz katram nav pa spēkam. “Ir jābūt ķērienam. Tāpat kā tortes – katrs nevar cept. Protams, ja gribas, tad jāmēģina. Ja ir iespēja tikt pie lauku piena - jāmēģina. Ar veikala pienu pati personīgi neesmu mēģinājusi. Ja gribas tikai pamēģināt, var ņemt nevis piecus litrus piena, bet tikai pusi no pieciem litriem. Vajag pienu, sāli, ķimenes vai garšvielas, citronskābi vai etiķi. Es ieteiktu mēģināt ūdens peldē - tā būs iesācējam vienkāršāk. Vārot katliņā, ja kaut nedaudz piens piedegs – to varēs just,” teic S.Smeltere. Receptes un ieteikumi ir visdažādākie, taču katram pašam jāatrod sava īstā recepte. “Man ļoti patīk lasīt receptes gan žurnālos, gan grāmatās. Taču, lasot siera gatavošanas receptes, diemžēl vienmēr tik un tā atgriežos pie savas receptes – pārbaudītas vērtības,” teic saimniece un iesaka nebaidīties mēģināt, eksperimentēt un iegūt jaunas garšas.
Padomi
◆ Svētkos neapēsto sieru var apcept olā. Māju sieru var arī rīvēt salātos.
◆ Mājas sieru, ietītu plēvītē, var uzglabāt saldētavā. Saldējot garšu tas nezaudē.
◆ Sieru var marinēt. Sieru bez piedevām sagriež kubiņos, kārto burkā, apkaisot ar saspiestiem ķiplokiem un garšvielu “Vegeta”. Pārlej ar eļļu, vislabāk – rapšu. Jānostāvas vismaz trīs nedēļas.

Kategorijas